Talsu apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielvirbu muižas kungu māja (20.gs. sākums).

Talsu apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Talsu apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas tā laika Talsu apriņķa robežās saglabājās 4 lieli muižas centri (ar platību 150-300 ha) Lubezerē, Oktē, Stendē un Zemītē, kā arī 12 mazie muižas centri (ar platību 50-100 ha) Aizdzirē, Cērē, Firkspedolē, Kukšās, Kabilē, Laidzē, Lielvirbos, Nurmuižā, Pūrē, Šķēdē, Vānē un Vandzenē.[1]

1925. gadā Talsu apriņķa dienvidu daļas pagastus pievienoja Tukuma apriņķim un Kuldīgas apriņķim. Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Talsu apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norādītas muižas Talsu pilskunga tiesas Ārlavas, Talsu, Sabiles un Kandavas draudzes novados un kuras pēc 1924. gada atradās Talsu apriņķī:[2][3][4]

Bijušās pusmuižas Talsu apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas karte (1820) ar vietvārdiem vācu un krievu valodā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]