Pāriet uz saturu

Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Kuldīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).
Padures muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.

Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Kuldīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas Kuldīgas apriņķa robežās bija 2 lieli muižas centri (ar platību 150—300 ha) Lielezerē un Pelčos, kā arī 10 mazie muižas centri (ar platību 50—100 ha) Jaunā muižā, Saldus Kalnamuižā, Lielīvandē, Lielrendā, Lutriņos, Padurē, Reņģē, Snēpelē, Vārmē un Veģu muižā.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Kuldīgas apriņķa teritorijā

[rediģēt | labot pirmkodu]

Bijušās mežmuižas un pusmuižas Kuldīgas apriņķa teritorijā

[rediģēt | labot pirmkodu]

Mācītājmuižas

[rediģēt | labot pirmkodu]
Kurzemes guberņas karte (1820) ar vietvārdiem vācu un krievu valodā
  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]

Seni muižu attēli

[rediģēt | labot pirmkodu]