Bērtrands Rasels

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bertrans Rasels)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bērtrands Rasels
Bertrand Russell
Rasels 1907. gadā
Rasels 1907. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 18. maijā
Trelleha (Trellech), Monmutšīrā, Velsā
Miris 1970. gada 2. februārī (97 gadi)
Penrindeitreta (Penrhyndeudraeth), Gvidenā, Velsā
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija analītiskā filozofija
Galvenās intereses ētika, epistemoloģija, loģika, matemātika, valodas filozofija, zinātnes filozofija, reliģija
Idejas loģiskais atomisms, Rasela paradokss
Alma mater Kembridžas universitāte
Ietekmējies no Leibnics, Hjūms, Mūrs, Džons Maktagarts, Gotlobs Frēge, Vaitheds, Vitgenšteins, Mills, Tomass Peins
Ietekmējis analītiskā filozofija, Vitgenšteins, Alfrēds Aijers, Rūdolfs Karnaps, Kurts Gēdels, Karls Popers, Kvains, Noams Homskis, Dž. L. Ostins, Sols Kripke, Morics Šliks, Alfrēds Tarskis, Frīdrihs Vaismans, Donalds Deividsons
Galvenie darbi On Denoting (1905)
Principia Mathematica (1910-15)
Why I Am Not a Christian (1927)
History of Western Philosophy (1945)
Valoda angļu valoda

Bērtrands Arturs Viljams Rasels, Trešais grāfs Rasels (angļu: Bertrand Arthur William Russell, 3rd Earl Russell, dzimis 1872. gada 18. maijā, miris 1970. gada 2. februārī) bija britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists, racionālists un sabiedrisks darbinieks. 1950. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Velsā augstdzimušā ģimenē. Bērtranda Rasela vecaistēvs bija ievērojams vigu politiķis un divkārtējs Lielbritānijas premjerministrs. Ģimene izcēlās ar brīvdomību. Bērtranda Rasela krusttēvs bija filozofs Džons Stjuarts Mills. 1874. un 1876. gadā Raselam nomira abi vecāki un viņš kopā ar brāli tika nodots vecvecāku aprūpē.

1890. gadā Rasels sāka studēt matemātiku un filozofiju Kembridžas universitātē. Studiju laikā iepazinās ar Džordžu Edvardu Mūru un ar Alfrēda Norta Vaitheda rekomendāciju darbojās Kembridžas Apustuļos. 1893. gadā viņš ieguva universitātes filozofijas bakalaura grādu.

1908. gadā Rasels kļuva par Londonas karaliskās biedrības biedru. 1910. gadā viņš kopā ar Vaithedu izdeva darbu Principia Mathematica, kas padarīja Raselu slavenu. 1911. gadā viņš iepazinās ar austriešu studentu Ludvigu Vitgenšteinu, kurā saskatīja ģēniju un dažādi to atbalstīja.

1. pasaules kara gados Rasels publiski ieņēma pacifistisku nostāju, par ko uz sešiem mēnešiem tika ieslodzīts cietumā.

1920. gadā augustā Rasels oficiālas delegācijas sastāvā apmeklēja padomju Krieviju. Ceļojuma laikā viņam bija stundu ilga saruna ar Ļeņinu. Ceļojumā redzētais lika Raselam mainīt pirms tam pozitīvo viedokli par padomju valsti. 1921. gadā Rasels vienu gadu pasniedza filozofiju Pekinā, bet vēlāk atgriezās Anglijā.

2. pasaules kara laikā Rasels pasniedza Čikāgas universitātē un Kalifornijas universitātē Losandželosā. Rasels tika iecelts par mācībspēku arī Ņujorkas universitātē, tomēr mediju kampaņas dēļ tika atcelts, saistībā ar Rasela uzskatiem par seksuālo ētiku. Protestu pret to izteica daudzi vairāki intelektuāļi Džona Djūija vadībā.

1944. gadā Rasels atgriezās Kembridžas universitātē. Pasniedza lekcijas, piedalījās BBC raidījumos un darbojās kā zinātņu propagandētājs. Bija viens no kodolatbruņošanās aizstāvjiem un Vjetnamas kara, kā arī, dzīves pēdējos gados, Izraēlas politikas kritiķis. 1955. gadā Rasela-Einšteina manifesta iniciators. Pēc nāves kremēts, un, sekojot norādījumiem, viņa pelni tika izkaisīti.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Viljams Folkners
Nobela prēmija literatūrā
1950
Pēctecis:
Pers Lāgerkvists