1924. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Latvijā: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Laikapstākļi: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Sportā: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Kino: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Šajā lapā ir apkopoti 1924. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Jānis Čakste | |
| Ministru prezidents | Zigfrīds Anna Meierovics (līdz 26. janvārim) | Meierovica 2. Ministru kabinets |
| Voldemārs Zāmuēls (no 27. janvāra līdz 18. decembrim) | Zāmuēla Ministru kabinets | |
| Hugo Celmiņš (no 19. decembra) | Celmiņa 1. Ministru kabinets | |
| 1. Saeimas priekšsēdētājs | Frīdrihs Vesmanis |
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Latvijas valsts pārgāja uz metrisko mēru un svaru sistēmu.
- 25. janvāris—4. februāris — Latvija debitē 1. ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francija) 16 valstu skaitā. Latviju pārstāvēja divi sportisti — ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Labākais rezultāts — 7. vieta ātrslidošanā 500 metru distancē.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris - Izglītības Ministrijas Pieminekļu valde pieņem lēmumu par Brīvdabas Muzeja izveidi Rīgā.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3.—10. aprīlis — plūdi Daugavā nodarīja postījumus Daugavpilī un Rīgā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. maijs - Durbē tiek dibināta latviešu studentu korporācija Philyronia.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. jūnijs — nodibināta Latvijas radio biedrība (LRB), aizsākot radioamatierisma kustību Latvijā.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs—27. jūlijs — vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijas republiku pārstāv 41 sportists, taču godalgas gūt neizdodas.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. augusts — Pierīgā tika atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā, to izveidoja Shell. Nedaudz vēlāk tika atklātas vēl vairākas citas DUS. Kopumā Rīgā un tās apkārtnē līdz 1940. gadam tika atklātas 11 šāda veida stacijas.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. septembris — Aucei piešķirtas pilsētas tiesības.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. oktobris — Rīgā dibināta studentu korporācija Fraternitas Metropolitana.
- 8. oktobris - Rīgā tiek dibināta latviešu studentu korporācija Fraternitas Vesthardiana.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. novembris — pie LU tika nodibināta ceturtā vecākā studenšu korporācija Imeria.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. decembris — izveidota Latviešu folkloras krātuve.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LETA informācijas ieguvē un izplatīšanā sāk izmantot radiosakarus.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. februāris — Edgars Zveja, dziedātājs (miris 1986. gadā)
- 3. marts — Leo Kokle, gleznotājs (miris 1964. gadā)
- 12. marts — Visvaldis Lācis, publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (miris 2020. gadā)
- 8. aprīlis — Broņislava Martuževa, dzejniece (mirusi 2012. gadā)
- 2. jūnijs — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (mirusi 2008. gadā)
- 9. septembris — Elmārs Zemgalis, šahists un matemātiķis (miris 2014. gadā)
- 13. septembris — Antonija Ahero, valodniece un pedagoģe (mirusi 2019. gadā)
- 21. aprīlis — Gunars Saliņš, trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Jānis Krodznieks, vēsturnieks (dzimis 1851. gadā)
- 17. decembris — Arturs Valters, grāmatnieks, viens no a/s "Valters un Rapa" dibinātājiem (dzimis 1870. gadā)
- 24. decembris — Jānis Ezeriņš, rakstnieks, tulkotājs (dzimis 1891. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |