Valmieras apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Valmieras apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929).

Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai. Tikai daļa no tiem ir īsti vāciski, bet pārējie ir līviskas un letgaliskas cilmes. Reizēm senie līvu vietvārdi bija saglabājušies tikai vācu, bet ne latviešu valodā.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Kopā Latvijā pēc 1921. gada bija 61 liels muižas centrs (ar platību 150—300 ha) un 134 mazi muižu centri (ar platību 50—100 ha), no tiem Valmieras apriņķī bija 4 lieli muižas centri Burtniekos, Košķelē, Pērniģelē un Valmierā, kā arī 11 mazie muižas centri Bauņos, Eriņos, Ķipēnos, Lielstraupē, Mazstraupē, Naukšēnos, Ozolos, Rencēnos, Sveiciemā, Vecsalacā un Virķēnos.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Muižas līdz 1920. gadam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burtnieku muiža (Burtneck) 20. gadsimta sākumā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]