1908. gads Latvijā
Izskats
| Pasaulē: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
| Latvijā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
| Laikapstākļi: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
| Sportā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
| Kino: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Notikumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Janvāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 25. janvāris — Rīgā nodibināja Latviešu studentu savienību Patria, kas 1926. gadā kļuva par studentu korporāciju.
Aprīlis
[rediģēt | labot pirmkodu]- 28.-30. aprīlis — Rīgas Lielajā ģildē notika Pirmais Baltijas vēsturnieku kongress.
Jūnijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 19. jūnijs — ugunsgrēkā nodega Rīgas Latviešu biedrības nams; līdz ar to savu darbību izbeidza arī Rīgas Latviešu biedrības teātris.
Septembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 6. septembris — notika Bolderājas Romas katoļu baznīcas pamatakmens iesvētīšanas svinības.
- 7. septembris — ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi "Indrāni" krievu tirgotāju biedrības "Uļej" zālē darbību sāka Jaunais Rīgas teātris.
- 15. septembris — Vidzemes un Kurzemes guberņās atcēla karastāvokli (pēc 1905. gada revolūcijas) nomainot to ar t.s. pastiprināto apsardzību.
- 15. septembris — "Kalna Sprīzdānos" pie Madonas (Sarkaņu pagasts) atvēra meiteņu proģimnāziju, kurā mācības uzsāka 30 skolnieces. Tā bija pirmā šāda statusa mācību iestāde Latvijā.
Novembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. novembris — Nikolajs II apstiprināja Valsts aizsardzības padomes lēmumu likvidēt Liepājas jūras cietoksni. Ar šo lēmumu tika norakstīti cietokšņa būvei izlietotie 80 miljoni rubļu un līdz ar to Liepāja zaudēja cietokšņa statusu.
Nezināms datums
[rediģēt | labot pirmkodu]- pavasaris — Rīgā tika dibināta Latvijas pretalkohola biedrība un Rīgas Latviešu izglītības biedrība.
- Rīgā notika pirmās starptautiskās fotoizstādes atklāšana.
- Rīgas Latviešu biedrības ortogrāfijas komisija valodnieku Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā izveidoja mūsdienu latviešu ortogrāfijas ("jaunās drukas") principus.
- Rīgā tika dibināta Latviešu skatuves biedrība.
- Augusts Dombrovskis uzcēla Burtnieku māju kā pirmo latviešu inteliģences jaunrades un atpūtas namu.
- Valmierā uzbūvēja pirmo ar elektroenerģiju darbināmo sūkņu staciju, kas aizvietoja zirgvilkmes sūknētavu.
- Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā nodibināja nodaļu automobiļu ražošanai.
- Abgunstes muižas kungu mājas celtniecības sākums.
Dzimuši
[rediģēt | labot pirmkodu]- 15. janvāris — Ansis Artums, gleznotājs (miris 1997. gadā)
- 9. februāris — Līze Dzeguze, tēlniece (mirusi 1992. gadā)
- 23. februāris — Edgars Zīle, aktieris (miris 1986. gadā)
- 3. aprīlis — Lūcija Vankina, arheoloģe (mirusi 1989. gadā)
- 13. jūnijs — Miķelis Goppers, grāmatizdevējs (miris 1996. gadā)
- 1. septembris — Milda Zīlava, aktrise (mirusi 2002. gadā)
- 27. septembris — Vladimirs Petrovs (Владимир Петров), Latvijas krievu šahists (miris 1943. gadā)
- 11. septembris — Alfrēds Valdmanis, jurists un politiķis (miris 1970. gadā)
Miruši
[rediģēt | labot pirmkodu]- 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863. gadā)
Skatīt arī
[rediģēt | labot pirmkodu]| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |