Cēsu rota

Cēsu rota
	Cēsu rotas karavīri 1919. gadā.
Valsts	Latvija
Pastāvēšanas laiks	1918—1919
Pakļautība	Latvijas bruņotie spēki
Komandieri
Komandieri	Arturs Jansons, Jānis Puriņš, Jānis Skujiņš

Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918. gada 8. decembri.

Vēsture

Vienība sāka formēties Cēsīs 1918. gada novembra vidū vēl pirms Latvijas valsts pasludināšanas kā Cēsu pašaizsardzības rota. Tā sastāvēja tikai no brīvprātīgajiem. Rotas dibināšanas ierosme radās Cēsu apkārtnē dzīvojošajiem bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem. Pieteicās vairāk kā 300 brīvprātīgo, taču ieroču pietika tikai aptuveni 50 vīru apbruņošanai. Atlikušie brīvprātīgie izklīda. Rota pamatā sastāvēja no virsniekiem, tikai aptuveni trešā daļa bija instruktori. Par rotas komandieri kļuva virsleitnants Arturs Jansons.

Saskaņā ar Tautas apsardzības ministra pavēli naktī uz 13. decembri Cēsīs ieradās 12 karavīri no Rīgā formējamās Atsevišķās studentu rotas, bet 20. decembrī Cēsu rotai pievienojās neliela brīvprātīgo nodaļa no Madonas virsleitnanta Jāņa Ezeriņa vadībā. Cēsu rota bija pirmā Latvijas karaspēka vienība, kura nonāca ugunskontaktā ar uzbrūkošo lielinieku karaspēku - 1. un 4. latviešu strēlnieku padomju pulku. Pirmā sadursme notika 22. decembra vakarā, kad Cēsu rotas izlūki pie Raunas upes negaidīti uzdūrās lielinieku patruļai. Tā kā Cēsu rotas rīcībā bija pārāk maz spēku, un vācu Dzelzsbrigāde atteicās piedalīties Cēsu aizstāvēšanā, rota 23. decembrī pēc pusnakts atkāpās Ieriķu virzienā, bet 24. decembrī atgāja uz Līgatni, kur ieradās 25. decembra rītā. Vēl tajā pašā dienā rota atkāpās līdz Griķu krogam pie Inčukalna. 26. decembrī notika neliela apšaude ar lielinieku priekšposteņiem. Tajā pašā dienā rota saņēma pavēli atiet uz Rīgu, kur ieradās 27. decembra vakarā.

Cēsu rota bija viena no tām nedaudzajām vienībām, kas 3. janvāra rītā kā slēgta vienība atstāja Rīgu. 5. janvārī vienība, saglabājot tās nosaukumu, kā 2. rota tika ieskaitīta Latviešu atsevišķajā bataljonā. Kad Latviešu atsevišķo bataljonu 1919. gada 21. martā pārveidoja par Latviešu atsevišķo brigādi, Cēsu rotu pārformēja par šīs brigādes 2. bataljonu, par bataljona komandieri ieceļot kapteini Jāni Puriņu.

1919. gada 5. augustā, kad Latvijas armijā izveidoja Kurzemes, Vidzemes un Latgales divīzijas, Cēsu II bataljons, apvienojoties ar IV Rīgas bataljonu un VIII Piebalgas bataljonu, kļuva par Kurzmes divīzijas 2. Ventspils kājnieku pulku.

Cēsu rotas komandieri

virsleitnants Arturs Jansons (1918. gada novembris - 1918. gada 20. decembris)
virsleitnants Jānis Puriņš (1918. gada 20. decembris - 1919. gada 5. janvāris)
kapteinis Jānis Skujiņš (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 10. februāris)

Informācijas avoti

Cēsu rota, Historia.lv
2. Ventspils kājnieku pulks, https://dom.lndb.lv/data/obj/60346.html

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.