Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Kuldīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).
Padures muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.

Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Kuldīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas Kuldīgas apriņķa robežās bija 2 lieli muižas centri (ar platību 150—300 ha) Lielezerē un Pelčos, kā arī 10 mazie muižas centri (ar platību 50—100 ha) Jaunā muižā, Saldus Kalnamuižā, Lielīvandē, Lielrendā, Lutriņos, Padurē, Reņģē, Snēpelē, Vārmē un Veģu muižā.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Kuldīgas apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušās mežmuižas un pusmuižas Kuldīgas apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītājmuižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas karte (1820) ar vietvārdiem vācu un krievu valodā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]