Ciems (biezi apdzīvota vieta)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ciems (BAV))
Šis raksts ir par apdzīvotajām vietām līdz 1949. gadam. Par citām jēdziena ciems nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā. Šajā kategorijā tika iekļautas apdzīvotas vietas ar blīvu apbūvi, kas bija vai veidojās par reģionālajiem centriem lauku apvidū. Šīm apdzīvotajām vietām bija ierobežota pašpārvalde,[1] tika izstrādāti būvnoteikumi, kā arī piemērotas atšķirības dažās likumu jomās (tirdzniecība, amatniecība).

Pirmais «Saraksts par vasarnīcām un bieži apdzīvotām vietām, kuras neietilpst pilsētu un miestu administratīvās robežās» tika publicēts 1925. gadā.[2] Sarakstā tika iekļauti tie miesti, kam līdz 1925. gadam nebija piešķirtas pilsētu tiesības, amatnieku un tirgotāju ciemi un slabadas, lielākie muižu centri, vasarnīcu ciemi un kolonijas. Piešķiršanas kritēriji nebija īsti skaidri. Lielākoties tās bija lauku apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 100 un vairāk vai mazāk koncentrētu apbūvi. No 1936. gada biezi apdzīvotās vietas tiek dēvētas par ciemiem.[3] Daļai šo ciemu padomju laikā piešķīra pilsētciemata statusu.[4]

Ciemu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskaitījumā lietoti pirmskara oficiālie apdzīvoto vietu nosaukumi.[5] Uzrādīti arī ciema statusa piešķiršanas, zaudēšanas gadi, tagadējais nosaukums un iedzīvotāju skaits,[6][7] administratīvā vienība, statusa izmaiņas. Saraksts publicēts un izmainīts sekojošos gados:

  • 1925. gadā publicēts pirmais saraksts ar 56 apdzīvotajām vietām
  • 1926. gadā saraksts papildināts ar 5 apdzīvotajām vietām;[8]
  • 1927. gadā saraksts papildināts ar 3 apdzīvotajām vietām, Madlienai pievienotas daļas no blakus pagastiem;[9]
  • 1931. gadā saraksts papildināts ar 6 apdzīvotajām vietām;[10]
  • 1932. gadā saraksts papildināts ar 36 apdzīvotajām vietām, precizēta Ropažu un Raunas platības;[11]
  • 1933. gada janvārī saraksts papildināts ar 33 apdzīvotajām vietām, Maltai pievienota teritorija no Ružinas pagasta;[12]
  • 1933. gada jūlijā saraksts papildināts ar 14 apdzīvotajām vietām;[13]
  • 1935. gada janvārī saraksts papildināts ar 3 apdzīvotajām vietām, izveidota Līgatnes papīrfabrika, apvienojot Līgatni un Spriņģukalnu.[14]
  • 1935. gada jūlijā saraksts papildināts ar Priedaini.[15]
Nosaukums Statuss
piešķirts
Statuss
atņemts
Tagadējais
nosaukums
Tagadējais
iedz. skaits
Tagadējā
administratīvā piederība
Nosaukuma, statusa
izmaiņas
Abrupe 1933 80 Jaunpiebalgas pagasts
Adžūni 1933 Ādžūni 169 Īslīces pagasts
Aknīste 1925 1244 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1991. g. pilsēta
Aloja 1925 1353 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1992. g. pilsēta
Alšvanga 1932 Alsunga 1000 Alsungas pagasts 1950.-1990. g. pilsētciemats
Andrupene 1933 385 Andrupenes pagasts
Atašiene 1933 335 Atašienes pagasts
Augšpils 1926 Višgorodoka 495 tagad Krievijas teritorijā līdz 1931. gadam Višgoroda[16]
Baldone 1925 2399 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1991. g. pilsēta
Baltinava 1925 721 Baltinavas pagasts
Balvi 1925 1928 7906 pilsēta no 1928. gada pilsēta
Barkava 1933 817 Barkavas pagasts
Bāta 1932 Vaiņodes ciema daļa
Bebrene 1932 448 Bebrenes pagasts
Bēne 1925 1000 Bēnes pagasts 1958.-1990. g. pilsētciemats
Bērzgale 1933 325 Bērzgales pagasts
Bērzpils 1932 189 Bērzpils pagasts
Bikava 1933 Gaigalava 400 Gaigalavas pagasts
Birzgale 1932 820 Birzgales pagasts
Briģi 1933 Brigi 336 Briģu pagasts
Brunava 1933 47 Brunavas pagasts
Budberga 1933 104 Brunavas pagasts
Bukmuiža 1933 Ezernieki 492 Ezernieku pagasts
Cesvaine 1932 1668 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1991. g. pilsēta
Dagda 1925 2502 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1992. g. pilsēta
Daugavieši 1925 Piedruja 148 Piedrujas pagasts līdz xxxx Piedruja
Dikļi 1932 454 Dikļu pagasts
Dricēni 1933 Dricāni 429 Dricānu pagasts
Drusti 1932 274 Drustu pagasts
Dunava 1933 95 Dunavas pagasts
Dundaga 1931 1723 Dundagas pagasts 1950.-1990. g. pilsētciemats
Dzērbene 1931 628 Dzērbenes pagasts
Džūkste 1931 467 Džūkstes pagasts
Ēdole 1932 508 Ēdoles pagasts
Eglaine 1925 479 Eglaines pagasts
Eleja 1932 2045 Elejas pagasts līdz 1936. gadam Vilkudārzs;[17] 1950.-1990. g. pilsētciemats
Ērģeme 1932 331 Ērģemes pagasts
Ērgļi 1933 2186 Ērgļu pagasts 1950.-1990. g. pilsētciemats
Feimaņi 1933 419 Feimaņu pagasts
Garezers 1935 0 Carnikavas pagasts apdzīvota vieta nepastāv
Gaujiena 1932 742 Gaujienas pagasts
Gauri 1932 Gavri 337 tagad Krievijas teritorijā
Gostiņi 1925 1933 tagad Pļaviņu pilsētā no 1933. gada pilsēta
Gravas 1932 68 Vidrižu pagasts
Iecava 1925 5289 pilsēta no 1950.-1990. g. pilsētciemats; kopš 2021. g. pilsēta
Ieriķi 1931 484 Drabešu pagasts
Inčukalns 1925 2028 Inčukalna pagasts
Indra 1925 787 Indras pagasts
Ivgolova 1933 Iugulova 51 Vērēmu pagasts
Jaunkārķi 1933 Kārķi 395 Kārķu pagasts
Jaunciems 1925 Rīgas pilsētas daļa
Jaunlatgale 1925 1933 Pitalova 6054 tagad Krievijas teritorijā no 1933. gada pilsēta
Jaunpiebalga 1933 1289 Jaunpiebalgas pag. 1950.-1990. g. pilsētc.
Jaunpils 1932 1029 Jaunpils pagasts
Jelgavkrasti 1933 156 Liepupes pagasts
Judovka 1925 1926 tagad Daugavpils daļa 1926. gadā iekļauta Grīvas pilsētā[18]
Jumprava 1932 1423 Jumpravas pagasts
Jūrmalciems 1932 133 Nīcas pagasts
Kacēni 1926 Kačanova 579 tagad Krievijas teritorijā līdz 1931. gadam Pokrova[16]
Kalnmuiža 1935 46 Rumbas pagasts, daļēji Kuldīgā
Kalupe 1925 672 Kalupes pagasts
Kalvene 1932 288 Kalvenes pagasts
Kaplava 1932 Veckaplava 13 Kaplavas pagasts
Kaunata 1925 587 Kaunatas pagasts
Koknese 1932 3011 pilsēta 1958.-1990. g. pilsētciemats; kopš 2021. g. pilsēta
Kuprava 1927 541 Kupravas pagasts 1974.-1990. g. pilsētciemats
Lauderi 1933 282 Lauderu pagasts
Lēdurga 1932 637 Lēdurgas pagasts
Lejasciems 1939 583 Lejasciema pagasts 1928.-1939. pilsēta
Lielezere 1932 Ezere 795 Ezeres pagasts
Lielvārde 1925 6791 pilsēta līdz 1931. gadam Rembate;[19] no 1949. g. pilsētciemats; kopš 1992. g. pilsēta
Liepna 1926 505 Liepnas pagasts
Līgatnes stacija 1935 Augšlīgatne 1634 Līgatnes pagasts
Līgatnes papīrfabrika 1925, 1935 Līgatne 1296 pilsēta līdz 1935. gadam Līgatne; no 1949. g. pilsētc.; kopš 1993. g. pilsēta
Linava 1932 Linova 348 tagad Krievijas teritorijā
Lizums 1933 700 Lizuma pagasts
Lubāna 1926 1937 pilsēta no 1958. g. pilsētciemats; kopš 1992. g. pilsēta
Ļaudona 1926 738 Ļaudonas pagasts līdz 1932. gadam Liograde[20]
Madliena 1925, 1927 984 Madlienas pagasts
Mālpils 1932 2185 Mālpils pagasts
Malta 1933 2845 Maltas pagasts līdz 1937. gadam Borovaja[21]
Matīši 1925 566 Matīšu pagasts
Mazirbe 1931 124 Kolkas pagasts
Mežciems 1925 tagad Daugavpils pilsētā līdz 1937. gadam Poguļanka[22]
Mežvidi 1933 210 Mežvidu pagasts
Nereta 1927 1282 Neretas pagasts 1950.-1990. g. pilsētciemats
Nīca 1932 981 Nīcas pagasts
Niderkuņi 1925 1926 Nīderkūni tagad Daugavpils daļa 1926. gadā iekļauta Grīvas pilsētā[18]
Nirza 1933 208 Nirzas pagasts
Nītaure 1925 496 Nītaures pagasts
Oleri 1932 43 Jeru pagasts
Ozoli 1932 60 Brīvzemnieku pagasts
Pabaži 1925 tagad Saulkrastu pilsētā līdz 1931. g. Katrinbade
Palsmane 1932 718 Palsmanes pagasts
Pampāļi 1933 537 Pampāļu pagasts
Pasiene 1933 382 Pasienes pagasts
Paurupe 1925 Rucava 547 Rucavas pagasts
Pāvilosta 1925 1195 pilsēta no 1951. g. pilsētciemats; kopš 1991. g. pilsēta
Poguļanka
Poļeščina 1925 Šķaune 378 Šķaunes pagasts
Preiļi 1926 1928 7970 pilsēta no 1928. gada pilsēta
Priedaine 1935 tagad Jūrmalas pilsētā
Priedaine 1925 tagad Krāslavas pilsētā līdz 1931. gadam Pristana[23]
Pudinava 1933 135 Mērdzenes pagasts
Purvmala 1927 Nosova 230 tagad Krievijas teritorijā līdz 1931. gadam Nosova[16]
Puša 1933 241 Pušas pagasts
Pušmucova 1933 328 Pušmucovas pagasts
Ragauka 1925 Rogovka 334 Nautrēnu pagasts
Ranka 1933 601 Rankas pagasts
Rauna 1925, 1932 1584 Raunas pagasts
Rekava 1932 Rekova 216 Šķilbēnu pagasts
Rencēni 1925 585 Rencēnu pagasts
Renda 1933 475 Rendas pagasts
Ribene 1925 Riebiņi 951 Riebiņu pagasts
Rītupe 1932 Ritupe 42 tagad Krievijas teritorijā
Ropaži 1925, 1932 Garkalne 1415 Garkalnes pagasts
Ruba 1925 556 Rubas pagasts
Rubene 1933 Rubeņi 282 Rubenes pagasts
Rugāji 1931 546 Rugāju pagasts
Rundēni 1933 326 Rundēnu pagasts
Sakstagals 1933 244 Sakstagala pagasts
Saulkrasti 1925 3311 pilsēta līdz 1931. gadam Neibade; no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1991. g. pilsēta
Sigulda 1925 1928 11 168 pilsēta no 1928. gada pilsēta
Silene 1925 830 Skrudalienas pagasts līdz 1932. gadam Borovka[24]
Silmala 1925, 1933 89 Silmalas pagasts līdz 1937. gadam Malta[21]
Skaistkalne 1925 707 Skaistkalnes pagasts
Skrīveri 1925 2879 Skrīveru pagasts 1958.-1990. g. pilsētciemats
Skrunda 1925 2572 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1996. g. pilsēta
Skrudaliena 1925 212 Skrudalienas pagasts
Skulte 1933 318 Skultes pagasts
Somersēta 1925 Aglona 1081 Aglonas pagasts
Spāre 1932 342 Ģibuļu pagasts
Spoģi 1933 Špoģi 298 Višķu pagasts
Spriņģukalns 1925 1935 tagad Līgatnes pilsētā 1935. gadā pievienots Līgatnei, izveidojot Līgatnes papīrfabriku
Staicele 1925 1194 pilsēta no 1950. g. pilsētciemats; kopš 1992. g. pilsēta
Stāmeriena 1925 177 Stāmerienas pagasts līdz 1930. gadam Vargali, Vārgāļi[25]
Stendesciems 1925 Stende 1920 pilsēta agrāk Renčuciems; no 1949. g. pilsētciemats; kopš 1991. g. pilsēta
Stoļerova 1933 344 Stoļerovas pagasts
Suntaži 1932 1179 Suntažu pagasts
Taurupe 1933 Taurupes pagasts
Tiltagals 1933 Stirniene 74 Varakļānu pagasts
Tilža 1925 658 Tilžas pagasts līdz 1931. gadam Kokurāva,[23] Kokareva
Tiskadi 1933 Ciskādi 189 Sakstagala pagasts
Turaida 1932 241 Krimuldas pagasts, daļēji Siguldas pilsētā
Umurga 1933 576 Umurgas pagasts
Vaiņode 1925 1944 Vaiņodes pagasts 1954.-1990. g. pilsētciemats
Vecāķi 1933 tagad Rīgas pilsētā
Vecmuiža 1925 Vecumnieki 2369 Vecumnieku pagasts
Vecpiebalga 1933 608 Vecpiebalgas pagasts
Vecsloboda 1933 Vecslabada 416 Istras pagasts
Velēna 1933 118 Lizuma pagasts
Vidsmuiža 1933 Galēni 366 Galēnu pagasts
Vijciems 1932 382 Vijciema pagasts
Viļaka 1925 1656 pilsēta kopš 1945. g. pilsēta
Višķi 1925 259 Višķu pagasts
Zaube 1932 435 Zaubes pagasts
Zemgale 1932 52 Demenes pagasts
Zilāni 1933 Zīlāni tagad Jēkabpils pilsētā
Zilupe 1925 1931 1745 pilsēta no 1931. gada pilsēta

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas vēstures atlants. Karšu izdevniecība Jāņa sēta. Rīga 1998.
  2. «Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 18. decembris, 1925». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  3. «Rīts: Ceturtdiena, 28. maijs, 1936». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  4. Latvijas ciemi. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Rīga 2007. ISBN 9984-28-484-0
  5. Latvijas ceļu karte. Šoseju un zemesceļu departaments. 1940
  6. LĢIA vietvārdu datubāze
  7. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  8. Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 13. oktobris, 1926[novecojusi saite]
  9. Valdības Vēstnesis: Otrdiena, 11. oktobris, 1927[novecojusi saite]
  10. Valdības Vēstnesis: Sestdiena, 21. novembris, 1931[novecojusi saite]
  11. Valdības Vēstnesis: Sestdiena, 10. decembris, 1932[novecojusi saite]
  12. Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 11. janvāris, 1933[novecojusi saite]
  13. Valdības Vēstnesis: Sestdiena, 22. jūlijs, 1933[novecojusi saite]
  14. Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 11. janvāris, 1935[novecojusi saite]
  15. Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 31. jūlijs, 1935[novecojusi saite]
  16. 16,0 16,1 16,2 «Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 30. decembris, 1931». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  17. Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 14. februāris, 1936[novecojusi saite]
  18. 18,0 18,1 «Valdības Vēstnesis: Pirmdiena, 13. decembris, 1926». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  19. Valdības Vēstnesis: Pirmdiena, 7. septembris, 1931[novecojusi saite]
  20. «Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 16. jūnijs, 1932». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  21. 21,0 21,1 «Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 7. jūlijs, 1937». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  22. Latvijas Kareivis: Otrdiena, 2. marts, 1937[novecojusi saite]
  23. 23,0 23,1 «Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 26. jūnijs, 1931». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  24. «Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 3. novembris, 1932». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.
  25. «Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis: Piektdiena, 5. decembris, 1930». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 17. aprīlī.