Cēsu apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raiskuma (Raiskum) muižas kungu māja 20. gs. sākumā.

Cēsu apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Cēsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Tikai daļa no tiem ir īsti vāciski, bet pārējie ir letgaliskas (Andrekaln - Andrukalna muiža, Autzem - Auciema muiža, Druven - Druvienas muiža, Klawekaln - Kļavkalna muiža) vai līviskas cilmes.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Kopā Latvijā pēc 1921. gada bija 61 liels muižas centrs (ar platību 150-300 ha) un 134 mazi muižu centri (ar platību 50-100 ha), no tiem tā laika Cēsu apriņķa robežās bija 3 lieli muižas centri Cesvainē, Priekuļos un Rankā, kā arī 9 mazie muižas centri Bērzainē, Ērgļos, Lubānā, Liepā, Mārcienā, Nēķinā, Raiskumā, Vecpiebalgā un Vestienā.[1]

1925. gada administratīvo pārkārtojumu rezultātā daļu Valkas apriņķa iekļāva jaunizveidotajā Madonas apriņķī. Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Cēsu apriņķa teritorijā (1925)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]