Aristida Briāna iela

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aristida Briāna iela
Aristida Briāna iela
Aristida Briāna iela krustojumā ar Annas ielu.
Skats Tallinas ielas virzienā.
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Centrs
Garums 656 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Blieķu iela (1808-1885; 1992-1996),
Anrī Barbisa iela (1941; 1944-1992)
Vilhelma Ostvalda iela (1942-1944)
Joslu skaits 2
Segums asfalts
Celtnes Maikapara nams, Štricka nams
Sabiedriskais transports
Trolejbuss 5., 25.
Aristida Briāna iela Vikikrātuvē

Aristida Briāna iela ir pilsētas nozīmes iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas Centra apkaimē. Tā sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu un Nītaures ielu pilsētas centra ziemeļaustrumu daļā, virzās Brasas apkaimes virzienā (vairāk uz austrumiem), iela beidzas krustojumā ar Miera ielu un Tallinas ielu, kas uzskatāma par ielas turpinājumu Grīziņkalna virzienā. Kopējais ielas garums - 656 metri,[1] visā garumā klāta ar asfalta segumu. Autotransporta satiksmei atvēlētas pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā, lielākajā daļā ielas pāra numuru pusē ierīkotas maksas autostāvvietas.

Iela nosaukta Aristida BriānaFrancijas premjerministra, kurš 1921. gadā parakstīja Antantes valstu vēstuli ar kuru tika atzīta Latvijas Republikas de jure neatkarība — vārdā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Aristida Briāna iela daļēji izveidojusies pēc palisādu nocietinājumu Blieķu jeb Balinātāju vārtu rajonā nojaukšanas 18. gadsimta otrajā pusē. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos tā minēta 1808. gadā ar nosaukumu Blieķu iela (vācu: Bleichstraße, krievu: Белильная улица — "balināšanas iela"). Iela atrodama 1867. gada Rīgas kartē, bet 1885. gadā iela kā blakusceļš tika pievienota Nikolaja ielai (tagadējā Krišjāņa Valdemāra iela).

1933. gada 18. maijā Krišjāņa Valdemāra ielas daļu no jaunuzceltās Franču liceja ēkas līdz Miera ielai pārdēvēja par Aristida Briāna ielu. Tādā veidā tika nolemts godināt bijušo Francijas premjerministru Aristidu Briānu, kurš veicināja Latvijas Republikas de jure neatkarības atzīšanu 1921. gadā.

Padomju okupācijas laikā 1941. gada sākumā ielu pārdēvēja franču rakstnieka un komunista Anrī Barbisa vārdā par Anrī Barbisa ielu. Vācu okupācijas laikā no 1942. līdz 1944. gadam tās nosaukums bija Vilhelma Ostvalda iela (vācu: Wilhelm Ostvald Straße), godinot vācbaltiešu ķīmiķi un filozofu, 1909. gada Nobela prēmijas laureātu Vilhelmu Ostvaldu. Padomju savienībai 1944. gadā atgūstot kontroli pār Rīgu, ielai tika atgriezts Anrī Barbisa ielas vārds (krievu: Улица Анри Барбюса).

A. Briāna ielas sākumposms pie Kr. Valdemāra ielas.

Aptuveni divus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada aprīlī iela atguva savu pirmatnējo - Blieķu ielas - nosaukumu, bet 1996. gada 26. novembrī tai atgrieza Aristīda Briāna ielas vārdu.[2]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Briāna iela pie krustojuma ar Šarlotes ielu.
A. Briāna iela pie krustojuma ar Palīdzības ielu.

Aristida Briāna iela sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu un Nītaures ielu, virzās vairāk uz austrumiem Brasas apkaimes virzienā. Ielas sākumdaļā līdz Šarlotes ielai bagātīga koku aleja, vienā pusē (nepāra numuru) atrodas bijusī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes ēka un Japānas vēstniecība, otrā pusē - Rīgas 1. slimnīcas teritorija ar tās pārziņā esošo Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra ēku.

Ielas nepāra numuru pusē posmā no Šarlotes ielas līdz Palīdzības ielai attīstīta industriāla rakstura apbūve, minētajā teritorijā notiek alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu izgatavošana. Iepretīm alus darītavas kompleksam iela pagriežas aptuveni 45 grādu leņķī ziemeļaustrumu virzienā, vienlaicīgi krustodamās ar šauro Annas ielu, kas ir vienvirziena iela Aristida Briāna ielas virzienā. Sākot no Annas ielas, brauktuves labajā (pāra numuru) pusē daļēji gājēju ietves līmenī ierīkotas maksas autostāvvietas.

Aiz krustojuma ar Palīdzības ielu nepāra numuru pusē atrodas neliels skvērs, aiz tā arhitektoniski vērtīgs savrupnama komplekss - tā sauktais "Štricka nams", tālāk izbūvēta arī piebrauktuve pie tirdzniecības kompleksa "Alojas kvartāls" ar iekļautu "Rimi" lielveikalu. Jāatzīmē, ka Palīdzības iela ir vienvirziena iela nepāra numuru pusē Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā, pāra numuru - Brīvības ielas virzienā. Īsi pirms ceļa beigām iela izveidojusies ieslīpa - pagriežas atkal vairāk austrumu virzienā, un abās pusēs saglabājusies vēsturiskā mazstāvu koka ēku apbūve. Aristida Briāna iela beidzas krustojumā ar Miera ielu un Tallinas ielu, kas uzskatāma par tās turpinājumu Grīziņkalna virzienā. Turpat netālu atrodas Rīgas Dzemdību nams un VAS "Latvijas Pasts" Rīgas 1. pasta nodaļa.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aristida Briāna iela ir savienota ar šādām ielām:

Aristīda Briāna iela 3.

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrvēsturiskas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aristīda Briāna iela 7.
  • Aristida Briāna ielā 3 atrodas 1876. gadā celta (arhitekts Roberts Pflūgs) savrupmāja, plašāk pazīstama kā Maikapara nams, kura ir atzīta par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un uzskatāma par vienu no greznākajiem reprezentācijas namiem Rīgā. Laikā no 1930. līdz 1931. gadam ēku pārbūvēja neobaroka stilā, tās interjers veidots neoklasicisma stilā.[3] Kopš 2010. gada savu mājvietu tajā radusi Japānas vēstniecība.
  • Aristida Briāna ielā 7 atrodas laikā no 1882. līdz 1884. gadam celtais Kārļa Kristapa fon Štricka alus darītavas komplekss, kurā alus ražošana notika līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam. Latvijas PSR periodā no 1947. gada telpās atradās Rīgas vīnu un šampanieša kombināts, no 1986. gada - Rīgas bezalkoholisko un dzirkstošo dzērienu kombināts. Mūsdienās AS "Latvijas balzams" šampanieša, dzirkstošo vīnu, sidra un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne.
  • Aristida Briāna ielā 9 atrodas 1883. gadā celta (arhitekts Kārlis Johans Felsko) savrupmāja, plašāk pazīstama kā Štricka nams, kura līdz pat Pirmajam pasaules karam kalpoja kā Štricka alus darītavas administrācijas ēka. Ieejas vārtus teritorijā rotā tēlnieka Augusta Folca veidoti Hermeja un Dionīsa tēli. Kopš ēkai veikta daļēja atjaunošana 2015. gadā tajā tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi.

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Briāna ielas beigas pie krustojuma ar Miera un Tallinas ielu.

Sabiedriskā transporta saiknes ielā ir viduvējas - kursē divi trolejbusu maršruti, taču pastāv iespēja Krišjāņa Valdemāra ielas pieturvietās iekāpt 3. maršruta trolejbusā (uz Sarkandaugavu) vai 11. maršruta autobusā (uz Sarkandaugavu, Vecmīlgrāvi), Miera ielas pieturvietās - 11. maršruta tramvajā (uz Čiekurkalnu, Mežaparku), bez iepriekšminētajām apkaimēm attiecīgās transporta līnijas nodrošina arī tiešo savienojumu ar Stacijas laukuma apkārtni.

Abos virzienos ielā nodrošināta 5. trolejbusu maršruta kustība, kas ļauj ērti nokļūt Grīziņkalna, citu Rīgas maģistrālo vai pilsētas nozīmes ielu (Avotu iela, Aleksandra Čaka iela, Krišjāņa Barona iela, Brīvības iela) apkaimēs, kā arī Nacionālā teātra tuvumā un Pārdaugavā - Ķīpsalā un Āgenskalnā. Turpretī 25. maršruta trolejbusi, ielā kursējot tikai vienā virzienā (uz Brīvības ielu), piedāvā iespēju nokļūt Pārdaugavā, Ķīpsalas, Āgenskalna priežu, Dzirciema un Iļģuciema apkaimēs. Pieturvietas minētajām trolejbusu līnijām atrodas abos ielas galos.

Ielā izbūvēti arī rezerves trolejbusu kontakttīkla vadi pagrieziena no Aristida Briāna ielas uz Krišjāņa Valdemāra ielu Sarkandaugavas virzienā veikšanai, lai tos izmantotu kontaktstieņi trolejbusa vadītājam būtu jāpārliek manuāli. Aktīvā transporta kustībā minētais kontakttīkla savienojums šobrīd netiek izmantots.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. Vēsturiskā centra ielu katalogs (A - B), citariga.lv
  3. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 280.—281. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.