Pāriet uz saturu

Durbes muiža

Vikipēdijas lapa
Durbes pils 2024. gadā
Durbes pils parks ar strūklaku 19. gadsimtā
Durbes pils pirms Otrā pasaules kara
Durbes pils 2013. gadā
Durbes pils Kalpu māja

Durbes pusmuižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Durben) jeb Durbes pils atrodas Slocenes upes ielejas dienvidu malā, Tukuma pilsētas teritorijā Mazā Parka ielā 7. Muiža no 1848. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja fon der Rekes dzimtai. Tagad tā nodota Tukuma novada pašvaldībai un tajā atrodas Tukuma muzejs[1]. Muzeja pirmajā stāvā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers. Pārējās pils telpās tiek iekārtotas izstādes, rīkoti koncerti un citi pasākumi. 20. gadsimta beigās muzejā iebūvēts pacēlājs, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar īpašām vajdzībām.[2]

Durbes pusmuiža rakstos pirmo reizi minēta 1644. gadā kā Šlokenbekas pusmuiža, bet dzīvojamā ēka rakstos pieminēta 1671. gadā. Šlokenbekas muižas īpašnieks Kurzemes hercoga virsjēgermeistars Oto Filipa von Grothusa (1732—1799) savas saimniekošanas laikā no 1754. līdz 1786. gadam šai vietā uzcēla jaunu kungu māju. Tika izveidots muižas centrs ar noslēgtu pagalmu, ko ietvera divstāvu kungu nams, kalpu māja, zirgu stallis un ratu šķūnis, laidars un klēts[3].

Kungu mājai 18. gadsimta gaitā viņa dēls Ernests fon Grothusa, kuram muiža piederēja no 1789. līdz 1808. gadam, piebūvēja divus sānu flīģeļus, bet vēlāk visai ēkai izbūvēja otro stāvu.

No 1818. līdz 1838. gadam muiža bija Elejas un Šlokenbekas muižnieka grāfa Žanno Mēdema īpašumā, kurš 1821. gadā pēc arhitekta Johana Berlica projekta lika klasicisma stilā pārbūvēt ēkas fasādes un izbūvēt portiku. 1848. gadā Šlokenbekas un Durbes muižas iegādājās barons fon der Reke.

1923. gadā Latvijas valdība Durbes muižas kungu māju piešķīra lietošanā dzejniekam Rainim, kas Durbes pils ēkā lika iekārtot ģimeņu atpūtas namu skolotājiem. Pēc dzejnieka nāves 1929. gadā te tika izveidots Raiņa muzejs. Latvijas Skolotāju slimokase izīrēja daļu ēkas bērnu vasaras mītnei. Vēlāk šeit iekārtoja sanatoriju, 1943. gadā kara hospitāli, pēc kara līdz 1963. gadam atkal sanatoriju. 1963. gadā ēkā ierīkoja tuberkulozes slimnīca, 1970.—1978. gadā tuberkolozes sanatorija, vēlāk rehabilitācijas slimnīca. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tukuma pašvaldība muižas kungu māju un blakus esošās ēkas nodeva lietošanā Tukuma muzejam.

Muižas ansamblis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas kungu mājas parādes pagalma abās malās ir saimniecības ēka un kalpu māja, agrāk pretī pils ēkai atradies stallis. Muižas parkā pēc arhitekta Berlica projekta uzcelta rotonda un divi akmens tilti, kā arī lapenes un strūklaka ielejā pie upes, kas pakāpeniski tiek atjaunoti.[1] Parks veidots pēc angļu ainavu parka parauga: lieli koku masīvi mijas ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiem kokiem, bet nelielie dīķīši, nelīdzenais reljefs un izlocītu celiņu tīkls gar plašiem zālieniem ar pili kā galveno kompozīcijas elementu veido neatkārtojamu ainavu.[4]

  1. 1,0 1,1 «DURBES PILS». Tukuma muzejs.
  2. Kultūras mantojuma pieejamība un drošība. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2024. ISBN 978-9934-9132-4-2
  3. Talsu muzeja stends, 2024.
  4. «Durbes pils». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2011. gada 1. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°58′1″N 23°11′35″E / 56.96694°N 23.19306°E / 56.96694; 23.19306