1937. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1934 1935 1936 - 1937 - 1938 1939 1940 |
| Latvijā: | 1934 1935 1936 - 1937 - 1938 1939 1940 |
| Laikapstākļi: | 1934 1935 1936 - 1937 - 1938 1939 1940 |
| Sportā: | 1934 1935 1936 - 1937 - 1938 1939 1940 |
| Kino: | 1934 1935 1936 - 1937 - 1938 1939 1940 |
Šajā lapā ir apkopoti 1937. gada notikumi Latvijā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 28. janvāris — Latvijas Republikā tika pieņemts Latvijas Republikas Civillikums.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. aprīlis — Kurzemē tika novērots pirmais pavasara negaiss.[1][2]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2.—7. maijs — Latvijā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
- 5. maijs — maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī sasniedza +30 °C
- 6. maijs — Rīgā gaiss iesila līdz +25 °C. Pēcpusdienā valsts centrālos rajonus piemeklēja spēcīgs negaiss. Rīgā nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 50 mm.[3]
- 8. maijs — Rīgā tiek likts pamatakmens Finanšu ministrijas ēkai.[4]
- 18. maijs — pāri visai Latvijas teritorijai virzījās spēcīgas negaisu zonas, daudzviet atnosot stiprus negaisus un lietusgāzes.[5]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. jūnijs — gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +31 °C.[6] Tomēr oficiālie dati liecina, ka 11. jūnija karstuma rekords ir uzstādīts 1998. gadā un ir +30,0 °C.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. jūlijs — Valmieras pilsētu piemeklēja spēcīgs negaiss. Rāvas pagastā tika novērots arī lodveida zibens. Mujānu pagastā zibens spēriens lopu kūtī nogalināja 9 gadus vecu zēnu. Vairāki spēcīgi negaisi ar krusu skāra plašas teritorijas Liembažu rajonā, kā arī Dikļu un Bauņu pagastus.[7]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. augusts — tiek ielikts Paula Kundziņa projektētās Viesītes luterāņu baznīcas pamatakmens.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- No konveijera noripo pirmie rūpnīcā Vairogs montētie Ford - Vairogs markas 3 tonnu kravas auto.
- Romas katoļu bīskaps Jāzeps Rancāns iesvēta Atašienes Sāpju dievmātes katoļu baznīcas jaunbūvi.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. novembris — "Pērkonkrusta" vadītājs Gustavs Celmiņš tika izraidīts no Latvijas.[8]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 20. janvāris — Pēteris Tabūns, politiķis (miris 2020. gadā)
- 3. februāris — Valdis Mārtiņš Drinks, ķīmiķis, pedagogs un garīdznieks (miris 2002. gadā)
- 8. februāris — Aivars Ģipslis, šahists (miris 2000. gadā)
- 19. februāris — Boriss Pugo, latviešu izcelsmes padomju politiķis (miris 1991. gadā)
- 12. marts:
- Valentīna Eiduka, šķēpa metēja, trenere (mirusi 2023. gadā)
- Kornēlija Apšukrūma, dzejniece (mirusi 2021. gadā)
- 15. aprīlis — Uldis Pūcītis, aktieris (miris 2000. gadā)
- 13. jūnijs — Juris Strenga, aktieris, režisors
- 26. jūnijs — Leopolds Ozoliņš, ārsts, politiķis (miris 2021. gadā)
- 12. jūlijs:
- Pēteris Bolšaitis, ķīmiķis, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un mecenāts (miris 2021. gadā)
- Ināra Ieviņa, aktrise
- 9. novembris — Miks Zvirbulis, kinooperators
- 12. novembris — Pauls Putniņš, dramaturgs (miris 2018. gadā)
- 13. novembris — Imants Auziņš, dzejnieks (miris 2013. gadā)
- 1. decembris — Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente
- 17. decembris — Vija Āboltiņa, Latvijas Filharmonijas soliste
- 23. decembris — Aivars Baumanis, žurnālists un diplomāts (miris 2019. gadā)
- nezināms datums — Miervaldis Derkusovs, gleznotājs (miris 2020. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. februāris — Alfrēds Andersons, sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (dzimis 1879. gadā)
- 20. februāris — Pāvils Rozītis, rakstnieks (dzimis 1889. gadā)
- 26. marts — Kārlis Zeltiņš, lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1871. gadā)
- 3. aprīlis — Anatols Līvens, virsnieks (dzimis 1873. gadā)
- 12. maijs — Baldvins Disterlo, jurists, politiķis (dzimis 1869. gadā)
- 21. jūnijs — Jānis Pauļuks, politiķis, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1865. gadā)
- 26. jūnijs — Vladislavs Rubulis, politiķis (dzimis 1887. gadā)
- 25. jūlijs — Jānis Akuraters, dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1876. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Laikraksts "Brīvā Zeme" Nr. 90, 9. lpp., Piektdiena, 06.07.1937., periodika.lv
- ↑ Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Nr. 90, 6. lpp., Piektdiena, 06.07.1937., periodika.lv
- ↑ Laikraksts "Brīvā Zeme" Nr. 101, 11. lpp., Piektdiena, 07.05.1937., periodika.lv
- ↑ Laikraksts "Brīvā Zeme" Nr. 103, "Pamatiem jāpaliek mūžīgiem", Pirmdiena, 10.05.1937., periodika.lv
- ↑ Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Nr. 108, 8. lpp., Trešdiena, 19.05.1937., periodika.lv
- ↑ Rīts: Sestdiena, 12. jūnijs, 1937[novecojusi saite], periodika.lv
- ↑ Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Nr. 166, 12. lpp., Trešdiena, 28.06.1937.
- ↑ Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv