Valkas apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alsviķu muižas (Alswig) kungu māja 20. gs. sākumā.

Valkas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valkas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Kopā Latvijā pēc 1921. gada bija 61 liels muižas centrs (ar platību 150-300 ha) un 134 mazi muižu centri (ar platību 50-100 ha), no tiem tā laika Valkas apriņķa robežās bija 3 lieli muižas centri Alsviķos, Jaungulbenē un Smiltenē, kā arī 12 mazie muižas centri Alūksnē, Aumeisteros, Bormaņos, Dūrē, Gaujienā, Kārķos, Lizumā, Apē, Palsmanē, Stāmerienā, Trikātā un Ziemeros.[1]

Pēc Latvijas - Igaunijas robežas nospraušanas 1920. gadā dažas Valkas apriņķa muižas atradās Igaunijas Republikas teritorijā. 1925. gada administratīvo pārkārtojumu rezultātā daļu Valkas apriņķa iekļāva jaunizveidotajā Madonas apriņķī. Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Valkas apriņķa teritorijā (1925)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]