Aivars Lembergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aivars Lembergs
Aivars Lembergs 2012.jpg
Aivars Lembergs 2012. gadā
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs
Amatā
1988. gada 5. decembris[a] — 2021. gada 1. jūlijs
Vietnieks (i) Andrejs Zalāns (1994—1996)
Jānis Vītoliņš (1996—2021)
Guntis Blumbergs (1997—2006 un 2009—2021)
Didzis Ošenieks (2006—2021)
Priekštecis Jāzeps Marnauza
Pēctecis Jānis Vītoliņš

Dzimšanas dati 1953. gada 26. septembrī (68 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jēkabpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija PSKP (1975—1990)
Latvijai un Ventspilij (kopš 1994)
Dzīvesbiedrs(-e) Ināra Lemberga (~1975—2015)
Kristīne Lemberga (kopš 2015)
Bērni Anrijs, Līga, Artūrs
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte

Aivars Lembergs (dzimis 1953. gada 26. septembrī Jēkabpilī) ir Latvijas un Ventspils politiķis un pašvaldību darbinieks, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs no 1988. gada līdz 2021. gadam (kopš 1994. gada pārstāv partiju "Latvijai un Ventspilij"). 2007. gadā ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu viņam tika liegts pildīt pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus[1][2], uzticot tos domes priekšsēdētāja 1. vietniekam infrastruktūras jautājumos — Jānim Vītoliņam. Uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem un bagātākajiem cilvēkiem Latvijā.

2021. gada februārī ilgstošā lietas izskatīšana pirmajā instancē noslēdzās ar spriedumu, kurā atzīts par vainīgu smagos noziegumos, piespriests cietumsods, mantas konfiskācija un naudas sods.[3] Tiesa arī atcēla A. Lembergam iepriekš piemēroto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, tāpēc, arī atrodoties ieslodzījumā,[4] kopš 22. februāra Aivaram Lembergam, pēc Ventspils pilsētas domes uzskatiem, atkal ir pienākums veikt likumā “Par pašvaldībām” noteiktos domes priekšsēdētāja pienākumus,[5] tādēļ partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvji esot bijuši gatavi sagādāt nepieciešamo datortehniku[6], neskatoties uz to, ka likums liedz slēgtajos cietumos esošajiem cilvēkiem glabāt un izmantot datortehniku[7][8].

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1953. gadā Jēkabpilī Roberta Lemberga un viņa sievas Mildas Marijas (1925—2021) ģimenē.[9] No 1961. gada līdz 1972. gadam mācījās Jēkabpils 1. vidusskolā. 1977. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, iegūstot ekonomista kvalifikāciju rūpniecības plānošanas specialitātē. 1978. gadā bija Komjaunatnes Ventspils pilsētas komitejas organizāciju daļas vadītājs. No 1979. līdz 1980. gadam — PSKP Ventspils pilsētas komitejas instruktors. No 1981. līdz 1983. gadam — LKP Ventspils pilsētas komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs. No 1983. gada decembra — LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs. 1987. gada decembrī pārcelts darbā uz LKP CK Rīgā — lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nodaļas instruktors. 1988. gadā viņu iecēla par Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. A. Lembergs bija Komunistiskās partijas biedrs līdz 1990. gadam.

No 1990. gada līdz 1993. gadam bija Augstākās Padomes deputāts un Ekonomikas komisijas loceklis, darbojās Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no tiem deputātiem, kas 4. maijā balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1991. gadā ievēlēts Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomē, 1994. gadā A. Lembergs izveidoja politisko organizāciju "Latvijai un Ventspilij" un tika ievēlēts par tās valdes priekšsēdētāju. 1994., 1997., 2001., 2005., 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts pilsētas domē un domes priekšsēdētāja amatā.

Viņa izveidotā un vadītā partija "Latvijai un Ventspilij" uzsāka sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, tās biedri tika ievēlēti Saeimā un iesaistījās vairāku valdību koalīcijās, bet tās pārstāvis Gundars Daudze tika ievēlēts par 9. Saeimas priekšsēdētāju. Valdību veidošanas sarunās "Latvijai un Ventspilij" vairākkārt pārstāvēja tās vadītājs A. Lembergs.

1999. gadā starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un tā saukto Ventspils grupējumu, tostarp A. Lembergu, tika noslēgts slepens līgums.[10] Tajā puses vienojās par finansējumu, kontrolē esošo masu informācijas līdzekļu redakcionālo politiku un saistībām lēmumu pieņemšanas un ekonomisko aktivitāšu jomā, kā arī paredzēja savstarpējas konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Vienošanās punktos ietverti gan noteikumi, kādam jābūt valdības sastāvam, gan privatizācijas procesam. A. Lembergs noliedza, ka šādu līgumu būtu parakstījis un devis naudu par šādiem apsolījumiem,[11] taču līguma autentiskumu apstiprināja toreizējais sociāldemokrātu partijas vadītājs Juris Bojārs.[12] Līgums nodrošinājis partijai no A. Lemberga kontrolētajiem Ventspils uzņēmumiem gadā 70 000 latu.[13] Tiek pieļauts, ka pirms 7. Saeimas vēlēšanām līgumi noslēgti arī ar citām partijām. Līgumā ar "Latvijas Ceļu" paredzēts, ka notiks savstarpējas konsultācijas, "lemjot par piedalīšanos valdības un pašvaldību koalīcijās, vai par atbalsta izteikšanu valdības koalīcijai".[14] Līgumu ar Jauno partiju apstiprināja tās bijušais līderis Ainārs Šlesers, gan uzsverot, ka tas nav paredzējis finansiālu atbalstu.[15] Tomēr gan "Latvijas Ceļš", gan Jaunā partija pēc līgumu parakstīšanas saņēma ziedojumus no Ventspils uzņēmumiem.[14]

No 1994. gada A. Lembergs ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents un Basketbola kluba "Ventspils" prezidents, līdz 2019. gada nogalei bija Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Līdztekus politiskajai darbībai A. Lembergs nodarbojās ar uzņēmējdarbību, viņš kopā ar saviem ģimenes locekļiem, 2009. gadā viņa īpašumu vērtību lēsa līdz pat 200 miljoniem latu.[16] Līdzās Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram viņu uzskatīja par vienu no trim ietekmīgajiem "oligarhiem".[17][18]

Politiskie pretinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Lembergam dažādos laikos nācās gan cīnīties, gan sadarboties arī ar citiem oligarhiem, kam ir vienlaikus liela politiska un ekonomiska ietekme, piemēram, Andri Šķēli un Aināru Šleseru.

2006. gadā aktīvu A. Lemberga kritiku, kas ietvēra plakātu izlīmēšanu un īpaša apkārtraksta izdošanu, izvērsa nodibinājums "Pilsētai un pasaulei". Tika izdota arī Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmata "Дело труба. Kas ir Lembergs".[19]

Kriminālprocesi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada 29. decembrī Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret A. Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu par ierobežojumu valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties Ventspils Brīvostas valdē.[20] 2006. gada 20. jūlijā, tai pašā dienā, kad Zaļo un Zemnieku savienība pirms 9. Saeimas vēlēšanām izvirzīja A. Lembergu par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, Ģenerālprokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai uzlikto ierobežojumu pārkāpšanā.[21]

2007. gada 14. martā A. Lembergu arestēja sakarā ar apsūdzībām 2005. gada decembrī uzsāktajā kriminālprocesā. Tās pašas dienas vakarā arī tika piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums uz nenoteiktu laiku un viņš nokļuva Matīsa cietumā. 10. jūlijā apcietinājums tika aizstāts ar mājas arestu. Tomēr A. Lembergu attaisnoja visu instanču tiesas, tai skaitā 2008. gada februārī nepārsūdzamu attaisnojošu lēmumu pieņēma Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments. 2008. gada 22. februārī arī mājas arests tika atcelts.

Cita kriminālprocesa ietvaros tika izskatīts "Lemberga stipendiātu saraksts", kurā apkopotas politiskās partijas un politiķi, kurus A. Lembergs vairāku gadu gaitā finansēja, izmantojot noteiktu politisko mērķu sasniegšanai. Saraksta esamības faktu 2009. gada decembrī apstiprināja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.[22] 2010. gada 29. septembrī portāls pietiek.com publicēja dokumentus, kuri esot stipendiātu saraksti, kas iegūti kratīšanas laikā no grāmatvedes Gitas Grasmanes datora.[23] Saistībā ar nelikumīgām darbībām A. Lembergam jau kopš 2007. gada ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus.

No 2007. gada Latvijas Ģenerālprokuratūra ar Jāni Maizīti priekšgalā piešķīra pilnvaras „pārvaldīt un sargāt” Aivara Lemberga mantu Šveices advokātam Rudolfam Meroni. Savu pilnvarojumu R. Meroni izmantoja, lai pārņemt kontroli Ventspils uzņēmumos, arī AS "Ventbunkers" un AS "Latvijas naftas tranzīts".[nepieciešama atsauce] Tikai 2013. gada 29. aprīlī Lielbritānijas tiesa atņēma R. Meroni tiesības "pārvaldīt un sargāt" A. Lemberga daļas Ventspils uzņēmumā AS "Ventbunkers", šī tiesības nododot auditorkompānijai KPMG.[24] Sarēķināts, ka R. Meroni tikai no AS "Ventbunkers" un AS "Latvijas Naftas tranzīts" kontiem "glabāšanā paņēmis" 76,4 miljonus latu.[nepieciešama atsauce]

Pēc nepilnus 10 gadus ilgušajām tiesas sēdēm 2019. gada martā apsūdzības uzturētāji prasīja piemērot A. Lembergam 8 gadus cietumā un mantas konfiskāciju.[25]

2021. gada 22. februārī pirmās instances tiesa A. Lembergam piesprieda 5 gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro naudas sodu, vainīgo apcietinot tiesas zālē.[26]

Sankcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 9. decembrī tika ziņots, ka ASV Valsts kases finanšu kontroles birojs (OFAC) iekļāvis A. Lembergu globālajā Magņitska sankciju sarakstā,[27][18] nosakot sankcijas pret A. Lembergu, viņa ģimeni[28] un viņa kontrolē esošo Ventspils Brīvostas pārvaldi, kā arī trīs biedrībām — Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tika bloķēti visi A. Lemberga un šo četru struktūru īpašumi. Latvijas valdība 10. decembrī nolēma valsts pārvaldībā pārņemt Rīgas un Ventspils ostas.[29]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Lembergs mita savā lauku īpašumā Ventspils novada Puzes pagastā, bet viņam un viņa ģimenei piederēja arī vairāki citi nekustamie īpašumi.[30]

Ilgus gadus bija precējies ar Ināru Lembergu, laulībā dzima bērni Anrijs un Līga. Abi bērni ir pieauguši un viņu ģimenēs dzimuši Aivara Lemberga mazbērni. Pret Anriju Lembergu ir celtas apsūdzības krimināllietā kopā ar tēvu.[31]

2015. gada 27. novembrī Ventspils pilī A. Lembergs apprecējās otrreiz ar Ventspils domes Attīstības pārvaldes vadītāju un izpilddirektora vietnieci Kristīni Krasovsku (dzimusi 1978. gadā),[32] ar kuru domes priekšsēdētājs satikās kopš 2013. gada.[33] Pārim 2016. gada 10. februārī piedzima dēls.[34]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[35] Apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[36] 2016. gadā saņēmis Latvijas Pareizticīgās baznīcas Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III šķiras ordeni.[37]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atstādināts no 2007. gada 14. augusta līdz 2021. gada 22. februārim. Pa to laiku priekšsēdētāja pienākumus izpildīja Jānis Vītoliņš

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sprūdžs atstādina Lembergu no Ventspils mēra pienākumiem Delfi.lv
  2. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/desmit-gadi-bez-mera-ventspili-tikai-teoretiski.a248341/ Desmit gadi bez mēra Ventspilī — tikai teorētiski
  3. «Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina tiesas zālē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-17.
  4. https://bnn.lv/vesture-atkartojas-lembergs-dod-rikojumu-no-cietuma-381200 Vēsture atkārtojas. Lembergs dod rīkojumu no cietuma
  5. https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/204822-a.lembergam-ir-tiesibas-un-pienakums-veikt-ventspils-pilsetas-domes-priekssedetaja-pienakumus A.Lembergam ir tiesības un pienākums veikt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus
  6. https://www.apollo.lv/7190514/de-facto-ventspils-dome-grib-lembergam-sagadat-datoru-mera-pienakumu-pildisanai-no-cietuma Ventspils dome grib Lembergam sagādāt datoru mēra pienākumu pildīšanai no cietuma
  7. «Lembergam patlaban likums liedz cietumā izmantot datortehniku». LSM.lv (latviešu). 2021-03-02. Skatīts: 2021-06-30.
  8. ««De facto»: Lembergam nav cerību atkal kļūt par Ventspils mēru». LSM.lv (latviešu). 2021-06-13. Skatīts: 2021-06-30.
  9. Krustpils pag. iedzīvotāju saraksts 1941.g. — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308. f., 15. apr., 3196. l. — 228.lpp
  10. «Domburs publisko dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju valstī». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  11. Lembergs noliedz vienošanos ar LSDSP BNS
  12. Bojārs atzīstas! Līgums slēgts par 70 000 latu finansējumu TVNET
  13. Pārdotā vara Diena
  14. 14,0 14,1 Apstiprinās ziņas par partiju līgumiem ar Lembergu Diena
  15. Šlesers: JP līgums ar Lembergu neparedzēja finansiālu atbalstu[novecojusi saite] Apollo
  16. Publicēts jaunais Latvijas bagātāko cilvēku saraksts Archived 2009. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē. Apollo.lv
  17. Latvija — zeme, kur aste luncina suni (latviski)
  18. 18,0 18,1 «Treasury Sanctions Corruption and Material Support Networks | U.S. Department of the Treasury». home.treasury.gov. Skatīts: 2019-12-10.
  19. Grāmata papildina Lemberga portretu Archived 2007. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Apollo.lv
  20. Pret Lembergu ierosina kriminālprocesu Archived 2006. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē. Apollo.lv
  21. Lembergam uzrāda apsūdzību kukuļņemšanā Archived 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. Apollo.lv
  22. Lemberga «stipendiātu saraksts» neesot mīts Archived 2009. gada 7. decembrī, Wayback Machine vietnē. Apollo.lv
  23. Stipendiātu saraksti Pietiek.com
  24. Arturs Snips. «Ventspils Pinokio jeb Rudolfs Meroni». www.pietiek.com, 2013-06-02. Skatīts: 2020-01-06.
  25. «Lembergam prasa piemērot 8 gadus cietumā un mantas konfiskāciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-08.
  26. «Tiesa Lembergam piespriež piecus gadus aiz restēm un apcietina tiesas zālē». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-22.
  27. «ASV iekļauj Lembergu «melnajā sarakstā»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-10.
  28. «Arī Lemberga sievai un bērniem būs liegts iebraukt ASV». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-11.
  29. Video: Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas delfi.lv 2019. gada 10. decembrī
  30. «Daļa no Reņķa dārza un zeme Staldzenes stāvkrasta tuvumā. Ko vēl Lemberga lietā lēma konfiscēt tiesa?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-17.
  31. «Tiesa atkal uzliek arestu Anrija Lemberga īpašumiem». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-17.
  32. Kristīne Krasovska Ventspils.lv
  33. Laulības ostā otro reizi iestūrē Aivars Lembergs Delfi.lv
  34. Lembergam 62 gados dēls Artūrs! Apsveicam! Kasjauns.lv
  35. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-16.
  36. «Par apbalvojumiem 1991.gada barikāžu dalībniekiem». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2020-01-24.
  37. Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ar mani par mani pret mani: intervijas, anekdotes, dzejoļi, pastāsti, zīmējumi, karikatūras. Jumava, 2006. ISBN 9984382133
  • Kas ir Lembergs: Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu / Lato Lapsa, Kristīne Jančevska. Pilsētai un Pasaulei, 2006. ISBN 9984199606
    • Айварс Лембергс: путь к деньгам и власти / Лато Лапса, Кристине Янчевска. Pilsētai un Pasaulei, 2006. ISBN 9984199932
  • Kā nozagt miljardu (rokasgrāmata) / Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes priekšvārds. Baltic Screen, 2010. ISBN 9789934804311
  • Zagļi Lemberga kurpēs. Goldberg Trust, 2018. ISBN 9789934855924

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]