Milāna

Milāna
Milāna;
	pilsēta
Milano
	Milānas panorāma ar Porta Nuova biznesa rajonu Porta Sempione Milānas katedrāle Sforcu pils Galleria Vittorio Emanuele II Opera La Scala Centrālā dzelzceļa stacija San Carlo al Corso
; Karogs	; Ģerbonis
	Milāna Milāna
	Koordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°EKoordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°E
Valsts	Itālija
Reģions	Lombardija
Metropole	Milāna
Platība
• Kopējā	183,77 km2
Augstums	120 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 354 196
• blīvums	7 171,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	20100, 20121-20162
Mājaslapa	www.comune.milano.it
	Milāna Vikikrātuvē

Milāna (itāļu: Milano) ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas metropoles centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.

Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliem kā Giorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.

Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa. Milāna kopā ar Kortīnu d'Ampeco ir izraudzīta par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600. gadu p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan — 'līdzenuma vidū') saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222. gadu p.m.ē. Milānu ieņem romieši un nosauc par Mediolānu (Mediolanum).

4. gadsimtā, bīskapa Svētā Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna ir Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna ir otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.

11. gadsimtā, pēc ostgotu un langobardu periodiem, pilsēta atgūst savu nozīmību un vada citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.

Renesanses laikmetā pilsētā valda savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras aicina uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā 15. gadsimtā Milānu pakļauj Francija, bet 16. gadsimta sākumā — Spānija.

18. gadsimtā Milāna nonāk Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļaujas Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļūst Austrijas sastāvā un ir viens no itāļu nacionālisma centriem.

Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859. gadā iekļaujas Sardīnijas Karalistes sastāvā, kura 1861. gadā pārtop par Itālijas karalisti.

Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām Milāna smagi cieta Otrā pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanās.