XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki jeb XIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1965. gada 10. — 18. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika Deju svētki "Daugavas" stadionā.

Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Kopkorī bija 12 441 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 530 muzikanti. Virsdiriģenti bija Staņislavs Broks, Jānis Dūmiņš, Haralds Mednis, Jānis Ozoliņš, Edgars Tons, Leonīds Vīgners, Imants Cepītis, Daumants Gailis, Imants Kokars. Goda virsdiriģents Jēkabs Mediņš.

Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji. Deju virsvadītāji bija Elga Drulle, Aleksandrs Lembergs, Ingrīda Saulīte, Irēna Strode. Goda virsvadītāji Helēna Tangijeva-Birzniece, Milda Lasmane.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu svētkus ievadīja dziesmu karš. Kopkoris uzstājās divos koncertos. Dziesmu pavadījumus atskaņoja apvienotais pūtēju orķestris.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «http://www.dziesmusvetki.tv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 7. augustā.