Dzimis 1901. gadā Prāgas priekšpilsētā Žižkovā (tagad Prāgas daļa) strādnieku ģimenē. Pievērsies komunisma idejām, strādājis par žurnālistu un redaktoru vairākos kreisajos izdevumos. 20. gados bijis viens no Čehoslovākijas literārā avangarda redzamākajiem pārstāvjiem. Tulkojis franču dzeju. 1929. gadā izslēgts no Čehoslovākijas Komunistiskās partijas par tās kritiku. Kopš 1949. gada Seiferts pievērsās tikai literārajai darbībai. Saņēmis vairākus valsts apbalvojumus, sešdesmito gadu beigās ievēlēts par Čehoslovākijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju.[1] 1984. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā "...par dzeju, kas svaigi, jutekliski un ar bagātīgu izdomu rāda gara nelokāmības un cilvēka daudzpusības atbrīvojošo tēlu."[2]
Latvijā Jaroslava Seiferta dzejoļi publicēti vairākkārt. Žurnālā "Jauno Trauksme" 1930. gada 1. numurā publicēts dzejolis "Miss Gada-Nigi" Martas Grimmas atdzejojumā. Četri viņa dzejoļi iekļauti M. Grimmas sastādītajā un atdzejotajā antoloģijā "Čehu lirika" (1932).[3]
Pēc Nobela prēmijas saņemšanas, par spīti padomju varas noraidošajai attieksmei pret Seiferta vārdu, fragmenti no poēmas "Mēra stabs" Rūtas Ventas un Ulda Bērziņa atdzejojumā publicēti 1984. gadā (Literatūra un Māksla, 1984, 14.dec., 13.lpp.). Trimdas periodikā publicēti dzejoļi "Tikai vecumdienās es..." (atdz. Ārijs Vasko, "Latvija", 1984, 29. okt.) un "Ardievu tagad" (atdz. Aina Kraujiete, "Laiks", 1984, 3. nov.).
Pēc vairākiem gadiem seko arī dzejoļi no krājuma "Haleja komēta" (Latvju Teksti, Nr.7, 26.-28.lpp.) ar atdzejotāja Ulda Bērziņa ievadvārdiem 2012. gadā. Bērziņa atdzejojumā izdota arī Jaroslava Seiferta dzejas izlase latviešu valodā "Mēra stabs / Skūpstu grāmata" (2015), tā 2015. gadā iegūst žurnāla "Latvju Teksti" balvu dzejā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaroslavs Seiferts.
