1908. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Latvijā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Laikapstākļi: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Sportā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Kino: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. janvāris — Rīgā tika dibināta Latviešu studentu savienība Patria, kas 1926. gadā kļuva par studentu korporāciju.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. jūnijs — nejaušā ugunsgrēkā nodega Rīgas Latviešu biedrības nams; līdz ar to savu darbību izbeidza arī Rīgas Latviešu biedrības teātris.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. septembris — notika Bolderājas Romas katoļu baznīcas pamatakmens iesvētīšanas svinības.
- 7. septembris — ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi "Indrāni" krievu tirgotāju biedrības "Uļej" zālē darbību sāk Jaunais Rīgas teātris.
- 15. septembris — Vidzemē un Kurzemē atcēla karastāvokli (pēc 1905. gada revolūcijas) nomainot to ar t.s. pastiprināto apsardzību.
- 15. septembris — "Kalna Sprīzdānos" pie Madonas (Sarkaņu pagasts) tika atvērta meiteņu proģimnāzija, kurā mācības uzsāka 30 skolnieces. Tā bija pirmā šāda statusa mācību iestāde ne vien Latvijas teritorijā, bet visā toreizējā Krievijā.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — cars Nikolajs II apstiprināja Valsts aizsardzības padomes lēmumu likvidēt Liepājas jūras cietoksni. Ar šo lēmumu tika norakstīti cietokšņa būvei izlietotie 80 miljoni rubļu un līdz ar to Liepāja zaudēja cietokšņa statusu.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- pavasaris — Rīgā tika dibināta Latvijas pretalkohola biedrība un Rīgas Latviešu izglītības biedrība.
- Rīgā tika atklāta pirmā starptautiskā fotoizstāde.
- Rīgas Latviešu biedrības ortogrāfijas komisija valodnieku Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā vispārējos vilcienos tika izveidota mūsdienu latviešu ortogrāfija (jaunā druka).
- Rīgā tika dibināta Latviešu skatuves biedrība.
- mecenāts Augusts Dombrovskis uzcēla Burtnieku māju kā pirmo latviešu inteliģences jaunrades un atpūtas namu.
- Valmierā uzbūvēja pirmo ar elektroenerģiju darbināmo sūkņu staciju, kas aizvietoja zirgvilkmes sūknētavu.
- ar cara Nikolaja II lēmumu Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā nodibināja nodaļu automobiļu ražošanai.
- Grāfs Sergejs fon der Pālens sev piederošajā Abgunstes muižā uzsāk jaunas kungu mājas celtniecību.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. janvāris — Ansis Artums, gleznotājs (miris 1997. gadā)
- 9. februāris — Līze Dzeguze, tēlniece (mirusi 1992. gadā)
- 23. februāris — Edgars Zīle, aktieris (miris 1986. gadā)
- 3. aprīlis — Lūcija Vankina, arheoloģe (mirusi 1989. gadā)
- 13. jūnijs — Miķelis Goppers, grāmatizdevējs (miris 1996. gadā)
- 1. septembris — Milda Zīlava, aktrise (mirusi 2002. gadā)
- 27. septembris — Vladimirs Petrovs (Владимир Петров), Latvijas krievu šahists (miris 1943. gadā)
- 11. septembris — Alfrēds Valdmanis, jurists un politiķis (miris 1970. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |