Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bijusī Krāslavas muižas (Krasław) kungu māja (20. gs. pirmā puse).

Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Daugavpils apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas tā laika Daugavpils apriņķa robežās saglabājās 3 lieli muižas centri (ar platību 150-300 ha) Arendolē, Jezupavā un Neviļoņos, kā arī 6 mazie muižas centri (ar platību 50-100 ha) Krāslavā, Krustpilī, Novijdvorā, Poguļankā, Preiļos un Višķos.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Daugavpils apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušās pusmuižas Daugavpils apriņķa teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vitebskas guberņas karte (1821) ar vietvārdiem poļu un krievu valodās.
  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seni muižu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]