Varka (pilsnovads)

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm.

Varkas pilsnovads (latīņu: Warka, terra Warkunde) bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226. gada 20. aprīļa izlīgumā starp Livonijas bīskapu Albertu fon Bukshēvdenu un Zobenbrāļu ordeni.

Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teoderiham no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur). ^[1] Varkas zeme zivīm bagātā Lubāna ezera austrumu krastos uz ilgāku laiku kļuva par strīdus objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Pēc 1256. gada izlīguma Varkas zemi (latīņu: Terra Warkunde) ieguva Livonijas ordenis, nemainot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesības.^[2]

Pēc Kokneses pārvaldnieka Teoderiha nāves 1269. gadā viņa zemes (arī Varkas rietumu daļu) lēņa valdījumā ieguva Hanss Tīzenhauzens.

Lokalizācija

Tā kā bīskapa Albertam pakļautās zemes šajā laikā ietvēra arī Aiviekstes baseinu starp Daugavu un Lubāna ezeru, tad Kokneses Teoderiha lēnī varēja ietilpt arī tagadējā Varakļānu apkārtne, kur Ernests Brastiņš aprakstījis divus pilskalnus.^[3]

Pēc Livonijas kara beigām 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā īpašumā Varakļānu novadu uz dienvidiem no Lubāna, tas tika dēvēts par "Varkas zemi" (vācu: Warkland). Tā ietvēra tagadējo Varakļānu, Galēnu, Stirnienes, Atašienes un Barkavas pagastu teritorijas.^[4]

Atsauces

↑ Dokuments nr. LXXXIV no 1226. gada 20. aprīļa^{[novecojusi saite]} no Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Band 1. 1093-1300. Herausg. von F. G. von Bunge, Reval 1853 — 1226 lpp.
↑ Dokumenta teksts latīniski Arhivēts 2014. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē. no Herdera institūta elektroniskās datubāzes
↑ Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928., 146-149lpp.
↑ «Grāfs Mihaels Borhs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 17. martā.

[1] Dokuments nr. LXXXIV no 1226. gada 20. aprīļa^{[novecojusi saite]} no Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Band 1. 1093-1300. Herausg. von F. G. von Bunge, Reval 1853 — 1226 lpp.

[2] Dokumenta teksts latīniski Arhivēts 2014. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē. no Herdera institūta elektroniskās datubāzes

[3] Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928., 146-149lpp.

[4] «Grāfs Mihaels Borhs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 17. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]