Aigars Štokenbergs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aigars Štokenbergs
Aigars Stokenbergs saeima.jpg
Aigars Štokenbergs 2006. gadā
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
2006. gada 8. aprīlis — 2006. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Krišjānis Kariņš
Pēctecis Jurijs Strods
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2007. gada 19. oktobris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Māris Kučinskis
Pēctecis Edgars Zalāns
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Mareks Segliņš
Pēctecis Gaidis Bērziņš

Dzimšanas dati 1963. gada 29. augustā (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Tautas partija (?-2007)
SCP (2008-2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Sandra Štokenberga
Profesija jurists, ekonomists, uzņēmējs
Augstskola LVU
Banku augstskola

Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir bijis Tautas partijas biedrs, viens no "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem,[1] tagad partijas "Vienotība" biedrs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu,[2] 1986. gadā — Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc augstskolas beigām divus gadus strādājis Latvijas PSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu. 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma A. Štokenbergu iecēla par LPSR tautas tiesnesi.[3]

1999. gadā A. Štokenbergs absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[4]

Darbojies nekustamo īpašumu biznesā. 2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis A. Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā.[5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politikā iesaistījies kā Andra Šķēles izveidotās Tautas partijas biedrs, 2004. gadā kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos,[6] bet 2006. gada aprīlī, pēc "Jaunā laika" aiziešanas no valdības, ieņēma Ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā.

2006. gada oktobrī A. Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā A. Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš par valdības un savas partijas kritiku tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni.[7] 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei.[8]

2010. gada oktobrī A. Štokenbergs tika ievēlēts 10. Saeimā, kas uz pirmo sēdi sanāca 2. novembrī. 3. novembrī tika apstiprināts Valda Dombrovska 2. Ministru kabinets, kurā A. Štokenbergam tika atvēlēts tieslietu ministra amats, sakarā ar ministra pienākumu uzņemšanos, viņš uz laiku nolika deputāta mandātu.

Kandidējot ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta Zemgales apgabalā, A. Štokenbergs saņēma visvairāk (6212) svītrojumu, un, lai arī sarakstā bija iekļauts ar pirmo numuru, palika pēdējais un netika ievēlēts.[9]

Pēc aktīvas politiskās darbības beigām A. Štokenbergs atkal ir pievērsies uzņēmējdarbībai.[10] 2012. gada maijā satiksmes ministrs Aivis Ronis iecēla A. Štokenbergu par AS "Pasažieru vilciens" valdes locekli.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sabiedrība citai politikai pārtop partijā, Liene Barisa, raksts laikrakstā NRA (06.09.2008.), informācija iegūta 18.09.2008.
  2. Aigars Štokenbergs, ziņas par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
  3. LPSR Augstākās Padomes sēdes stenogramma (01.03.1990.), informācija iegūta 18.09.2008.
  4. Aigars Štokenbergs, ziņas par 9. Saeimas deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
  5. Latvijas ietekmīgākie miljonāri — Kargins, Šķēle un Krasovickis, Aleksis Zoldners, raksts portālā apollo.lv (20.08.2008.), informācija iegūta 18.09.2008.
  6. Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos būs Aigars Štokenbergs, Dace Kārkliņa, LETA, ziņa pārpublicēta PrivatBank mājaslapā (13.12.2004.), informācija iegūta 18.09.2008.
  7. Kalvītis padzen Štokenbergu; Pabriks noliek ministra portfeli, LETA/TVNET (19.10.2007.), informācija iegūta 18.09.2008.
  8. Aigars Štokenbergs, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
  9. «2011.gada 11.Saeimas vēlēšanas; 1. VIENOTĪBA, Zemgales apgabals». CVK. Skatīts: 2012. gada 26. oktobrī.
  10. Štokenbergs būvē rūpnīcu Zviedrijā un neplāno atgriezties politikā delfi.lv
  11. «Atkāpjas arī pārējā 'Pasažieru vilciena' valde». delfi.lv. 2012. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 21. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Krišjānis Kariņš
Latvijas ekonomikas ministrs
2006. gada 8. aprīlis2006. gada 7. novembris
Pēctecis:
Jurijs Strods
Priekštecis:
Māris Kučinskis
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
2006. gada 7. novembris2007. gada 19. oktobris
Pēctecis:
Edgars Zalāns
Priekštecis:
Mareks Segliņš
Latvijas tieslietu ministrs
2010. gada 3. novembris2011. gada 25. oktobris
Pēctecis:
Gaidis Bērziņš