1907. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Latvijā: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Laikapstākļi: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Sportā: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
| Kino: | 1904 1905 1906 - 1907 - 1908 1909 1910 |
Šajā lapā ir apkopoti 1907. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. februāris — beidzās prāva sakarā ar Tukuma sacelšanos. Šī prāva tika sākta 1906. gada 9. decembrī kara tiesā Rīgā un tā bija lielākais tiesas process pret revolucionāriem visā Krievijas Impērijā. Tajā tika izskatītas 75 apsūdzēto lietas.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. marts — tika dibināta Latviešu tautas partija.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. aprīlis — Lizdēnos (Ziemeļvidzeme) barons Haralds Loudons apgredzenoja meža pīli, līdz ar to aizsākot putnu gredzenošanas praksi tagadējā Latvijas teritorijā un visā Krievijas Impērijā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — Iecavas revolucionāri uzvilka sarkano karogu Iecavas baznīcā un ceļmalā netālu no Iecavas dzelzceļa stacijas, kur 1906. gadā soda ekspedīcijas kareivji nošāva Jāni Rēju, vienu no Iecavas un Baldones apkārtnes aktīvākajiem revolucionāriem.
- 19. maijs — tika slēgts nedēļas laikraksts „Balss”, kas pēc „Baltijas Vēstneša” slēgšanas, bija kļuvis par dienas laikrakstu.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. marts — ar A.Čehova lugas "Tēvocis Vaņa" izrādi darbu uzsāk Liepājas Latviešu teātris.
- 4. decembris — Tika dibināta Latviešu mūzikas biedrība.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. janvāris — Kārlis Karlsons, inženieris, ķīmiķis (miris 1962. gadā)
- 9. februāris — Mirdza Ķempe, dzejniece, tulkotāja (mirusi 1974. gadā)
- 11. februāris — Pēteris Liepiņš, ģeologs, paleontologs (miris 1964. gadā)
- 13. marts — Jānis Labsvīrs, vēsturnieks (miris 2002. gadā)
- 2. maijs — Alfreds Dziļums, rakstnieks (miris 1976. gadā)
- 22. jūnijs — Eriks Ādamsons, rakstnieks (miris 1946. gadā)
- 28. jūnijs — Pēteris Lūcis, aktieris, režisors (miris 1991. gadā)
- 12. jūlijs — Alma Ābele, aktrise (mirusi 1984. gadā)
- 14. oktobris — Žanis Katlaps, aktieris un režisors (miris 1968. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. marts — Ernests fon Bergmanis, ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs. Pirmais ieviesis aseptikas principus brūču ārstēšanā. (dzimis 1836)
- 6. jūlijs — Augusts Bīlenšteins, vācbaltu lingvists, letofīls, folklorists un teologs. Pēterburgas zinātņu akadēmijas loceklis. (dzimis 1826)
- 15. septembris — Fricis Brīvzemnieks, latviešu folklorists, publicists, dzejnieks un tulkotājs. (dzimis 1846)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |