Vālodze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vālodze
Oriolus oriolus, (Linnaeus, 1758)
Vālodze
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Vālodžu dzimta (Oriolidae)
Ģints Vālodžu ģints (Oriolus)
Suga Vālodze (Oriolus oriolus)
Izplatība
Oriolus oriolus distribution map.png
  Izplatība vasarā
  Izplatība ziemā

Vālodze (Oriolus oriolus) ir vālodžu dzimtas (Oriolidae) putns, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Ziemu tā pavada tālu dienvidos, bet pavasarī atgriežas savās ligzdošanas vietās Eiropā un Āzijā. Pārlidojumu laikā šie vientuļnieki apvienojas mazos bariņos. Tēviņi un mātītes ceļo atsevišķi; dienā vālodžu bari atpūšas lapkoku mežos. Vālodze ir tramīgs putns. Tikai krāšņais tēviņš nereti nodod savu klātbūtni ar īsu, bet spalgu dziesmu, kas atgādina flautas skaņas.

Pamatdati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izmēri
    • Garums: 24 cm
  • Vairošanās
    • Ligzdošana: no maija līdz jūnijam.
    • Olu skaits: 3 - 5
    • Perē 14 - 15 dienas
    • Putnēni attīstās: 14 - 15 dienas
  • Dzīvesveids
    • Paradumi: vienpate, vislabprātāk nolaižas zaros biezā lapotnē
    • Barība: kukaiņi, tārpi, kāpuri, augļi, ogas
    • Balss: flautas skaņām līdzīgs "lorijolo"
    • Dzīves ilgums: Nav zināms
  • Radniecīgas sugas: Vālodžu dzimtā ir 27 putnu sugas, kas dzīvo Vecajā pasaulē (Eiropā), piem., Oriolus auratus, Oriolus traillii un Oriolus chinensis.
  • Sastopama

Vālodze ligzdo Āfrikas ziemeļaustrumos, gandrīz visā Eiropā un Rietumāzijā. Ziemo uz dienvidiem no Sahāras - Āfrikas rietumos, centrālajā daļā un dienvidaustrumos.

  • Aizsardzība

Vālodze sastopama lapkoku mežos daļā Eiropas. Katru gadu tūkstošiem vālodžu iet bojā mednieku dēļ, kuri tās nogalina pārlidojuma laikā.

Vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī tramīgā putna dzīve rit koku lapotnē; zemē tas nolaižas tikai, lai savāktu barību. Eiropā vasarā vālodzi var ieraudzīt dažādās vidēs: mežos, parkos un lielajos augļu dārzos. Bieži putns uzturas ūdens tuvumā. Vālodze var dzīvot arī skujkoku mežā, ja tam apkārt plešas atklātas pļavas vai lapkoku meži. Putns izvairās no teritorijām, kas atrodas augstāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa. Lielākā daļa vālodžu dzimtas sugu ir nometnieki. Vālodze ir viens no nedaudzajiem putniem, kas ziemo citur. Augusta beigās šo skaisto putnu Eiropas populācija dodas tālā ceļā uz ziemošanas vietām Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Ziemu šie putni pavada mežainos apvidos ap ekvatoru, no Gvinejas līča līdz Etiopijas dienvidiem un vēl tālāk uz dienvidiem, līdz pat DĀR. Eiropas populācijas visbiežāk ziemu pavada Āfrikas rietumu krastos. Pārlidojumu laikā mātītes un tēviņi pulcējas atsevišķos baros.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaudzis vālodzes tēviņš
Vālodzes olas

Tēviņš savu ierašanos ligzdošanas vietā pasludina ar skaļu flautas skaņas atgādinošu teritoriālu dziesmu. Izvēlēto ligzdošanas vietu (bieži vien atgriežas iepriekšējā gada vietā) viņš nikni sargā no citiem tēviņiem. Mātītes dzimtenē atgriežas divas, trīs dienas vēlāk pēc tēviņiem. Tas ir laiks, kad tiek veidotas jaunas vai nostiprinātas vecās attiecības. Pēc tam pāri meklē vislabāko vietu ligzdai. Vālodzes ligzdo augstu koku galotnē netālu no zaru galiem. Ar ligzdas vīšanu nodarbojas galvenokārt mātīte. No zāles stiebriem koku žāklē viņa veido pamatni, ko nostiprina ar siekalām. Uz tās ceļ savu bļodveida formas ligzdu ko šūpo zari. Ligzdu izklāj ar zāli. Vālodze dēj divas līdz piecas olas. Putnēni izšķiļas pēc 14- 15 dienām. Viņus baro abi vecāki, kas saviem pēcnācējiem nes galvenokārt olbaltumvielām bagātu barību. Pēc divām nedēļām mazuļi pamet ligzdu.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāšņais putns vālodze pārtiek galvenokārt no kukaiņiem un to kāpuriem. Vasaras sākumā, kad jābaro putnēni, vālodze ķer kukaiņus un to kāpurus. Putnēnu ēdienkartē ir arī zirnekļi un daži gliemji. Vasaras otrajā pusē, kad nogatavojas meža augļu, vālodze barojas ar meža ķiršiem, kazenēm un citām ogām. Vālodze ir ļoti tramīgs putns un zemē nolaižas tikai, lai barotos. Ar savu garo smailo knābi viņa savāc kukaiņus vai knābā kritušo augļu mīkstumu. Šis putns barību bieži vien atrod koka lapotnē. Vālodze labprāt ēd lielus kāpurus. Viņas ēdienkartē ir arī vaboles, piemēram, maijvaboles.

Novērošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vālodze pie mums ir samērā biežs vasaras viesis. Tā ligzdo dažādu tipu mežos, nelielās audzēs, arī apstādījumos, parkos. Lielos meža masīvos parasti neligzdo. Nav viegli ieraudzīt vālodzi mežā. Grūti pat pamanīt tēviņu, kaut viņam ir spilgti dzeltenu un melnu spalvu tērps, kur nu vēl neuzkrītošo mātīti vai jaunos putnus. Vienīgā iespēja rodas, kad tēviņš lido starp kokiem, taču arī tad visbiežāk redzams tikai zeltains zibsnis starp lapām. Vālodzes lidojums ir viļņveidīgs, līdzīgs pelēkā strazda kustībai. Uzmanību piesaista īsā, flautas skaņām līdzīgā tēviņa dziesma. Tā tēviņš iezīmē savu teritoriju.

Vai tu zini, ka ...[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tā lā vālodzes no savām Āfrikas ziemošanas vietām atgriežas samērā vēlu, dažos reģionos tās sauc par "vasaras putniewm". Cits skaists vālodzes nosaukums ir "saules putns".
  • Vālodzes zinātniskais nosaukums Oriolus oriolus cēlies kā viņas dziesmas atdarinājums. taču tiek arī apgalvots, ka tas ir sagrozīts latīņu vārds aureolus 'taisīts no zelta'. šis nosaukums norāda uz tēviņa skaisto dzelteno krāsu.
  • Ziemeļamerikā mīt putni, kas nav pat radniecīgi vālodzei, taču amerikāņi tos dēvē par vālodzēm.
  • Oriolus oriolus ir vienīgā suga visā dzimtā, kas neligzdo tropos.