Jānis Dūklavs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Dūklavs
Informal meeting of ministers for agriculture and fisheries (iAGRIFISH). Arrivals Jānis Dūklavs (36869498792).jpg
Jānis Dūklavs 2017. gadā
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Mārtiņš Roze
Pēctecis Laimdota Straujuma
Amata sākums
2014. gada 22. janvāris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Laimdota Straujuma

Dzimšanas dati 1952. gada 24. novembrī (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ķeguma novads, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvesbiedrs(-e) Ināra Dūklava
Profesija inženieris-mežkopis
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Jānis Dūklavs (dzimis 1952. gada 24. novembrī[1]) ir latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis. Bijis Saeimas deputāts, kā arī zemkopības ministrs vairākās valdībās (arī šobrīd). Pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1952. gada 24. novembrī Ķeguma novadā.[1] No 1960. līdz 1971. gadam mācījās Jaunjelgavas vidusskolā. No 1971. līdz 1976. gadam studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, iegūstot inženiera-mežkopja grādu.[1] 2017. gadā Dūklavam piešķīra LLU Goda doktora grādu,[2][3] kas daļā sabiedrības izraisīja neizpratni.[4]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1975. līdz 1991. gadam J. Dūklavs bija kolhoza "Piebalga" valdes priekšsēdētājs.

1991. gadā kļuva par SIA "Daims" valdes priekšsēdētāju, amatu pametis 1998. gadā.[1] Togad kļuvis par SIA "Tondo" valdes locekli (viņam pieder 87,83% uzņēmuma akciju[5]) un SIA "Piebalgas alus" valdes priekšsēdētāju. 2000. gadā iecelts par Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētāju.[1] 2002. gadā iekļuva SIA "Seldijs" valdē un viņam pieder vairāk nekā 99% uzņēmuma akciju.[5] Togad arī iecelts Latvijas Darba devēju konfederācijas valdē un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā par Mazo un vidējo uzņēmumu sekcijas vadītāju.[1] "Seldijs" valdē ir joprojām, no vietas LDDK aizgāja 2005. gadā un no LTRK aizgāja 2007. gadā.[1] No 2003. līdz 2005. gadam bija AS "Kimmels Riga" valdes priekšsēdētājs.[1]

Pēc kļūšanas par zemkopības ministru pameta vietu "Piebalgas alus" valdē, vietā nāca viņa sieva Ināra.[6]


Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS laikā bijis Padomju Savienības komunistiskās partijas biedrs.

Neilgi pēc 2009. gada 3. februārī paziņojuma par zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju[7] Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis piedāvāja bezpartijiskam kandidātam J. Dūklavam ieņemt šo krēslu.[5][8][9] Sākotnēji (18. februārī) J. Dūklavs atteicies kandidēt.[10] 20. februārī krita Ivara Godmaņa valdība[11] un līdz ar to jauna ministra izvēle tika atlikta līdz jauna Ministru kabineta virzīšanai. 2. martā, vairākkārt apspriežoties ar lauksaimniekiem, J. Dūklavs tomēr piekrita kandidēt uz ministra amatu jaunveidojamajā kabinetā.[12] 12. martā kļuva par zemkopības ministru Valda Dombrovska valdībā.[1]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā un 2014. gadā ievēlēts arī 12. Saeimā, joprojām nebūdams Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošo partiju biedrs.

2014. gada janvārī kļuva par zemkopības ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā[13] un Māra Kučinska valdībā 2016. gadā.

2016. gada augustā, neiesaistot Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, pēc Krievijas Federācijas vēstnieka aicinājuma organizēja slepenu tikšanos ar tās vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču zivju pārstrādes rūpnīcā "Kaija", kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis.[14][15] 2017. gadā, žurnāls "IR" nāca klajā ar Rīdzenes sarunu ierakstiem, kuru ietvaros J. Dūklavs bija atklājis informāciju par nelegālām īpašumu shēmām, kas ļautu viņam iegūt 15 miljonus eiro.[16] Tāpat 2017. gadā J. Dūklavs ticis vainots kļūdās plūdu kompensāciju nepamatotā izmaksāšanā saimniecībām, kuras plūdu radītie postījumi nebija skāruši.[17] Pēc šiem skandāliem, kā arī J. Dūklava iesaistes 2017. gada suņu barības "Dogo" izmeklēšanā Latvijas Reģionu apvienība un "Sabiedrība par atklātību Delna" pieprasīja J. Dūklava demisiju,[18] taču ministrs vainu noliedza un amatu nepameta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Jānis Dūklavs». Latvijas Republikas Ministru kabinets.
  2. «LLU Goda doktora grādu saņems Laimdota Straujuma, Roberts Strīpnieks un Jānis Dūklavs». Zemgales Ziņas. 2017. gada 29. augusts. Skatīts: 2018-05-11.
  3. Katrīna Žukova. «Goda doktors – importa instruments un pateicības apliecinājums». Delfi, 2017. gada 1. septembris. Skatīts: 2018-05-11.
  4. ««Twitterī» neizpratne ar Dūklavam piešķirto Goda doktora grādu». tvnet.lv. 2017. gada 29. augusts. Skatīts: 2018-05-11.
  5. 5,0 5,1 5,2 «Dūklavs vēl nopietni vērtēs, vai pieņemt kļūt par zemkopības ministru». Delfi. 2009.02.05.
  6. «Par "Piebalgas alus" valdes priekšsēdētāju iecelta Ināra Dūklava». Vidzemes ziņas. 2009.04.06.
  7. «Roze atkāpjas no amata; viņa tuviniekiem esot izteikti draudi (20.22)». Delfi. 2009.02.03.
  8. «Rozes vietā, iespējams, virzīs alus darītāju Jāni Dūklavu». Dienas Bizness. 2009.02.05.
  9. «Aivars Ozoliņš: Pa riņķi». Diena. 2009.02.06.
  10. «Paildzinot valdības mūžu uz neilgu laiku, Zatlers nav veicinājis stabilitāti». Diena. 2009.02.18.
  11. «Godmanis atkāpjas». Delfi. 2009.02.20.
  12. «Dūklavs piekritis kļūt par zemkopības ministru». Apollo. 2009.03.02.
  13. Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
  14. «Dūklavs par neafišētajām pusdienām ar Krievijas vicepremjeru: Temats ir izsmelts». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2017-12-19.
  15. «Zemkopības ministrs Dūklavs ieķēpājies jaunā ķezā». Puaro.lv (latviešu). 2016-08-27. Skatīts: 2018-05-11.
  16. ««Privāta rakstura jautājumi» • IRIR.lv». IRIR.lv (lv-LV). 2017-07-26. Skatīts: 2018-05-11.
  17. ««Plūdu kompensācijas» dalītas bez skaidriem noteikumiem un atkārtotas kontroles» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
  18. «Reģionu apvienība rosinās Saeimu lemt par Dūklava demisiju». Skatīts: 2018-05-11.