Pāriet uz saturu

Kārlis II Plikgalvis

Vikipēdijas lapa
Kārlis II Plikgalvis
Charles II le Chauve
Rietumfranku valsts karalis
Amatā
843 — 877
Priekštecis Luijs I Dievbijīgais
Pēctecis Luijs II
Rietumu imperators
Amatā
875 — 877
Priekštecis Ludvigs II
Pēctecis Kārlis III Resnais

Dzimšanas dati 823. gada 13. jūnijā
Frankfurte pie Mainas (mūsdienu Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 877. gada 6. oktobrī (54 gadu vecumā)
Savoja (mūsdienu Karogs: Francija Francija)
Tēvs Luijs I Dievbijīgais
Māte Bavārijas Judīte
Bērni Luijs II, Kārlis III

Kārlis II Plikgalvis (franču: Charles II le Chauve; dzimis 823. gada 13. jūnijā, miris 877. gada 6. oktobrī) bija Karolingu dinastijas valdnieks: laikā no 843. līdz 877. gadam Rietumfranku valsts (vēlākās Francijas Karalistes) karalis, bet no 875. līdz 877. gadam arī Rietumu imperators. Viņš bija imperatora Luija I Dievbijīgā un viņa otrās sievas Bavārijas Judītes jaunākais dēls.

Pēc Luija I Dievbijīgā nāves 840. gadā sākās cīņas par Franku Karalistes valdnieka troni starp trim viņa dēliem. 843. gadā Kārlis Plikgalvis ar brāļiem, Kārļa Lielā mazdēliem Lotāru I un Ludviķi Vācieti noslēdza Verdenas līgumu, kā rezultātā sadalīja Franku valsti. Līguma parakstīšanas rezultātā Kārlis ieguva teritoriju uz rietumiem no Reinas. Pēc brāļa Lotāra I dēla Ludviga II nāves viņš ieguva arī Vidusfranku valsti (tostarp mūsdienu Itālijas ziemeļus) un pāvests Jānis VIII Kārli II kronēja par imperatoru.

Kārļa II valdīšanas laikā Rietumfranku valsti pastāvīgi apdraudēja vikingu iebrukumi. 845. gadā vikingu karaspēks, iespējams, leģendārā Ragnāra Lodbroka vadībā ieņēma un izlaupīja Parīzi. Vienīgā iespēja izvairīties no vikingu sirojumiem bija maksāt tiem izpirkuma maksu, lai atpirktos, karalis bija spiests izmaksāt 7000 mārciņas sudraba. 858. gadā Kārlis II uzsāka cīņu pret vikingiem, taču vienlakus viņam nācās cīnīties arī pret iekšējiem ienaidniekiem, īpaši Akvitānijas karali Pipinu II. No 860. gada franki pamazām guva panākumus, tai skaitā uzpērkot dāņu vikingus, lai tie uzbrūk citiem vikingiem Sēnas lejtecē. Daļa vikingu pārgāja franku karaļa pusē, pieņēma kristietību un palīdzēja aizsargāties pret iebrucējiem. Tāpat nozīmīga bija nocietinājumu būve ap pilsētām, kuru ieņemšanai vikingu sirotājiem prasmju nebija.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karolingu dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Luijs I Dievbijīgais
Rietumfranku valsts karalis
843–877
Pēctecis:
Luijs II
Priekštecis:
Ludvigs II
Rietumu imperators
875–877
Pēctecis:
Kārlis III