Rīgas apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Rīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).

Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Tikai daļa no tiem ir īsti vāciski, bet pārējie ir līviskas (Jūdaži, Pabaži, Ropaži, Suntaži, Vidriži, Ikšķile, Lēdurga) un tikai daži letgaliskas (Bresemois — 'Briežu muiža', Inzeem — 'Inciema muiža') cilmes. Reizēm senie līvu vietvārdi bija saglabājušies tikai vācu, bet ne latviešu valodā.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Kopā Latvijā pēc 1921. gada bija 61 liels muižas centrs (ar platību 150—300 ha) un 134 mazi muižu centri (ar platību 50—100 ha), no tiem Rīgas apriņķī bija 4 lieli muižas centri Koknesē, Krimuldā, Mālpilī un Siguldā, kā arī 13 mazi muižas centri Bīriņos, Carnikavā, Jaunpilī,Jaunbebros, Inčukalnā, Lauberē, Majoros, Mīlgrāvī, Nītaurē, Ropažos, Skrīveros, Turaidā un Tīnūžos.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Muižu nosaukumi (pēc 1925. gada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēdurgas muižas kungu māja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]