Itālijas karaļu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Itālijas karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu

Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi. Itālijas karalis (latīņu: Rex Italiae, itāļu: Re d'Italia) bija Itālijas karalistes valdnieku tituls gandrīz 1500 gadus. Pirmais Itālijas karalis bija Odoakrs, kurš izbeidza Rietumromas impērijas pastāvēšanu. Itālijas sadrumstalotības gadsimtos tituls piederēja Svētās Romas impērijas imperatoriem. Pēc Itālijas Karalistes pastāvēšanas beigām 1946. gadā, tituls vairs netiek piešķirts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc nākšans pie varas 476. gadā Odoakrs likvidēja imperatora institūciju un kā Itālijas karalis (Rex Italiae) valdīja kā Austrumromas imperatora Zenona vasalis jaunizveidotajā Itālijas karalistē. Pēc konflikta ar Odoakru, imperators Zenons Itālijas karaļa titulu apsolīja Teodorikam Lielajam, kurš 493. gadā sakāva un nogalināja Odoakru izveidojot savu ostgotu barbaru karalisti. Pēc 20 gadus ilga kara imperatora Justiniāna Lielā armijas sagrāva ostgotu karalisti un ieviesa tiešu Austrumromas impērijas pārvaldi Itālijā.

568. gadā kara novājinātajā Itālijas pussalā iebruka langobardi, ieņēma apmēram pusi no Itālijas un izveidoja savu neatkarīgu Langobardu karalisti. Turpmākos 200 gadus viņi pavadīja karojot pret Austrumromu un palielinot karalistes teritoriju.

Pēc Romas pāvesta aicinājuma Itālijā iebruka franku karalis Kārlis Lielais, kurš 774. gadā iznīcināja Langobardu karalisti un pieņēma Langobardu karaļa titulu. Pēc pēdējā karolingu dinastijas pārstāvja Kārļa III nāves 888. gadā Itālijā iesākās feodālā anarhija, kas turpinājās līdz 962. gadam un šajā laikā par karaļiem vienlaikus dēvējās vairāki pretendenti, kas izmanto titulu Itāliešu karalis (Rex Italicorum).

962. gadā Svētās Romas Impērijas imperators Otons I iekaroja Itālijas ziemeļu un centrālo daļu un pieņēma titulu Rex Italicorum. Pēc 1024. gada Svētās Romas impērijas imperatori lietoja titulu Rex Italiae. Sākotnēji kronēšana par Itālijas karali notika Pāvijā, vēlāk Milānā bet Kārli V kronēja Boloņā.

1805. gadā Napoleonu I Milānā ar Lombardijas dzelzs kroni kronēja par Itālijas karali. Pēc Napoleona gāšanas 1814. gadā līdz Itālijas Karalistes izveidošanai 1861. gadā tituls netika lietots. Pēc Itālijas konstitucionālā referenduma 1946. gadā monarhija Itālijā beidza pastāvēt.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rex Italiae (476 — 493)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Odovacar Ravenna 477 (obverse).jpg Odoakrs
Odoacer
(433—493)
476. gads — 493. gada 15. marts

Ostgotu karaliste (493 — 553)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ostgotu karaliste
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Teodorico re dei Goti (493-526).png Teodoriks Lielais
Theoderic the Great
(454—526)
493. — 526. gada 30. augusts
Regno dei goti, Giustiniano I, emissione aurea, 527-536.jpg Atalariks
Athalaric
(516—534)
526. gads — 534. gada 2. oktobris
Theodahad.jpg Teodahads
Theodahad
(480—536)
534. — 536. gads
Sin foto.svg Vitigess
Vitiges
(?—540)
536. — 540. gads
Sin foto.svg Ildibads
Ildibad
(?—541)
540. — 541. gads
Sin foto.svg Erariks
Eraric
(?—541)
541. gads
Francesco Salviati - Portrait of Totila, c. 1549.jpg Totila
Totila
(?—552)
541. gads — 552. gada 1. jūlijs
Sin foto.svg Teija
Teia
(?—552/553)
552. — 553. gads

Langobardu karaliste (568 — 814)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Langobardu karaliste
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Nuremberg chronicles f 147v 1.jpg Alboins
Alboin
(ap 530 — 572)
568. — 572. gads
Sin foto.svg Klefs
Cleph
572. — 574. gads
Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums)
Nuremberg chronicles f 150r 1.jpg Autari
Authari
(ap 540 — 590)
584. — 590. gads
Sin foto.svg Agilulfs
Agilul
(ap 555 — 616)
590. — 616. gads
Sin foto.svg Adaloalds
Adaloald
(602 — 628)
616. — 626. gads
Sin foto.svg Arioalds
Arioald
626. — 636. gads
Sin foto.svg Rotari
Rothari
636. — 652. gads
Sin foto.svg Rodoalds
Rodoald
652. — 653. gads
FLAVIO ARIBERTO, REY DE ITALIA.jpg Ariperts I
Aripert I
653. — 661. gads
Sin foto.svg Perktarits un Godeperts
Perctarit and Godepert
661. — 662. gads valdīja reizē
Sin foto.svg Grimoalds
Grimoald
(ap 610 — 671)
662. — 671. gads
Sin foto.svg Perktarits
Perctarit
(? — 688)
671. — 688. gads valdīja otrreizē
Sin foto.svg Alahiss
Alahis
688. — 689. gads
Cunincpert tremissis 612190.jpg Kuniperts
Cunipert
688. — 700. gads
Sin foto.svg Liutperts
Liutpert
(? — 702)
700. — 701. gads
Sin foto.svg Raginperts
Raginpert
701. gads
Tremisse di ariperto II con s. michele, ticinum-pavia 701-712, 03.jpg Ariperts II
Aripert II
701. — 712. gads
Sin foto.svg Ansprands
Ansprand
(ap 657 — 712)
712. gads
Ducato di benevento, emissione aurea di liutprando con scauniperga reggente, zecca di benevento, 751-755.JPG Liutprands
Liutprand
(? — 744)
712. — 744. gads
Sin foto.svg Hildeprands
Hildeprand
(? — 744)
744. gads
Rachis.gif Rathiss
Ratchis
744. — 749. gads
Aistulf follis 80000860.jpg Austulfs
Aistulf
(? — 756)
749. — 756. gads
Tremisse di Re Desiderio, Dominio Longobardo.jpg Deziderijs
Desiderius
(? — ap 786)
756. — 774. gads
Charlemagne denier Mayence 812 814.jpg Kārlis Lielais
Charlemagne
(742 — 814)
774. gada 10. jūlijs814. gada 28. janvāris

Itālijas karaliste (781 — 963)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Karolingu dinastija (781–888)
Sin foto.svg Pipins
Pepin
(773—810)
781. gada 15. aprīlis810. gada 8. jūlijs Karolingu dinastija
9705 - Milano - S. Ambrogio - Tesoro - Tomba di Bernardo & arc. Anselmo I - Foto Giovanni Dall'Orto 25-Apr-2007.jpg Bernards
Bernard
(797—818)
810. gada 8. jūlijs818. gada 17. aprīlis Karolingu dinastija
Lothar I.jpg Lotārs I
Lothair I
(795—855)
818. gada 17. aprīlis855. gada 23. septembris Karolingu dinastija
Louis II of Italy.png Luijs II
Louis II
(825—875)
844. gada 15. jūnijs875. gada 12. augusts Karolingu dinastija
Carlo calvo.jpg Kārlis II Plikgalvis
Charles the Bald
(823—877)
875. gada 12. augusts877. gada 6. oktobris Karolingu dinastija
Carloman of Bavaria.png Karlomans
Carloman
(ap 830—880)
877. gada 6. oktobris879. gads Karolingu dinastija
Sceau de Charles le gros.jpg Kārlis III Resnais
Charles the Fat
(839—888)
879. gads — 888. gada ]13. janvāris Karolingu dinastija
Nestabilitātes periods (888–962)
(Pēc 888. gada Itālijā sākās nestabilitāte, kad vienlaikus valdīja vairāki karaļi)
Berengar I of Italy.jpg Berengars I
Berengar I
(839—888)
888. — 896. gads Unrošidu dinastija Vācijas karaļa Arnulfa no Karintijas vasalis
Wido rex Italiae.jpg Gvido III no Spoleto
Guy III of Spoleto
(?—894)
889. — 894. gads Vidonīdu dinastija Berengara I pretinieks; Valdīja lielā daļā Itālijas, taču Arnulfs no Karintijas viņu gāza no troņa
Four kings of Italy.jpg Lamberts Spoleto
Lambert of Spoleto
(ap 880—898)
891. — 898. gads Vidonīdu dinastija Līdz 894. gadam valdīja kopā ar tēvu Gvido III no Spoleto
Seal of Arnulph of Carinthia (896).jpg Arnulfs no Karintijas
Arnulf of Carinthia
(ap 850—899)
894. — 899. gads Karolingu dinastija
Sin foto.svg Ratolds
Ratold
896. gads Karolingu dinastija vicekaralis
Pēc 896. gada Arnulfs no Karintijas un Ratolds zaudēja kontroli pār Itāliju. Itālija tika sadalīta starp Berengariem un Lambertiem
Berengar I of Italy.jpg Berengars I
Berengar I
(839—888)
896. — 924. gads Unrošidu dinastija
Four kings of Italy.jpg Lamberts Spoleto
Lambert of Spoleto
(ap 880—898)
896. — 898. gads Vidonīdu dinastija
Sin foto.svg Luijs III Aklais
Louis the Blind
(ap 880—928)
900. — 905. gads Busonīdu dinastija Berengars I pretinieks no 900. līdz 902. gadam un 905. gadā
Rudolph Burgundy.jpg Rūdolfs II
Rudolph II
(ap 880—937)
922. — 933. gads Senie Velfi Uzvarēja Berengaru I, taču 926. gadā aizbēga no Itālijas
Sin foto.svg Hugo Ārls
Hugh of Arles
926. — 947. gads Busonīdu dinastija Ar Berengara I gādību iecelts karalis
Sin foto.svg Lotārs II
Lothair II
(926/928—950)
945. — 950. gads Busonīdu dinastija
Otto I Manuscriptum Mediolanense c 1200.jpg Berengars II
Berengar II
(ap 900—966)
950. — 961. gads Ivrejas dinastija
Adalbert, King of Italy.PNG Adalberts
Adalbert
(932/936—971/975)
950. — 963. gads Ivrejas dinastija

951. gadā Otons I Lielais iebruka Itālijā un tika kronēts ar Lombardijas dzelzs kroni. Pēc 952. gada Berengars II un Adalberts kļuva par Otona I vasaļiem un Itālijas teritoriju pārvaldīja līdz Otona I nāvei.

Svētās Romas impērija sastāvā (962 — 1556)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētās Romas impērijas imperatori, kas kronēti par Itālijas karaļiem

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Otonu dinastija (962—1014)
Alter Markt (Magdeburg-Altstadt).Magdeburger Reiter edit.jpg Otons I Lielais
Otto I Magnus
(912—973)
962. gada 2. februāris973. gada 7. maijs Otonu dinastija
Otton2.JPG Oto II Otons
Otto II
(955—983)
973. gada 7. maijs983. gada 7. decembris Otonu dinastija
Meister der Reichenauer Schule 002.jpg Oto III Otons
Otto III
(980—1002)
996. gada 21. maijs1002. gada 24. janvāris Otonu dinastija
Arduino d'ivrea (2).jpg Ivrejas Ardvins
Arduin I of Ivrea
(955—1015)
1002. gada 15. februāris1014. gads Otonu dinastija
Kronung Heinrich II.jpg Heinrihs II Svētais
Heinrich II der Heilige
(973–1024)
1014. gada 14. februāris1024. gada 13. jūlijs Otonu dinastija
Saliešu dinastija (1027—1125)
Konrád2.jpg Konrāds II Salietis
Konrad II
(ap 990 — 1039)
1027. gada 26. marts1039. gada 4. jūnijs Saliešu dinastija
Henry III (HRE).jpg Heinrihs III
Heinrich III
(1016—1056)
1046. gada 25. decembris1056. gada 5. oktobris Saliešu dinastija
Heinrich 4 g.jpg Heinrihs IV
Heinrich IV
(1050—1106)
1056. gada 5. oktobris1105. gada 31. decembris Saliešu dinastija
Conrad II of Italy.jpg Konrāds II
Conrad II
(1074—1101)
1093. — 1098. gads Saliešu dinastija
Henry V edit.jpg Heinrihs V Salietis
Heinrich V
(1081/86—1125)
1111. gada 13. aprīlis1125. gada 23. maijs Saliešu dinastija
Zuplinburgu dinastija (1133—1137)
Siegel Lothar III.jpg Lotārs III Zuplinburgs
Lothar III
(1075—1137)
1133. gada 4. jūnijs1137. gada 4. decembris Zuplinburgu dinastija
Otvilu dinastija (1130—1154)
Roger II. Sicilsky (cropped1).jpg Rožērs II
Ruggeru II di Sicilia
(1095—1154)
1130. gada 27. septembris1154. gada 25. februāris Otvilu dinastija Rožērs II līdz vismaz 1135. gadam izmantoja titulu — Sicīlijas un Itālijas karalis. Savukārt vēlāk izmantoja tikai Sicīlijas, Apūlijas un Kalabrijas karaļa titulu. Lai arī viņa karaliste atradās Itālijas dienvidu daļā, viņš nekad nekontrolēja oficiālo Itālijas karalisti, kas atradās Svētās Romas impērijas sastāvā.
Hoenštaufenu dinastija (1128–1197)
Konrad III Miniatur 13 Jahrhundert.jpg Konrāds III
Konrad III
(1093—1152)
1128. gads — 1155. gada 15. februāris Hoenštaufenu dinastija
Frederick I (HRE).jpg Frīdrihs I Barbarosa
Friedrich I
(1122—1190)
1155. gada 8. jūnijs1190. gada 10. jūnijs Hoenštaufenu dinastija
Kaiser Heinrich VI, Minnesänger.png Heinrihs VI
Heinrich VI
(1165—1197)
1191. gada 15. aprīlis1197. gada 28. septembris Hoenštaufenu dinastija
Velfu dinastija (1209—1212)
Otto IV (HRE).jpg Otons IV
Otto IV
(1175—1218)
1209. — 1212. gads Velfu dinastija
Hoenštaufenu dinastija (1220—1254)
Frederick II and eagle.jpg Frīdrihs II Hoenštaufens
Friedrich II
(1194–1250)
1212. gada 5. decembris1250. gada 13. decembris Hoenštaufenu dinastija
Seal of Conrad IV of Germany.jpeg Konrāds IV
Conrad IV
(1228–1254)
1220. gada 23. aprīlis1242. gada 12. februāris Hoenštaufenu dinastija
Konradin.jpg Konrāds V
Conrad V
(1252—1268)
1237. gada maijs1254. gada 21. maijs Hoenštaufenu dinastija
Luksemburgu dinastija (1311–1313)
Heinrich VII HRR.jpg Heinrihs VII Luksemburgs
Heinrich VII
(ap 1275—1313)
1311. gada 6. janvāris1313. gada 24. augusts Luksemburgu dinastija
Vitelsbahu dinastija (1314—1347)
Ludovico il Bavaro.jpeg Ludvigs IV Bavārietis
Ludwig IV. der Bayer
(1282–1347)
1327. gada 31. maijs1347. gada 11. oktobris
Luksemburgu dinastija (1355–1437)
Charles IV-John Ocko votive picture-fragment.jpg Kārlis IV Luksemburgs
Karl IV
(1316–1378)
1355. gads — 1378. gada 29. novembris Luksemburgu dinastija
Zikmund Zhořelecka radnice.jpg Sigismunds Luksemburgs
Sigismund
(1368–1437)
1431. gads — 1437. gada 9. decembris Luksemburgu dinastija
Hābsburgu dinastija (1452—1740)
Hans Burgkmair d. Ä. 005.jpg Frīdrihs III Hābsburgs
Friedrich III
(1415–1493)
1452. gada 19. marts1493. gada 19. augusts Hābsburgu dinastija
Francesco Terzio 001.jpg Kārlis V Hābsburgs
Karl V
(1500–1558)
1519. gada 28. jūnijs1556. gada 27. augusts Hābsburgu dinastija

Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg Napoleona Itālijas karaliste (1805 — 1814) Coat of Arms of the Kingdom of Italy (1805-1814).svg[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Napoleon I of France by Andrea Appiani.jpg Napoleons Bonaparts
Napoléon Bonaparte
(1769—1821)
1805. gada 17. marts1814. gada 11. aprīlis Napoleona dinastija

Flag of Italy (1861–1946).svg Itālijas Karaliste (1861 — 1946) Coat of arms of the Kingdom of Italy (1890).svg[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Dipinto di Re Vittorio Emanuele II.jpg Viktors Emanuels II
Vittorio Emanuele II
(1820—1878)
1861. gada 17. marts1878. gada 9. janvāris Savojas dinastija
Ritratto di Umberto I.jpg Umberto I
Umberto I di Savoia
(1844—1900)
1878. gada 9. janvāris1900. gada 29. jūlijs Savojas dinastija
Eduardo Gioja Viktor Emanuel III 1913.jpg Viktors Emanuels III
Vittorio Emanuele III
(1869—1947)
1900. gada 29. jūlijs1946. gada 9. maijs Savojas dinastija
Hrh Prince Umberto of Italy, May 1944 TR1836.jpg Umberto II
Umberto II
(1904—1983)
1946. gada 9. maijs1946. gada 18. jūnijs Savojas dinastija

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]