Kaspars Gerhards

Vikipēdijas lapa
Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards 2017. gadā
Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
Amatā
2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Jurijs Strods
Pēctecis Artis Kampars
Latvijas Republikas satiksmes ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Ainārs Šlesers
Pēctecis Uldis Augulis
Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Romāns Naudiņš
Pēctecis Juris Pūce
Latvijas Republikas zemkopības ministrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Jānis Dūklavs
Pēctecis Didzis Šmits

Dzimšanas dati 1969. gada 7. februārī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte

Kaspars Gerhards (dzimis 1969. gada 7. februārī Jelgavā) ir latviešu ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs. Iepriekš bijis augsta ranga ierēdnis (valsts sekretārs) un dažādu nozaru ministrs vairākās valdībās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījās Rīgas 1. vidusskolā (1976—1987), studēja ekonomiku Latvijas Universitātē (1987—1993), iestājās studentu korporācijā Lettonia. 1994. gadā apguva vācu valodu Gētes institūtā un 1995. gadā papildinājās Vestfālenes Vilhelma Universitātē Minsterē (Westfälische Wilhelms-Universität Münster).[1]

No 1993. līdz 1995. gadam strādāja Ekonomikas ministrijā par ministra Ojāra Kehra palīgu, vēlāk darbojās "Ekonomistu apvienībā 2010" un Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondā. Laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam K. Gerhards bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos. 1999. gadā atgriezās darbā Ekonomikas ministrijā, kur līdz 2007. gadam bija valsts sekretārs.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas PSR laikā darbojies komjaunatnē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, darbojoties valsts pārvaldē, nav bijis partiju biedrs.

2007. gada 20. decembrī Ekonomikas ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Kasparu Gerhardu politiskā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kā partijai nepiederošu cilvēku izvirzīja ekonomikas ministra amatam.[2] Tajā pašā dienā Saeima apstiprināja Ivara Godmaņa vadīto valdību un K. Gerhards kļuva par tās ekonomikas ministru. 2008. gada 7. janvārī Gerhards kļuva par TB/LNNK biedra kandidātu, vēlāk uzņemts partijā.

2009. gada 12. martā K. Gerhards kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska valdībā (amatā līdz 2010. gadam). 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības (sarakstā viņš bija otrais numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā — tomēr Nacionālā apvienība Zemgales vēlēšanu apgabalā ieguva tikai vienu vietu).

2014. gada novembrī K. Gerhards kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Laimdotas Straujumas valdībā, amatu saglabāja arī tai sekojošajā Māra Kučinska valdībā.

2017. gadā K. Gerhards paziņoja, ka vēlas samazināt esošo administratīvo vienību skaitu uz 29,[3] definējot šo kā administratīvi-teritoriālās reformas otro posmu, ar mērķi apvienot novadus un samazināt pašvaldību skaitu, kā arī vairākas funkcijas, kuras pašlaik ir dažādām ministrijām, varētu nodot vietvaru rokās, tādējādi mazinot valsts centralizāciju.[4][5]

2019. gada janvārī K. Gerhards tika apstiprināts par zemkopības ministru Krišjāņa Kariņa 1. valdībā. No 2019. gada 19. jūnija līdz 8. jūlijam bija arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs,[6] bet no 2021. gada 14. maija līdz 3. jūnijam un no 2022. gada 19. maija līdz 26. maijam — arī ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs.[7][8]

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 7. jūnijā, svētdienā, Gerhards 0,41 promiles reibumā ar dienesta automašīnu Pils laukumā, mēģinot apbraukt dievkalpojuma dalībnieku pūli, uzbrauca uz kājas vienai no tā dalībniecēm. Gerhards kategoriski noliedza, ka būtu lietojis alkoholu, un uzrādītās promiles skaidroja ar pretsaaukstēšanās zāļu lietošanu.[9][10] Latvijas Romas katoļu baznīca Gerhardam pārmeta neiecietību pret dievkalpojuma dalībniekiem un pārvietošanos lielā ātrumā.[11][12] 11. jūnijā Gerhards tikās ar Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu un cietušo dalībnieci un atvainojās visiem notikuma dalībniekiem par savu nepacietību, norādot, ka viņam nav bijis nodoms aizskart ticīgo jūtas.[13][14] Valsts policija Gerhardam par negadījumu piesprieda 7 eiro administratīvo sodu.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. I. Godmaņa valdības ministru dzīves un darba gaitu apraksts
  2. TB/LNNK ekonomikas ministra amatam virza Gerhardu
  3. «Gerhards iezīmē robežas». Skatīts: 2018-06-11.
  4. «Gerhards: Mudinot vietvaras sadarboties, tām varētu nodot vairāk funkciju» (latviešu). Skatīts: 2018-06-11.
  5. «Kaspars Gerhards par pašvaldību apvienošanu un ugunsgrēku Jūrmalas izgāztuvē». lr1.lsm.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-07. Skatīts: 2018-06-11.
  6. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 22. jūnijā.
  7. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karins-atlaiz-ekonomikas-ministru-vitenbergu.a404307/
  8. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-paraksta-rikojumu-par-ekonomikas-ministra-vitenberga-demisiju.a457342/
  9. «Gerhards satiksmes negadījuma brīdī bijis 0,41 promiles reibumā». Delfi. 2015. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
  10. «TV3: Gerhards Vecrīgas incidenta brīdī bijis 0,41 promiles reibumā». Latvijas Avīze. 2015. gada 12. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. decembrī. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
  11. «Katoļu baznīca pārmet Gerhardam neiecietību». Delfi. 2015. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
  12. «Katoļu baznīca pārmet ministram Gerhardam neiecietību». Kasjauns.lv. 2015. gada 9. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembrī. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
  13. «Gerhards ticīgajiem atvainojies par nepacietību». Delfi. 2015. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
  14. «Gerhards atvainojies ticīgajiem par savu nepacietību». Dienas Bizness. 2015. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 14. jūnijā.
  15. «Gerhardam par uzbraukšanu dievlūdzējai Vecrīgā - septiņu eiro sods». Delfi. 2015. gada 26. augusts. Skatīts: 2016. gada 12. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jurijs Strods
Latvijas ekonomikas ministrs
2007. gada 20. decembris2009. gada 12. marts
Pēctecis:
Artis Kampars
Priekštecis:
Ainārs Šlesers
Latvijas satiksmes ministrs
2009. gada 12. marts2010. gada 3. novembris
Pēctecis:
Uldis Augulis
Priekštecis:
Romāns Naudiņš
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2014. gada 5. novembris2019. gada 23. janvāris
Pēctecis:
Juris Pūce
Priekštecis:
Jānis Dūklavs
Latvijas zemkopības ministrs
2019. gada 23. janvāris2022. gada 14. decembris
Pēctecis:
Didzis Šmits