Arvils Ašeradens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arvils Ašeradens
Arvils Aseradens.jpg
Arvils Ašeradens 2016. gadā
Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs
Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
Amata sākums
2016. gada 11. februāris
Prezidents Raimonds Vējonis
Premjerministrs Māris Kučinskis
Priekštecis Dana Reizniece-Ozola

Dzimšanas dati 1962. gada 30. decembrī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Pilsoniskā savienība (2010-2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Anita Kehre (šķīrušies)
Evita Ašeradena
Profesija politiķis, uzņēmējs
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Arvils Ašeradens (dzimis 1962. gada 30. decembrī Rīgā) ir latviešu politiķis, partijas "Vienotība" biedrs un valdes priekšsēdētājs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Šobrīd Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā. Ievēlēts 13. Saeimā.

Pirms darbības sākuma politikā bija uzņēmējs, preses izdevējs, ilggadējs mediju grupas "Diena" valdes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1962. gada 30. decembrī Rīgā,[1][2] absolvēja Rīgas 72. vidusskolu un 1986. gadā Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot maģistra grādu ekonomiskajā ģeogrāfijā.

No 1986. līdz 1989. gadam darbojās informācijas aģentūrā LATINFORM kā fotoreportieris un redaktora vietnieks. No 1989. līdz 1990. gadam bija Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" komercdirektors. No 1990. līdz 2009. gadam darbojās laikrakstā "Diena" kā direktors un AS "Diena" valdes priekšsēdētājs, SIA "Laikraksts Dienas bizness" valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas "Mūkusala" valdes priekšsēdētājs, SIA "Kauno diena" valdes loceklis, SIA "Reģionālā prese Diena" valdes priekšsēdētājs, SIA "Dienas Žurnāli" valdes priekšsēdētājs.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada sākumā A. Ašeradens pievienojās partijai "Pilsoniskā savienība" (PS).[3] Pēc tam, kad partija iesaistījās apvienības "Vienotība" izveidē, A. Ašeradens kļuva par vienu no pieciem PS pārstāvjiem apvienības valdē. Tāpat viņš kļuva par partijas vēlēšanu kampaņas vadītāju.[4] Maijā A. Ašeradens tika ievēlēts PS valdē.[5] Tajā pašā gadā A. Ašeradens kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās. Viņu iekļāva "Vienotības" sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar ceturto numuru.[6] Apvienība vēlēšanās ieguva visvairāk mandātu (33) un arī A. Ašeradens iekļuva jaunajā Saeimas sasaukumā.[7] Pēc ievēlēšanas Saeimā no 2010. gada 2. novembra līdz 2011. gada 17. oktobrim viņš bija 10. Saeimas deputāts, Pieprasījumu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja vietnieks.[8]

2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja "Vienotības" sarakstā un drīz pēc Saeimas darba sākuma kļuva par deputātu Arta Pabrika vietā, kurš nolika mandātu uz laiku, kamēr strādāja valdībā. No 2011. gada 17. oktobra līdz 2014. gada 4. novembrim darbodamies 11. Saeimā, Ašeradens bija Zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja vietnieks un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, kā arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā, taču netika ievēlēts. Pēc jaunās valdības darba sākuma apstiprināts par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru. Amatu ieņēma no 2014. gada 5. novembra līdz 2016. gada 11. februārim.

2016. gada 11. februārī A. Ašeradens kļuva par Ministru prezidenta biedru un ekonomikas ministru Māra Kučinska valdībā, viņš aizsāka darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kā arī gāzes tirgus liberalizācijas.[9][10] Ašeradens tiek kritizēts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību.[11]

2017. gada augustā viņu ievēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju. 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā ievēlēts par Saeimas deputātu no apvienības "Jaunā Vienotība".

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precējies ar Valmieras Drāmas teātra direktori Evitu Ašeradenu (šī ir otrā laulība). Ir 4 bērni. Brīvajā laikā nodarbojas ar burāšanu un ir Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis.[12][13]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Valdes sastāvs 2009/2010». LPIA. Skatīts: 2010.12.27.
  2. «Arvils Ašeradens». Pilsoniskā savienība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. novembrī. Skatīts: 2010.12.27.
  3. «Bijušais AS 'Diena' prezidents Ašeradens iestājas PS». Delfi. 2010.01.11. Skatīts: 2010.12.27.
  4. «Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski». Delfi. 2010.03.16. Skatīts: 2010.12.27.
  5. «Vaidere zaudē vietu PS valdē; ievēl Ašeradenu». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.12.27.
  6. «Arvils Ašeradens». Vienotība. Skatīts: 2010.12.27.
  7. «Paziņo oficiālos Saeimas vēlēšanu rezultātus». Delfi. 2010.10.18. Skatīts: 2010.12.27.
  8. «Arvils Ašeradens». Saeima. Skatīts: 2010.12.27.
  9. «Ašeradens: Līdz 1. augustam jābūt rīcības plānam OIK atcelšanai». Skatīts: 2018-06-12.
  10. «Gāzes tirgus iešūpojas tikai pamazām». Skatīts: 2018-06-12.
  11. «Ministrija koģenerācijas stacijās konstatē pārkāpumus; vaino uzņēmumu «Sadales tīkls»» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
  12. Egīls Zirnis. «Ašeradena trīs mūži». SestDiena, 2009. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 27. decembrī.
  13. «Arvils Ašeradens». CVK. Skatīts: 2010.12.27.
  14. «Ordeņu kapitula paziņojums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu». president.lv. 2007.03.27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. septembrī. Skatīts: 2010.12.27.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]