Pāriet uz saturu

Aigars Štokenbergs

Vikipēdijas lapa
Aigars Štokenbergs
Aigars Štokenbergs 2006. gadā
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2006. gada 8. aprīlis  2006. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Krišjānis Kariņš
Pēctecis Jurijs Strods
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Amatā
2006. gada 7. novembris  2007. gada 19. oktobris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Māris Kučinskis
Pēctecis Edgars Zalāns
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
2010. gada 3. novembris  2011. gada 25. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Mareks Segliņš
Pēctecis Gaidis Bērziņš

Dzimšanas dati 1963. gada 29. augustā (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Tautas partija (2001—2007)
SCP (2008—2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Sandra Štokenberga
Profesija jurists, ekonomists, uzņēmējs
Augstskola LVU
Banku augstskola

Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir bijis Tautas partijas biedrs, viens no "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem,[1] pēc tam partijas "Vienotība" biedrs.

A. Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu,[2] 1986. gadā — Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc augstskolas beigām divus gadus strādājis Latvijas PSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu (viņa sievastēvs Aivars Bruss bija galvenais agronoms šajā kopsaimniecībā). 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma A. Štokenbergu iecēla par LPSR tautas tiesnesi.[3]

1993. gadā kļuvis par Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieku.

1999. gadā A. Štokenbergs absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[4]

Darbojies nekustamo īpašumu biznesā. 2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis A. Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā.[5]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo pieredzi politikā guvis kā sievastēva PSRS tautas deputāta Aivara Brusa palīgs, viņam darbojoties PSRS Tautas deputātu kongresā Maskavā.

Politikā iesaistījies kā Andra Šķēles izveidotās Tautas partijas biedrs. 2001. gadā viņš nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un 2004. gadā — Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos,[6] bet 2006. gada aprīlī, pēc "Jaunā laika" aiziešanas no valdības, ieņēma ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā, stājoties Artura Krišjāņa Kariņa vietā.

2006. gada oktobrī A. Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā A. Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš par valdības un savas partijas kritiku tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni.[7] A. Štokenbergs dibināja politisko organizāciju "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī", kļūst par tās priekšsēdētāju. 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojās Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei.[8] 2008. gadā viņa dibinātā organizācija pārtapa partijā "Sabiedrība citai politikai", kļūstot par tās līdzpriekšsēdētāju, bet 2009. gadā kļuva par partijas priekšsēdētāju Gata Kokina vietā.

2009. gada 13. janvārī A. Štokenbergs bija galvenais organizators protestam Doma laukumā pret valstī realizēto politiku. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus.[9] Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem, taču pēc tā sākās nekārtības, kas pārauga Saeimas apmētāšanā un Vecrīgas grautiņā ar sadursmēm, demolēšanu un veikalu aplaupīšanu. Šie notikumi bija daļa no Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes, kas izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas un paātrināja Ivara Godmaņa valdības demisiju 2009. gada 20. februārī.

2010. gada oktobrī A. Štokenbergs tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība", kurā iesaistījās "Sabiedrība citai politikai" kopā ar partijām "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība". Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2. novembrī, un jau 3. novembrī tika apstiprināts Valda Dombrovska 2. Ministru kabinets, kurā A. Štokenbergam tika atvēlēts tieslietu ministra amats. Sakarā ar ministra pienākumu uzņemšanos, viņš uz laiku nolika deputāta mandātu. 2011. gadā pēc Lindas Mūrnieces demisijas viņš vienlaicīgi uzņēmās arī iekšlietu ministra amatu.

Kandidējot ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta Zemgales apgabalā, A. Štokenbergs saņēma visvairāk (6212) svītrojumu, un, lai arī sarakstā bija iekļauts ar pirmo numuru, palika pēdējais un netika ievēlēts.[10]

Pēc aktīvas politiskās darbības beigām A. Štokenbergs atkal ir pievērsies uzņēmējdarbībai.[11] 2012. gada maijā satiksmes ministrs Aivis Ronis iecēla A. Štokenbergu par AS "Pasažieru vilciens" valdes locekli.[12]

  1. Sabiedrība citai politikai pārtop partijā, Liene Barisa, raksts laikrakstā NRA (06.09.2008.), informācija iegūta 18.09.2008.
  2. Aigars Štokenbergs Arhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē., ziņas par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
  3. LPSR Augstākās Padomes sēdes stenogramma (01.03.1990.), informācija iegūta 18.09.2008.
  4. Aigars Štokenbergs Arhivēts 2012. gada 31. jūlijā, at Archive.is, ziņas par 9. Saeimas deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
  5. Latvijas ietekmīgākie miljonāri — Kargins, Šķēle un Krasovickis[novecojusi saite], Aleksis Zoldners, raksts portālā apollo.lv (20.08.2008.), informācija iegūta 18.09.2008.
  6. Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos būs Aigars Štokenbergs Arhivēts 2008. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē., Dace Kārkliņa, LETA, ziņa pārpublicēta PrivatBank mājaslapā (13.12.2004.), informācija iegūta 18.09.2008.
  7. Kalvītis padzen Štokenbergu; Pabriks noliek ministra portfeli Arhivēts 2008. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē., LETA/TVNET (19.10.2007.), informācija iegūta 18.09.2008.
  8. Aigars Štokenbergs Arhivēts 2008. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē., informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
  9. Protesta akcija Doma laukumā pāraug vardarbībā Arhivēts 2009. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē. www.tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  10. «2011. gada 11.Saeimas vēlēšanas; 1. VIENOTĪBA, Zemgales apgabals». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2012. gada 26. oktobrī.
  11. Štokenbergs būvē rūpnīcu Zviedrijā un neplāno atgriezties politikā delfi.lv
  12. «Atkāpjas arī pārējā 'Pasažieru vilciena' valde». delfi.lv. 2012. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 21. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Krišjānis Kariņš
Latvijas ekonomikas ministrs
2006. gada 8. aprīlis2006. gada 7. novembris
Pēctecis:
Jurijs Strods
Priekštecis:
Māris Kučinskis
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
2006. gada 7. novembris2007. gada 19. oktobris
Pēctecis:
Edgars Zalāns
Priekštecis:
Mareks Segliņš
Latvijas tieslietu ministrs
2010. gada 3. novembris2011. gada 25. oktobris
Pēctecis:
Gaidis Bērziņš