Pāriet uz saturu

Martins Dukurs

Vērtīgs raksts
Vikipēdijas lapa
Martins Dukurs
Martins Dukurs 2020. gadā
Personas dati
Dzimis 1984. gada 31. martā (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Augums 179 cm
Svars 75 kg
Izglītība
Vidusskola Siguldas 1. vidusskola
Universitāte Latvijas Universitāte
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Skeletons
Profesionāļa karjera 1998—2022
Treneris Dainis Dukurs
Pasaules kausa informācija
Debija PK posmos 2000
Uzvaras PK posmos 61
Pjedestāli PK posmos 90
Pasaules kausa tituli 11 (2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2021, 2022)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 4 (2006, 2010, 2014, 2018 2022)
Medaļas 2 sudrabi
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 12
Medaļas 6 zelti, 1 sudrabs
Sasniegumi un tituli

Infokaste atjaunota 2022. gada 15. janvārī

 
Medaļas
Ziemas olimpiskās spēles
Sudrabs Vankūvera 2010
Sudrabs Soči 2014
Pasaules čempionāts
Zelts Kēnigszē 2011
Zelts Leikpleisida 2012
Zelts Vinterberga 2015
Zelts Īglsa 2016
Zelts Kēnigszē 2017
Zelts Vistlera 2019
Sudrabs Sanktmorica 2013
Eiropas čempionāts
Zelts Īglsa 2010
Zelts Vinterberga 2011
Zelts Altenberga 2012
Zelts Īglsa 2013
Zelts Kēnigszē 2014
Zelts Laplaņa 2015
Zelts Sanktmorica 2016
Zelts Vinterberga 2017
Zelts Īglsa 2018
Zelts Īglsa 2019
Zelts Sigulda 2020
Zelts Sanktmorica 2022
Sudrabs Vinterberga 2021

Martins Dukurs (dzimis 1984. gada 31. martā Rīgā) ir bijušais latviešu skeletonists. Pēc karjeras beigām — treneris. M. Dukurs ir divu olimpisko spēļu sudraba medaļu ieguvējs (2010; 2014), vienpadsmitkārtējs pasaules kausa izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs pasaules (2011, 2012, 2015, 2016, 2017, 2019) un divpadsmitkārtējs[1] Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Ar skeletonu nodarbojās kopš 1998. gada, Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās ziemas olimpiskajās spēlēs (2006, 2010, 2014, 2018, 2022), 2006. gadā Turīnā izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā Vankūverā un 2014. gadā Sočos — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem Latvijas sportistiem ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. 2022. gadā beidzis skeletonista karjeru.

Viņa brālis Tomass Dukurs arī bija skeletonists, bet abu treneris bija viņu tēvs Dainis Dukurs. Absolvējis Latvijas Universitāti. Dzīvo Siguldā.

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras sākums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.[2] 2000. gada 1. decembrī Vinterbergā debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.[3] 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā.

Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties 2004. gada 26. novembrī Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. Leikplesidas trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā.

2005.—2009. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.[4] Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem.

2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.[5] 2007. gada Pasaules čempionātā Sanktmoricā viņš izcīnīja 6. vietu.[6] Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem.

2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. Pasaules čempionātā Altenbergā tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.[7] 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. 2009. gada Pasaules čempionātā Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,[8][9] savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.[10] Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.[11]

2009.—2010. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos Pārksitijā.[12][13] Nākamajā posmā Leikpleisidā viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — Čezānā tika izcīnīta 2. vieta, Vinterbergā otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt Altenbergā latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras (Kēnigszē un Īglsa) un ieņēma trešo vietu Sanktmoricā. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,[14] tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.[15]

2010. gada olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.[16]

Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs

2010. gada olimpiskajās spēlēs M. Dukurs bija Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā.[17][18] Pirms sacensību sākuma laikraksta Calgary Herald skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.[19]

Pirmajā braucienā M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu Kanādas sportistu Džonu Montgomeriju apsteidza par 0,28 sekundēm.[20] Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.[21] Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.[22] Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.[23][24] Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.[25]

Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs 2010. gada 18. martā saņēma 50 000 latu prēmiju no Izglītības un zinātnes ministrijas, bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.[26] 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.[27][28][29]

2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros[30] un iestādīja sudrabapsi Olimpiešu alejā.[31]

2010.—2011. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010.—2011. gada Pasaules kausa sezonas pirmais posms norisinājās Vistleras trasē, Kanādā, 2010. gada 26. novembrī, kurā izcīnīja sudraba medaļu olimpiskajās spēlēs. Posmā uzvaru svinēja kanādietis Džons Montgomerijs, taču M. Dukurs palika 5. vietā.[32][33] Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, 2. februārī. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.[34][35] Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs Aleksandrs Tretjakovs.[36][37][38] Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.[39][40][41] Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi.

2010. gada 2. decembrī M. Dukurs tika nominēts Latvijas Gada balvai sportā nominācijā "Labākais Latvijas sportists".[42] 2010. gada 23. decembrī M. Dukurs tika atzīts par 2010. gada labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma LTV7 speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.[43][44]

2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju Sergeju Čudinovu (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.[45] 23. janvārī Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.[46] 28. janvārī ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.[47][48] Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza Jaunzēlandes sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.[49] Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā.

2011. gada 24. un 25. februārī notika Pasaules čempionāts Kēnigszē trasē Vācijā.[50][51] Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.[52] Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.[53] Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.[54]

2011.—2012. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Īglsā, kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).[55] Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā Laplaņā 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.[56] Sezonas trešajā posmā Vinterbergā tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.[57] Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,[58] ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.[59] 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras.

Martins Dukurs, saņemot Latvijas Gada balvu sportā 2011. gadā

2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas tika atzīts par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.[60][61] 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.[62] 2012. gada 14. janvārī notikušajā Pasaules kausa posmā Kēnigszē trasē M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.[63] Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.[64] Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.[65] Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.[66] Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti Franku Rommelu apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.[67] M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.[68] Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.[69]

2012. gada Pasaules čempionāts notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.[70] Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).[71] Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.[72] M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.[73] Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos.

2012.—2013. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.[74] Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. 17. novembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.[75] Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.[76] Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis Franks Rommels). 17. decembrī viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.[77] Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz Latvijas Gada balvu sportā kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions BMX Māris Štrombergs. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru Laplaņas trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.[78]

2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru Altenbergas trasē, kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.[79] Uzvara tika gūta arī Kēnigszē trasē, divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli Tomasu) apsteidzot par 198 punktiem.[80] 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.[81] 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva Aleksandra Tretjakova.[82] Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 eiro naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.[83] Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.[84]

Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts Ginesa pasaules rekordu grāmatā.[85]

2013.—2014. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē 2013. gada 30. novembrī.[86] Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē 2013. gada 6. decembrī, viņš ierindojās 2. vietā.[87] Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.[88] 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par Latvijas gada labāko sportistu.

2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.[89] Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.[90] Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.[91] Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.[92] Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.[93] Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.[94]

Pirms 2014. gada ziemas olimpisko spēļu M. Dukurs britu laikraksta The Daily Telegraph vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.[95]

Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,[96] piekāpjoties Krievijas sportistam Aleksandram Tretjakovam. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs.

2017. gada 22. novembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam Aleksandram Tretjakovam,[97] kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr 2018. gada 1. februārī Sporta arbitrāžas tiesas attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.[98]

2014.—2015. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. 2015. gada 6. martā Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu.

M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Latvijas gada labāko sportistu.[99] Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā.

2015.—2016. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās Junam Sonbinam, iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. 2016. gada 19. februārī M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem.

Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par gada labāko sportistu Latvijā.[100]

2016.—2017. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi Kristoferam Grotheram. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. 2017. gada 26. februārī Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu.

2017.—2018. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.[101] Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā.

2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas.

2018.—2019. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018.—2019. gada Pasaules kausa 1. posmā Siguldā ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam Ņikitam Tregubovam. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.[102] Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.[103] 2019. gada Pasaules čempionātā Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.[104]

2019.—2020. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019.—2020. gada Pasaules kausa sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par Latvijas gada labāko sportistu.[105] Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.[106] Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.[107] 2020. gada Pasaules čempionātā Altenbergas trasē ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.[108]

2021.—2022. gada sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.[109]

Savā piektajā olimpiskajā startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu.

Karjeras beigas un trenera darbs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada augustā 38 gadu vecumā M. Dukurs paziņoja par sportista karjeras beigšanu.[110]

Pēc karjeras beigām pievērsies trenera darbam un strādā ar Lielbritānijas skeletonistu komandu.[111]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martins Dukurs ir dzimis 1984. gada 31. martā Rīgā. Brālis Tomass Dukurs arī ir skeletonists. Viņu tēvs Dainis Dukurs ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.[16] Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar volejbolu, vieglatlētiku.[112]

M. Dukurs dzīvo Siguldā. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,[113] Siguldas valsts ģimnāzijā un Latvijas Universitātē,[113] ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.[2] Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.[16]

M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi Biznesa augstskolu "Turība", strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.[16] Ģimene audzina divas meitas.[114]

Karjeras rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Trešais brauciens Ceturtais brauciens Summa Vieta
2006 Valsts karogs: Itālija Turīna 58,79 (10) 58,60 (5) — — 1:57,39 (+1,51) 7
2010 Valsts karogs: Kanāda Vankūvera 52,32 (1) 52,59 (2) 52,28 (2) 52,61 (2) 3:29,80 (+0,07) 2
2014 Valsts karogs: Krievija Soči 56,18 (2) 56,37 (2) 56,26 (1) 56,29 (2) 3:45,10 (+0,81) 2
2018 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana 50,85 (5) 50,38 (2) 50,32 (2) 50,76 (5) 3:22,31 (+1,76) 4
2022 Valsts karogs: Ķīna Pekina 1:00,62 (6) 1:00,62 (3) 1:00,40 (4) 1:01,12 (13) 4:02,76 (+1,75) 7

Pasaules čempionāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Trešais brauciens Ceturtais brauciens Summa Vieta
2007 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:10,61 (13) 1:09,79 (2) 1:09,56 (9) 1:09,65 (13) 4:39,61 (+3,35) 6
2008 Valsts karogs: Vācija Altenberga 59,18 (10) 58,73 (1) 58,93 (6) 59,36 (8) 3:56,20 (+1,49) 5
2009 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida 56,69 (9) 55,70 (11) 55,29 (5) — 2:47,68 (+1,10) 11
2011 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 51,18 (1) 50,67 (1) 50,94 (1) 50,91 (1) 3:23,70 1
2012 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida 53,77 (1) 54,37 (1) 54,34 (1) 54,61 (1) 3:37,09 1
2013 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:07,87 (2) 1:07,99 (2) 1:08,72 (3) 1:07,80 (1) 4:32,38 (+0,03) 2
2015 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 55,94 (1) 56,10 (2) 55,51 (1) 55,68 (1) 3:43,23 1
2016 Valsts karogs: Austrija Īglsa 52,14 (1) 52,50 (1) 52,11 (1) 52,09 (1) 3:28,84 1
2017 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 50,99 (1) 50,96 (1) 50,60 (4) 50,93 (4) 3:23,48 1
2019 Valsts karogs: Kanāda Vistlera 52,15 (1) 51,91 (1) 51,92 (1) 52,13 (1) 3:28,11 1
2020 Valsts karogs: Vācija Altenberga 56,30 (4) 56,25 (4) 56,77 (6) 56,06 (2) 3:45,38 (+0,57) 4
2021 Valsts karogs: Vācija Altenberga 57,43 (11) 57,70 (17) 57,65 (16) 57,91 (17) 3:50,69 (+4.38) 16

Eiropas čempionāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Summa Vieta
2005 Valsts karogs: Vācija Altenberga 1:00,16 (13) 1:01.03 (10) 2:01.19 (+2.25) 10
2006 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:10,31 (7) 1:09,82 (6) 2:20,13 (+1,33) 8
2007 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 48,09 (3) 48,34 (7) 1:36,43 (+0,30) 4
2008 Valsts karogs: Itālija Čezāna 57,98 (4) 58,38 (5) 1:56,36 (+1,08) 5
2009 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:08,97 (7) 1:09,51 (11) 2:18,48 (+ 2.71) 11
2010 Valsts karogs: Austrija Īglsa 53,17 (1) 52,97 (1) 1:46,14 1
2011 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 57,48 (1) 57,93 (1) 1:55,41 1
2012 Valsts karogs: Vācija Altenberga 57,18 (1) 56,97 (1) 1:54,15 1
2013 Valsts karogs: Austrija Īglsa 52,68 (1) 52,45 (1) 1:45,13 1
2014 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 50,66 (1) 50,17 (1) 1:40,83 1
2015 Valsts karogs: Francija Laplaņa 59,77 (1) — 59,77 1
2016 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:09,28 (1) 1:09,05 (2) 2:18,33 1
2017 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 56,14 (1) 55,90 (2) 1:52.04 1
2018 Valsts karogs: Austrija Īglsa 53,15 (1) 52,88 (1) 1:46,03 1
2019 Valsts karogs: Austrija Īglsa 53,02 (1) 53,15 (2) 1:46,17 1
2020 Valsts karogs: Latvija Sigulda 50,15 (1) 49,94 (1) 1:40,09 1
2021 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 56,46 (3) 56,07 (1) 1:52,53 (+0.17) 2
2022 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:07,01 (1) 1:07,38 (1) 2:14,39 1

Pasaules kauss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona 1. posms 2. posms 3. posms 4. posms 5. posms 6. posms 7. posms 8. posms 9. posms Vieta Punkti
2004.—2005. Vinterberga
37 		Altenberga
20 		Īglsa
— 		Sigulda
14 		Čezāna
10 		Sanktmorica
19 		Leikplesida
13 		19 139
2005.—2006. Kalgari
26 		Leikplesida
10 		Īglsa
20 		Sigulda
20 		Kēnigszē
16 		Sanktmorica
14 		Altenberga
19 		20 151
2006.—2007. Kalgari
18 		Pārksitija
23 		Leikplesida
24 		Nagano
15 		Īglsa
9 		Čezāna
— 		Vinterberga
3 		Kēnigszē
5 		12 255
2007.—2008. Kalgari
7 		Pārksitija
11 		Leikplesida
4 		Čezāna
7 		Čezāna
7 		Sanktmorica
6 		Kēnigszē
11 		Vinterberga
1 		5 1369
2008.—2009. Vinterberga
3 		Altenberga
2 		Īglsa
3 		Kēnigszē
4 		Sanktmorica
17 		Vistlera
12 		Pārksitija
12 		Pārksitija
11 		6 1282
2009.—2010. Pārksitija
1 		Leikplesida
3 		Čezāna
2 		Vinterberga
1 		Altenberga
5 		Kēnigszē
1 		Sanktmorica
3 		Īglsa
1 		1 1694
2010.—2011. Vistlera
5 		Kalgari
1 		Pārksitija
3 		Leikplesida
2 		Īglsa
1 		Vinterberga
1 		Sanktmorica
1 		Čezāna
1 		1 1719
2011.—2012. Īglsa
1 		Laplaņa
1 		Vinterberga
1 		Altenberga
1 		Kēnigszē
6 		Sanktmorica
1 		Vistlera
1 		Kalgari
1 		1 1751
2012.—2013. Leikplesida
1 		Pārksitija
1 		Vistlera
2 		Vinterberga
1 		Laplaņa
1 		Altenberga
1 		Kēnigszē
1 		Īglsa
1 		Soči
1 		1 2010
2013.—2014. Kalgari
1 		Pārksitija
2 		Leikplesida
8 		Vinterberga
1 		Sanktmorica
1 		Sanktmorica
1 		Īglsa
1 		Kēnigszē
1 		1 1720
2014.—2015. Leikplesida
1 		Kalgari
1 		Altenberga
1 		Kēnigszē
2 		Sanktmorica
1 		Laplaņa
1 		Īglsa
1 		Soči
2 		1 1770
2015.—2016. Altenberga
1 		Vinterberga
1 		Kēnigszē
1 		Leikplesida
1 		Pārksitija
1 		Vistlera
1 		Sanktmorica
2 		Kēnigszē
1 		1 1785
2016.—2017. Vistlera
4 		Leikplesida
5 		Altenberga
2 		Vinterberga
1 		Sanktmorica
1 		Kēnigszē
6 		Īglsa
1 		Phjončhana
1 		1 1662
2017.—2018. Leikplesida
1 		Pārksitija
2 		Vistlera
6 		Vinterberga
2 		Īglsa
1 		Altenberga
5 		Sanktmorica
Diskvalificēts 		Kēnigszē
2 		4 1440
2018.—2019. Sigulda
2 		Vinterberga
7 		Altenberga
7 		Īglsa
1 		Sanktmorica
8 		Leikplesida
2 		Kalgari
3 		Kalgari
4 		3 1533
2019.—2020. Leikplesida
2 		Leikplesida
2 		Vinterberga
4 		Laplaņa
2 		Īglsa
1 		Kēnigszē
7 		Sanktmorica
1 		Sigulda
1 		1 1665
2020.—2021. Sigulda1
1 		Sigulda2
1 		Īglsa1
1 		Īglsa2
1 		Vinterberga
2 		Sanktmorica
2 		Kēnigszē
11 		Īglsa3
— 		1 1456
2021.—2022. Īglsa1
2 		Īglsa2
11 		Altenberga
3 		Vinterberga1
4 		Altenberga2
1 		Sigulda
2 		Vinterberga2
1 		Santktmorica
1 		1 1623

Uzvaras Pasaules kausa posmos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nr. Datums Trase
1. 2008. gada 8. februāris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
2. 2009. gada 14. novembris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pārksitija
3. 2009. gada 11. decembris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
4. 2010. gada 8. janvāris Valsts karogs: Vācija Kēnigszē
5. 2010. gada 23. janvāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
6. 2010. gada 2. decembris Valsts karogs: Kanāda Kalgari
7. 2011. gada 15. janvāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
8. 2011. gada 23. janvāris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
9. 2011. gada 28. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
10. 2011. gada 4. februāris Valsts karogs: Itālija Čezāna
11. 2011. gada 3. decembris Valsts karogs: Austrija Īglsa
12. 2011. gada 9. decembris Valsts karogs: Francija Laplaņa
13. 2011. gada 16. decembris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
14. 2012. gada 6. janvāris Valsts karogs: Vācija Altenberga
15. 2012. gada 21. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
16. 2012. gada 4. februāris Valsts karogs: Kanāda Vistlera
17. 2012. gada 10. februāris Valsts karogs: Kanāda Kalgari
18. 2012. gada 9. novembris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida
19. 2012. gada 17. novembris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pārksitija
20. 2012. gada 7. decembris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
21. 2012. gada 14. decembris Valsts karogs: Francija Laplaņa
22. 2013. gada 5. janvāris Valsts karogs: Vācija Altenberga
23. 2013. gada 12. janvāris Valsts karogs: Vācija Kēnigszē
24. 2013. gada 19. janvāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
25. 2013. gada 15. februāris Valsts karogs: Krievija Soči
26. 2013. gada 30. novembris Valsts karogs: Kanāda Kalgari
27. 2014. gada 3. janvāris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
28. 2014. gada 10. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
29. 2014. gada 12. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
30. 2014. gada 18. janvāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
31. 2014. gada 25. janvāris Valsts karogs: Vācija Kēnigszē
32. 2014. gada 12. decembris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida
33. 2014. gada 19. decembris Valsts karogs: Kanāda Kalgari
34. 2015. gada 10. janvāris Valsts karogs: Vācija Altenberga
35. 2015. gada 23. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
36. 2015. gada 30. janvāris Valsts karogs: Francija Laplaņa
37. 2015. gada 7. februāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
38. 2015. gada 28. novembris Valsts karogs: Vācija Altenberga
39. 2015. gada 4. decembris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
40. 2015. gada 12. decembris Valsts karogs: Vācija Kēnigszē
41. 2016. gada 9. janvāris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida
42. 2016. gada 16. janvāris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pārksitija
43. 2016. gada 23. janvāris Valsts karogs: Kanāda Vistlera
44. 2016. gada 27. februāris Valsts karogs: Vācija Kēnigszē
45. 2017. gada 14. janvāris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
46. 2017. gada 20. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
47. 2017. gada 3. februāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
48. 2017. gada 17. marts Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana
49. 2017. gada 10. novembris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida
50. 2017. gada 15. decembris Valsts karogs: Austrija Īglsa
51. 2019. gada 19. janvāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
52. 2020. gada 17. janvāris Valsts karogs: Austrija Īglsa
53. 2020. gada 31. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica
54. 2020. gada 15. februāris Valsts karogs: Latvija Sigulda
55. 2020. gada 20. novembris Valsts karogs: Latvija Sigulda
56. 2020. gada 27. novembris Valsts karogs: Latvija Sigulda
57. 2020. gada 11. decembris Valsts karogs: Austrija Īglsa
58. 2020. gada 18. decembris Valsts karogs: Austrija Īglsa
59. 2021. gada 17. decembris Valsts karogs: Vācija Altenberga
60. 2022. gada 7. janvāris Valsts karogs: Vācija Vinterberga
61. 2022. gada 14. janvāris Valsts karogs: Šveice Sanktmorica

Sasniegumi un apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskie tituli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā». sportacentrs.com.
  2. ↑ 2,0 2,1 Ilvars Koscinkevičs. «Sudraba braucējs, zelta komanda». Diena.lv, 2010. gada 24. februārī. Skatīts: 2011. gada 24. decembrī.
  3. ↑ «Latvijas bobsleja un skeletona federācija | Bobslejs.lv». www.bobslejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 4. februārī.
  4. ↑ «2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris. (angliski)
  5. ↑ Andris Rupais. «Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!». TvNet, 2007. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.[novecojusi saite]
  6. ↑ «Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu». TvNet. 2007. gada 27. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. decembrī. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.
  7. ↑ «World Cup 2007 / 2008». FIBT. Skatīts: 2011. gada 23. decembrī.[novecojusi saite] (angliski)
  8. ↑ «PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā». TvNet. 2009. gada 1. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. martā. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.
  9. ↑ «Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais». Apollo. 2009. gada 1. martā. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.[novecojusi saite]
  10. ↑ LETA. «Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-03-11. Skatīts: 2011-12-23.
  11. ↑ «World Cup 2008 / 2009». FIBT. Skatīts: 2011. gada 23. decembrī.[novecojusi saite] (angliski)
  12. ↑ Kristīne Šube. «Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā». skatiens.lv, 2009. gada 13. novembris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.[novecojusi saite]
  13. ↑ «Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā». TvNet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  14. ↑ Kristaps Zālītis. «M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs». sportacentrs.com, 2010. gada 23. janvārī. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
  15. ↑ DELFI. «Gada izcilnieki Latvijas sportā». Delfi.lv. Skatīts: 2011-12-23.
  16. ↑ 16,0 16,1 16,2 16,3 Burve-Rozīte, Anda (2012. gada 9. martā). "Bez tā gredzena pirkstā". Ir 13 (103): 40.—43. lpp.
  17. ↑ Andrejs Siliņš. «Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs». sportacentrs.com, 2010. gada 11. februārī. Skatīts: 2010. gada 11. februārī.
  18. ↑ «Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs». apollo.lv. 2010. gada 11. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. februārī. Skatīts: 2010. gada 11. februārī.
  19. ↑ Jānis Celmiņš. «Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem». sportacentrs.com, 2010. gada 10. februārī. Skatīts: 2010. gada 12. februārī.
  20. ↑ Ulvis Brože. «Martins - līderis, Tomass - astotais». sportacentrs.com, 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. februārī.
  21. ↑ Kristaps Zālītis. «Martins Dukurs labākais pirmajā dienā». sportacentrs.com, 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 19. februārī.
  22. ↑ Ulvis Brože. «Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais». sportacentrs.com, 2010. gada 20. februārī. Skatīts: 2010. gada 20. februārī.
  23. ↑ Ulvis Brože. «Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais». sportacentrs.com, 2010. gada 20. februārī. Skatīts: 2010. gada 20. februārī.
  24. ↑ «Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu». delfi.lv. 2010. gada 20. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. februārī. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  25. ↑ «Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā». TvNet. 2010. gada 20. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. februārī. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  26. ↑ Jānis Celmiņš. «Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem». sportacentrs.com, 2010. gada 18. martā. Skatīts: 2010. gada 19. martā.
  27. ↑ «Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē». Diena. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.
  28. ↑ «Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis». TvNet. 2010. gada 14. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. maijā. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.
  29. ↑ «Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi». sportacentrs.com. 2010. gada 14. aprīlis. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  30. ↑ «Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju». Mango.lv. 2010. gada 10. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris. (angliski)
  31. ↑ «Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā». Kas Jauns?. 2010. gada 7. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  32. ↑ «FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results». FIBT.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris. (angliski)
  33. ↑ Gatis Liepiņš. «Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais». sportacentrs.com, 2010. gada 27. novembris. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  34. ↑ Valdis Bērziņš. «Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari». sportacentrs.com, 2010. gada 3. decembris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  35. ↑ «FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results». FIBT.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris. (angliski)
  36. ↑ Jānis Pārums. «M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam». sportacentrs.com, 2010. gada 9. decembris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  37. ↑ «FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results». FIBT.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris. (angliski)
  38. ↑ «Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā». TvNet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  39. ↑ Jānis Pārums. «M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā». sportacentrs.com, 2010. gada 17. decembris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  40. ↑ «FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results». FIBT.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  41. ↑ «M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā». TvNet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  42. ↑ «Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti». TvNet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. decembrī. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  43. ↑ Valdis Bērziņš. «Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča». sportacentrs.com, 2010. gada 23. decembris. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  44. ↑ Ilze Āķe-Vīksne. «Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji». olimpiade.lv, 2010. gada 24. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. janvāris.
  45. ↑ Gundars Zaburdajevs. «M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais». sportacentrs.com, 2011. gada 15. janvāris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  46. ↑ Jānis Celmiņš. «M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu». sportacentrs.com, 2011. gada 23. janvāris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  47. ↑ Jānis Pārums. «Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu». sportacentrs.com, 2011. gada 28. janvāris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  48. ↑ Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL) FIBT mājaslapā (angliski)
  49. ↑ Jānis Pārums. «Dukuriem dubultuzvara Čezānā». sportacentrs.com, 2011. gada 4. februāris. Skatīts: 2011. gada 4. februāris.
  50. ↑ Jānis Pārums. «D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"». sportacentrs.com, 2011. gada 23. februāris. Skatīts: 2011. gada 24. februāris.
  51. ↑ Jānis Pārums. «Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu». sportacentrs.com, 2011. gada 24. februāris. Skatīts: 2011. gada 24. februāris.
  52. ↑ Jānis Pārums. «M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā». sportacentrs.com, 2011. gada 24. februāris. Skatīts: 2011. gada 24. februāris.
  53. ↑ Jānis Pārums. «Martins Dukurs – pasaules čempions!». sportacentrs.com, 2011. gada 25. februāris. Skatīts: 2011. gada 25. februāris.
  54. ↑ «Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru». NRA. 2011. gada 3. martā. Skatīts: 2011. gada 24. decembrī.[novecojusi saite]
  55. ↑ Jānis Pārums. «Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais». Sportacentrs, 2011. gada 3. decembrī. Skatīts: 2011. gada 3. decembrī.
  56. ↑ Valdis Bērziņš. «Dukuriem dubultuzvara Laplaņā». Sportacentrs, 2011. gada 9. decembrī. Skatīts: 2011. gada 9. decembrī.
  57. ↑ Valdis Bērziņš. «Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu». sportacentrs.com, 2011. gada 15. decembrī. Skatīts: 2011. gada 18. decembrī.
  58. ↑ Andrejs Siliņš. «M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais». sportacentrs.com, 2011. gada 16. decembrī. Skatīts: 2011. gada 18. decembrī.
  59. ↑ Jānis Pārums. «Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts». Sportacentrs, 2011. gada 17. decembrī. Skatīts: 2011. gada 18. decembrī.
  60. ↑ «Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča». Sportacentrs.com. Skatīts: 2011-12-23.
  61. ↑ «Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča» (Latvian). Delfi.lv. 22. decembris, 2011. Skatīts: 23. decembris, 2011.
  62. ↑ Gundars Zaburdajevs. «M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu». Sportacentrs.com, 2012. gada 6. janvārī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  63. ↑ Gundars Zaburdajevs. «M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta». Sportacentrs.com, 2012. gada 14. janvārī. Skatīts: 2012. gada 14. janvārī.
  64. ↑ Gundars Zaburdajevs. «M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais». Sportacentrs.com, 2012. gada 21. janvārī. Skatīts: 2012. gada 21. janvārī.
  65. ↑ «Dukuram pirmā vieta Vistlerā». Sportacentrs.com. 2012. gada 4. februārī. Skatīts: 2012. gada 4. februārī.
  66. ↑ «Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu». Delfi.lv. 2012. gada 4. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. februārī. Skatīts: 2012. gada 4. februārī.
  67. ↑ «Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais». Sportacentrs.com. 2012. gada 10. februārī. Skatīts: 2012. gada 10. februārī.
  68. ↑ «World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)». Fibt.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 10. februārī.
  69. ↑ BNS. «Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu». Diena.lv, 2012. gada 10. februārī. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
  70. ↑ «Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju». Diena.lv. 2012. gada 24. februārī. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
  71. ↑ «Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta». Sportacentrs.com. 2012. gada 25. februārī. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
  72. ↑ «Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. februārī. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
  73. ↑ «M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais». Sportacentrs.com. 2012. gada 26. februārī. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
  74. ↑ «Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 12. novembrī.
  75. ↑ «M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 18. novembrī.
  76. ↑ «Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 27. novembrī.
  77. ↑ «M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 15. decembrī.
  78. ↑ «M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 15. decembrī.
  79. ↑ «M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 6. janvārī.
  80. ↑ «http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 13. janvārī.
  81. ↑ «M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza». Sportacentrs.com. 2013. gada 19. janvārī. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.
  82. ↑ «Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
  83. ↑ «Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro». Sportacentrs.com. 2013. gada 15. februārī. Skatīts: 2013. gada 15. februārī.
  84. ↑ «Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši». Delfi.lv. 2013. gada 15. februārī. Skatīts: 2013. gada 15. februārī.
  85. ↑ «M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā». Sportacentrs.com. 2014. gada 6. janvārī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
  86. ↑ «M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais». Sportacentrs.com. 2013. gada 30. novembrī. Skatīts: 2013. gada 30. novembrī.
  87. ↑ «M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā». Sportacentrs.com. 2013. gada 6. decembrī. Skatīts: 2013. gada 7. decembrī.
  88. ↑ «Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
  89. ↑ «Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā». Sportacentrs.com. 2014. gada 3. janvārī. Skatīts: 2014. gada 3. janvārī.
  90. ↑ «Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā». Sportacentrs.com. 2014. gada 10. janvārī. Skatīts: 2014. gada 10. janvārī.
  91. ↑ «Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas». Diena.lv. 2014. gada 12. janvārī. Skatīts: 2014. gada 12. janvārī.
  92. ↑ «Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta». Sportacentrs.com. 2014. gada 18. janvārī. Skatīts: 2014. gada 18. janvārī.
  93. ↑ «Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā». Sportacentrs.com. 2014. gada 25. janvārī. Skatīts: 2014. gada 25. janvārī.
  94. ↑ «Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam». Diena.lv. 2014. gada 24. janvārī. Skatīts: 2014. gada 25. janvārī.
  95. ↑ «Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars». The Daily Telegraph. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  96. ↑ Andris Vētra. «Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!». Sportacentrs.com, 2014. gada 15. februārī. Skatīts: 2014. gada 15. februārī.
  97. ↑ Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu Arhivēts 2017. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē. DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī
  98. ↑ «The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld». Court of Arbitration for Sport. Skatīts: 2018. gada 1. februāris.
  99. ↑ Jānis Rubulis. «Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva». Sportacentrs.com, 2014. gada 23. decembrī. Skatīts: 2020. gada 23. februārī.
  100. ↑ «Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa». olimpiade.lv. 2015. gada 23. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. novembrī. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.
  101. ↑ «Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa». la.lv. 2018. gada 19. janvārī. Skatīts: 2020. gada 23. februārī.
  102. ↑ «Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu». sportacentrs.com. 2019. gada 18. janvārī. Skatīts: 2020. gada 27. februārī.
  103. ↑ «T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā». sportacentrs.com. 2019. gada 24. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. februārī.
  104. ↑ «Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā». sportacentrs.com. 2019. gada 8. martā. Skatīts: 2020. gada 27. februārī.
  105. ↑ «Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais». lsm.lv. 2019. gada 19. decembrī. Skatīts: 2020. gada 27. februārī.
  106. ↑ «10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā». sportacentrs.com. 2020. gada 17. janvārī. Skatīts: 2020. gada 27. februārī.
  107. ↑ «Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss». sportacentrs.com. 2020. gada 15. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. februārī.
  108. ↑ «Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā». sportacentrs.com. 2020. gada 28. februārī. Skatīts: 2020. gada 29. februārī.
  109. ↑ «Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-14.
  110. ↑ «Skeletona leģenda Martins Dukurs liek punktu karjerai». Ziemas sports (latviešu). 2022-08-12. Skatīts: 2022-08-13.
  111. ↑ «Dukura trenētais Vestons un Hermane uzvar Eiropas čempionātā skeletonā». Sportacentrs.com (latviešu). 2023-01-20. Skatīts: 2023-01-26.
  112. ↑ «Pareizrakstība ledū». sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. februārī. Skatīts: 2011. gada 14. jūlijā.
  113. ↑ 113,0 113,1 Jurisons, Ingmārs (2010. gada 9. februārī). "Pašiem savs galvenais favorīts". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 6 (731): 12.—13. lpp. ISSN 1691-0451.
  114. ↑ Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita! Arhivēts 2015. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē. apollo.lv

Papildu literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Intervijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martins Dukurs
Apbalvojumi
Priekštecis:
Jānis Miņins
Māris Štrombergs
Oskars Melbārdis 		Latvijas gada sportists
2010—2011
2013—2015
2019 		Pēctecis:
Māris Štrombergs
Kristaps Porziņģis
Mairis Briedis
Priekštecis:
Jāņa Miņina četrinieks
Māris Štrombergs
Oskars Melbārdis/Jānis Strenga 		"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs
2010—2011
2013—2014
2019 		Pēctecis:
Māris Štrombergs
Oskars Melbārdis un komanda
Mairis Briedis
Priekštecis:
Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Tretjakovs
Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Tretjakovs 		Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs
2009./2010.—2016./2017.
2019./2020.—2021./2022. 		Pēctecis:
Valsts karogs: Dienvidkoreja Juns Sonbins
—
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Martins_Dukurs&oldid=4162969"