Pāriet uz saturu

Luka Modričs

Vikipēdijas lapa
Luka Modričs
Luka Modričs
Modričs 2021. gadā
Personas dati
Dzimis1985. gada 9. septembrī (39 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Dienvidslāvija Zadara, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Augums172 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijapussargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Spānija Real Madrid
Numurs10
Jauniešu klubi
1996–2000Valsts karogs: Horvātija Zadar
2000–2003Valsts karogs: Horvātija Zagrebas "Dinamo" akadēmija
Profesionālie klubi (dati uz 27.04.2024.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2003–2008Valsts karogs: Horvātija Zagrebas "Dinamo"94(26)
2003–2004→  Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Zrinjski25(8)
2004–2005→  Valsts karogs: Horvātija Inter-Zaprešić18(4)
2008–2012Valsts karogs: Anglija Tottenham Hotspur127(13)
2012–Valsts karogs: Spānija Real Madrid355(28)
Nacionālā izlase (dati uz 27.04.2024.)
2001Valsts karogs: Horvātija Horvātija U-152(0)
2001Valsts karogs: Horvātija Horvātija U-172(0)
2003Valsts karogs: Horvātija Horvātija U-187(0)
2003–2004Valsts karogs: Horvātija Horvātija U-1911(1)
2004–2005Valsts karogs: Horvātija Horvātija U-2115(2)
2006–Flag of Horvātija Horvātija174(24)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Luka Modričs (horvātu: Luka Modrić, izrunā: /ˈluːka ˈmɔːdritɕ/; dzimis 1985. gada 9. septembrī) ir Horvātijas futbolists, kurš spēlē pussarga pozīcijā La Liga klubā Real Madrid un ir kapteinis Horvātijas izlasē. Viņš spēlē galvenokārt kā centra pussargs, bet var spēlēt arī kā uzbrūkošais pussargs, vai kā balsta pussargs. Viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem pussargiem,[1] un kā visu laiku izcilākais horvātu futbolists.[2]

Profesionāļa karjeru Modričs sāka Horvātijas klubā Zagrebas "Dinamo", 2003. gadā, tiekot izīrētam Bosnijas klubam Zrinjski Mostar un Horvātijas klubam Inter Zaprešić. "Dinamo" komandā viņš debitēja 2005. gadā, un, pateicoties savam sniegumam, 2008. gadā pārcēlās uz Premjerlīgas klubu Totenhemas "Hotspur", ar kuru viņš 2010. gadā aizkļuva līdz UEFA Čempionu līgas kvalifikācijai, kas komandai bija pirmā, gandrīz 50 gadu laikā. 2012. gada vasarā Modričs pievienojās Madrides "Real", par pārejas summu 30 miljonu mārciņu apmērā. Savā otrajā sezonā viņš izcīnīja 2013.–2014. gada Čempionu līgas titulu. Pēc tam, kad Zinedins Zidāns pārņēma Madrides kluba vadību 2016. gadā, Modričs bija viens no atslēgas spēlētājiem kluba triju Čempionu līgas titulu pēc kārtas izcīnīšanā, no 2015.–2016. līdz 2017.–2018. gadam. Kopumā viņš Madrides komandā ir izcīnījis 26 galvenās trofejas, tostarp, sešus UEFA Čempionu līgas titulus, četrus "La Liga" titulus un divus Copa Del Rey titulus, padarot viņu par visvairāk apbalvoto futbolistu kluba vēsturē.[3]

Modričs ir ieguvis vairākas individuālās balvas, tostarp, Zelta bumbu, 2018. gadā,[4] padarot viņu par pirmo spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu, kad to kopš 2007. gada bija ieguvuši tikai Lionels Mesi vai Krištianu Ronaldu. 2019. gadā viņam tika piešķirta Zelta pēdas balva.

Horvātijas futbola izlasē Modričs debitēja 2006. gada 1. martā spēlē pret Argentīnas izlasi. Pirmos vārtus izlases sastāvā guva 2006. gada 16. augustā pret Itālijas izlasi. Izlasē spēlējis 2008., 2012. un 2016. gada Eiropas čempionātos, kā arī 2006., 2014. un 2018. gada Pasaules kausa finālturnīros. 2018. gada Pasaules kausā ar izlasi izcīnīja 2. vietu un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.[5] 2022. gada Pasaules kausā viņš aizveda komandu līdz trešajai vietai. 2021. gada martā viņš kļuva par valsts vēsturē visvairāk izlasē spēļu aizvadījušo spēlētāju. Turklāt, viņš ir atzīts par Horvātijas gada labāko futbolistu divpadsmit reizes, laikā no 2007. līdz 2023. gadam.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luka Modričs dzimis 1985. gada 9. septembrī un uzaudzis Modriču ciematiņā, kas ir daļa no Zaton-Obrovački,[6][7] ciemats, kas atrodas Velebita kalna dienvidu nogāzēs, uz ziemeļiem no Zadaras pilsētas, Horvātijas SR, toreizējās Dienvidslāvijas SFR republikā.[8][9][10] Viņš ir Stipes Modriča, no Modričiem, un Radojkas Dopudžas, no Kruševas, netālu no Obrovacas, vecākais bērns, kuri abi sākotnēji strādāja trikotāžas fabrikā.[11][12][13][14] Pirmos gadus Modričs lielākoties pavadīja sava vectēva, no tēva puses, mūra mājā, kā vārdā viņš tika nosaukts,[6][15] kura atradās braucienā augšup, virs Modriču ciematiņa,[16][17][18] un būdams piecus gadus vecs, ganīja kazas.[19][20][21]

Modričs dzimis Zadarā, Horvātijā, kur viņš sāka savu jauniešu karjeru, NK Zadar.

Tomēr, viņa bērnība sakrita ar Horvātijas karu — 1991. gadā, kad saasinājās karš, viņa ģimene bija spiesta pamest šo apgabalu.[8] Modriča vectēvu Luku, 1991. gada decembrī, netālu no viņa mājas Modričos, nogalināja serbu nemiernieki,[8][10][22][23] un pēc ģimenes aizbēgšanas, māja tika nodedzināta līdz pamatiem.[24][25] Modričs kļuva par bēgli un septiņus gadus dzīvoja kopā ar ģimeni viesnīcā "Kolovare"; vēlāk viņš pārcēlās uz viesnīcu "Iž", abas Zadarā.[8][26][27] Viņa tēvs pievienojās Horvātijas armijai kā aeromehāniķis.[8][28] Tajos gados uz pilsētu krita tūkstošiem bumbu, un futbols bija veids, kā izvairīties no kara realitātes.[10] Viņš atceras to kā grūtu laiku savai ģimenei un kaut ko tādu, kas viņu veidojis kā personību.[29][30][31] Viņš arī sacīja, ka lielākoties nebija informēts par karu, jo draudzējās ar daudziem citiem bērniem, un viņu vecāki neļāva tam ietekmēt viņu bērnību.[13]

Šajos sarežģītajos apstākļos Modričs sāka spēlēt futbolu, galvenokārt viesnīcas autostāvvietā.[10] 1992. gadā viņš vienlaikus iestājās pamatskolā un sporta akadēmijā, pēdējai tiekot apmaksātai ar ģimenes nelielo naudu, kur dažkārt palīdzēja Modriča onkulis.[8][13][26] Būdams zēns, viņu spēlēt futbolu iedvesmoja Zvonimirs Bobans un Frančesko Toti.[32]

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas ģimenes atbalstīts, Modričs piedalījās nometnēs un trenējās NK Zadar.[8][13] Viņš trenējās pie trenera Domagoja Bašiča un jaunatnes akadēmijas vadītāja, Tomislava Bašiča.[8] Tomislavs Bašičs, kuru Modričs uzskata par savu "sporta tēvu",[23][27] teica, ka Modriča tēvs viņam uztaisīja apakšstilbu aizsargus no koka, jo viņiem bija maz naudas.[8][29][31] Tomēr, Modričs vēlāk šo stāstu noliedza.[10] Tā kā viņu uzskatīja par pārāk jaunu un vieglu, Horvātijas "smagsvars", Splitas "Hajduk", nenoslēdza ar viņu līgumu, reprezentatīvākais futbola klubs Dalmācijas reģionā.[8][13][33] Pēc talanta parādīšanas, tostarp, jauniešu turnīrā Itālijā,[23] Tomislavs Bašičs organizēja Modriča pāreju uz Zagrebas "Dinamo", kad Modričs bija 16 gadus vecs, 2001. gada beigās.[8][10][34] Pēc sezonas Zagrebas "Dinamo" jauniešu komandā, Modričs 2003. gadā tika izīrēts Bosnijas Premjerlīgas komandai Zrinjski Mostar.[8][23] Šajā periodā viņš izveidoja savu daudzpusīgo spēles stilu un tikai 18 gadu vecumā kļuva par Bosnijas Premjerlīgas gada spēlētāju.[35] Modričs vēlāk teica: "Kāds, kurš var spēlēt Bosnijas Premjerlīgā, var spēlēt jebkur," atsaucoties uz tās fizisko raksturu.[35] Nākamajā gadā viņš tika izīrēts Horvātijas komandai Inter Zaprešić. Tur viņš pavadīja vienu sezonu, palīdzot komandai sasniegt otro pozīciju Prva HNL[23][36] un vietu UEFA kausa izcīņas priekšsacīkšu kārtā. Viņš arī ieguva Horvātijas Gada futbola cerības balvu 2004. gadā.[35] Viņš atgriezās Zagrebas "Dinamo" 2005. gadā.[35]

Zagrebas "Dinamo"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005.–2006. gada sezonā Modričs parakstīja desmit gadu līgumu (viņa pirmais ilgtermiņa līgums) ar Zagrebas "Dinamo".[35] Ar līguma peļņu viņš savai ģimenei nopirka dzīvokli Zadarā.[10][23] Viņš nodrošināja vietu "Dinamo" pirmajā komandā, 31 mačā gūstot 7 vārtus, palīdzot uzvarēt līgā.[37] 2006.–2007. gada sezonā "Dinamo" atkal uzvarēja līgā, līdzīgu ieguldījumu sniedzot Modričam.[37] Viņš bija galvenais uzbrucēja Eduardu rezultatīvo piespēļu nodrošinātājs,[35] kas palīdzēja Modričam iegūt Horvātijas futbola līgas gada spēlētāja balvu.[38] Nākamajā sezonā Modričs kā komandas kapteinis,[39] ar "Dinamo" mēģināja kvalificēties 2007.–2008. gada UEFA kausa izcīņai. Pēdējā izslēgšanas spēļu posmā Modričs realizēja sodu sitienu otrajā un izbraukuma spēlē pret Ajax; mačs pēc pamatlaika noslēdzās ar rezultātu 1:1. "Dinamo" uzvarēja mačā un izslēgšanas kārtā, ar 3:2, pēc papildlaika, ar diviem komandas biedra Mario Mandžukiča vārtiem.[40] Tomēr, Zagrebas "Dinamo" neizdevās tikt tālāk par grupu turnīru. Savā pēdējā mājas spēlē ar klubu, Maksimiras stadionā, Modričam tika veltītas ovācijas, un līdzjutēji turēja atbalstošus plakātus.[41][42] Savu četrus gadus ilgo posmu "Dinamo" komandā viņš pabeidza ar 31 vārtu guvumu un 29 rezultatīvām piespēlēm, četrās līgas sezonās,[23][43] vislielāko ieguldījumu sniedzot 2007.–2008. gada sezonā, kad "Dinamo" izcīnīja otro Horvātijas kausu un kļuva par čempioniem, ar 28 punktu starpību.[44] Par Modriču interesējās Barcelona, ​​Arsenal un Chelsea, bet viņš izvēlējās pagaidīt, līdz pametīs klubu.[23][45][46]

Tottenham Hotspur

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008–10

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs ierindā Tottenham Hotspur, 2008. gada augustā

Modričs piekrita pārejas noteikumiem ar Tottenham Hotspur, 2008. gada 26. aprīlī. Viņš bija pirmais no daudzajiem vasaras transfēriem galvenā trenera Huandes Ramosa vadībā, kā arī, pirmais vasaras transfērs Premjerlīgā.[47] Kluba priekšsēdētājs, Denjels Levijs, nekavējoties aizlidoja uz Zagrebu, kad par viņu sāka interesēties arī Manchester City un Newcastle United,[48][49] un pēc sešu gadu līguma parakstīšanas, "Tottenham" apstiprināja, ka samaksātā transfēra summa bija 16,5 miljoni sterliņu mārciņu, kas ir līdzvērtīga rekordsummai, par kādu 2007. gadā klubs iegādājās Darenu Bentu.[50] Viņš ieguva kreklu ar 14. numuru, vēlāk atgādinot, ka valkāja to par godu Johanam Kruifam.[51] Modričs debitēja Premjerlīgā 16. augustā, Riversaidas stadionā, ar 2:1 zaudējot Middlesbrough, "Spurs" pirmajā mačā, 2008.–2009. gada sezonā.[52]

Modriča sākums "Tottenham" komandā nebija veiksmīgs. Viņš sākumā cieta no ceļgala savainojuma, un dažkārt plašsaziņas līdzekļi viņu klasificēja kā Premjerlīgai nepiemērotu spēlētāju,[30][34] kā arī "Arsenal" galvenais treneris, Arsēns Vengers.[53] Pārdomājot to, Modričs sacīja, ka šāda "kritika mudina tevi doties uz priekšu, lai parādītu cilvēkiem, ka viņi kļūdās. Varbūt es izskatos tievs, bet esmu patiešām garīgi un fiziski spēcīgs cilvēks, un man nekad nav bijušas problēmas ar savu izmēru".[34] Tas sakrita ar viņa slikto formu, radot bažas gan viņam pašam, gan Horvātijas izlases galvenajam trenerim Slavenam Biličam.[53] Modričs pašā sākumā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā, pirms tika pārcelts uz kreiso "spārnu", lai spēlētu kopā ar Vilsonu Palasjosu.[53]

Pēc trenera Harija Rednapa iecelšanas amatā, Modričam tika piešķirta vairāk pazīstamā centrālā vai kreisās malas pussarga loma, ļaujot viņam vairāk ietekmēt komandu un produktīvāk izmantot savu futbolista talantu, piemēram, spēlējot neizšķirti, 4:4, ar principiālo konkurenti, "Arsenal", 29. oktobrī.[54] Rednaps atzina Modriča vērtību savā komandā un plānoja veidot savu jauno komandu, pamatojoties uz horvātu spēles veidotāju. Viņš guva savus pirmos vārtus "Tottenham", UEFA kausa izcīņas grupu turnīrā, 2008. gada 18. decembrī , spēlējot neizšķirti, 2:2, pret Maskavas "Spartak".[55] Savus pirmos Premjerlīgas vārtus viņš guva 21. decembrī, izbraukumā, zaudējot Ņūkāslas "United", gūstot vārtus arī 2009. gada 2. janvārī, FA kausa izcīņas trešajā kārtā, mājās, uzvarot Wigan Athletic un 2009. gada 25. aprīlī, izbraukumā, zaudējot Mančestras "United".[56]

Pirms 2009.–2010. gada sezonas, Rednaps par Modriču teica: "Kā man teica, viņš ir ļoti labs spēlētājs un galvenā trenera sapnis. Viņš trenējās ar lielu atdevi un nekad nesūdzās, laukumā viņš strādās gan ar bumbu, gan bez tās, un var pārspēt aizsargu ar viltību vai piespēli. Viņš varētu iekļūt jebkurā labāko četrinieka komandā".[57] 2009. gada 29. augustā, kad "Tottenham" ar 2:1 uzvarēja Birmingemas "City", Modričs guva traumu un tika nomainīts, iespējams, ikru savainojumu.[58] Nākamajā dienā tika apstiprināts, ka Modričs guvis mazā liela kaula lūzumu, un tika paredzēts, ka viņš nespēlēs sešas nedēļas.[59] Viņš atgriezās 28. decembrī, Londonas derbijā, pret West Ham United, kurā "Spurs" uzvarēja ar 2:0, Modričam gūstot vārtus 11. minūtē, ar kāju, kuru viņš salauza.[60] Viņš vēlreiz guva vārtus, mājas, uzvarā pret Everton, 2010. gada 28. februārī,[61] un 9. maijā, izbraukumā, zaudējumā pret Burnley.[62] 2010. gada 30. maijā Modričs parakstīja jaunu sešu gadu līgumu, kas bija spēkā līdz 2016. gadam. Pēc parakstīšanas viņš teica: ""Tottenham Hotspur" deva man iespēju spēlēt Premjerlīgā, un es vēlos ar komandu sasniegt lieliskus panākumus. Jā, ir bijuši pieprasījumi no citiem lielajiem klubiem, bet man nav intereses nekur doties. Pagājušās sezonas ierindošanās pirmajā četriniekā liecināja par to, kur esam kā klubs, un es jūtu, ka varu turpināt pilnveidoties un sasniegt visu, ko es gribu "Spurs" komandā."[63]

2010–12: Pēdējās sezonas Anglijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs spēlē pret "Arsenal", 2010. gada novembrī

2010. gada 11. septembrī Modričs guva savus pirmos vārtus 2010.–2011. gada sezonā, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret West Bromwich Albion.[64] 28. novembrī, mājas mačā, pret Liverpool, Modričs guva vārtus, kurus vēlāk atzina, ka Martins Škrtels tos iesitis pats savos vārtos. Pēc neizšķirta pret Mančestras "United", 2011. gada janvārī, White Hart Lane laukumā, Rednaps uzslavēja Modriču, sakot: "Viņš bija neticams. Lielisks. Viņš varētu spēlēt jebkurā pasaules komandā."[65] Modričs guva vārtus arī "Tottenham" uzvarā, ar 3:2, pār Stoke City, 9. aprīlī,[66] un 15. maijā, Anfield laukumā, realizēja 11 metru soda sitienu, uzvarot "Liverpool", ar 2:0.[67] Modričs palīdzēja "Tottenham" sasniegt pirmo dalību UEFA Čempionu līgā. Pirmajā spēlē, pret Milānas "Inter", 20. oktobrī, San Siro laukumā, viņš savainojuma dēļ izstājās no spēles priekšlaicīgi; "Spurs" zaudēja ar 4:3, neskatoties uz Gereta Beila milzīgajām pūlēm.[68] Atbildes spēlē, savā laukumā, 2. novembrī, viņš asistēja pirmo vārtu guvumā Rafaelam van der Vārtam, uzvarot ar 3:1.[69][70] Nākamajā mačā, pret Brēmenes "Werder", Modričs guva otros vārtus.[71] Pēc bezvārtu neizšķirta pret Milan,[72] "Spurs" no sacensībām ceturtdaļfinālā izslēdza Madrides "Real".[73]

Modričs 2010.–2011. gada sezonā aizvadīja 32 spēles Premjerlīgā, kurās guva trīs vārtus, atdeva divas rezultatīvas piespēles un atdeva lielāko vidējo piespēļu skaitu "Spurs" rindās (62,5), un ar 86,5% precizitāti.[74] Sezonas beigās Modričs tika atzīts par Totenhemas "Hotspur" Gada labāko spēlētāju. Toreizējais Mančestras "United" galvenais treneris, Sers Alekss Fergusons, sacīja, ka būtu izvēlējies Modriču par tās sezonas gada labāko spēlētāju.[75]

"Es tur pavadīju četrus lieliskus gadus ar daudz emocijām, ar lielu mīlestību no kluba un līdzjutējiem. Es izbaudīju katru mirkli ar "Tottenham". Taču, vienā mirklī jūti, ka tev ir jāsper solis uz priekšu, jāiet augstākā līmenī. Es domāju, ka man bija īstais laiks doties, taču es vienmēr būšu pateicīgs "Tottenham" par visu, ko viņi darīja manā labā. Tur es kļuvu par labāku spēlētāju, un viņi mani pacēla līdz tādam līmenim, kurā esmu šobrīd."

—Luka Modričs atspoguļo sarunas ar "Chelsea" un pāreju uz Madrides "Real", 2014. gada februārī.[34]

2011. gada vidū pēc Modriča intensīvi tiecās "Tottenham" Londonas konkurente, "Chelsea", pirmoreiz izsakot piedāvājumu 22 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, ko palielināja līdz 27 miljoniem mārciņu, no kuriem abus noraidīja "Spurs" priekšsēdētājs, Denjels Levijs.[76][77] Pēc neveiksmīgajiem piedāvājumiem, Modričs paziņoja, ka atzinīgi vērtētu pārcelšanos uz citu Londonas klubu.[78] Spekulācijas turpinājās visu vasaras transfēru periodu, kas vainagojās ar to, ka Modričs atteicās spēlēt "Tottenham" 2011.–2012. gada sezonas atklāšanas mačā, pret Mančestras "United", kas noslēdzās ar 3:0 zaudējumu.[79] Modričs sacīja, ka viņš "nebija gatavs psiholoģiski".[80] Transfēru loga pēdējā dienā, "Chelsea" izteica 40 miljonu mārciņu piedāvājumu, kas atkal tika noraidīts.[81]

Pēc tam, kad neizdevās nodrošināt pāreju, "Spurs" galvenais treneris, Harijs Rednaps, lika Modričam koncentrēties uz savu spēli.[82] 18. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus sezonā "Tottenham" labā, ar sitienu no 25 jardiem (23 m), mājās, ar 4:0 uzvarot "Liverpool".[83] 2012. gada 14. janvārī Modričs guva vienīgos vārtus, spēlējot neizšķirti, mājās, ar Vulverhemptonas "Wanderers".[84] 31. janvārī, ar 3:1 uzvarot "Wigan Athletic", viņš asistēja pirmo vārtu guvumā, un guva otros, no 20 jardu attāluma (18 m).[85] Modričs guva savus pēdējos vārtus "Tottenham" rindās 2. maijā, izbraukumā, ar 4:1 uzvarot Boltonas "Wanderers".[86]

Madrides "Real"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012–13: Kļūstot par Madrides "Real" starta vienpadsmitnieka spēlētāju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs spēlē pret Sevilla, 2013. gada februārī

2012. gada 27. augustā Madrides "Real" paziņoja, ka ir vienojušies par darījumu ar "Tottenham", par aptuveni 30 miljonu mārciņu pārejas summu.[87] Modričs ar Spānijas klubu parakstīja piecu gadu līgumu.[87][88] Divas dienas vēlāk viņš debitēja Madrides "Real", pret "Barcelona", 2012. gada Supercopa de España atbildes spēlē, Santiago Bernabéu stadionā, 83. minūtē nomainot Mesutu Ezilu. "Madrid" uzvarēja mačā, Modričam iegūstot savu pirmo trofeju klubā, 36 stundas pēc tam, kad tika paziņots par līguma noslēgšanu ar viņu.[89] Neskatoties uz pozitīvo debiju, Modričam sākumā bija grūti iejusties komandā, galvenā trenera Žuzē Mouriņu vadībā, pirmssezonas treniņu trūkuma dēļ, kurus viņš izlaida notiekošās pārejas sarunu rezultātā.[34] Veterānu pussargu, Šavi Alonso un Sami Hedīras, klātbūtne aizsardzības vidējā līnijā, un Ezila – uzbrūkošajā vidējā līnijā, parasti atstāja Modriču ārpus starta sastāva, viņam nākot spēlē uz maiņu. Pirmos mēnešus klubā viņš lielākoties spēlēja ārpus savas pozīcijas. Savu pirmo UEFA Čempionu līgas spēli Madrides "Real" sastāvā viņš aizvadīja grupu turnīrā, 18. septembrī, pret Mančestras "City", kurā "Madrid" uzvarēja ar 3:2. 3. novembrī Modričs guva savus pirmos vārtus Madrides "Real" labā, pēdējā minūtē, uzvarot Real Zaragoza, ar 4:0, La Liga čempionātā.[90] Viņa ievērojamākā spēle tajā gadā bija 4. decembrī, kad viņš asistēja pirmajos divos Krištianu Ronaldu un Hosē Kaljehona vārtu guvumos, ar 4:1 uzvarot "Ajax", Čempionu līgas grupu turnīrā.[91][92][93] Gada beigās Spānijas laikraksts Marca viņu atzina par sezonas sliktāko pirkumu.[94]

Modričs 2013. gada 2. martā sāka spēli starta sastāvā, Madrides "Real" mājas spēlē, pret sāncensi, "Barcelona". Pēc stūra sitiena viņš asistēja Serhio Ramosam, kurš 82. minūtē guva uzvaras vārtus, nodrošinot "Real" uzvaru El Clásico. 5. martā Modričs laukumā devās uz maiņu, otrajā puslaikā, izšķirošajā Čempionu līgas izslēgšanas spēlē, pret desmit vīru sastāvā palikušo Mančestras "United", Old Trafford laukumā. "Madrid" atpaliekot ar vienu vārtu starpību, Modričs, ar tālsitienu no 25 jardu (23 m) attāluma, panāca izlīdzinājumu, un spēlēja galveno lomu atlikušajā mača daļā, kurā Madrides "Real" uzvarēja ar 2:1, iekļūstot ceturtdaļfinālā, uzvarot ar 3:2, divu spēļu summā.[95][96][97] Šis mačs bieži tiek uzskatīts par pagrieziena punktu Modriča karjerā Madrides "Real".[34] 16. martā viņš atkārtoja šo sniegumu pret Mallorca, izvirzot Madrides "Real" vadībā, ar tālsitienu no 30 jardiem (27 m); Madrides "Real" uzvarēja mačā ar 5:2.[98] Modričs sāka spēli starta sastāvā abās Čempionu līgas pusfināla spēlēs, pret Dortmundes "Borussia". Pirmajā spēlē, 24. aprīlī, viņš spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā, neietekmējot mača gaitu, un komanda zaudēja ar 4:1. 30. aprīlī, atbildes spēlē, uzvarot ar 2:0, Modričs veica piespēles uzbrucējiem, radot vairākas iespējas; viņš tajā vakarā bija starp vislabāk novērtētajiem spēlētājiem.[99][100][101] No 2013. gada marta Modriča forma un ietekme vidējā līnijā turpināja uzlaboties, izceļoties kā spēlētājam ar visvairāk piespēļu savā komandā. 8. maijā viņš asistēja no stūra sitiena, pirmo vārtu guvumā, un guva ceturtos vārtus, uzvarā, pret Málaga, ar 6:2.[102]

2013–15: Labākais pussargs Spānijā un La Décima

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Viņš ir vidējās līnijas galvenais spēlētājs sarežģītā vidē. Katru dienu Madrides komandā uz jums tiek izdarīts spiediens no visām pusēm. Modričs ne tikai iztur spiedienu, bet ir kļuvis par komandas labāko spēlētāju, kopā ar Krištianu Ronaldu."

—Predrags Mijatovičs uzteic Modriča augošo sniegumu un nozīmi komandai, 2014. gada janvārī.[103]

Līdz ar jaunā galvenā trenera, Karlo Ančeloti, ienākšanu klubā, Modričs kļuva par vienu no biežākajiem komandas starta sastāva spēlētājiem, sadarbojoties vidējā līnijā ar Šavi Alonso, lai nodrošinātu aizsardzības un uzbrukuma līdzsvaru.[104][105] Viņš pastāvīgi bija komandas efektīvākais piespēļu devējs, La Liga spēlē sasniedzot vidēji 90% precizitāti, kā arī, visvairāk atguva bumbu, starp saviem komandas biedriem.[34][53][104] Savus pirmos vārtus 2013.–2014. gada sezonā viņš guva pēdējā Čempionu līgas grupas spēlē, pret Copenhagen, padarot tos par saviem piektajiem vārtiem kluba labā, no kuriem visi pieci tika gūti ārpus soda laukuma.[106] Modričs guva savus pirmos vārtus līgas sezonā, izbraukumā, ar 3:0 uzvarot Getafe, gūstot savus sestos vārtus ārpus soda laukuma.[107] Modričs bija laukumā, kad Madrides "Real" uzvarēja 2013.–2014. gada Spānijas Karaļa kausa izcīņā, finālā uzveicot "Barcelona", ar 2:1.[108]

Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, Modričs pārtvēra bumbu un asistēja Krištianu Ronaldu trešo vārtu guvumā, Madrides "Real" uzvarā, ar 3:0, savā laukumā, pret Dortmundes "Borussia". Galu galā, vārtu guvums bija izšķirošs, jo "Real" ar 2:0 zaudēja atbildes spēlē, bet tika tālāk, ar rezultātu 3:2, divu spēļu summā. Savā 100. spēlē klubā,[109] Modričs asistēja pirmo vārtu guvumā, Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, ar 4:0 uzvarot Minhenes "Bayern", palīdzot Madrides "Real" pirmo reizi 12 gadu laikā sasniegt finālu.[110] Viņš tika iekļauts UEFA Nedēļas komandā, abās pusfināla kārtās.[111][112] 24. maijā Modričs finālā vēlreiz asistēja no stūra sitiena, komandas biedram, Serhio Ramosam, kurš 93. minūtē panāca izlīdzinājumu, pret vietējo konkurenti, Madrides "Atlético". "Real" uzvarēja ar 4:1, papildlaikā, izcīnot kluba desmito Čempionu līgas titulu, vietēji zināms kā La Décima (desmitais).[113] Viņš tika iekļauts UEFA Čempionu līgas Sezonas komandā[114] un saņēma tās sezonas Spānijas pirmās līgas "Labākā pussarga" balvu.[115]

2014. gada augustā Modričs parakstīja jaunu līgumu ar Madrides "Real", līdz 2018. gadam.[116] Līdz ar Alonso aiziešanu, viņš sadarbojās ar jaunpienākušo, Toniju Krosu.[117] Madrides "Real" 2014.–2015. gada sezonu sāka, izcīnot UEFA Superkausu, uzvarot Sevilla.[118] Modričs divas reizes asistēja Beilam, vispirms, pret Real Sociedad, La Liga,[119] un otrreiz, pret Basel, Čempionu līgā.[120][121] Izbraukumā, uzvarā, ar 2:0, pret Villarreal, Modričs guva savus septītos vārtus ārpus soda laukuma.[122]

Novembra beigās Modričs, starptautiskajā mačā, pret Itāliju, guva augšstilba savainojumu, kā dēļ viņš nespēlēja trīs mēnešus.[123] Viņš atgriezās 2015. gada marta sākumā, startējot septiņos mačos.[124] 21. aprīlī, mājās, ar 3:1 uzvarot "Malaga", viņš sastiepa labā ceļgala saites, kā dēļ viņš nespēlēja līdz maijam.[125][126][127] Ar viņa savainojumu, beidzās Madrides "Real" 22 uzvaru sērija sezonā. Viņa prombūtne un kvalitatīva aizstājēja trūkums tika uzskatīts par galveno iemeslu Madrides "Real" nespējai uzvarēt mačos "La Liga" un Čempionu līgā.[128] Ančeloti sacīja: "Modričs ir izlaidis lielāko daļu gada, un tas mums ir kaitējis."[129]

2015–17: Starp labākajiem pasaules spēlētājiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs UEFA Čempionu līgas grupu turnīra spēlē, 2015. gada novembrī, pret Doneckas "Šahtar".

2015.–2016. gada sezonā Karlo Ančeloti nomainīja Rafaels Benitess, kura vadībā Modričs turpināja būt galvenais pussargu spēlētājs.[130][131] Starptautiskajā mačā pret Bulgāriju, oktobrī, viņš guva cirkšņa muskuļu savainojumu, kas sākotnēji liecināja par divu līdz trīs nedēļu prombūtni.[132] Tomēr, līdz 20. oktobrim viņš bija laicīgi atguvies, mačam pret Paris Saint-Germain.[133]

Līdz ar jaunā galvenā trenera, Zinedina Zidāna, ienākšanu 2016. gada janvārī,[134] plašsaziņas līdzekļos attiecības starp viņiem tika slavētas, Modriču raksturojot kā "spēles meistaru",[130][135] un izšķirošo aizsardzības un uzbrukuma "savienotāju".[136] Tas bija redzams pirmajos trīs mačos, uzvarās pret Deportivo de La Coruña un Sporting de Gijón, un neizšķirtā pret Real Betis, kurās Modričs tika slavēts par iespēju radīšanu, viņa pozicionēšanos, un kopējo sniegumu un ietekmi.[130][136][137] 7. februārī Modričs guva uzvaras vārtus, ārpus soda laukuma, izbraukumā, ar 1:2 uzvarot Granada.[138] Modričs regulāri devās sākumsastāvā, kad komanda uzvarēja 2015.–2016. gada Čempionu līgā, finālā pret "Atlético".[139] Viņš tika iekļauts gan Čempionu līgas,[140] gan "La Liga" Sezonas komandā.[141] Otro reizi viņš saņēma arī Spānijas pirmās līgas "Labākā pussarga" balvu.[142]

2016. gada 18. oktobrī Modričs parakstīja jaunu līgumu ar Madrides "Real", līdz 2020. gadam.[143] Septembra vidū gūtā kreisā ceļgala savainojuma dēļ, viņš izlaida astoņus mačus, atgriežoties novembra sākumā.[144] 18. decembrī viņš ar Madrides "Real" uzvarēja 2016. gada FIFA Klubu Pasaules kausā, saņemot Sudraba bumbu par savu sniegumu turnīra laikā.[145] 2017. gada janvārī viņš pirmo reizi tika iekļauts UEFA Gada komandā (2016).[146] 2017. gada 12. martā, uzvarot "Real Betis", ar 2:1, Modričs aizvadīja savu 200. maču Madrides "Real" rindās.[147]

Modričs bija regulārs starta sastāva spēlētājs, kad Madrides "Real" uzvarēja 2016.–2017. gada "La Liga",[148][149] kā arī 2016.–2017. gada UEFA Čempionu līgā, kur viņš atdeva rezultatīvu piespēli Krištianu Ronaldu otro vārtu guvumā, finālā, pret Juventus.[150] Modričs tika iekļauts Čempionu līgas Sezonas komandā[151] un kļuva par pirmo horvātu, kurš trīs reizes uzvarējis Čempionu līgā.[152] Viņš arī saņēma UEFA Klubu futbola balvu kā Čempionu līgas sezonas labākais pussargs.[153] Sacensībās par UEFA gada labākā vīriešu spēlētāja balvu, viņš ieguva ceturto vietu,[154] savukārt, 2017. gada Zelta bumbā, piekto vietu.[155]

2017–18: Zelta bumba un trešais Čempionu līgas tituls pēc kārtas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs (pa kreisi) kopā ar Geretu Beilu, 2018. gada Čempionu līgas finālā

Līdz ar Hamesa Rodrigesa aiziešanu uz Minhenes "Bayern", Modričs mantoja komandas kāroto 10. numura kreklu, jaunajai, 2017.–2018. gada sezonai, nomainot savu iepriekšējo, 19. numura kreklu.[156] Decembrī viņš ar Madrides "Real" izcīnīja 2017. gada FIFA Klubu Pasaules kausu, un par savu sniegumu saņēma Zelta bumbas balvu, kā sacensību labākais spēlētājs.[157] Viņa pirmie vārti sezonā tika gūti 2018. gada 21. janvārī, uzvarot Akoruņas "Deportivo", ar 7:1.[158] Tajā pašā mēnesī viņš otro reizi tika iekļauts UEFA Gada komandā (2017).[159] Modričs bija regulārs starta sastāva spēlētājs, kad Madrides "Real" uzvarēja 2017.–2018. gada UEFA Čempionu līgā, finālā uzvarot "Liverpool", Madrides komandai izcīnot trešo titulu pēc kārtas.[160] Par savu sniegumu visas kampaņas laikā, Modričs trešo reizi pēc kārtas tika iekļauts Čempionu līgas Sezonas komandā.[161] Vēlāk viņš otro reizi pēc kārtas saņēma UEFA Klubu futbola balvu kā Čempionu līgas sezonas labākais pussargs.[162]

Pateicoties viņa sniegumam klubā un izlasē, 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, kur viņš arī saņēma Zelta bumbu,[163] augustā un septembrī Modričs ieguva UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu un FIFA Labākā vīriešu spēlētāja balvu,[164][165] savukārt, decembrī viņš vēl ieguva Zelta bumbu,[166] kas kļuva par pirmo reizi, kopš 2007. gada, kad balvu neieguva Lionels Mesi vai Krištianu Ronaldu, kas ar sportu saistītos cilvēkus sadalīja divās "nometnēs" par balvas ticamību.[166][167][168] Turklāt, ne tikai kļūstot par pirmo horvātu spēlētāju, kurš ieguvis šīs balvas,[169] Modričs bija pirmais spēlētājs, kurš tajā pašā gadā ieguva gan Pasaules kausa Zelta bumbu, gan UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu, kopš Ronaldu, 1998. gadā,[170] un Pasaules kausa Zelta bumbu, un FIFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu, pēc Romariu, 1994. gadā.[171] Turklāt, viņš ir pirmais spēlētājs, kurš ieguvis balvas no bijušās Dienvidslāvijas teritorijas, pirmais futbolists no Austrumeiropas, kurš ieguvis Zelta bumbu, pēc Andrija Ševčenko, 2004. gadā,[172][173] un desmitais Madrides "Real" spēlētājs, kurš ieguvis trofeju.[174] Turklāt, izcīnot trofeju, viņa līgumā tika iekļauta klauzula, kas nodrošināja viņa uzturēšanos klubā līdz 2021. gadam.[175]

Pēc FIFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvas saņemšanas, Modričs paziņoja, ka tas "pierāda, ka mēs visi varam kļūt par labākajiem ar smagu darbu, centību un pārliecību, ka visi sapņi var piepildīties".[176] Modričs veltīja Zelta bumbu "visiem spēlētājiem, kuri, iespējams, bija pelnījuši to izcīnīt, bet tas nenotika" pēdējo desmit gadu laikā, tostarp, Šavi, Andresam Injestam, Veslijam Sneideram un citiem.[166]

2018–21: Spānijas čempions otro reizi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc jaunā galvenā trenera, Julena Lopetegi, ierašanās, 2018. gada augustā, Modričs atgriezās pirmajā komandā kā rezervists, jo viņam pēc 2018. gada Pasaules kausa izcīņas nebija pirmssezonas treniņu.[177][178] Tas ietvēra spēli, kurā viņš bija rezervists, kad viņa komanda zaudēja ar 2:4, pēc papildlaika, pret Madrides "Atlético", UEFA Superkausā.[179] Viņa pirmais sezonas starts bija 1. septembrī, savā laukumā, ar 4:1 uzvarot Leganés, kurā viņš asistēja savas komandas trešajos vārtos, kurus guva Karims Benzemā.[180] Viņa 100. spēle UEFA klubu turnīrā notika 19. septembrī, mājās, ar 3:0 uzvarot Roma,[19] kurā viņš asistēja otro vārtu guvumā, kurus guva Gerets Beils.[181] 22. decembrī Modričs izcīnīja savu trešo FIFA Klubu Pasaules kausu, gūstot pirmos vārtus un asistējot trešajos, finālā, pret Al Ain.[182] 2019. gada 13. un 19. janvārī Modričs pirmo reizi guva vārtus divās Madrides "Real" spēlēs pēc kārtas, izbraukumā, ar 1:2 uzvarot "Real Betis", un mājās, ar 2:0 uzvarot "Sevilla".[183][184] Tajā pašā mēnesī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts UEFA Gada komandā (2018).[185] No 27. februāra līdz 5. martam Modričs pārdzīvoja "savu futbola dzīves grūtāko nedēļu",[186] Madrides "Real" divreiz zaudējot "Barcelona" un "Ajax", izkrītot no Spānijas kausa izcīņas, cīņas par titulu un, attiecīgi, Čempionu līgas.[187][188][189]

2019. gada 27. augustā apritēja septītā gadadiena kopš Modriča pievienošanās klubam.[190] Lai gan šaubas raisīja viņa 34 gadu vecums un lēmums turpināt spēlēt izlasē, kur viņam ir nosliece uz savainojumiem,[191] Modričs norādīja, ka vēlas "atgūt savu labāko formu šosezon".[192] Pirmos vārtus sezonā viņš guva 5. oktobrī, mājās, ar 4:2 uzvarot "Granada".[193] 12. novembrī viņš tika apbalvots ar Zelta pēdas balvu.[194] 23. novembrī viņš atdeva divas rezultatīvas piespēles un guva vārtus, mājās, ar 3:1 uzvarot "Real Sociedad".[195] 2020. gada 8. janvārī Modričs trivela stilā guva savus piektos vārtus sezonā un 100. vārtus karjerā, uzvarot Valencia, 2019.–2020. gada Supercopa de España pusfinālā, ar 3:1.[196] 12. janvārī viņš veiksmīgi realizēja soda sitienu, kad Madrides "Real", finālā, ar 4:1 pārspēja "Atlético", pēcspēles soda sitienu sērijā.[197] Atsākoties La Liga čempionātam, pēc trīs mēnešu pārtraukuma, COVID-19 pandēmijas dēļ, Modričs tika slavēts par to, ka viņš ir viens no Madrides "Real" labākajiem spēlētājiem, neskatoties uz viņa vecumu, kā rezultātā, daudzi plašsaziņas līdzekļi šaubījās par viņa līguma pagarināšanu ar klubu.[198] 16. jūlijā viņš asistēja Benzemā ievadvārtu guvumā, 2:1 uzvarā, pār "Villarreal", Madrides "Real" nodrošinot līgas čempionu titulu.[199][200]

2020. gada 21. oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus 2020.–2021. gada sezonā, Čempionu līgā, ar 3:2 zaudējot Doneckas «Shakhtar».[201] Vārtu guvums padarīja viņu par ceturto spēlētāju kluba vēsturē, kurš guvis vārtus 35 un vairāk gadu vecumā, līdzās Alfredo Di Stefano, Ferencam Puškāšam un Fransisko Hento.[202] UEFA to atzina par nedēļas labāko vārtu guvumu.[203] Trīs dienas vēlāk viņš devās laukumā no rezervistu soliņa, gūstot savus pirmos Clásico vārtus trivela stilā, Madrides "Real" ar 3:1 pieveicot "Barcelona".[204][205] 2021. gada 25. maijā viņš pagarināja līgumu ar Madrides "Real" līdz 2022. gadam.[206][207]

2021–pašlaik: Ceturtais "La Liga", piektais Čempionu līgas un otrais Karaļa kausa tituls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs trofejas prezentēšanas ceremonijā, pie Almudenas Jaunavas, 2022. gada maijā

2021.–2022. gada sezonā, 2021. gada 24. oktobrī, Modričs aizvadīja savu 400. spēli Madrides "Real" rindās, uzvarot Clásico, ar 2:1.[208] 30. oktobrī Modričs pirmo reizi bija Madrides "Real" kapteinis, un asistēja uzvaras vārtu guvumā, pēc tam, kad Marselu viņam atdeva kapteiņa aproci, kad tika nomainīts, uzvarā pār Elche, ar 2:1.[209][210] 2021. gada 7. decembrī viņš aizvadīja savu 100. Čempionu līgas spēli un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, uzvarot Milānas "Inter", ar 2:0.[211] 2022. gada 16. janvārī viņš guva pirmos vārtus 2022. gada Supercopa de España finālā un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, Madrides "Real", ar 2:0 pieveicot Bilbao "Athletic".[212] Vārtu guvums padarīja viņu par vecāko vārtu guvēju sacensību vēsturē.[213] 5. martā Modričs asistēja un guva vārtus ārpus soda laukuma, uzvarot "Real Socidedad", ar 4:1.[214] 6. un 12. aprīlī Modričs atdeva rezultatīvas piespēles abās Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlēs, ar 5:4 uzvarot "Chelsea". Uzslavēts par sniegumu uzbrukumā un aizsardzībā abās spēlēs,[215][216][217] un par tālo rezultatīvo piespēli Rodigu, trivela stilā, izšķirošajā brīdī, atbildes spēlē, tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, kā arī, UEFA balsojumā, par nedēļas labāko spēlētāju.[218][219] Elijs Makoists viņa rezultatīvo piespēli Rodigu nodēvēja par "desmitgades piespēli",[220] bet Tjerī Anrī kā "pilnīgi ideālu, un to bija vienkārši lieliski skatīties".[221] 30. aprīlī viņš kopā ar Madrides "Real" izcīnīja 35. un savu trešo Spānijas čempionu titulu,[222] 4. maijā viņš un Madrides "Real" uzvarēja papildlaikā, atbildes spēlē, pret "Manchester City", un 28. maijā viņš izcīnīja savu 5. titulu, Čempionu līgas finālā.[223][224] Sesto reizi karjerā viņš tika iekļauts UEFA Čempionu līgas Sezonas komandā.[225] 2022. gada 8. jūnijā viņš pagarināja līgumu līdz 2023. gadam.[226]

2022. gada 20. augustā Modričs guva savus pirmos vārtus sezonā un atdeva rezultatīvu piespēli, La Liga spēlē, izbraukumā, ar 4:1 uzvarot Vigo "Celta".[227] 6. septembrī viņš guva vārtus savā pirmajā tās sezonas Čempionu līgas spēlē, izbraukumā, ar 3:0 pārspējot Celtic, kļūstot par astoto Madrides "Real" spēlētāju, kurš aizvadījis 100 spēles šajā turnīrā.[228][229] 11. septembrī viņš kļuva par trešo Madrides "Real" spēlētāju, pēc Puškāša un Fransisko Bujo, kurš aizvadījis 100 spēles, būdams vecāks par 35 gadiem.[230][231] 6. maijā viņš ar komandu uzvarēja Osasuna, Karaļa kausa izcīņas finālā, ar 2:1, iegūstot savu otro trofeju šajā turnīrā.[232] Jūnijā viņš pagarināja līgumu līdz 2024. gadam.[233]

2023.–2024. gada sezonā, līdz ar Benzemā aiziešanu, Modričs kļuva par komandas vicekapteini,[234] bet arī sāka saņemt mazāku spēles laiku starta vienpadsmitniekā, jo mainījās sastāvs un konkurence ar jaunākiem spēlētājiem, kā Federiko Valverde, Džūds Belingems, Eduardo Kamavinga, Oreljēns Čuamenī un Dani Sevaljoss.[235][236][237] 28. oktobrī Modričs nāca uz maiņu otrajā puslaikā un aizvadīja savu 500. spēli Madrides "Real" rindās visos turnīros, izbraukumā, ar 2:1 uzvarot "Barcelona", atdodot rezultatīvu piespēli pēdējā minūtē, kad Belingems guva uzvaras vārtus.[238] 27. novembrī, izbraukumā, ar 3:0 uzvarot Cadiz, Modričs uzstādīja rekordu, aizvadot visvairāk spēļu klubā pēc 35 gadu vecuma, 161 spēli, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas viņam piederēja kopā ar Pako Bujo.[239] 2024. gada 30. aprīlī Modričs nāca uz maiņu Čempionu līgas pusfināla pirmajā spēlē, pret Minhenes "Bayern", un 38 gadu un 234 dienu vecumā laboja rekordu kā vecākais Madrides "Real" spēlētājs, kurš piedalījies turnīrā, par piecām dienām pārspējot Puškāšu.[240] Dažas dienas vēlāk, 4. maijā, viņš, 38 gadu un 238 dienu vecumā, kļuva par vecāko spēlētāju, kurš piedalījies "La Liga" Madrides "Real" komandā, pārspējot vēl vienu Puškāša rekordu, uzvarot "Cádiz", ar 3:0.[241] Turklāt, viņš pēc šīs uzvaras izcīnīja savu ceturto La Liga titulu ar Madrides "Real", tādējādi sasniedzot Marselu, Karima Benzemā un Načo rekordu kā kluba visvairāk apbalvotais spēlētājs, ar 25 trofejām.[242] Viņš pagarināja savu rekordu ar savu 26. trofeju, Čempionu līgas finālā, pēc uzvaras ar 2:0, pret Dortmundes "Borussia", tāpat kā Načo.[242] Viņš arī kļuva par pirmo spēlētāju, kurš kopā ar Dani Karvahalu uzvarējis sešos turnīra finālos.[243]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu starptautisko karjeru Modričs sāka jauniešu līmenī, spēlējot Horvātijas U-15, U-17, U-18, U-19 un U-21 izlasēs.[35] Viņš debitēja 2001. gada martā, Martina Novoselača trenētajā U-15 izlasē, taču, neskatoties uz viņa talantu un psiholoģisko briedumu, viņš nekļuva par regulāru sākumsastāva un vadošo spēlētāju, kamēr nebija fiziski nostiprinājies, debitējot U-18 izlasē. Novoselačs viņu uzskata par paraugu visiem jaunajiem spēlētājiem, jo ​​tas ir pakāpeniska un nepārtraukta darba un pūļu, kā arī talanta, rezultāts.[244] Modričs Horvātijas pieaugušo izlases sastāvā debitēja 2006. gada 1. martā, draudzības spēlē, pret Argentīnu, Bāzelē, kurā Horvātija uzvarēja ar 3:2.[35]

2006–2008: Pirmie nozīmīgākie turnīri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modričs aizvadīja divas spēles 2006. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā, kā rezervists, grupu turnīrā, pret Japānu[245] un Austrāliju.[246] Līdz ar jaunā galvenā trenera, Slavena Biliča, iecelšanu amatā, Modričs izpelnījās lielāku atzinību starptautiskā līmenī; viņš guva savus pirmos vārtus Horvātijas izlases draudzības spēlē, ar 2:0 pārspējot pasaules čempioni Itāliju, 2006. gada 16. augustā, Livorno.[247]

Modriča sniegums nodrošināja viņam regulāru vietu izlasē, un viņš veiksmīgi piedalījās Horvātijas UEFA Euro 2008 kvalifikācijas kampaņā, ieskaitot uzvaras mājās un izbraukumā, pret Angliju.[248][249] Kā jaunam pussargam, no Modriča tika gaidīts daudz; viņš bieži tika saukts par "horvātu Kruifu".[46][250] Modričs guva Horvātijas pirmos vārtus Euro 2008, 2008. gada 8. jūnijā, realizējot 11 metru soda sitienu, gūstot 1:0 uzvaru pret mājiniekiem, Austriju, kļūstot par komandas visu laiku jaunāko vārtu guvēju Eiropas čempionātā (22 gadu un 273 dienu vecumā).[251][252] Tas bija arī ātrākais jebkad piešķirtais un realizētais soda sitiens Eiropas čempionātu vēsturē.[253] Turnīrā viņš turpināja atstāt iespaidu un tika nosaukts par UEFA Spēles labāko spēlētāju, Horvātijas nākamajā mačā, kad viņi uzvarēja vienu no favorītiem un turnīra finālisti, Vāciju.[254] Ceturtdaļfinālā, pret Turciju, Modričs izmantoja veterāna, turku vārtsarga, Rišti Rečbera, kļūdu, un, kad papildlaikā bija atlikusi viena minūte, izdarīja centrējumu komandas biedram, Ivanam Klasničam, kurš guva pirmos vārtus, taču Semihs Šentirks gandrīz uzreiz panāca izlīdzinājumu Turcijas labā. Sekojošā soda sitienu sērijā, Modriča sitiens bija neprecīzs, un viņam neizdevās realizēt pirmo 11 metru soda sitienu, un Turcija uzvarēja sērijā ar 3:1.[255] Sacensību noslēgumā, Modričs tika iekļauts UEFA Turnīra komandā, kļūstot tikai par otro horvātu, kurš izpelnījies šo godu, aiz Davora Šukera.[256]

2008–2016

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs Modričs guva trīs vārtus, pret Kazahstānu,[257] Andoru[258] un Ukrainu,[259] tikpat cik Ivica Oličs, Ivans Rakitičs un Eduardu. Komanda nespēja kvalificēties, par punktu atpaliekot no otrajā vietā esošās Ukrainas. Pēc piedalīšanās visās UEFA Euro 2012 kvalifikācijas spēlēs un gūstot vārtus pret Izraēlu,[260] Modričs startēja visās trijās Horvātijas grupu turnīra spēlēs, pret Īriju, Itāliju un Spāniju, taču komandai neizdevās tikt tālāk. Viņa ievērojamākais sniegums bija pret Spāniju. Neaizmirstamākais mača brīdis bija, kad Modričs ieguva bumbu pie laukuma centra līnijas, aizmūkot no Spānijas pussargu trio, skrienot pa labo malu, sasniedzot soda laukumu, kur viņš izvairījās no aizsarga un trivela stilā izdarīja centrējumu no 18 jardiem (16 m) Ivanam Rakitičam, bet Ikers Kasiljass šo mēģinājumu atvairīja.[261][262] Tā kā Horvātija netika tālāk par grupu turnīru, Modričs netika iekļauts Turnīra komandā, lai gan The Daily Telegraph viņu iekļāva labāko vienpadsmitniekā līdz pusfinālam,[263] un viņa spēlēšanu atzinīgi novērtēja kritiķi.[264][265]

Modričs pret Neimaru, 2014. gada FIFA Pasaules kausā

Pēc izslēgšanas spēlēm, Modričs ar Horvātijas izlasi kvalificējās 2014. gada Pasaules kausam. Viņi iekļuva A grupā, ar mājinieci, Brazīliju, Meksiku un Kamerūnu. Horvātija pirmo maču aizvadīja pret Brazīliju, kurā zaudēja ar 3:1,[266] un Modričs guva nelielu pēdas savainojumu.[267][268] Otrajā mačā Horvātija ar 4:0 uzvarēja Kamerūnu,[269] taču neiekļuva izslēgšanas spēlēs, pēc zaudējuma Meksikai, ar 3:1,[270] neskatoties uz lielajām Horvātijas preses un sabiedrības cerībām.[271]

Euro 2016 kvalifikācijā Modričs guva savus pirmos vārtus Horvātijas izlasē pēdējo trīs gadu laikā, pirmos, pret Maltu, savā 29. dzimšanas dienā, ar tālsitienu,[272] pēc tam, soda sitienu pret Azerbaidžānu.[273] 2015. gada 3. martā Modričs pirmo reizi bija Horvātijas izlases kapteinis, izbraukumā spēlējot neizšķirti pret Azerbaidžānu.[274] Pašā turnīrā Modričs guva uzvaras vārtus Horvātijas izlases pirmajā grupu turnīra spēlē, pret Turciju.[275] Tādējādi, viņš kļuva par pirmo horvātu, kurš guvis vārtus divu atsevišķu Eiropas čempionātu finālturnīros, iepriekš 2008. gadā gūstot vārtus pret Austriju.[276] Viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[277] Modričs bija spiests izlaist izšķirošo spēli pret Spāniju, 21. jūnijā, neliela muskuļu savainojuma dēļ.[278][279] Tomēr, Horvātija uzvarēja un ieņēma pirmo vietu grupā,[280] bet astotdaļfinālā, papildlaikā, ar 0:1 zaudēja Portugālei.[281]

2016–2018: 2018. gada Pasaules kausa Zelta bumba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričs 2018. gada FIFA Pasaules kausā.

Horvātijas 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas kampaņā, Modričs kļuva par jauno komandas kapteini, pēc Darijo Srna karjeras noslēgšanas izlasē.[282] Horvātija veiksmīgi sāka kampaņu, tomēr, pēc 1:0 zaudējumiem pret Islandi[283] un Turciju,[284] un neizšķirta, 1:1, pret Somiju (kurā Modričs aizvadīja savu 100. spēli izlasē),[285][286] Horvātijas kvalifikācija turnīram tika nopietni apdraudēta.[287][288] Tas lika Modričam publiski paziņot, ka viņš neuzticas trenerim, Antem Čačičam.[289][290][291] Drīz Čačiču nomainīja Zlatko Daličs, pirms Horvātijas pēdējās kvalifikācijas spēles, izbraukumā, pret Ukrainu,[292] kuru Horvātija uzvarēja ar 2:0 un izcīnīja vietu izslēgšanas spēlēs.[293] Modričs otrajā kvalifikācijas kārtā realizēja soda sitienu, uzvarot Grieķiju, ar 4:1,[294] ļaujot viņa komandai kvalificēties Pasaules kausam.

Modričs tur savu Zelta bumbas balvu, kā 2018. gada FIFA Pasaules kausa labākais spēlētājs

Horvātija iekļuva D grupā, kopā ar Argentīnu, Islandi un Nigēriju. Turnīra laikā Modričs, kopā ar Ivanu Rakitiču un Mario Mandžukiču, tika saukts par Horvātijas otro "Zelta paaudzi".[295][296] Horvātijas pirmajā spēlē, uzvarā pret Nigēriju, Modričs vēlreiz veiksmīgi realizēja soda sitienu un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[297][298] Viņš guva vārtus arī nākamajā Horvātijas uzvarā, pār Argentīnu, ar 3:0, pēc tālsitiena no 25 jardiem (23 metriem),[299] arī tiekot atzītam par mača labāko spēlētāju.[300][301] Pēc dalības pēdējā grupu turnīra spēlē, pret Islandi, ar savu sniegumu turnīra pirmajā kārtā, FourFourTwo, The Daily Telegraph un ESPN atzina viņu kā grupu turnīra labāko spēlētāju.[302][303][304]

Astotdaļfinālā, pret Dāniju, 1. jūlijā, rezultātam esot neizšķirtam, 1:1, Modričs pagarinājuma otrajā puslaikā radīja vārtu gūšanas iespēju Antem Rebičam, kurš tika nogāzts soda laukumā; Modričs devās izpildīt 11 metru soda sitienu, taču to atvairīja Kaspers Šmeihels. Tomēr, Modričam sekojošajā soda sitienu sērijā izdevās realizēt savu soda sitienu, un Horvātija iekļuva nākamajā kārtā, pēc uzvaras, ar 3:2, soda sitienos.[305][306][307] Ceturtdaļfinālā, pret mājinieci Krieviju, 7. jūlijā, Modričs, pēc stūra sitiena, izdarīja rezultatīvu piespēli papildlaikā Domagojam Vidam, un vēlreiz guva vārtus uzvarošajā soda sitienu sērijā, pēc neizšķirta, 2:2; viņš trešo reizi turnīrā tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[308][309] Pusfinālā, pret Angliju, 11. jūlijā, Horvātija, pēc uzvaras papildlaikā, ar 2:1, pirmo reizi vēsturē iekļuva Pasaules kausa finālā.[310] Lai gan 15. jūlija finālā Horvātiju ar 4:2 pārspēja Francija,[311] Modričam tika piešķirta Zelta bumba kā turnīra labākajam spēlētājam,[163] un tika iekļauts Turnīra komandā.[312][313] Pēc komandas milzīgās uzņemšanas Zagrebā,[314] Modriču un viņa komandas biedrus, Danijelu Subašiču, Šimi Vrsaļko un Dominiku Livakoviču, savā dzimtajā pilsētā, Zadarā, sagaidīja desmitiem tūkstošu cilvēku.[315]

Modričs piedalījās visās četrās 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgas spēlēs, kad Horvātija ierindojās savas grupas pēdējā vietā, pēc vēsturiskas 6:0 sagrāves izbraukumā, pret Spāniju, septembrī, un 2:1 zaudējuma, pret Angliju, Vemblija stadionā, 2018. gada novembrī.[316][317]

2019–2022: 2022. gada Pasaules kausa izcīņas Bronzas bumba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Euro 2020 kvalifikācijā, Modričs guva divus vārtus; soda sitienu izbraukumā, neizšķirtā, 1:1, ar Azerbaidžānu un mājas spēlē, ar 3:0 uzvarot Ungāriju, Horvātijai ierindojoties grupas augšgalā un kvalificējoties turnīram.[318][319] Tomēr, COVID-19 pandēmijas dēļ, turnīrs tika pārcelts par gadu.[320] 2021. gada 24. martā Modričs aizvadīja 134. spēli izlasē, 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā, ar 1:0 piekāpjoties Slovēnijai, panākot Darijo Srna, kā visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs komandas vēsturē.[321] Trīs dienas vēlāk, Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas uzvarā, ar 1:0, pār Kipru, viņš pārspēja Srna rekordu.[322][323]

Modričs tika iekļauts komandā, UEFA Euro 2020 turnīram, 17. maijā.[324] Neraugoties uz Horvātijas slikto sniegumu pirmajās divās grupu turnīra spēlēs, Modričs tika atzīts par mača labāko spēlētāju otrajā, 18. jūnijā cīnoties neizšķirti, 1:1, ar Čehiju.[325] Četras dienas vēlāk, uzvarā pār Skotiju, ar 3:1, viņš trivela guva Horvātijas otros vārtus un nodrošināja Ivanam Perišičam rezultatīvu piespēli trešo vārtu guvumā, Horvātijai iekļūstot astotdaļfinālā.[326] Modriča vārti padarīja viņu par Horvātijas izlases visu laiku vecāko Eiropas čempionātu vārtu guvēju (35 gadu un 286 dienu vecumā), vienlaikus saglabājot jaunākā vārtu guvēja rekordu, ko viņš uzstādīja 2008. gadā.[252]

2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas laikā, Modričs septiņās spēlēs trīsreiz guva vārtus un divreiz asistēja.[327] 2022. gada 13. jūnijā viņš 2022.–2023. gada UEFA Nāciju līgas A divīzijā realizēja 11 metru soda sitienu, izbraukumā, ar 1:0 uzvarot Franciju, tādējādi, Horvātijai tā bija pirmā uzvara pret viņiem.[328] 25. septembrī viņš guva ievadvārtus pēdējā grupas spēlē, un ar 3:1, izbraukumā, uzvarēja Austriju,[329] palīdzot komandai iekļūt 2023. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīrā.[330] 9. novembrī Modričs tika izvēlēts Horvātijas izlases galīgajā sastāvā, 2022. gada FIFA Pasaules kausam.[331] Pirmajā un trešajā grupu turnīra spēlē, pret Maroku un Beļģiju, viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[332] Viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš trīs dažādās desmitgadēs spēlējis gan Eiropas čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņā.[333][334] Astotdaļfinālā un ceturtdaļfinālā Horvātija, pēc soda sitienu sērijām, uzvarēja Japānu un Brazīliju, Modričam gūstot vārtus soda sitienu sērijā pret Brazīliju,[335][336] un, esot Horvātijas izlases kapteinim otrajā Pasaules kausa pusfinālā pēc kārtas, kurā viņi ar 3:0 zaudēja Argentīnai. Spēlē par trešo vietu,[337] Horvātija ar 2:1 uzvarēja Maroku,[338][339] Modričam iegūstot Bronzas bumbu.[340]

2023: Euro 2024 kvalifikācija un Nāciju līgas finālturnīrs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 25. martā, UEFA Euro 2024 kvalifikācijas spēlē pret Velsu, Modričs kļuva par visu laiku vecāko spēlētāju, kurš aizvadījis spēli Horvātijas izlasē — 37 gadu, 6 mēnešu un 16 dienu vecumā, pārspējot Dražena Ladiča rekordu 1999. gadā.[341]

2023. gada 14. jūnijā Modričs tika plaši slavēts par viņa sniegumu 2023. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīra pusfinālā, aizvedot Horvātiju līdz uzvarai pār Nīderlandi (4–2, pēc papildlaika), De Kuip laukumā, Roterdamā.[342] Mačā Modričs ieguva tiesības izpildīt 11 metru soda sitienu, kad viņu nogāza Kodijs Gakpo, kuru realizēja Andrejs Kramaričs. Spēles papildlaikā viņš asistēja Bruno Petkovičam un pats realizēja 11 metru soda sitienu. Pēc tam Modričs tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[343][344][345][346] Modričs ieguva otro vietu, kad Horvātija finālā ar 5:4 piekāpās Spānijai pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, no kuriem vienu viņš realizēja, spēlei beidzoties neizšķirti, 0:0, pēc pagarinājuma.[347]

2024: Euro 2024

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 20. maijā Modričs tika iekļauts izlasē, dalībai UEFA Euro 2024.[348] Viņš kļuva par vienu no tikai trim spēlētājiem, kas piedalījušies piecos Eiropas čempionātos.[349] Pēdējā grupu turnīra spēlē pret Itāliju, viņa 11 metru soda sitienu atvairīja Džanluidži Donnarumma, taču minūti vēlāk guva vārtus, kļūstot par vecāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, par 32 dienām pārspējot Ivicu Vastiču.[350] Tomēr, viņam tika piešķirta mača labākā spēlētāja balva, neskatoties uz to, ka Matija Dzakanji spēles papildlaikā izlīdzināja rezultātu, kas noveda pie neizšķirta, 1:1, izslēdzot viņa komandu no turnīra.[351]

Spēlētāja profils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modričs ir neliela auguma un tehniski apdāvināts pussargs, kurš parasti spēlē kā radošs spēles veidotājs un nosaka spēles tempu, kontrolējot bumbu no laukuma vidus. Daudzi futbola eksperti, galvenie treneri un citi spēlētāji slavējuši viņu par viņa ātrajām piespēlēm un tālsitieniem, ko viņš bieži vien izpilda trivela tehnikas stilā, gan par nosvērtību un spēju izvairīties no pretinieku mēģinājumiem atgūt bumbu.[53][352][353][354][355][356] Viņš ir arī ievērojams ar savu taktisko inteliģenci un daudzpusību gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, kā arī, ar savu spēles redzējumu un darba apjomu.[357] Viņš ir arī efektīvs standartsituāciju, īpaši, stūra sitienu vai brīvsitienu, izpildītājs.[358]

Modričs ir bijis Madrides "Real" un Horvātijas izlases panākumu neatņemama sastāvdaļa; viņš ir ieguvis daudzus individuālus apbalvojumus par ieguldījumu kluba un izlases labā.[129][359] Viņš ar savu spēles stilu ir izpelnījies vairākas iesaukas no plašsaziņas līdzekļu un fanu puses, tostarp, "vidējās līnijas maestro", "burvis" un citas.[360][361][362][363][364][365]

Citu uztverē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modričš tiek uzskatīts par daudzpusīgāko un nozīmīgāko savas valstsvienības dalībnieku, un viņa tehniskās prasmes slavējuši gan spēlētāji, gan treneri.

Modričs tiek plaši uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem, vispusīgākajiem un efektīvākajiem pussargiem.[366][367][368] Savas futbola inteliģences, prasmju un godīgās spēles dēļ, viņš tika salīdzināts ar Polu Skoulzu,[369] Šavi, Andresu Injestu[370] un Andrea Pirlo.[371][372][373] Jaunībā viņš tika salīdzināts arī ar Johanu Kruifu,[46][250] savukārt, viņa galvenie elki bija tautietis, Zvonimirs Bobans, un itālis, Frančesko Toti.[32]

Viņš tiek slavēts par to, ka ir būtiska savas komandas uzvaru sastāvdaļa, īpaši svarīgākajos turnīros. Piemēram, viņa sniegums pret PSG, UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla otrajā spēlē, 2022. gadā, tika nodēvēts par vienu no "dominējošākajiem pussarga sniegumiem".[374] Viņš tika slavēts par pieskārieniem bumbai, spēles veidošanas prasmēm, piespēlēm, aizsardzību un redzējumu, viņa pūlēm esot būtiskām Madrides "Real" uzvarā.[374] Vēl viens mačs, kurā viņš guva atzinību, bija 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, kur Modričs nodrošināja vēl vienu izcilu sniegumu, palīdzot Horvātijai ceturtdaļfinālā pārspēt favorīti, Brazīliju.[375][376]

Viņš ir ticis pastāvīgi slavēts no šī sporta pieredzējušākajiem galvenajiem treneriem, tostarp, Johana Kruifa,[377] Aleksa Fergusona,[369] Pepa Gvardiolas[378] un Svena Jērana Ēriksona.[379] No tiem, kas viņu trenēja, Žuzē Mouriņu teica, ka vēlējās Modriču Madrides "Real", dēļ viņa spēles ietekmes, taktiskā līmeņa un tāpēc, ka viņam ir "tā mākslinieciskā izjūta".[380] Karlo Ančeloti uzteica Modriča tehniku ​​un daudzpusību, padarot viņu par "vienu no labākajiem pussargiem pasaulē šobrīd, jo viņš var spēlēt vairāk nekā vienā pozīcijā".[381][382] Zinedins Zidāns iekļāva viņu savā labāko vienpadsmitniekā,[383] un 2016. gadā prognozēja, ka Modričs varētu iegūt Ballon d'Or.[51] Slavens Biličs sacīja, ka Modričs "ir spēlētājs, kurš padara citus labākus, viņi visi gūst labumu no viņa klātbūtnes komandā. Viņš nav savtīgs, viņš spēlē komandas labā... viņš ir izcils spēlētājs; labs aizsardzībā, labs uzbrukumā — izskatās tā, it kā viņš būtu dzimis ar bumbu pie kājām."[53]

Viņa tautieši, tostarp, tādi cilvēki kā Roberts Prosinečki un Davors Šukers, Modriču vienbalsīgi uzskata par visu laiku labāko horvātu futbolistu.[48][384][385][386] Predrags Mijatovičs viņu uzskatīja par labāko futbolistu Balkānu vēsturē,[387] kamēr Andress Injesta, Andrijs Ševčenko, Rio Ferdinands, Jans Oblaks un citi viņu nosauca par vienu no izcilākajiem pussargiem, kas jebkad spēlējuši futbolu.[388][389][390][391]

Tiek uzskatīts, ka viņa starptautiskā atpazīstamība palīdzēja Horvātijas valsts zīmola veidošanā, Zadaras zīmola veidošanā un Horvātijas futbola izlases turpmākajā atpazīstamībā viņa kapteiņa amatā.[392][393]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modričs apprecējās ar Vanju Bosniču, 2010. gada maijā, Horvātijas galvaspilsētā, Zagrebā, privātā ceremonijā, pēc četrus gadus ilgas satikšanās,[394] un gadu vēlāk – Katoļu baznīcā.[395] Viņiem ir trīs bērni.[396][397][398] Modričs ir austrāliešu futbolista, Marka Vidukas, brālēns,[399] un Mateo Kovačiča dēla, Ivana, krusttēvs.[400] Modričs parasti izvairās no publicitātes ārpus futbola.[34][401]

2019. gada beigās Modričs izdeva savu autobiogrāfiju Moja igra (Mana spēle), kuras līdzautors bija ievērojamais horvātu–itāļu sporta žurnālists Roberts Matteoni.[402][403] Īpašs uzsvars autobiogrāfijā tika likts uz Modriča bērnību, uzaugšanu kara apstākļos un futbolista karjeras attīstību, kuras pamattēmas bija futbols, ģimene un draugi.[404]

Juridiskas problēmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada martā Modričs tika pieaicināts kā liecinieks tiesas procesā par piesavināšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pret bijušo Zagrebas "Dinamo" vadītāju, Zdravko Mamiču.[405] 2000. gadu vidū Modričs parakstīja vairākus līgumus ar Mamiču, lai spēlētu Zagrebas "Dinamo".[406][407] Modričs lielāko daļu savas "Tottenham" pārejas maksas atdeva Mamičam, jo ​​viņš bija pārejas starpnieks un sniedza Modričam finansiālu atbalstu jau karjeras sākumā.[408][409] Neskatoties uz to, ka 2017. gadā viņš paziņoja, ka līguma pielikuma punktu parakstījis desmit gadus iepriekš, viņš savā liecībā norādīja, ka to parakstījis 2004. gadā, savā pirmajā līguma gadā. Modričam tika izvirzītas apsūdzības nepatiesas liecības sniegšanā.[405] Stājoties tiesas priekšā, viņš teica: "Es ierados šeit, lai aizstāvētu sevi un teiktu patiesību, kā jau katru reizi līdz šim. Mana sirdsapziņa ir tīra."[407][410] Horvātijas Futbola federācija atbalstīja Modriču,[407] bet daļa Horvātijas sabiedrības, vīlušies par korupciju Horvātijas futbolā, iespējamo nepatiesās liecības sniegšanu uztvēra kā Mamiča aizstāvību un kritizēja Modriču.[411][412] Daži starptautiski ziņu izdevumi viņu slavēja par to, ka viņš tika galā ar saspīlējumu, kas saistīts ar viņa juridisko situāciju, piedaloties kopā ar Horvātijas izlasi 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[413] 2018. gada oktobrī un decembrī Horvātijas tiesas noraidīja apsūdzību par nepatiesas liecības sniegšanu.[414][415]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2024. gada 1. jūnijā[416]

Klubs Sezona Līga Nacionālais kauss[a] Līgas kauss[b] Kontinentāls Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
Dinamo Zagreb 2003–04 Prva HNL 0 0 0 0 – – – 0 0
2004–05 Prva HNL 7 0 1 0 – – – 8 0
2005–06 Prva HNL 32 7 1 0 – – – 33 7
2006–07 Prva HNL 30 6 7 1 – 6[c] 0 1[d] 1 44 8
2007–08 Prva HNL 25 13 8 1 – 12[e] 3 – 45 17
Kopā 94 26 17 2 – 18 3 1 1 130 32
Zrinjski Mostar (īre) 2003–04 Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga 25 8 – – – – 25 8
Inter Zaprešić (īre) 2004–05 Prva HNL 18 4 – – – – 18 4
Tottenham Hotspur 2008–09 Premier League 34 3 2 1 4 0 4[f] 1 – 44 5
2009–10 Premier League 25 3 7 0 0 0 — – 32 3
2010–11 Premier League 32 3 2 0 0 0 9[g] 1 – 43 4
2011–12 Premier League 36 4 3 0 0 0 2[h] 1 – 41 5
Kopā 127 13 14 1 4 0 15 3 – 160 17
Real Madrid 2012–13 La Liga 33 3 8 0 – 11[g] 1 1[i] 0 53 4
2013–14 La Liga 34 1 6 0 – 11[g] 1 – 51 2
2014–15 La Liga 16 1 0 0 – 6[g] 0 3[j] 0 25 1
2015–16 La Liga 32 2 0 0 – 12[g] 1 – 44 3
2016–17 La Liga 25 1 2 0 – 11[g] 0 3[k] 0 41 1
2017–18 La Liga 26 1 2 0 – 11[g] 1 4[l] 0 43 2
2018–19 La Liga 34 3 3 0 – 6[g] 0 3[m] 1 46 4
2019–20 La Liga 31 3 1 0 – 6[g] 1 2[i] 1 40 5
2020–21 La Liga 35 5 0 0 – 12[g] 1 1[i] 0 48 6
2021–22 La Liga 28 2 2 0 – 13[g] 0 2[i] 1 45 3
2022–23 La Liga 33 4 4 0 – 10[g] 2 5[n] 0 52 6
2023–24 La Liga 32 2 1 0 – 11[g] 0 2[i] 0 46 2
2024–25 La Liga 0 0 0 0 – 0 0 0 0 0 0
Kopā 359 28 29 0 – 120 8 26 3 534 39
Karjerā kopā 623 79 60 3 4 0 153 14 27 4 867 100
  1. ↑ Ieskaitot Horvātijas kausu, FA Cup, Copa del Rey
  2. ↑ Ieskaitot Anglijas Līgas kausu
  3. ↑ Četras spēles UEFA Champions League, divas spēles UEFA Cup
  4. ↑ Spēle Horvātijas Superkausā
  5. ↑ Sešas spēles un divi vārti UEFA Čempionu līgā, sešas spēles un vieni vārti UEFA Kausā
  6. ↑ Spēles UEFA Kausā
  7. ↑ 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 7,12 Spēles UEFA Čempionu līgā
  8. ↑ Spēles UEFA Europa League
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 Spēle(s) Supercopa de España
  10. ↑ Divas spēles Spānijas Superkausā, viena spēle UEFA Super Cup
  11. ↑ Viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles FIFA Club World Cup
  12. ↑ Viena spēle Spānijas Superkausā, viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles FIFA Klubu Pasaules kausā
  13. ↑ Viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles un vieni vārti FIFA Klubu Pasaules kausā
  14. ↑ Divas spēles Spānijas Superkausā, viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles FIFA Klubu Pasaules kausā

Izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2024. gada 24. jūnijā[37]

Izlase Gads Spēles Vārti
Flag of Horvātija Horvātija 2006 12 2
2007 10 1
2008 11 3
2009 3 1
2010 8 0
2011 9 1
2012 9 0
2013 10 0
2014 11 2
2015 4 0
2016 8 1
2017 8 1
2018 15 2
2019 9 2
2020 6 0
2021 13 4
2022 16 3
2023 10 1
2024 6 2
Kopā 178 26
Atjaunots 2024. gada 24. jūnijā
Rezultāts, skatoties no Horvātijas skatupunkta, vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Modriča gūtajiem vārtiem.[416]
Lukas Modriča izlasē gūto vārtu uzskaitījums
Nr. Datums Stadions Pretinieks Vārti Rezultāts Turnīrs
1 2006. gada 16. augusts Armando Piki stadions, Livorno, Itālija Flag of Itālija Itālija 2–0 2–0 Draudzības spēle
2 2006. gada 7. oktobris Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Andora Andora 7–0 7–0 UEFA Euro 2008 kvalifikācija
3 2007. gada 7. februāris Kantridas stadions, Rijeka, Horvātija Flag of Norvēģija Norvēģija 2–0 2–1 Draudzības spēle
4 2008. gada 8. jūnijs Ernst-Happel-Stadion, Vīne, Austrija Flag of Austrija Austrija 1–0 1–0 UEFA Euro 2008
5 2008. gada 6. septembris Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Kazahstāna Kazahstāna 2–0 3–0 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija
6 2008. gada 15. oktobris Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Andora Andora 3–0 4–0 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija
7 2009. gada 6. jūnijs Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Ukraina Ukraina 2–2 2–2 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija
8 2011. gada 6. septembris Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Izraēla Izraēla 1–1 3–1 UEFA Euro 2012 kvalifikācija
9 2014. gada 9. septembris Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Malta Malta 1–0 2–0 UEFA Euro 2016 kvalifikācija
10 2014. gada 13. oktobris Stadion Gradski vrt, Osijeka, Horvātija Flag of Azerbaidžāna Azerbaidžāna 5–0 6–0 UEFA Euro 2016 kvalifikācija
11 2016. gada 12. jūnijs Parc des Princes, Parīze, Francija Flag of Turcija Turcija 1–0 1–0 UEFA Euro 2016
12 2017. gada 9. novembris Maksimiras stadions, Zagreba, Horvātija Flag of Grieķija Grieķija 1–0 4–1 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācija
13 2018. gada 16. jūnijs Kaļiņingradas stadions, Kaļiņingrada, Krievija Flag of Nigērija Nigērija 2–0 2–0 2018. gada FIFA Pasaules kauss
14 2018. gada 21. jūnijs Ņižņijnovgorodas stadions, Ņižņijnovgoroda, Krievija Flag of Argentīna Argentīna 2–0 3–0 2018. gada FIFA Pasaules kauss
15 2019. gada 9. septembris Bakcell Arena, Baku, Azerbaidžāna Flag of Azerbaidžāna Azerbaidžāna 1–0 1–1 UEFA Euro 2020 kvalifikācija
16 2019. gada 10. oktobris Poljudas stadions, Splita, Horvātija Flag of Ungārija Ungārija 1–0 3–0 UEFA Euro 2020 kvalifikācija
17 2021. gada 30. marts Rujevicas stadions, Rijeka, Horvātija Flag of Malta Malta 2–0 3–0 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija
18 2021. gada 22. jūnijs Hampden Park, Glāzgova, Skotija Flag of Skotija Skotija 2–1 3–1 UEFA Euro 2020
19 2021. gada 11. oktobris Stadion Gradski vrt, Osijeka, Horvātija Flag of Slovākija Slovākija 2–2 2–2 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija
20 2021. gada 11. novembris Takali Nacionālais stadions, Takali, Malta Flag of Malta Malta 4–1 7–1 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija
21 2022. gada 29. marts Education City Stadium, Raijāna, Katara Flag of Bulgārija Bulgārija 1–1 2–1 Draudzības spēle
22 2022. gada 13. jūnijs Stade de France, Sendenī, Francija Flag of Francija Francija 1–0 1–0 2022–23 UEFA Nāciju līga
23 2022. gada 25. septembris Ernst-Happel-Stadion, Vīne, Austrija Flag of Austrija Austrija 1–0 3–1 2022–23 UEFA Nāciju līga
24 2023. gada 14. jūnijs De Kuip, Roterdama, Nīderlande Flag of Nīderlande Nīderlande 4–2 4–2 (pēc papildlaika) 2023. gada UEFA Nācijas līgas finālturnīrs
25 2024. gada 8. jūnijs Estádio Nacional, Oeiraša, Portugāle Flag of Portugāle Portugāle 1–0 2–1 Draudzības spēle
26 2024. gada 24. jūnijs Red Bull Arena, Leipciga, Vācija Flag of Itālija Itālija 1–0 1–1 UEFA Euro 2024

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modriču sveic Almudenas katedrāles bīskapi, pēc uzvaras 2017.–2018. gada UEFA Čempionu līgā.

Dinamo Zagreb[417]

Real Madrid[417]

Horvātijas izlase

Individuālie sasniegumi

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ *Tweedale, Alistair (17 September 2014). "Modest Modric Madrid's Superstar in the Shadows". WhoScored.Com. Retrieved 16 June 2018. "It is fair to say with Xavi's decline Modric is now ahead of him in the pecking order, and he, Kroos, Cesc Fàbregas and Andrea Pirlo are now arguably the best technical central midfielders on the planet at present, and some might even say that Modric is, or could soon be, leading the pack."
  2. ↑ *Grim, David (22 November 2011). "The 10 Most Important Croatian Soccer Players of All Time". Bleacher Report. Retrieved 1 July 2018.
  3. ↑ Includes Football League Cup
  4. ↑ Four appearances in UEFA Champions League, two appearances in UEFA Cup
  5. ↑ Appearance in Croatian Football Super Cup
  6. ↑ 6,0 6,1 Vicente Azpitarte, José Manuel Puertas. Luka Modric: El hijo de la guerra. Al Poste Ediciones, 2016. 20. lpp. ISBN 978-84-15726-61-6.
  7. ↑ Appearances in UEFA Cup
  8. ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 [https://web.archive.org/web/20180918144402/http://www.nogometni-magazin.com/hrv-5022d.shtml «Nogometni magazin / Kako je stvaran Luka Modri� /»]. web.archive.org. 2018-09-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-18. Skatīts: 2024-04-29.
  9. ↑ «FILMSKA PRIČA Put od Zatona Obrovačkog do europskog trona... Modrić je dokaz da je u životu sve moguće - Jutarnji.hr». web.archive.org. 2014-09-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-03. Skatīts: 2024-04-29.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 10,6 «Real Madrid's Luka Modric: from Balkan warzone to the Bernabéu». The Guardian (en-GB). 2012-10-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-29.
  11. ↑ Two appearances in Supercopa de España, one appearance in UEFA Super Cup
  12. ↑ One appearance in UEFA Super Cup, two appearances in FIFA Club World Cup
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 «Nogometna zvijezda iz obitelji prognanika – Nacional.hr». arhiva.nacional.hr. Skatīts: 2024-04-29.
  14. ↑ One appearance in UEFA Super Cup, two appearances and one goal in FIFA Club World Cup
  15. ↑ Two appearances in Supercopa de España, one appearance in UEFA Super Cup, two appearances in FIFA Club World Cup
  16. ↑ Luka Modric. Luka Modric: Official Autobiography. Bloomsbury Publishing, 2020-08-20. 5.–6. lpp. ISBN 978-1-4729-7795-3.
  17. ↑ Sid Lowe. «Luka Modric: ‘Things that aren’t nice happen in war but I don’t have hate’». The Guardian (en-GB), 2020-09-09. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-29.
  18. ↑ «Luka Modrić: »To bi moral biti najsrečnejši trenutek v moji karieri, a ni bil.«». Metropolitan.si (angļu). 2020-01-25. Skatīts: 2024-04-29.
  19. ↑ 19,0 19,1 UEFA.com. «How brilliant is Madrid and Croatia's Luka Modrić? | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2023-06-19. Skatīts: 2024-04-29.
  20. ↑ «The Best FIFA 2018: Luka Modric: Miracle of the shepherd boy who rose to the top of the world». MARCA in English (angļu). 2018-09-24. Skatīts: 2024-04-29.
  21. ↑ «Incredible Footage Emerges Of Croatia Star Luka Modric As A Six Year Old Herding Goats With A Stick». The Sportsman (angļu). 2018-07-14. Skatīts: 2024-04-29.
  22. ↑ «Bivše milicajce u Srbiji će ispitati i o likvidaciji djeda Luke Modrića». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-04-29.
  23. ↑ 23,0 23,1 23,2 23,3 23,4 23,5 23,6 23,7 Justin Sherman. «The making of Luka Modrić from war-torn Croatia to the world's best midfielder». These Football Times (en-GB), 2017-10-08. Skatīts: 2024-04-29.
  24. ↑ Vicente Azpitarte, José Manuel Puertas. Luka Modric: El hijo de la guerra. Al Poste Ediciones, 2016-03-18. 21.–22. lpp. ISBN 978-84-15726-61-6.
  25. ↑ «Četnici su Luki Modriću ubili djeda i zapalili kuću». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-04-29.
  26. ↑ 26,0 26,1 «www.boboska.com - Modrić će nositi broj 19, donosimo biografiju dječaka iz Obrovca». web.archive.org. 2013-09-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-25. Skatīts: 2024-04-29.
  27. ↑ 27,0 27,1 «Luka Modric's Beverly Hills | MARCA in English». web.archive.org. 2021-08-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-04. Skatīts: 2024-04-29.
  28. ↑ Vicente Azpitarte, José Manuel Puertas. Luka Modric: El hijo de la guerra. Al Poste Ediciones, 2016-03-18. 22. lpp. ISBN 978-84-15726-61-6.
  29. ↑ 29,0 29,1 «Luka Modric’s return to Dinamo Zagreb with Tottenham revives tough childhood memories». The Telegraph (angļu). 2008-11-06. Skatīts: 2024-04-29.
  30. ↑ 30,0 30,1 «Luka Modric puts war years behind him at Spurs - Telegraph». web.archive.org. 2009-02-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-10. Skatīts: 2024-04-29.
  31. ↑ 31,0 31,1 «The boy with the wooden shin pads». www.marca.com. Skatīts: 2024-04-29.
  32. ↑ 32,0 32,1 «Modric: "I'm ready to play against Barcelona"». www.marca.com. Skatīts: 2024-04-29.
  33. ↑ «'Modrića je u Hajduk doveo Džoni, ali bio im je fizički slabašan' > Slobodna Dalmacija > Nogomet». web.archive.org. 2012-08-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-30. Skatīts: 2024-04-29.
  34. ↑ 34,0 34,1 34,2 34,3 34,4 34,5 34,6 34,7 «The gentle Galactico outshining the rest». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-29.
  35. ↑ 35,0 35,1 35,2 35,3 35,4 35,5 35,6 35,7 «SBS The World Game - Modric in demand». web.archive.org. 2009-01-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-12. Skatīts: 2024-04-29.
  36. ↑ «Croatia 2002/03». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-04-29.
  37. ↑ 37,0 37,1 37,2 Benjamin Strack-Zimmermann. «Luka Modrić (Player)». www.national-football-teams.com (angļu). Skatīts: 2024-04-29.
  38. ↑ «Luka Modric | Official Website | Real Madrid CF». web.archive.org. 2017-11-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-11-24. Skatīts: 2024-04-29.
  39. ↑ «Jutarnji list - Luka Modrić ostaje u Dinamu!». www.jutarnji.hr (hr-hr). 2007-12-29. Skatīts: 2024-04-29.
  40. ↑ «UŽIVO: Ajax - Dinamo 2-3 - Jutarnji.hr». web.archive.org. 2016-02-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-13. Skatīts: 2024-04-29.
  41. ↑ [https://web.archive.org/web/20090115202630/http://www.javno.com/en/sports/clanak.php?id=104378 «Modric�s Last Dance at Maksimir Stadium - Sport - Javno»]. web.archive.org. 2009-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-15. Skatīts: 2024-04-29.
  42. ↑ «Dinamo Dominate, Modric Bids Farewell - Croatia». web.archive.org. 2013-11-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-09. Skatīts: 2024-04-29.
  43. ↑ «Luka Modrić | Hrvatska nogometna liga». web.archive.org. 2012-02-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-13. Skatīts: 2024-04-30.
  44. ↑ «Rekordni Dinamo: S 28 bodova razlike najuvjerljiviji prvak». web.archive.org. 2013-11-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-09. Skatīts: 2024-04-30.
  45. ↑ «Luka Modric: The elegant maestro dictating from deep». Eurosport (angļu). 2016. gada 27. maijā. Skatīts: 2024. gada 30. aprīlī.
  46. ↑ 46,0 46,1 46,2 «Dutch test for the Croatian Cruyff | UEFA EURO | UEFA.com». web.archive.org. 2023-10-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-30. Skatīts: 2024-04-30.
  47. ↑ «Spurs sign Croatian star Modric» (en-GB). 2008-04-26. Skatīts: 2024-04-30.
  48. ↑ 48,0 48,1 Jeremy Wilson. «Luka Modric is having a stand-out World Cup - but it is no surprise to his former coaches». The Telegraph (en-GB), 2018-06-30. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-04-30.
  49. ↑ Martyn Ziegler, Chief Sports Reporter. «Luka Modric is named best player in the world; Mo Salah wins Puskas award for Everton goal» (angļu), 2024-04-30. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2024-04-30.
  50. ↑ «Spurs equal record fee for Modric» (en-GB). 2008-04-29. Skatīts: 2024-04-30.
  51. ↑ 51,0 51,1 «Modric: I'm happy that somebody normal can win the Ballon d'Or». MARCA in English (angļu). 2018-12-04. Skatīts: 2024-04-30.
  52. ↑ «BBC SPORT | Football | Premier League | Middlesbrough 2-1 Tottenham». web.archive.org. 2008-08-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-29. Skatīts: 2024-04-30.
  53. ↑ 53,0 53,1 53,2 53,3 53,4 53,5 James Maw published. «'Ice cold' Luka Modric now Real Madrid's second most important Galactico». fourfourtwo.com (angļu), 2014-12-02. Skatīts: 2024-04-30.
  54. ↑ «Arsenal 4-4 Tottenham» (en-GB). 2008-10-29. Skatīts: 2024-05-01.
  55. ↑ «Tottenham 2-2 Spartak Moscow» (en-GB). 2008-12-18. Skatīts: 2024-05-01.
  56. ↑ «Newcastle 2-1 Tottenham» (en-GB). 2008-12-21. Skatīts: 2024-05-01.
  57. ↑ «Why Croatia maestro Luka Modric is the most underrated star at Euro 2016 | Squawka Football». web.archive.org. 2018-07-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-12. Skatīts: 2024-05-01.
  58. ↑ «Tottenham 2-1 Birmingham» (en-GB). 2009-08-29. Skatīts: 2024-05-02.
  59. ↑ «Spurs suffer Modric injury blow» (en-GB). 2009-08-30. Skatīts: 2024-05-02.
  60. ↑ «Tottenham 2-0 West Ham» (en-GB). 2009-12-28. Skatīts: 2024-05-02.
  61. ↑ «Tottenham 2-1 Everton» (en-GB). 2010-02-28. Skatīts: 2024-05-02.
  62. ↑ «Burnley 4-2 Tottenham» (en-GB). 2010-05-09. Skatīts: 2024-05-02.
  63. ↑ «Luka signs new six-year contract». web.archive.org. 2018-07-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-12. Skatīts: 2024-05-02.
  64. ↑ «West Brom 1-1 Tottenham» (en-GB). 2010-09-11. Skatīts: 2024-05-02.
  65. ↑ «Redknapp's got the Luka love». BelfastTelegraph.co.uk (en-GB). 2011-01-17. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-05-02.
  66. ↑ «Tottenham 3-2 Stoke» (en-GB). 2011-04-09. Skatīts: 2024-05-02.
  67. ↑ «Liverpool 0-2 Tottenham» (en-GB). 2011-05-15. Skatīts: 2024-05-02.
  68. ↑ «Inter Milan 4-3 Tottenham» (en-GB). 2010-10-20. Skatīts: 2024-05-02.
  69. ↑ «Tottenham 3-1 Inter Milan» (en-GB). 2010-11-02. Skatīts: 2024-05-02.
  70. ↑ «Tottenham 3-1 Inter: Inter fail to deal with Bale | Zonal Marking». web.archive.org. 2018-06-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-21. Skatīts: 2024-05-02.
  71. ↑ «Tottenham 3-0 Werder Bremen» (en-GB). 2010-11-24. Skatīts: 2024-05-02.
  72. ↑ «Tottenham 0-0 AC Milan (agg 1-0)» (en-GB). 2011-03-09. Skatīts: 2024-05-02.
  73. ↑ «Tottenham 0-1 R Madrid (agg 0-5)» (en-GB). 2011-04-13. Skatīts: 2024-05-02.
  74. ↑ «Tottenham - Premier League - 2010/11». WhoScored.com (angļu). Skatīts: 2024. gada 3. maijā.
  75. ↑ «Manchester United Official Web Site - Papers: Luka Modric is Ferguson's Player of the Year». web.archive.org. 2011-09-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-04. Skatīts: 2024-05-03.
  76. ↑ Jamie Jackson. «Luka Modric reveals he wants to leave Tottenham for Chelsea». The Guardian (en-GB), 2011-06-17. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-03.
  77. ↑ «Chelsea cautious over Modric deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  78. ↑ Stuart James. «Luka Modric accuses Tottenham Hotspur of playing dirty in transfer row». The Guardian (en-GB), 2011-07-10. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-03.
  79. ↑ «Man Utd 3-0 Tottenham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  80. ↑ «Modric 'not right' for Spurs game». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  81. ↑ «Tottenham reject £40m Luka Modric bid from Chelsea | The Independent». web.archive.org. 2018-07-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-05. Skatīts: 2024-05-03.
  82. ↑ «Harry Redknapp urges Luka Modric to focus on Tottenham | The Independent». web.archive.org. 2018-07-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-08. Skatīts: 2024-05-03.
  83. ↑ «Tottenham 4-0 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  84. ↑ «Tottenham 1-1 Wolves». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  85. ↑ «Tottenham 3-1 Wigan». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  86. ↑ «Bolton 1-4 Tottenham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  87. ↑ 87,0 87,1 «Modric completes Real Madrid move». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-03.
  88. ↑ UEFA.com. «Modrić completes move to Madrid | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2012-08-27. Skatīts: 2024-05-03.
  89. ↑ «Modric delighted with first Madrid title « Inside Spanish Football». web.archive.org. 2014-12-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-27. Skatīts: 2024-05-03.
  90. ↑ «Modric thrilled to score first Real Madrid goal - Tribal Football». www.tribalfootball.com. 2024-05-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-22. Skatīts: 2024-05-04.
  91. ↑ «Real Madrid-Ajax: resumen, goles y resultado - MARCA.com». www.marca.com. Skatīts: 2024-05-04.
  92. ↑ «Modric ya tiene galones». www.marca.com. Skatīts: 2024-05-04.
  93. ↑ «Real Madrid-Ajax Live». web.archive.org. 2012-12-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-12-07. Skatīts: 2024-05-04.
  94. ↑ «Modric set to receive the recognition he deserves». Irish Independent (angļu). 2018-07-01. Skatīts: 2024-05-04.
  95. ↑ «Mourinho: Modric made the difference - FIFA.com». web.archive.org. 2013-03-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-09. Skatīts: 2024-05-05.
  96. ↑ «Manchester United v Real Madrid: five things we learnt from the Champions League tie at Old Trafford». The Telegraph (angļu). 2013-03-05. Skatīts: 2024-05-05.
  97. ↑ MARCA.com. «Luka Modric ya no tiene precio». MARCA (spāņu). Skatīts: 2024-05-05.
  98. ↑ Associated Press. «Real Madrid recover against Real Mallorca with Luka Modric screamer». The Guardian (en-GB), 2013-03-17. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-05.
  99. ↑ Michael Cox. «How Mourinho's subs helped Real score two and almost scrape through». The Guardian (en-GB), 2013-04-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-05.
  100. ↑ «Encuesta - MARCA.com». www.marca.com. Skatīts: 2024-05-05.
  101. ↑ «Real Madrid-Borussia Dortmund Live». web.archive.org. 2013-05-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-05-03. Skatīts: 2024-05-05.
  102. ↑ «Real Madrid C.F. - Official Web Site - Real Madrid surpassed 5,500 goals in La Liga against Malaga». web.archive.org. 2013-06-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-07. Skatīts: 2024-05-05.
  103. ↑ «Modric 'as important as Ronaldo'». Football-Espana. 2014. gada 30. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. maijs. Skatīts: 2016. gada 20. janvāris.
  104. ↑ 104,0 104,1 «Player Focus: How Luka Modrić Won Over The Real Madrid Fans». web.archive.org. 2015-10-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-16. Skatīts: 2024-05-06.
  105. ↑ Unidad Editorial Internet. «Modric is Carlo's fifth most used player - MARCA.com (English version)». MARCA (angļu), 2013-12-12. Skatīts: 2024-05-06.
  106. ↑ Unidad Editorial Internet. «Modric: Shades of Old Trafford - MARCA.com (English version)». MARCA (angļu), 2013-12-11. Skatīts: 2024-05-06.
  107. ↑ «Real keep firing against Getafe - MARCA.com». www.marca.com. Skatīts: 2024-05-06.
  108. ↑ Karl Matchett. «10 Games That Proved Why Luka Modric Is the Midfield Maestro». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-05-06.
  109. ↑ «Tottenham ace Modric happy to mark 100 games with». www.tribalfootball.com. 2024-05-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-27. Skatīts: 2024-05-07.
  110. ↑ «Bayern Munich 0-4 Real Madrid (agg 0-5)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-07.
  111. ↑ «Team of the week – Matchday 11». web.archive.org. 2014-04-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-27. Skatīts: 2024-05-07.
  112. ↑ «Team of the week – Matchday 12». web.archive.org. 2014-05-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-30. Skatīts: 2024-05-07.
  113. ↑ UEFA.com. «History: Real Madrid vs Atlético de Madrid: UEFA Champions League 2013/14 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-05-07.
  114. ↑ «UEFA Champions League squad of the season | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2019-11-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-29. Skatīts: 2024-05-07.
  115. ↑ «Luka Modrić, 'Best Midfielder in the 2013-14 Liga BBVA' | News | Liga de Fútbol Profesional». web.archive.org. 2015-05-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-10. Skatīts: 2024-05-07.
  116. ↑ «Modric signs new Real Madrid deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-08.
  117. ↑ «Player Focus: Modest Modric Madrid's Superstar in the Shadows». WhoScored.com (angļu). 2014. gada 17. septembrī. Skatīts: 2024. gada 8. maijā.
  118. ↑ «Ronaldo stars as Real win Super Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-08.
  119. ↑ «Sociedad stun Real Madrid». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-05-08.
  120. ↑ Sid Lowe. «Gareth Bale on the mark as Basel suffer Champions League blitz at Real Madrid». The Guardian (en-GB), 2014-09-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-08.
  121. ↑ UEFA.com. «Rampant Madrid ease Basel aside | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2014-09-16. Skatīts: 2024-05-08.
  122. ↑ «Villarreal 0-2 Real Madrid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-08.
  123. ↑ «Modric ruled out for three months». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-08.
  124. ↑ «Modric, the midfielder with most passes since his return | Real Madrid CF». web.archive.org. 2016-01-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-01-27. Skatīts: 2024-05-08.
  125. ↑ Gianni Verschueren. «Luka Modric Injury: Updates on Real Madrid Star's Knee and Return». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-05-08.
  126. ↑ «Modric hopes to play again this season». ESPN.com (angļu). 2015-04-21. Skatīts: 2024-05-08.
  127. ↑ «Kovac: No row with Real over Modric». ESPN.com (angļu). 2015-04-29. Skatīts: 2024-05-08.
  128. ↑ «Real Madrid: Luka Modric - Real Madrid's image of maturity - MARCA.com (English version)». web.archive.org. 2021-02-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-02-14. Skatīts: 2024-05-08.
  129. ↑ 129,0 129,1 Tim Collins. «Why Luka Modric Is Absolutely Vital to Real Madrid's Midfield Fluency». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-05-08.
  130. ↑ 130,0 130,1 130,2 Enrique Ortego. «Modric now master of the game». MARCA English (angļu), 2016-01-18. Skatīts: 2024-05-08.
  131. ↑ «Real Madrid: Super Luka Modric - MARCA.com (English version)». web.archive.org. 2016-04-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-05. Skatīts: 2024-05-08.
  132. ↑ «Real Madrid: Modric out for 2-3 weeks - MARCA.com (English version)». web.archive.org. 2016-02-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-02. Skatīts: 2024-05-08.
  133. ↑ «Real Madrid: Ramos and Modric make the trip to PSG - MARCA.com (English version)». web.archive.org. 2015-11-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-22. Skatīts: 2024-05-08.
  134. ↑ «Luka Modric backs new Real Madrid boss Zinedine Zidane». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-05-09.
  135. ↑ Hugo Cerezo, Madrid, @hugocerezo. «Luka y Zidane, conexión total». Marca.com (spāņu), 2016-01-13. Skatīts: 2024-05-09.
  136. ↑ 136,0 136,1 «Modric flourishing under Zidane at Real Madrid». www.sportsnet.ca (angļu). Skatīts: 2024-05-09.
  137. ↑ David G. Medina, Madrid. «Modric de 10». Marca.com (spāņu), 2016-01-26. Skatīts: 2024-05-09.
  138. ↑ «Granada CF 1-2 Real Madrid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-09.
  139. ↑ UEFA.com. «Spot-on Real Madrid defeat Atlético in final again | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2016-05-28. Skatīts: 2024-05-09.
  140. ↑ UEFA.com. «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2016-05-30. Skatīts: 2024-05-09.
  141. ↑ «The Liga BBVA 2015/16 Team of the Season | News | Liga de Fútbol Profesional 2016». web.archive.org. 2018-11-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-18. Skatīts: 2024-05-09.
  142. ↑ «Luka Modric named Best Midfielder of LaLiga Santander 2015/16 | News | Liga de Fútbol Profesional 2016». web.archive.org. 2018-07-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-07. Skatīts: 2024-05-09.
  143. ↑ «Official Announcement: Modric | Real Madrid CF». web.archive.org. 2016-10-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-21. Skatīts: 2024-05-09.
  144. ↑ «Modric 'happy' to be back after injury». ESPN.com (angļu). 2016-11-07. Skatīts: 2024-05-09.
  145. ↑ «FIFA Club World Cup Japan 2016™: Real Madrid». tr.fifa.com (angļu). Skatīts: 2024-05-09.[novecojusi saite]
  146. ↑ 146,0 146,1 UEFA.com. «Detailed analysis: UEFA.com Team of the Year 2016 | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-01-05. Skatīts: 2024-05-09.
  147. ↑ «Florentino Pérez presented Modric with a shirt for his 200 matches | Real Madrid CF». web.archive.org. 2017-03-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-13. Skatīts: 2024-05-09.
  148. ↑ «El Real Madrid, campeón de LaLiga Santander 2016/17». Página web oficial de LALIGA | LALIGA (spāņu). Skatīts: 2024-05-10.
  149. ↑ «Malaga 0-2 Real Madrid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-10.
  150. ↑ UEFA.com. «Majestic Real Madrid win Champions League in Cardiff | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-06-03. Skatīts: 2024-05-10.
  151. ↑ UEFA.com. «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-06-05. Skatīts: 2024-05-10.
  152. ↑ «Majestic Modric the key to Madrid’s Champions League final turnaround». Reuters (angļu). 2017. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 10. maijā.
  153. ↑ 153,0 153,1 UEFA.com. «Luka Modrić named #UCL midfielder of the season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-08-24. Skatīts: 2024-05-10.
  154. ↑ «Luka Modrić, the best midfielder of 2016/17 Champions League». hns.team (angļu). Skatīts: 2024-05-10.
  155. ↑ Paul Dev. «Luka Modric est dans le top 5 du Ballon d'Or France Football 2017». France Football (franču). Skatīts: 2024-05-10.
  156. ↑ «Real Madrid news: Luka Modric takes No.10 shirt following James Rodriguez's move to Bayern Munich - Goal.com». web.archive.org. 2017-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-25. Skatīts: 2024-05-10.
  157. ↑ 157,0 157,1 «Real Madrid: Modric claims 2017 Club World Cup golden ball». MARCA in English (angļu). 2017-12-16. Skatīts: 2024-05-13.
  158. ↑ «Real Madrid 7-1 Deportivo La Coruna». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-13.
  159. ↑ 159,0 159,1 UEFA.com. «UEFA.com Fans’ Team of the Year 2017 announced». UEFA.com (angļu), 2018-01-11. Skatīts: 2024-05-13.
  160. ↑ UEFA.com. «Madrid beat Liverpool to complete hat-trick | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2018-05-26. Skatīts: 2024-05-13.
  161. ↑ UEFA.com. «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2018-05-27. Skatīts: 2024-05-13.
  162. ↑ 162,0 162,1 UEFA.com. «Luka Modrić: Champions League Midfielder of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2018-08-30. Skatīts: 2024-05-13.
  163. ↑ 163,0 163,1 163,2 «2018 FIFA World Cup Russia™ - News - Golden consolation for magical Modric - FIFA.com». web.archive.org. 2019-02-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-19. Skatīts: 2024-05-16.
  164. ↑ 164,0 164,1 «Luka Modrić wins UEFA Men's Player of the Year award - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2018-10-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-23. Skatīts: 2024-05-16.
  165. ↑ 165,0 165,1 «The Best FIFA Men's Player». web.archive.org. 2016-11-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-07. Skatīts: 2024-05-16.
  166. ↑ 166,0 166,1 166,2 166,3 «Modric beats Ronaldo to win Ballon d'Or». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-16.
  167. ↑ «Modric wins world player of year, ends Ronaldo-Messi duopoly». AP News (angļu). 2018-09-25. Skatīts: 2024-05-16.
  168. ↑ «When Everything's Right: Looking Back on Luka Modric's Ballon D'or Victory». Football Paradise (en-US). 2020-08-29. Skatīts: 2024-05-16.
  169. ↑ «Modric wins FIFA The Best award; Messi fifth». ESPN.com (angļu). 2018-09-24. Skatīts: 2024-05-16.
  170. ↑ «MODRIĆ POPUT PRAVOG RONALDA, NE CRISTIANA: Na momčadskoj razini niže trofeje, na osobnoj priznanja, ovo nije viđeno 20 godina – Net.hr». web.archive.org. 2020-10-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-25. Skatīts: 2024-05-16.
  171. ↑ HINA. «Samo je jedan velikan prije Luke uspio u ovome». Net.hr (hr-HR), 2018-09-24. Skatīts: 2024-05-16.
  172. ↑ Jacob Steinberg. «Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards – as it happened». the Guardian (en-GB), 2018-12-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-17.
  173. ↑ Andrew Das. «Luka Modric Wins Ballon d’Or, Ending Decade of Ronaldo and Messi Triumphs». The New York Times (en-US), 2018-12-03. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2024-05-17.
  174. ↑ «Real Madrid's Ballon d'Or winners | Real Madrid CF». web.archive.org. 2020-10-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-25. Skatīts: 2024-05-17.
  175. ↑ «Modric will be the next to sign... thanks to the Ballon D'Or». www.besoccer.com (angļu). Skatīts: 2024-05-17.
  176. ↑ Ben Hayward. «The Best: How Modric broke the Ronaldo and Messi duopoly». Evening Standard (angļu), 2018-09-25. Skatīts: 2024-05-17.
  177. ↑ «LaLiga Santander - Girona vs Real Madrid: Modric: Three matches and he has started all on the bench». MARCA in English (angļu). 2018-08-26. Skatīts: 2024-05-17.
  178. ↑ «Real Madrid boss Julen Lopetegui praises team mentality after Girona win». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-05-17.
  179. ↑ «Late goals give Atletico victory over Real». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-18.
  180. ↑ «Real Madrid 4 - 1 Leganes: Real Madrid rocket past Leganes». MARCA in English (angļu). 2018-09-01. Skatīts: 2024-05-18.
  181. ↑ «Champions League - Real Madrid: Modric justifies the entrance fee and gives meaning to football». MARCA in English (angļu). 2018-09-20. Skatīts: 2024-05-18.
  182. ↑ «Real Madrid win Club World Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-20.
  183. ↑ «The midfielders carry the goalscoring burden at Real Madrid». MARCA in English (angļu). 2019-01-20. Skatīts: 2024-05-20.
  184. ↑ «Modric has never scored in two consecutive La Liga games before - Tribuna.com». web.archive.org. 2019-04-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-18. Skatīts: 2024-05-20.
  185. ↑ 185,0 185,1 UEFA.com. «UEFA.com fans' Team of the Year 2018 revealed | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2019-01-11. Skatīts: 2024-05-20.
  186. ↑ «Modric: This has been the most difficult week of my career». MARCA in English (angļu). 2019-03-07. Skatīts: 2024-05-20.
  187. ↑ Ben Hayward. «Real Madrid 0-3 Barcelona». Evening Standard (angļu), 2019-02-28. Skatīts: 2024-05-20.
  188. ↑ «Rakitic goal wins El Clasico for Barca». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-20.
  189. ↑ «Brilliant Ajax stun holders Real Madrid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-05-20.
  190. ↑ «Real Madrid and Modric celebrate seven years together: It's been an incredible trip with the best club in the world». MARCA in English (angļu). 2019-08-27. Skatīts: 2024-05-20.
  191. ↑ «Doubts over Modric and footballing ignorance». MARCA in English (angļu). 2019-11-02. Skatīts: 2024-05-21.
  192. ↑ «Modric returns, Zidane's midfield metronome». MARCA in English (angļu). 2019-09-01. Skatīts: 2024-05-21.
  193. ↑ «Modric nets his first goal since Zidane's return... and does so in style». MARCA in English (angļu). 2019-10-05. Skatīts: 2024-05-21.
  194. ↑ 194,0 194,1 «Modric wins the 2019 Golden Foot award». MARCA in English (angļu). 2019-11-12. Skatīts: 2024-05-21.
  195. ↑ «Those who wanted Modric's exit will have to wait». MARCA in English (angļu). 2019-11-23. Skatīts: 2024-05-21.
  196. ↑ «Modric scores his 100th career goal in style». MARCA in English (angļu). 2020-01-08. Skatīts: 2024-05-24.
  197. ↑ «Real Madrid 0-0 Atlético (Jan 12, 2020) Game Analysis». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-05-24.
  198. ↑ * Hina. «Zidane usporedio sebe i Modrića i dao veliki kompliment Hrvatu: 'Pa ja sam se sa 34 ostavio nogometa!'». Sportske novosti (hr-hr), 2020. gada 15. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. septembris. Skatīts: 2020. gada 16. jūlijs.
  199. ↑ «Real je prvak Španjolske: Sjajni Modrić asistirao, Barcelona izgubila!». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-05-24.
  200. ↑ Sergio Santos Chozas. «1x1 del Real Madrid: nuevo recital de Modric y Benzema». Diario AS (spāņu), 2020-07-16. Skatīts: 2024-05-24.
  201. ↑ «Sportske novosti - Video: Pogledajte čudesnu golčinu Modrića! Real je bio na rubu ponora, a onda se ukazao hrvatski Maestro». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2020-10-21. Skatīts: 2024-05-27.
  202. ↑ «Sportske novosti - Blamaža Reala i senzacija u Madridu! Novi poraz Kraljeva, Modrić zabio jedan od najljepših golova godine!». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2020-10-21. Skatīts: 2024-05-27.
  203. ↑ «Sportske novosti - Video: UEFA je proglasila Modrićev gol najljepšim, pogledajte majstoriju kapetana još jednom». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2020-10-23. Skatīts: 2024-05-27.
  204. ↑ «Real Madrid rise up in Clasico». MARCA (angļu). 2020-10-24. Skatīts: 2024-05-27.
  205. ↑ «Sportske novosti - Modrić prvi po ocjenama protiv Barcelone! ‘Njegova uloga i važnost u ovoj momčadi je neupitna!‘». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2020-10-24. Skatīts: 2024-05-27.
  206. ↑ «Official Announcement: Luka Modrić | Real Madrid CF». web.archive.org. 2022-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-15. Skatīts: 2024-05-27.
  207. ↑ «Modrić: “There's nothing better than playing for Real Madrid” | Real Madrid CF». web.archive.org. 2022-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-13. Skatīts: 2024-05-27.
  208. ↑ «Luka proslavio veliki jubilej u Madridu protiv najljućeg rivala: "Zahvalan sam Realu na svemu, ali još nismo gotovi"». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-05-28.
  209. ↑ «Sportske novosti - Video: Ma to može samo maestro Luka! Pogledajte nestvarnu asistenciju kapetana za pobjedu Reala». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2021-10-30. Skatīts: 2024-05-28.
  210. ↑ «Luka Modrić prvi put u karijeri bio je kapetan Real Madrida, iako su mnogi tvrdili da to nikad neće uspjeti». Net.hr (hr-HR). 2021-10-30. Skatīts: 2024-05-28.
  211. ↑ «Modrić claims Man-of-the-Match award on 100th Champions League appearance | Real Madrid CF». web.archive.org. 2021-12-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-14. Skatīts: 2024-05-29.
  212. ↑ «Modrić named man of the match in the Spanish Super Cup final | Real Madrid CF». web.archive.org. 2022-01-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-19. Skatīts: 2024-05-29.
  213. ↑ «Real je pobijedio Bilbao i osvojio Superkup, a Modrić je golčinom okrunio sjajnu utakmicu - Telesport». web.archive.org. 2022-01-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-18. Skatīts: 2024-05-29.
  214. ↑ «Champions League: All eyes on Luka Modric, Real Madrid's vital cog for PSG clash amid suspensions and injuries». Eurosport (angļu). Skatīts: 2024. gada 29. maijā.
  215. ↑ Jacob Steinberg. «Karim Benzema hat-trick for Real Madrid puts Chelsea on brink of exit». The Guardian (en-GB), 2022-04-06. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-29.
  216. ↑ 161385360554578. «'Pass of the decade' - Modric assist hailed and Maddison points out his 'king' claim». talkSPORT (en-gb), 2022-04-13. Skatīts: 2024-05-29.
  217. ↑ «Modrić je zaludio svijet, govore mu da je najbolji u povijesti, a on poslao kratku, ali jaku poruku». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-05-29.
  218. ↑ UEFA.com. «Real Madrid 2-3 Chelsea, aet (agg 5-4): Benzema takes hosts through after holders mount stunning comeback | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2022-04-12. Skatīts: 2024-05-29.
  219. ↑ «Modrić voted Champions League player of the week | Real Madrid CF». web.archive.org. 2022-05-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-11. Skatīts: 2024-05-29.
  220. ↑ 161385360554578. «'Pass of the decade' - Modric assist hailed and Maddison points out his 'king' claim». talkSPORT (en-gb), 2022-04-13. Skatīts: 2024-06-01.
  221. ↑ «Thierry Henry: Luka Modric Champions League assist for Real Madrid against Chelsea 'absolutely perfect'». www.cbssports.com. Skatīts: 2024-06-01.
  222. ↑ «Real Madrid 4-0 Espanyol: Real win title as Carlo Ancelotti completes 'Grand Slam'». BBC Sport (en-GB). 2022-04-30. Skatīts: 2024-06-01.
  223. ↑ David Hytner. «Real Madrid in final after Rodrygo and Karim Benzema stun Manchester City». The Guardian (en-GB), 2022-05-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-06-01.
  224. ↑ «Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner». BBC Sport (en-GB). 2022-05-27. Skatīts: 2024-06-01.
  225. ↑ UEFA.com. «2021/22 UEFA Champions League Team of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2022-05-31. Skatīts: 2024-06-01.
  226. ↑ «Official Announcement: Modrić | Real Madrid CF». web.archive.org. 2022-06-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-28. Skatīts: 2024-06-01.
  227. ↑ «Modric: The eternal legend». MARCA (angļu). 2022-08-21. Skatīts: 2024-06-06.
  228. ↑ «Modric, centenario y el espejo de Gento». MARCA (spāņu). 2022-09-05. Skatīts: 2024-06-06.
  229. ↑ «Real Madrid sink Celtic with dominant second-half display». MARCA (angļu). 2022-09-06. Skatīts: 2024-06-06.
  230. ↑ «El centenario más increíble de Modric». MARCA (spāņu). 2022-09-11. Skatīts: 2024-06-06.
  231. ↑ «Real Madrid come from behind against Mallorca to make it five wins on the trot». MARCA (angļu). 2022-09-11. Skatīts: 2024-06-06.
  232. ↑ «The twentieth Copa del Rey» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 6. jūnijā.
  233. ↑ «Official Announcement: Modrić». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 6. jūnijā.
  234. ↑ «The new Real Madrid captains: Nacho, Modric, Carvajal and Kroos». MARCA (angļu). 2023-06-28. Skatīts: 2024-06-11.
  235. ↑ «Ancelotti's talk with Kroos and Modric is about respect and clarity». MARCA (angļu). 2023-08-27. Skatīts: 2024-06-11.
  236. ↑ «Ancelotti's management of Modric's minutes could be a masterstroke». ESPN.com (angļu). 2023-10-10. Skatīts: 2024-06-11.
  237. ↑ «Real boss Ancelotti understands Modric's frustration over lack of playing time». Reuters. Skatīts: 2024. gada 11. jūnijā.
  238. ↑ «Modrić: 500 Real Madrid appearances: “I'm very proud to reach this number at the biggest club in history" | Real Madrid CF». web.archive.org. 2023-10-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-28. Skatīts: 2024-06-11.
  239. ↑ «Luka Modric Sets Real Madrid Record For Matches Played After 35». www.telecomasia.net (en-GB). 2023-11-27. Skatīts: 2024-06-11.
  240. ↑ Luka Modric made history at the Allianz Arena in the first leg of the UEFA Champions League semifinals against Bayern Munich, becoming the oldest player to feature in a Champions League match for Real Madrid at the age of 38 years and 234 days, surpassing Ferenc Puskás' record. «Luka Modric Breaks Another Record with Real Madrid». beIN SPORTS (en-us). Skatīts: 2024-06-12.
  241. ↑ Luka Modric has now surpassed Ferenc Puskás' record in La Liga at the age of 38 years and 238 days. «Modric Becomes the Oldest Player to Play in La Liga for Real Madrid». beIN SPORTS (en-us). Skatīts: 2024-06-12.
  242. ↑ 242,0 242,1 «Nacho and Modrić, 26 trophies with Real Madrid». Nacho and Modrić, 26 trophies with Real Madrid (spāņu). 2024-06-01. Skatīts: 2024-06-12.
  243. ↑ UEFA.com. «Champions League final records and statistics | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2024-06-01. Skatīts: 2024-06-12.
  244. ↑ Vicente Azpitarte, José Manuel Puertas. Luka Modric: El hijo de la guerra. Al Poste Ediciones, 2016-03-18. 44–45. lpp. ISBN 978-84-15726-61-6.
  245. ↑ «SP 2006 - Nogometni-magazin.com». web.archive.org. 2018-10-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-22. Skatīts: 2024-06-16.
  246. ↑ «SP 2006 - Nogometni-magazin.com». web.archive.org. 2018-10-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-04. Skatīts: 2024-06-16.
  247. ↑ «Italija - Hrvatska 0-2: Slaven Bilić startao pobjedom - Jutarnji.hr». web.archive.org. 2016-02-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-22. Skatīts: 2024-06-16.
  248. ↑ «Croatia 2-0 England» (en-GB). 2006-10-11. Skatīts: 2024-06-19.
  249. ↑ «England 2-3 Croatia» (en-GB). 2007-11-21. Skatīts: 2024-06-19.
  250. ↑ 250,0 250,1 Hugo Cerezo, Adapted by Lucas Navarrete. «Modric aiming to emulate Barcelona legend Cruyff». MARCA English (angļu), 2016-04-01. Skatīts: 2024-06-19.
  251. ↑ «Austria 0-1 Croatia» (en-GB). 2008-06-08. Skatīts: 2024-06-19.
  252. ↑ 252,0 252,1 «Modrić je sinoć došao do rekorda koji vjerojatno nitko neće više srušiti». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-06-19.
  253. ↑ «euro2008.uefa.com - Matches - Austria-Croatia». web.archive.org. 2008-05-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-30. Skatīts: 2024-06-19.
  254. ↑ «Croatia 2-1 Germany - UEFA.com». web.archive.org. 2016-06-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-05. Skatīts: 2024-06-19.
  255. ↑ «UEFA EURO 2008 - History - Croatia-Turkey – UEFA.com». web.archive.org. 2018-07-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-15. Skatīts: 2024-06-19.
  256. ↑ «Luka Modric In EURO`s Best Team, Xavi Best Player - Football - Sports - Dalje.com». web.archive.org. 2011-05-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-22. Skatīts: 2024-06-19.
  257. ↑ «Croatia cruise to Kazakhstan victory - FIFA World Cup - News - UEFA.com». web.archive.org. 2018-05-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-30. Skatīts: 2024-06-21.
  258. ↑ «2010 FIFA World Cup South Africa™ - Matches - Croatia-Andorra - FIFA.com». web.archive.org. 2016-02-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-22. Skatīts: 2024-06-21.
  259. ↑ «2010 FIFA World Cup South Africa™ - Matches - Croatia-Ukraine - FIFA.com». web.archive.org. 2016-02-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-22. Skatīts: 2024-06-21.
  260. ↑ «Eduardo double against Israel sends Croatia top - UEFA EURO - News - UEFA.com». web.archive.org. 2016-06-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-11. Skatīts: 2024-06-21.
  261. ↑ «Croatia 0-1 Spain». BBC Sport (en-GB). 2012-05-31. Skatīts: 2024-06-21.
  262. ↑ «Euro 2012 day 11 analysis: Ivan Rakitic miss leaves Croatia short». BBC Sport (en-GB). 2012-06-19. Skatīts: 2024-06-21.
  263. ↑ «Euro 2012: the best eleven so far». The Telegraph (angļu). 2012-06-25. Skatīts: 2024-06-21.
  264. ↑ «Harry Redknapp: My Euro 2012 Team of the Tournament | Betting @ Betfair». web.archive.org. 2013-11-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-09. Skatīts: 2024-06-21.
  265. ↑ FourFourTwo Staff published. «Analysis: Modric's Euros prove his suitability for Madrid move». fourfourtwo.com (angļu), 2012-06-20. Skatīts: 2024-06-21.
  266. ↑ «World Cup: Brazil 3-1 Croatia». BBC Sport (en-GB). 2013-12-07. Skatīts: 2024-06-26.
  267. ↑ «Modric injury in loss against Brazil not serious - Yahoo News». web.archive.org. 2014-12-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-05. Skatīts: 2024-06-26.
  268. ↑ «World Cup 2014: Luka Modric hoping to be fit to face Cameroon». BBC Sport (en-GB). 2014-06-14. Skatīts: 2024-06-26.
  269. ↑ «World Cup: Cameroon 0-4 Croatia». BBC Sport (en-GB). 2013-12-19. Skatīts: 2024-06-26.
  270. ↑ «World Cup: Croatia 1-3 Mexico». BBC Sport (en-GB). 2013-12-19. Skatīts: 2024-06-26.
  271. ↑ «Croatia's World Cup highs and lows - FIFA World Cup - News - UEFA.com». web.archive.org. 2014-07-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-03. Skatīts: 2024-06-26.
  272. ↑ «Modrić sets Croatia on course to sink Malta - UEFA EURO - News - UEFA.com». web.archive.org. 2014-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-30. Skatīts: 2024-06-27.
  273. ↑ «Croatia beat Azerbaijan for third straight win - UEFA EURO - News - UEFA.com». web.archive.org. 2014-12-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-24. Skatīts: 2024-06-27.
  274. ↑ «Modrić uoči kapetanskog debija: Ponosan sam, vjerujem da ću na pravi način predstavljati Hrvatsku». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-06-27.
  275. ↑ «Modrić magic helps Croatia down Turkey - UEFA EURO - News - UEFA.com». web.archive.org. 2016-06-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-18. Skatīts: 2024-06-27.
  276. ↑ «Modric makes Euros history with two Croatia firsts | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2023-09-19. Skatīts: 2024-07-01.
  277. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota :22 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  278. ↑ «Sportske novosti - FOTO: ČAČIĆ SPREMA VELIKO IZNENAĐENJE? Modrić i Mandžukić pauzirali, izbornik 'bacio mamac'». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2016-06-19. Skatīts: 2024-07-01.
  279. ↑ «Croatia midfielder Luka Modric advised to miss Spain game by doctor | Squawka Football». web.archive.org. 2018-07-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-09. Skatīts: 2024-07-01.
  280. ↑ «Croatia 2-1 Spain: Ivan Perisic hands Croatia dramatic win to top Group D». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-07-01.
  281. ↑ «Croatia 0-1 Portugal». BBC Sport (en-GB). 2016-06-24. Skatīts: 2024-07-01.
  282. ↑ «Luka Modrić, the new captain: "I'm so proud" - Croatian Football Federation». web.archive.org. 2021-07-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-07-27. Skatīts: 2024-07-01.
  283. ↑ «HRT: [VIDEO] Modrić: Nismo bili pravi, izgledali smo prazno i potrošeno». web.archive.org. 2020-11-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-25. Skatīts: 2024-07-02.
  284. ↑ «Turska šokirala Hrvatsku! Bit će dramatično do kraja kvalifikacija». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-02.
  285. ↑ «ŠOK NA RUJEVICI! Hrvatska prosula pobjedu u 90. minuti... | 24sata». www.24sata.hr. Skatīts: 2024-07-02.
  286. ↑ «Luka Modrić obilježava 100. utakmicu za hrvatsku reprezentaciju». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-02.
  287. ↑ «Ovo je luda opcija u koju baš nitko u Hrvatskoj ne vjeruje!». tportal.hr. Skatīts: 2024-07-02.
  288. ↑ «Igrači utučeni nakon Finske: Nešto ne štima, treba se jako dobro zamisliti». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-02.
  289. ↑ «Modrić: Treba li izbornik Čačić otići? A što da sada radimo!?». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-02.
  290. ↑ «Real Madrid star Luka Modric unwilling to back Croatia coach in outburst | Goal.com». web.archive.org. 2020-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-11. Skatīts: 2024-07-02.
  291. ↑ «Hrvatska - Finska 1:1; Modrić: Igrači nisu uz čačića | Goal.com». web.archive.org. 2020-10-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-26. Skatīts: 2024-07-02.
  292. ↑ «Novi izbornik Zlatko Dalić otkrio što će napraviti uoči Ukrajine». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-02.
  293. ↑ «Kramarić uništio Ukrajinu usred Kijeva, Hrvatska izborila dodatne kvalifikacije!». tportal.hr. Skatīts: 2024-07-02.
  294. ↑ «Briljantna Hrvatska pregazila Grčku i dala joj do znanja tko ide u Rusiju». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-02.
  295. ↑ Joe Callaghan Special to the Star. «Modric magic at heart of Croatian soccer’s golden generation». Toronto Star (angļu), 2018-06-30. Skatīts: 2024-07-04.
  296. ↑ «Are Ivan Rakitic and Luka Modric the World Cup's biggest unsung heroes?». The Independent (angļu). 2018-06-26. Skatīts: 2024-07-04.
  297. ↑ «World Cup 2018: Luka Modric penalty secures 2-0 win for Croatia against Nigeria». BBC Sport (en-GB). 2018-06-15. Skatīts: 2024-07-04.
  298. ↑ «2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - Croatia - Nigeria - FIFA.com». web.archive.org. 2018-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2024-07-04.
  299. ↑ Oliver Kay, Chief Football Correspondent, Nizhny Novgorod. «Mesmerising Luka Modric makes it a nightmare for misfiring Lionel Messi». www.thetimes.com (angļu), 2024-07-04. Skatīts: 2024-07-04.
  300. ↑ «World Cup 2018: Argentina 0-3 Croatia». BBC Sport (en-GB). 2018-06-20. Skatīts: 2024-07-04.
  301. ↑ «2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - Argentina - Croatia - FIFA.com». web.archive.org. 2018-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2024-07-04.
  302. ↑ «Ranked! The 10 best players of the 2018 World Cup group stage | FourFourTwo». web.archive.org. 2018-06-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-29. Skatīts: 2024-07-04.
  303. ↑ Jeremy Wilson. «Top 10 best players of the World Cup group stages - but who has made the biggest impact in Russia so far?». The Telegraph (en-GB), 2018-06-29. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-07-04.
  304. ↑ «Power Rankings: Modric beats Ronaldo to top spot». ESPN.com (angļu). 2018-06-28. Skatīts: 2024-07-04.
  305. ↑ «World Cup 2018: Croatia beat Denmark on penalties to reach quarter-finals». BBC Sport (en-GB). 2018-06-30. Skatīts: 2024-07-09.
  306. ↑ «Modric vanquishes ghosts of penalties past». ESPN.com (angļu). 2018-07-01. Skatīts: 2024-07-09.
  307. ↑ David Hytner. «‘Now we can forget Turkey’: Modric and Croatia lay ghost of 2008 to rest». The Guardian (en-GB), 2018-07-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-09.
  308. ↑ «World Cup 2018: Croatia beat hosts Russia 4-3 on penalties to reach semi-final». BBC Sport (en-GB). 2018-07-06. Skatīts: 2024-07-09.
  309. ↑ «2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - Russia - Croatia - FIFA.com». web.archive.org. 2018-07-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-07. Skatīts: 2024-07-09.
  310. ↑ «World Cup semi-final: England lose 2-1 to Croatia in extra time». BBC Sport (en-GB). 2018-07-10. Skatīts: 2024-07-09.
  311. ↑ 311,0 311,1 «World Cup 2018: France beat Croatia 4-2 in World Cup final». BBC Sport (en-GB). 2018-07-13. Skatīts: 2024-07-09.
  312. ↑ «FIFA World Cup™ Fan Dream Team». web.archive.org. 2018-06-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-26. Skatīts: 2024-07-09.
  313. ↑ «Kane crowned King, Mina the PPG VIP». inside.fifa.com (angļu). 2018. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 9. jūlijā.
  314. ↑ Una Hajdari. «Philosophical fans celebrate Croatia's historic World Cup, despite final defeat». The Guardian (en-GB), 2018-07-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-09.
  315. ↑ «Zadar gori, fešta za Modrića, Subašića, Vrsaljka i Livakovića». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-09.
  316. ↑ UEFA.com. «Spain-Croatia | UEFA Nations League 2019». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-10.
  317. ↑ UEFA.com. «England-Croatia | UEFA Nations League 2019». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-10.
  318. ↑ UEFA.com. «History: Azerbaijan-Croatia | European Qualifiers 2020». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-10.
  319. ↑ UEFA.com. «History: Croatia-Hungary | European Qualifiers 2020». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-10.
  320. ↑ «Evo zašto Vatrenima odgovara odgoda Eura: Rodit će se idealan spoj, Modrić dobiva nasljednika». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-10.
  321. ↑ «Sportske novosti - Povijesni nastup Luke Modrića zasjenio poraz Hrvatske! Kapetan dostigao Srnu, u subotu ruši rekord». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2021-03-24. Skatīts: 2024-07-12.
  322. ↑ «Croatia 1-0 Cyprus: Luka Modric sets caps record in World Cup qualifier win». BBC Sport (en-GB). 2021-03-27. Skatīts: 2024-07-12.
  323. ↑ James Stroud. «Luka Modric close to tears after being given standing ovation for breaking Croatia record». GiveMeSport (angļu), 2021-03-28. Skatīts: 2024-07-12.
  324. ↑ «Dalić: “Ovo je najbolje što Hrvatska ima”». hns.team (horvātu). Skatīts: 2024-07-14.
  325. ↑ «Modrić jako razočaran nakon remija s Češkom: "Ostaje gorak okus, bili smo potpuno neorganizirani..."». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-14.
  326. ↑ Louise Taylor. «Croatia’s brain Luka Modric bewitches and bewilders Scotland to Euros exit». The Guardian (en-GB), 2021-06-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-14.
  327. ↑ «Malta 1-7 Croatia: World Cup qualifying - Croatia set up showdown with Russia». BBC Sport (en-GB). 2021-11-11. Skatīts: 2024-07-14.
  328. ↑ UEFA.com. «France-Croatia | UEFA Nations League 2023». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-14.
  329. ↑ UEFA.com. «Austria-Croatia | UEFA Nations League 2023». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-15.
  330. ↑ «Croatia clinch Nations League Finals spot by relegating Austria». MARCA (angļu). 2022-09-25. Skatīts: 2024-07-15.
  331. ↑ «Izbornik Dalić objavio popis za SP u Kataru!». hns.team (horvātu). Skatīts: 2024-07-15.
  332. ↑ «FIFA World Cup 2022: Tireless Luka Modric leading by example as Croatia face Japan». The Times of India. 2022-12-04. ISSN 0971-8257. Skatīts: 2024-07-15.
  333. ↑ «Modric sets stunning international record – Winsunited» (en-US). Skatīts: 2024-07-15.
  334. ↑ Bukix. «Luka Modric sets stunning international record during Croatia vs Morocco». Bukix (auto), 2022-11-23. Skatīts: 2024-07-15.
  335. ↑ Nick Ames. «Croatia showed once again that they are the masters of walking football». The Guardian (en-GB), 2022-12-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-18.
  336. ↑ «Croatia squeezing every drop out of Luka Modric to keep World Cup hopes alive». The Independent (angļu). 2022-12-10. Skatīts: 2024-07-18.
  337. ↑ «Luka Modric denied final masterpiece but departs World Cup stage with his greatness secured». The Independent (angļu). 2022. gada 14. decembrī. Skatīts: 2024. gada 18. jūlijā.
  338. ↑ 338,0 338,1 «Croatia 2–1 Morocco: World Cup 2022 third-place playoff – as it happened». The Guardian (angļu). 2022. gada 17. decembrī. Skatīts: 2024. gada 18. jūlijā.
  339. ↑ «Modric on Croatia retirement: I will continue until the Nations League and then we'll see». MARCA (angļu). 2022-12-17. Skatīts: 2024-07-18.
  340. ↑ 340,0 340,1 «Messi makes Golden Ball history». FIFA (angļu). 2022. gada 18. decembrī. Skatīts: 2024. gada 18. jūlijā.
  341. ↑ «Modrić postao najstariji igrač Hrvatske u kvalifikacijama. Srušio je Ladićev rekord». www.index.hr (horvātu). Skatīts: 2024-07-18.
  342. ↑ UEFA.com. «Netherlands-Croatia | UEFA Nations League 2023». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-07-19.
  343. ↑ Juan Jiménez. «Modric también es míster prórroga». Diario AS (spāņu), 2023-06-15. Skatīts: 2024-07-19.
  344. ↑ «Lo de Croacia no tiene sentido». MARCA (spāņu). 2023-06-14. Skatīts: 2024-07-19.
  345. ↑ «Croatia 4-2 Netherlands (Jun 14, 2023) Game Analysis». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-07-19.
  346. ↑ «Modrić: "Napravili smo tek pola posla"». hns.team (horvātu). Skatīts: 2024-07-19.
  347. ↑ Sid Lowe. «Spain take Nations League final glory after shootout drama to beat Croatia». The Guardian (en-GB), 2023-06-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-19.
  348. ↑ «Croatia head coach Dalić presents preliminary EURO 2024 squad». hns.team (angļu). Skatīts: 2024-07-19.
  349. ↑ UEFA.com. «Most EURO final tournaments: Ronaldo breaks new ground | UEFA EURO 2024». UEFA.com (angļu), 2024-06-21. Skatīts: 2024-07-19.
  350. ↑ «Croatia star Luka Modric is the oldest to ever score at a European Championship. He's not done yet.». AP News (angļu). 2024-06-24. Skatīts: 2024-07-19.
  351. ↑ «Croatia 1-1 Italy: Zaccagni steers Azzurri into last 16». UEFA (angļu). 2024. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 19. jūlijā.
  352. ↑ «Luka Modric Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC». web.archive.org. 2013-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-19. Skatīts: 2024-07-20.
  353. ↑ «Modric at the heart of Real Madrid's quest to top group». WhoScored (angļu). 2016. gada 6. decembrī. Skatīts: 2024. gada 20. jūlijā.
  354. ↑ Greg Price. «REAL MADRID NEWS: Jose Mourinho Warns His Players, Praises Luka Modric, Supports Kaka». International Business Times (en-US), 2012-09-07. Skatīts: 2024-07-20.
  355. ↑ Barney Ronay. «Quaresma chooses liberation over conformity with outside of his boot». The Guardian (en-GB), 2018-06-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-20.
  356. ↑ Mr X. «Tottenham Hotspur's Luka Modric To Replace Paul Scholes at Manchester United?». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-07-20.
  357. ↑ «5 passers with the best vision in world football at the moment (2021–22)». sportskeeda.com (angļu). 2022. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 20. jūlijā.
  358. ↑ «Real Madrid: Who will take Real Madrid's freekicks now?». MARCA in English (angļu). 2018-07-19. Skatīts: 2024-07-20.
  359. ↑ «From worst signing in La Liga to the best midfielder in the world- How Real Madrid's Luka Modric proved them all wrong». unibet.co.uk.
  360. ↑ Andy West. «La Liga: Puppet-master Luka Modric strings Real Madrid together - Sport360 News». sport360.com (en-US). Skatīts: 2024-07-21.
  361. ↑ Barney Ronay. «All hail Luka Modric, the maestro who makes Real Madrid’s superstars tick». The Guardian (en-GB), 2017-05-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-07-21.
  362. ↑ Karl Matchett. «10 Games That Proved Why Luka Modric Is the Midfield Maestro». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-07-21.
  363. ↑ «Luka Modric: The elegant maestro dictating from deep». Eurosport (angļu). Skatīts: 2024. gada 21. jūlijā.
  364. ↑ «Dok je Ramos kakao, maestro Modrić Eibaru 'prodao ćevape' | 24sata». www.24sata.hr. Skatīts: 2024-07-21.
  365. ↑ «Luka Modric: The Artistic Maestro of Midfield Brilliance». inkl (angļu). 2024-01-04. Skatīts: 2024-07-21.
  366. ↑ «Iniesta hails former Clasico rival Modric as one of the best midfielders of all time | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2022-11-01. Skatīts: 2024-07-26.
  367. ↑ «Who is the best midfielder of all time? Luka Modric, Xavi, Andrea Pirlo and the top 20 central midfielders in history | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2018-11-14. Skatīts: 2024-07-26.
  368. ↑ «10 greatest midfielders of all time». sportskeeda.com. Skatīts: 2024. gada 26. jūlijā.
  369. ↑ 369,0 369,1 «Modric has the quality of Scholes - Ferguson». ESPN.co.uk. Skatīts: 2024-07-26.[novecojusi saite]
  370. ↑ «Piksi Stojković za SN: 'Modrić je uz Xavija i Iniestu najinteligentniji veznjak svijeta!' - Sportske novosti». web.archive.org. 2013-03-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-23. Skatīts: 2024-07-26.
  371. ↑ «Bilic: 'Modric better than Pirlo' - Football Italia». football-italia.net (en-GB). 2012-06-13. Skatīts: 2024-07-26.
  372. ↑ Anthony Lopopolo. «How Pirlo changed football as the playmaker of his generation». theScore.com (angļu), 2017-11-06. Skatīts: 2024-07-26.
  373. ↑ Aleksandar Holiga. «How Luka Modric Changed the Jurgen Klopp Paradigm». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-07-26.
  374. ↑ 374,0 374,1 Oliver Hopkins. «A Modric Masterclass: How the Midfield Magician Pulled Apart PSG». The Analyst (angļu), 2022-03-10. Skatīts: 2024-07-27.
  375. ↑ Kiyan Sobhani. «Luka Modric puts in heroic performance as Croatia beat Brazil and advance to World Cup semi-finals». Managing Madrid (angļu), 2022-12-09. Skatīts: 2024-07-27.
  376. ↑ «Luka Modric's masterclass helps tireless Croatia outlast Brazil and reach World Cup semi-finals again». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā.
  377. ↑ «Cruyff konačano progovorio o nasljedniku: 'Modrić ima ogromnu kvalitetu, treba mu dati slobodu' - Sportske novosti». web.archive.org. 2013-03-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-23. Skatīts: 2024-07-29.
  378. ↑ «Sportske novosti - Direktor Barce za SN: 'Guardiola obožava Modrića, već godinama priča o njemu!'». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2011-01-11. Skatīts: 2024-07-29.
  379. ↑ Silvijo Maksan. «'Luka Modrić je igrač za Barcelonu, nikako za Real!'». Net.hr (hr-HR), 2012-07-19. Skatīts: 2024-07-29.
  380. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-26. Skatīts: 2024-07-29.
  381. ↑ «Ancelotti, a great admirer of Modric». www.marca.com. Skatīts: 2024-07-31.
  382. ↑ «Tottenham's Luka Modric receives high praise from PSG coach Carlo Ancelotti as club's jostle for his signature». The Telegraph (angļu). 2012-07-12. Skatīts: 2024-07-31.
  383. ↑ «Who joins usual suspects Ronaldo and Messi in Zidane's dream team?». The Independent (angļu). 2014-12-16. Skatīts: 2024-07-31.
  384. ↑ «Sportske novosti - LEGENDARNI 'ŽUTI' ZNA KAKO PROTIV ARGENTINE Jedan Vatreni imat će veliku odgovornost: 'Uspije li u tome imamo izgleda, ako ne, slijedi nam patnja'». sportske.jutarnji.hr (hr-hr). 2018-06-21. Skatīts: 2024-08-02.
  385. ↑ «World Cup 2018: Luka Modric from a 'different planet', say Ivan Rakitic». BBC Sport (en-GB). 2018-06-30. Skatīts: 2024-08-02.
  386. ↑ marko. «Šuker: Luka Modrić je najveći hrvatski nogometaš svih vremena!». Zadarski list (horvātu), 2018-08-24. Skatīts: 2024-08-02.
  387. ↑ «Legenda Reala svaki dan se čuje s Modrićem: On je najbolji u povijesti Balkana». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-02.
  388. ↑ «Iniesta hails former Clasico rival Modric as one of the best midfielders of all time | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2022-11-01. Skatīts: 2024-08-02.
  389. ↑ «'Luka Modric one of the best midfielders ever' - Real Madrid star saluted by Andriy Shevchenko | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2017-10-05. Skatīts: 2024-08-02.
  390. ↑ «Oblak: "Modrić je jedan od najboljih svih vremena. Valjda će još igrati da možemo uživati"». Gol.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-02.
  391. ↑ «Legendarni Englez nije toliko lud za Modrićem: Jedan igrač bio je razinu iznad njega». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-02.
  392. ↑ Duvnjak, Katarina (2020). Brendiranje nogometaša – studija slučaja Luke Modrića [Branding of Football Players: The Case of Luka Modrić] (Thesis) (in Croatian). Faculty of Political Sciences, University of Zagreb. pp. 26–33.
  393. ↑ Mamić, Josipa (2019). Analiza marketinške komunikacije – Hrvatska nogometna reprezentacija u Rusiji 2018 [Marketing Communication Analysis – Croatian Football Team in Russia 2018] (Thesis) (in Croatian). Zaprešić: Veleučilište s pravom javnosti Baltazar Zaprešić.
  394. ↑ «Luka Modrić i njegova trudna djevojka vjenčali se u tajnosti». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-03.
  395. ↑ «Vanja i Luka Modrić pripremili vjenčanje godine». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-03.
  396. ↑ «Gloria - Obiteljska idila Luke Modrića». www.gloria.hr (hr-hr). 2013-06-09. Skatīts: 2024-08-03.
  397. ↑ «Vanja i Luka Modrić kćer nazvali Ema». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-03.
  398. ↑ «Gloria - Luka Modrić nakon dva tjedna napokon pokazao kćerkicu preslatkog imena». www.gloria.hr (hr-hr). 2017-10-16. Skatīts: 2024-08-03.
  399. ↑ Matthew Hall. The Away Game. Hardie Grant Publishing, 2006-05-01. 45. lpp. ISBN 978-1-74273-455-2.
  400. ↑ «Mateo i Izabel Kovačić krstili su sinčića, Luka Modrić mu je kum | 24sata». www.24sata.hr. Skatīts: 2024-08-03.
  401. ↑ Unidad Editorial Internet. «Modric lives the quiet life - MARCA.com (English version)». MARCA (angļu), 2014-02-10. Skatīts: 2024-08-03.
  402. ↑ «Autobiografija Luke Modrića 'Moja igra' od danas u prodaji u cijeloj Hrvatskoj». tportal.hr. Skatīts: 2024-08-03.
  403. ↑ «Pulski sportski novinar koautor je autobiografije najboljeg svjetskog igrača u 2018. godini ROBERT MATTEONI: MISLIM DA ĆE HRVATSKA TEK POSTATI SVJESNA GLOBALNE SPORTSKE VELIČINE LUKE MODRIĆA». Glas Istre HR (horvātu). 2019-10-13. Skatīts: 2024-08-03.
  404. ↑ Džakmić, Vehmir (2020). Narativ djetinjstva u autobiografiji Luke Modrića [The Narrative of Childhood in the Autobiography of Luka Modrić] (Thesis) (in Croatian). Faculty of Political Sciences, University of Zagreb.
  405. ↑ 405,0 405,1 «Croatia's Luka Modric: Chequered past haunts World Cup star». BBC News (en-GB). 2018-07-14. Skatīts: 2024-08-04.
  406. ↑ Aleksandar Holiga. «How Luka Modric and Dejan Lovren got caught up in Croatian corruption case». The Guardian (en-GB), 2018-06-07. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-08-04.
  407. ↑ 407,0 407,1 407,2 «How Luka Modric and Dejan Lovren got caught up in Croatian corruption case». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024. gada 4. augustā.
  408. ↑ Jonathan Wilson. «Luka Modric's Croatia story is a complex one». Sports Illustrated (en-us), 2018-07-13. Skatīts: 2024-08-04.
  409. ↑ «'The stench of death that was never far away' - Luka Modric's brutal childhood makes his rise to the top all the more remarkable». Irish Independent (angļu). 2018-07-04. Skatīts: 2024-08-04.
  410. ↑ «Modrić konačno progovorio o suđenju Zdravku Mamiću: To je velika nepravda!». www.vecernji.hr (horvātu). Skatīts: 2024-08-04.
  411. ↑ Richard Fitzpatrick. «Luka Modric, His Mentor and the Perjury Case That Has Divided Croatia». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-08-06.
  412. ↑ «What's Croatia's problem with Luka Modric?». ESPN.com (angļu). 2018-07-10. Skatīts: 2024-08-06.
  413. ↑ Aidan Williams. «The controversy that has damaged Luka Modrić's reputation for many in his homeland». These Football Times (en-GB), 2018-08-23. Skatīts: 2024-08-06.
  414. ↑ «Croatian court rejects perjury charge against Luka Modric» (en-GB). 2018-10-03. Skatīts: 2024-08-06.
  415. ↑ «Croatia court drops false testimony charges against Modric». Reuters (angļu). 2018. gada 3. decembrī. Skatīts: 2024. gada 6. augustā.
  416. ↑ 416,0 416,1 «Luka Modrić stats and ratings | Sofascore». www.sofascore.com. Skatīts: 2024-08-08.
  417. ↑ 417,0 417,1 «Luka Modric | Official Website | Real Madrid CF». web.archive.org. 2017-11-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-11-24. Skatīts: 2024-08-11.
  418. ↑ «Real Madrid win the longest LaLiga Santander season». MARCA in English (angļu). 2020-07-16. Skatīts: 2024-08-11.
  419. ↑ Guardian sport. «Real Madrid secure 35th La Liga title with dominant win over Espanyol». The Guardian (en-GB), 2022-04-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-08-11.
  420. ↑ «La Liga: Real Madrid champions after Barcelona lose to Girona». BBC Sport (en-GB). 2024-05-04. Skatīts: 2024-08-11.
  421. ↑ «Rodrygo stars as Real Madrid win the Copa del Rey against spirited Osasuna». MARCA (angļu). 2023-05-06. Skatīts: 2024-08-11.
  422. ↑ «Spanish Super Cup: Real Madrid beat Atletico Madrid on penalties». BBC Sport (en-GB). 2020-01-12. Skatīts: 2024-08-11.
  423. ↑ «Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title». MARCA (angļu). 2022-01-16. Skatīts: 2024-08-11.
  424. ↑ «Real Madrid 4-1 Barcelona (Jan 14, 2024) Final Score». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-08-11.
  425. ↑ «Champions League final highlights and report: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th European Cup». uefa.com (angļu). 2022. gada 28. maijā. Skatīts: 2024. gada 11. augustā.
  426. ↑ «Madrid cap '10/10 season' with 15th UCL title». ESPN.com (angļu). 2024-06-01. Skatīts: 2024-08-11.
  427. ↑ «Real Madrid 2-0 Eintracht Frankfurt: Five-star Madrid triumph in Helsinki». uefa.com (angļu). 2022. gada 10. augustā. Skatīts: 2024. gada 11. augustā.
  428. ↑ «Mbapē iesit debijā, Real otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju». sportacentrs.com. Skatīts: 2024-08-15.
  429. ↑ «Modric: I want another major success with Croatia». inside.fifa.com (angļu). 2021. gada 29. martā. Skatīts: 2024. gada 11. augustā.
  430. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s
  431. ↑ «Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada». Sportacentrs.com. 2023. gada 19. jūn.
  432. ↑ «FC100: Modric best in central midfield». ESPN.com (angļu). 2016-11-01. Skatīts: 2024-08-12.
  433. ↑ «ESPN FC 100: The best men's players and managers in world football». ESPN.com (en-US). Skatīts: 2024-08-12.
  434. ↑ «ESPN FC 100 for 2018». ESPN.com (en-US). Skatīts: 2024-08-12.
  435. ↑ «Luka Modrić crowned Real Madrid’s Player of the Season». Croatia Week (angļu). 2021-05-27. Skatīts: 2024-08-13.

Ieteiktā literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biogrāfija

Autobiogrāfija

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zelta bumba (1956–2009)
FIFA Zelta bumba (2010–2015)
Zelta bumba (2016–pašlaik)
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Luka_Modričs&oldid=4165076"