Kaspars Gerhards

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaspars Gerhards
Informal meeting of environment ministers. Arrivals Kaspars Gerhards (35780877311).jpg
Kaspars Gerhards 2017. gadā
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Jurijs Strods
Pēctecis Artis Kampars
Latvijas satiksmes ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Ainārs Šlesers
Pēctecis Uldis Augulis
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Romāns Naudiņš
Pēctecis Juris Pūce
Latvijas zemkopības ministrs
Amata sākums
2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Jānis Dūklavs

Dzimšanas dati 1969. gada 7. februārī (50 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte

Kaspars Gerhards (dzimis 1969. gada 7. februārī Jelgavā) ir latviešu ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs, Latvijas zemkopības ministrs. Iepriekš bijis augsta ranga ierēdnis (valsts sekretārs) un ministrs vairākās valdībās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā K. Gerhards ieguvis ekonomista izglītību Latvijas Universitātē. 1995. gadā beidzis arī Minsteres Vilhelma Vestfāles universitāti.

No 1993. līdz 1995. gadam strādājis Ekonomikas ministrijā par ministra Ojāra Kehra palīgu, vēlāk darbojies "Ekonomistu apvienībā 2010" un Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondā. Laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam K. Gerhards bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos. 1999. gadā atgriezās darbā Ekonomikas ministrijā, kur līdz 2007. gadam bija valsts sekretārs.

Kaspars Gerhards ir vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 20. decembrī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Kasparu Gerhardu politiskā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kā partijai nepiederošu cilvēku izvirzīja ekonomikas ministra amatam.[1] Tajā pašā dienā Saeima apstiprināja Ivara Godmaņa vadīto valdību un K. Gerhards kļuva par tās ekonomikas ministru. 2008. gada 7. janvārī Gerhards kļuva par TB/LNNK biedra kandidātu, vēlāk uzņemts partijā.

2009. gada 12. martā K. Gerhards kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska valdībā (amatā līdz 2010. gadam). 2010. gadā nesekmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības (sarakstā viņš bija otrais numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā, tomēr netika ievēlēts Saeimā).

2014. gada novembrī K. Gerhards kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Laimdotas Straujumas valdībā, amatu saglabāja arī tai sekojošajā Māra Kučinska valdībā.

2017. gadā K. Gerhards paziņoja, ka vēlas samazināt esošo administratīvo vienību skaitu uz 29,[2] definējot šo kā administratīvi-teritoriālās reformas otro posmu, ar mērķi apvienot novadus un samazināt pašvaldību skaitu, kā arī vairākas funkcijas, kuras pašlaik ir dažādām ministrijām, varētu nodot vietvaru rokās, tādējādi mazinot valsts centralizāciju.[3][4]

2019. gada janvārī K. Gerhards tika apstiprināts par zemkopības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. No 2019. gada 19. jūnija līdz 8. jūlijam bija arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs.[5]

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 7. jūnijā, svētdienā, Gerhards 0,41 promiles reibumā ar dienesta automašīnu Pils laukumā, mēģinot apbraukt dievkalpojuma dalībnieku pūli, uzbrauca uz kājas vienai no tā dalībniecēm. Gerhards kategoriski noliedza, ka būtu lietojis alkoholu, un uzrādītās promiles skaidroja ar pretsaaukstēšanās zāļu lietošanu.[6][7] Latvijas Romas katoļu baznīca Gerhardam pārmeta neiecietību pret dievkalpojuma dalībniekiem un pārvietošanos lielā ātrumā.[8][9] 11. jūnijā Gerhards tikās ar Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu un cietušo dalībnieci un atvainojās visiem notikuma dalībniekiem par savu nepacietību, norādot, ka viņam nav bijis nodoms aizskart ticīgo jūtas.[10][11] Valsts policija Gerhardam par negadījumu piesprieda 7 eiro administratīvo sodu.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jurijs Strods
Latvijas ekonomikas ministrs
2007. gada 20. decembris2009. gada 12. marts
Pēctecis:
Artis Kampars
Priekštecis:
Ainārs Šlesers
Latvijas satiksmes ministrs
2009. gada 12. marts2010. gada 3. novembris
Pēctecis:
Uldis Augulis
Priekštecis:
Romāns Naudiņš
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2014. gada 5. novembris2019. gada 23. janvāris
Pēctecis:
Juris Pūce
Priekštecis:
Jānis Dūklavs
Latvijas zemkopības ministrs
2019. gada 23. janvārispašlaik
Pēctecis:
amatā