Lettgallia

Lettgallia
Pamatinformācija
Dibināšana	1899. gada 8. februārī (1899. gada 20. februārī pēc jaunā stila) Tērbata (Tartu)
Krāsas	zaļš-melns-balts
Devīze	Per aspera ad astra Labor et fidelitas
Konventa dzīvoklis	Dzirnavu 36, Rīga, Latvija
Mājaslapa	www.lettgallia.lv

"Lettgallia" krāsu vairodziņš un cirķelis.

Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.

Lettgallia dibināta Tērbatā, 1899. gada 8. februārī, tagadējā Tartu. Lettgalliu dibināja deviņi Tērbatas Universitātes farmācijas institūta studenti. Lettgallia savu darbību Latvijā atjaunoja 1989. gadā.

Krāsas

Zaļš — cerība, šaubu pārvarēšana (visas šaubas veic); Melns — nopietnība, darbs (nopietnībā darbs lai rit); Balts — goda prāts, tīra sirds (krūtīs tīra sirds lai sit).

Devīzes

Per aspera ad astra — caur ērkšķiem pie zvaigznēm, kas izteic — caur grūtībām un cīņām pie panākumiem; Labor et fidelitas — darbs un uzticība

Mērķi

Lettgallia mērķi ietver veicināt savu locekļu izglītību, audzināt tos valstiski nacionālā garā, ar goda prātu un ētiku, kā arī ar estētisko izjūtu — tā ceļot Lettgallia un radot sabiedrībai un valstij spējīgus darbiniekus.

Vēsture

1899. gada 8. februārī deviņi Tērbatas Universitātes Farmācijas institūta latviešu studenti nodibināja trešo vecāko latviešu studentu korporāciju ar nosaukumu Lettgallia, ar ko senās hronikās latīņu valodā apzīmēja latviešu apdzīvoto teritoriju. Korporācijas krāsu nozīme izteikta karoga dziesmā: zaļš — visas šaubas veic , melns — nopietnībā darbs lai rit, balts — krūtīs tīra sirds lai sit. Dibinātāju izstrādātais Internais Komāns, kas arī ietvēra arī Goda komānu, un Alus Komāns galvenajos vilcienos ir spēkā vēl šodien. 1912. gada 10. janvārī Lettgallia saņēma atļauju krāsu atsegšanai.

Līdz 1918. gada 2. semestrim Lettgallia darbojās Tērbatā, pēc tam savu darbību pārcēla uz Rīgu, kur Lettgallia locekļi piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Karalaikā nēsāt noliegtās krāsas par jaunu atklāja Latvijas universitātes dibināšanas aktā 1919. gada 28. septembrī. No 1920. gada 2. septembra korporācijā uzņem visu fakultāšu studentus. 1940. gada vasarā okupācijas varas pārtraukto konventa darbību atjaunoja 1946. gada 23. februārī Eslingenā, Vācijā un 1948. gada 1. semestrī uzņēma pirmo krustdēlu trimdā. Konventa darbība norit 14 kopās Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē un tā darbību koordinē globāli ievēlēts Lettgallia prezidējošais konvents, kas no 1951. gada līdz 1971. gadam atradās Ņujorkā. Kopš 1971. gada prezidējošā konventa funkcijas rotācijas kārtībā pilda lielākās kopas. Lettgallia pastāvēšanas 100 gados uzņemti pāri par 1000 biedriem, no tiem puse ārvalstīs kopš konventa darbības pārtraukšanai Latvijā 1940. gadā.

1901. gadā pie korporācijas nodibinājās Lettgallia Filistru Palīdzības Biedrība, kas vēlāk pārdēvējās par Lettgallia Filistru Biedrību. Pirmo stipendiju L!F!P!B! izsniedza 1904. gadā. 1927.gadā L!F!B! nopirka namu Rīgā, Dzirnavu ielā 36, kurā atrodas aktīvais konvents. L!F!B! Meža kapos iepirka un izkopa kapu kalniņu, kurā atdusas Rīgā mirušie lettgaļi. 1947. gada 22. februārī L!F!B! apvienojās ar aktīvo konventu. 1921. gadā tika nodibināta Dāmu komiteja, kas joprojām ir aktīva.

1919. gada 27. septembrī Lettgallia kopā ar četrām citām latviešu korporācijām piedalījās Prezidiju Konventa dibināšanā. Lettgallia pirmo reizi prezidēja P!K! 1921.gada 2. semestrī un L!K!A! 1962./ 63. gadā.

Lettgallia bija un ir viena no piecām korporācijām, kas pārmaiņus glabā Kalpaka bataljona Studentu rotas karogu. Letgaļiem, kuri okupācijas un 2. Pasaules kara laikā zaudēja dzīvību par Latviju, konvents 1979.gada 2. jūnijā L.K.I.A. brāļu kapos, Elka parkā Ņujorkas pavalstī, atklāja piemiņas plāksni. Kapos arī iekārtots nodalījums Ziemeļamerikā mirušiem letgaļiem un to piederīgiem.

Ievērojamu vietu Lettgallia dzīvē kopš dibināšanas ieņēmuši literārie vakari, kuros, bez obligātiem krustdēlu referātiem par aktuāliem nacionāliem, sabiedriskiem un zinātniskiem tematiem uzstājušies gan pašu, gan citu konventu filistri. Kopš Tērbatas laikiem krustdēli komeršos nolasa savu satīriska satura žurnālu Šmolis. Pie Lettgallias komānus ir garantējušas Fraternitas Metropolitana un Ruthenia. 1975. gada 17. maijā Lettgallia noslēdza karteli (draudzības līgumu) ar igauņu korporāciju Rotalia. 1989. gadā Lettgallia bija viena no pirmajām korporācijām, kas atjaunoja darbību Latvijā. 1999. gada februārī Lettgallia nosvinēja 100 gadu pastāvēšanas jubileju — jubilejas pasākumi notika triju kontinentu valstīs — Latvijā, ASV, Austrālijā. 2001. gada 2. semestrī Lettgallia prezidēja P!K! un par godu 18. novembrim LU Lielajā aulā organizēja koncertu Studenti Latvijai. Lettgallia attīstība visumā gājusi tos pašus ceļus un piedzīvojusi tās pašas grūtības kā pārējās vecākās latviešu korporācijas. Lettgallia nepārtraukti izkopusi latviešu buršu tradicijas, sadzīves veidus un ūzusus. Lettgallia vienmēr augsti vērtēta sirsnība, vienkāršība, viesmīlība un vīra droša stāja.

Lettgallia mūsdienās

Patlaban Lettgallia ir viena no aktīvākajām studentu korporācijām Latvijā. Līdztekus aktīvai internai korporācijas dzīvei letgaļi aktīvi piedalās eksternos pasākumos — letgaļi ir vieni no P!K! hokeja komandas dibinātājiem 2001. gadā; korporācijas biedri piedalās korporāciju teātra dienās, mākslas dienās, sporta un aktīvās atpūtas pasākumos. Ikdienā korporācijas jaunajiem biedriem — krustdēliem notiek mācību stundas, kur galvenā loma ir ierādīta patriotisma, uzticības, godīguma un stājas izkopšanai un attīstībai.

Lettgallia atbalsta zinātni un kultūru — gan iekšēji, gan mācības iestādēs un plašākā sabiedrībā. Iekšēji Lettgallia regulāri notiek literārie vakari un pastāv sava bibliotēka. Eksterni, piemēram Lettgallia 100. gadu jubilejas svinībās 1999. g. februārī, notika publikai atvērts Latvijas Jauniešu Simfoniskā Orķestra koncerts, ar diriģentu Mārtiņu Bergu un solistēm Baibu Skridi un Antru Bigaču. Gadu gājumā lettgaļi ir guvuši izcilus panākumus gan zinātnē, mākslā, literatūrā, gan arī sportā. Arī šodien atsevišķi lettgaļi ieņem vadošas lomas gan augšminētās disciplīnās, gan arī Latvijas valdībā. No Tērbatas sākumiem līdz šodienai Lettgallia ir uzņemti aptuveni 1000 studenti.

Par kandidātu uzņemšanai Lettgallia var kļūt katrs latviešu izcelsmes, latviski runājošs, augstākas mācības iestādes students, kurš vēlas sekot augšminētiem mērķiem.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Lettgallia mājas lapa
• Prezidiju konventa P!K! mājas lapa