Austrālija un Okeānija

Austrālija un Okeānija

Austrālija un Okeānija iekrāsota zaļā krāsā
Platība	8 525 989 km²
Iedzīvotāji	41 570 842 (2018. gadā)
Blīvums	4,19 cilv./km²
Valstis	14
Atkarīgās teritorijas	18
Laika zonas	no UTC+9 līdz UTC-6
Lielākās pilsētas	Sidneja Melburna Brisbena Pērta Oklenda

Austrālija un Okeānija ir pasaules daļa, bieži arī ģeopolitisks reģions, kas sastāv no Austrālijas kontinenta un Okeānijas — ļoti liela skaita salu Klusajā okeānā. Austrālijas un Okeānijas robežas definē dažādi, taču parasti tiek iekļauta Austrālija, Jaunzēlande, Jaungvineja, Polinēzija, Melanēzija un Mikronēzija. Bieži vien Austrāliju un Okeāniju uzskata arī par kontinentu (šāds apgalvojums veidojās, lasot tekstu angļu valodā, kurā netiek izdalīts tāds jēdziens kā ‘pasaules daļa’).

Terminu 1831. gadā ieviesa franču pētnieks Žils Dimons d'Irvils.

Iedalījums

Austrāliju un Okeāniju tradicionāli iedala šādi:

• Austrālāzija
• Melanēzija
• Mikronēzija (reģions)
• Polinēzija

Austrālija un Okeānija pārsvarā sastāv no mazām salu nācijām. Vienīgā uz kontinenta izvietotā valsts ir Austrālija.

Termina variācijas

• Dažreiz Austrāliju neiekļauj Okeānijā. Šāda pieeja ir kļūdaina, jo to Okeānijas daļu, kas nav Austrālija, pareizāk būtu saukt par Klusā okeāna salām.^{[nepieciešama atsauce]}
• Havaju salas parasti iekļauj Okeānijā, kaut arī tās ir attālu no pārējām Klusā okeāna salām. Havaju salas fiziski un kulturāli ir tuvākas pārējām Klusā okeāna salām nevis Amerikai.
• Pa retam terminu paplašina, iekļaujot pat ļoti attālas Klusā okeāna salas, piemēram Aleutu salas.

Austrālijā un Okeānijā iekļautās valstis un teritorijas

Teritorijas nosaukums	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2002. gada 1. jūlijs, aptuveni)	Iedzīvotāju blīvums (uz km²)	Galvaspilsēta
Austrālāzija
Austrālija	7,686,850	20,697,241	2.5	Kanbera
Ziemsvētku Sala (Austrālija, bieži iekļauj Dienvidaustrumāzijā)	135	474	3.5	Setlmenta
Kokosu (Kīlinga) Salas (Austrālija, bieži iekļauj Dienvidaustrumāzijā)	14	632	45.1	Vestailenda
Jaunzēlande (bieži uzskata par Polinēzijas daļu)	268,680	3,908,037	14.5	Velingtona
Norfolka (Austrālija)	35	1,866	53.3	Kingstona
Melanēzija
Fidži	18,270	856,346	46.9	Suva
Indonēzija (Papua un Moluku salas)	499,852	4,211,532	8.4	Džakarta
Jaunkaledonija (Francija)	19,060	207,858	10.9	Numea
Papua-Jaungvineja	462,840	5,172,033	11.2	Portmorsbi
Zālamana Salas	28,450	494,786	17.4	Honiara
Vanuatu	12,200	196,178	16.1	Vila
Mikronēzija (reģions)
Mikronēzija	702	135,869	193.5	Palikira
Guama (ASV)	549	160,796	292.9	Hagātņa
Kiribati	811	96,335	118.8	Bairiki
Māršala Salas	181	73,630	406.8	Madžuro
Nauru	21	12,329	587.1	Jarena
Ziemeļu Marianas Salas (ASV)	477	77,311	162.1	Saipana
Palau	458	19,409	42.4	Melekeoka (kopš 2006. gada 7. oktobra)
Polinēzija (šeit nav iekļautas Havaju salas)
ASV Samoa (ASV)	199	68,688	345.2	Fagatogo un Utulei
Kuka Salas (Jaunzēlande)	240	20,811	86.7	Avarua
Franču Polinēzija (Francija)	4,167	257,847	61.9	Papeete
Niue (Jaunzēlande)	260	2,134	8.2	Alofi
Pitkērna (Apvienotā Karaliste)	5	47	10	Adamstauna
Samoa	2,944	178,631	60.7	Apija
Tokelau (Jaunzēlande)	10	1,431	143.1
Tonga	748	106,137	141.9	Nukualofa
Tuvalu	26	11,146	428.7	Vaiaku
Volisa un Futuna (Francija)	274	15,585	56.9	Matautu
Kopā	9,008,458	35,834,670	4.0

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrālija un Okeānija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)