Pāriet uz saturu

Rites pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kroņa-Susējas pagasts)
Rites pagasts
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Cīruļi
Kopējā platība:[1] 97,9 km2
 • Sauszeme: 94,8 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 445
Blīvums (2024): 4,7 iedz./km2
Rites pagasts Vikikrātuvē

Rites pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Lietuvas pierobežā. Robežojās ar sava novada Saukas un Elkšņu pagastiem, Aizkraukles novada Neretas pagastu, kā arī Lietuvas Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona Jodupes un Roķišķu lauku seniūnijām.

Atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī. Augstākā vieta - Kapu kalns (145 vjl.).

Pagasts ziemeļos robežojas ar Saukas ezeru, taču ezers nav pagasta teritorijā. Lielākie ezeri pagasta teritorijā:

1920. gada zemes reformas gaitā Kroņa-Susējas (Krons-Szußei) muižu sadalīja 18 vienībās 197 ha platībā, Rites pusmuižu (Rittenhof) 10 vienībās 173 ha platībā, Mālamuižu (Mahlemuische) 13 vienībās 120 ha platībā, bet Cīruļu pusmuižu (Zirulischek) sadalīja 2 vienībās 39 ha platībā.[4] Atbilstoši Latvijas-Lietuvas robežas nospraušanas šķīrējtiesas lēmumam 1921. gadā Ilzu pagasta daļu ar Ilzes muižu (Ilsenberg) pievienoja Lietuvai. 1923. gadā Latvijai palikušo Ilzu pagasta daļu pievienoja Kroņa-Susējas pagastam.[5] 1925. gadā Kroņa-Susējas pagastu pārdēvēja par Rites pagastu. 1935. gadā Jēkabpils apriņķa Rites pagasta platība bija 81,8 km² un tajā dzīvoja 1395 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Apšukalna un Rites ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rites ciems ietilpis Neretas (1949-1956) un Jēkabpils (1956-2009) rajonos. Rites ciemam 1956. gadā pievienots likvidētais Apšukalna ciems, 1975. gadā - daļa Elkšņu un Lones ciemu teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Suseja» teritorijas pievienoja Elkšņu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rites pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 550—    
19591 350−0.57%
19671 141−2.08%
GadsIedz.±% g.p.
1979987−1.20%
1989825−1.78%
2000810−0.17%
GadsIedz.±% g.p.
2011595−2.77%
2021460−2.54%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīruļi (pagasta centrs), Rite, Kacīte.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36335. sleja.
  5. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1923.gada 9.aprīlis
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]