Ernests Hemingvejs

Ernests Hemingvejs Ernest Hemingway Ernests Hemingvejs 1923. gadā Personīgā informācija Dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārka, ASV Miris 1961. gada 2. jūlijā (61 gads) Kečama, Aidaho, ASV Tautība amerikānis Vecāki Klarenss Hemingvejs Greisa Halla Hemingveja Dzīvesbiedre Elizabete Hedleja Ričardsone Paulīne Feifere Marta Gelhorna Marija Velsa Hemingveja Bērni Džeks Hemingvejs Patriks Hemigvejs Gregorijs Hemingvejs Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, novelists, žurnālists Valoda angļu Rakstīšanas laiks 20. gadsimts Žanri kara noveles, romantika Literatūras virzieni zudusī paaudze Slavenākie darbi "Sirmgalvis un jūra" Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1954) Pulicera balva (1953) Ietekmējies no Marks Tvens Ivans Turgeņevs Fjodors Dostojevskis

Ernests Millers Hemingvejs (angļu: Ernest Miller Hemingway, dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārkā, ASV, miris 1961. gada 2. jūlijā Kečamā, Aidaho, ASV) bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists.

Dzīvesgājums

Dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oukpārkā, Ilinoisā, ārsta ģimenē. Pēc mācībām vietējā vidusskolā viņš sāka strādāt Kanzassitijas avīzē. Pēc ASV iestāšanās Pirmajā pasaules karā viņš 1918. gadā brīvprātīgi pieteicās par šoferi Sarkanajā Krustā un dienēja Itālijas frontē. Pēc kara beigām atsāka žurnālista karjeru Parīzē kā Toronto Star korespondents (1921-1927). Vēlāk dzīvoja Floridas dienvidu piekrastes pilsētā Kīvestā. Kā kara korespondents piedalījās Spānijas pilsoņu karā (1936–1939) un Otrajā pasaules karā. Līdz 1960. gadam ar pārtraukumiem dzīvoja Kubā, tad atgriezās ASV, kur ārstējās Meijo klīnikā. Izdarīja pašnāvību 1961. gadā.

Daiļrade

Ernests Hemingvejs bija viens no tā sauktās "zudušās paaudzes" rakstniekiem, viņa darbi ietekmējuši gan ASV, gan Eiropas literatūru. Hemingveja pazīstamākie romāni ir "Ardievas ieročiem" (angļu: A Farewell to Arms, 1929), "Kam ir un kam nav" (angļu: To Have and Have Not, 1937), "Kam skanēs zvans" (angļu: For Whom the Bell Tolls, 1940) un citi, stāsti — "Kilimandžāro sniegi" (angļu: The Snows of Kilimanjaro, 1936), "Sirmgalvis un jūra" (angļu: The Old Man and the Sea, 1952). Savas dzīves laikā viņš izdeva 7 noveles un 6 īso stāstu krājumus. Pēc viņa nāves vēl publicēja trīs noveles un četrus īso stāstu krājumus.

Ernesta Hemingveja darbos spilgti atklājas cilvēka cīņa ar izmisumu un vientulību, ko pārdzīvot palīdz paļaušanās uz likteni un godīga, drosmīga attieksme pret dzīvi. Hemingveja darbos tiek uzsvērta doma, ka drosmīgs un domājošs cilvēks nav pakļaujams — viņš vai nu izdzīvo, vai tiek iznīcināts.

Bibliogrāfija

Gads	Nosaukums latviski	Nosaukums oriģinālvalodā
1926	"Pavasara pali"	The Torrents of Spring
1926	"Un saule lec"	The Sun Also Rises
1929	"Ardievas ieročiem"	A Farewell to Arms
1932	"Nāve pēcpusdienā"	Death in the Afternoon
1936	"Kilimandžāro sniegi"	The Snows of Kilimanjaro
1937	"Kam ir un kam nav"	To Have and Have Not
1940	"Kam skanēs zvans"	For Whom the Bell Tolls
1950	"Pāri upei koku paēnā"	Across the River and Into the Trees
1952	"Sirmgalvis un jūra"	The Old Man and the Sea
1970	"Salas straumē"	Islands in the Stream
1986	"Ēdenes dārzs"	The Garden of Eden
1999		True at First Light

Apbalvojumi

Hemingvejs saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1954) un Pulicera balvu (1953) — abas par stāstu "Sirmgalvis un jūra".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernests Hemingvejs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• Ernest Hemingway.org.uk (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Vinstons Čērčils	Nobela prēmija literatūrā 1954	Pēctecis: Haldors Laksness