Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 bija viens no galvenajiem 2001. gada Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību pasākumiem. Tie notika no 2001. gada 27. līdz 29. jūlijam.

Programmā bija svētku ieskaņas pasākumi, deju lieluzvedums "Viena saule, viena zeme" Skonto stadionā un Dziesmu svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

286 kori (11 371 dalībnieks), 188 deju kolektīvi (5 780 dalībnieku), 8 pūtēju orķestri (333 dalībnieki), 23 tautas mūzikas ansambļi (242 dalībnieki), 34 folkloras kopas (553 dalībnieki), 32 tautas lietišķās mākslas studijas (806 dalībnieki), 15 teātri (247 dalībnieki), 31 mazākumtautību kolektīvs (602 dalībnieki), 17 ārzemju kolektīvi (476 dalībnieks). Kopā 634 kolektīvi ar 20 410 dalībniekiem.

Svētku ieskaņas pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. jūlijā Dzegužkalnā Dailes teātra aktieru koncerts Dziesma Rīgai. 18. jūlijā un 19. jūlijā Rīgas Kongresu namā Latvijas mazākumtautību festivāls "Latvijas vainags". 20. jūlijā Dzegužkalnā Dailes teātra brīvdabas izrāde R. Blaumanis, R. Pauls "Īsa pamācība mīlēšanā". 21. jūlijā un 22. jūlijā Latvijas Dailes teātrī deju uzvedums "Četri meti". 22. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē Bruno Skultes mūzikas koncerts. 25. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē izcilāko Rīgas sieviešu un vīru koru koncerts "Dziesmu rota Rīgai", vakarā sieviešu un vīru kori dziedāja pie Brīvības pieminekļa. 26. jūlijā Rīgas Doma baznīcā atvadīšanās no Jāņa Kalniņa, aizlūgums un piemiņas koncerts, tad I Meža kapos Jāņa Kalniņa un Hermīnes Kalniņas pārbedīšana, vakarā Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē piemiņas izstādes atklāšana un komponistu Jāņa Kalniņa un Alfrēda Kalniņa kamermūzikas koncerts. 26. jūlijā Doma laukumā, laukumā pie Sv. Pētera baznīcas, pie Melngalvju nama Amatieru teātru diena Vecrīgā, vakarā Doma laukumā ansambļa RĪGAS PANTOMĪMA izrāde "Naktī tapa gaisma...".

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 27. jūlijā pie Rīgas Kongresu nama Tautas lietišķās mākslas meistaru amatu demonstrējumi, Rīgas Kongresu namā Tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšana, Rīgas Kongresu namā Rīgas tautas lietišķās mākslas studiju darināto tērpu demonstrējumi; starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 5. starptautiskās bērnu un jauniešu mākslas izstādes Mūsu labā griba savai videi un pilsētai atklāšana. Doma laukumā un Vērmanes dārzā Viesu kolektīvu koncerti, Latvijas Universitātes Lielajā aulā Koru konkurss un konkursa rezultātu paziņošana, Latvijas novadu labāko koru sacensība par Dziesmu svētku Rīgai 800 Lielās balvas iegūšanu. Vakarā Skonto stadionā Deju lieluzvedums "Viena saule, viena zeme".
  • 28. jūlijā pie Rīgas Kongresu nama Tautas lietišķās mākslas meistaru amatu demonstrējumi; Bastejkalnā, pie Brīvības pieminekļa, Vērmanes dārzā Folkloras un tautas mūzikas svētki "Lieli ceļi, mazi ceļi, visi Rīgā satecēja"; Latvijas Universitātes Lielajā aulā Kokļu mūzikas koncerts; Rīgas Kongresu namā Rīgas tautas lietišķās mākslas studiju darināto tērpu demonstrējumi; Viesturdārzā piemiņas brīdis; koncertzālē "Ave sol", Rīgas Kongresu namā; Latvijas Universitātes Lielajā aulā Viesu kolektīvu koncerti; Skonto stadionā Deju lieluzvedums "Viena saule, viena zeme"
  • 29. jūlijā svētku dalībnieku gājiens: Doma laukums – Līvu laukums – Brīvības piemineklis – Brīvības bulvāris – Elizabetes iela – K. Valdemāra iela – Pils laukums. Doma laukumā un Esplanādē Novadu koncerti. Vakarā Mežaparka Lielajā estrādē Dziesmu svētku koncerts.

Koru konkursa fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. jūlijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika koru konkursa fināls. Saskaņā ar žūrijas komisijas vērtējumu koru konkursa finālam bija izvirzīti šādi kori:

  • Kurzemē: Tukuma rajona skolotāju koris VANEMA, diriģents Romāns Vanags; Talsu evaņģēliski Luteriskās baznīcas jauktais koris, diriģenti Benita Paegle un Normunds Priednieks; Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris AIJA, diriģente Gunta Vite; Rojas pagasta jauktais koris ROJA, diriģents Jānis Kivils;
  • Latgalē: Rēzeknes jauniešu koris EZERZEME, diriģenti Ēriks Čudars, Anda Lipska, Rota Salmiņa; Daugavpils Latviešu Kultūras centra jauktais koris DAUGAVA, diriģents Jevgenijs Ustinskovs;
  • Vidzemē: Valmieras jauktais koris VALMIERA, diriģents Guntars Ķirsis; Ogres Tautas nama sieviešu koris RASA, diriģente Aira Birziņa; Cēsu pils koris, diriģente Marika Austruma; Baldones jauniešu koris, diriģente Brigita Kalniņa; Ogres pilsētas jauktais koris OGRE, diriģents Jānis Zirnis;
  • Zemgalē: Dobeles rajona skolotāju koris SIDRABE, diriģents Jānis Zirnis; Jelgavas kamerkoris MĪTAVA, diriģente Agija Pizika;
  • Rīgā: Sieviešu koris DZINTARS, diriģente Aira Birziņa; Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra MAZĀ ĢILDE jauniešu koris BALSIS, diriģenti Agita Ikauniece un Ints Teterovskis; Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jauniešu koris KAMĒR…, diriģents Māris Sirmais; Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris GAUDEAMUS, diriģents Ivars Cinkuss; Rīgas Latviešu biedrības sieviešu koris AUSMA, diriģents Jānis Zirnis; Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra MAZĀ ĢILDE jauniešu koris SONORE, diriģents Mārtiņš Ozoliņš.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]