Pasaules mantojuma komiteja
Pasaules mantojuma komiteja nosaka tās vietas/objektus, kas tiek iekļautas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Komiteja ir atbildīga par Pasaules mantojuma konvencijas īstenošanu, kā arī definē un piešķir Pasaules mantojuma fonda līdzekļus un finansiālo palīdzību pēc dalībvalsts pieprasījuma. Pasaules mantojuma komitejā tiek iekļauti 21 valsts pārstāvji[1], kurus uz noteiktu laiku ievēl Konvencijas dalībvalstu Ģenerālajā asamblejā[2] .
Saskaņā ar Pasaules mantojuma konvenciju, katra komitejas locekļa pilnvaru termiņš ir 6 gadi, tomēr daudzas valstis termiņu saīsina uz četriem gadiem, lai dotu iespējas arī citām valstīm būt komitejas loceklēm[2].
Sesijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaules mantojuma komiteja tiekas reizi gadā, lai apspriestu esošo Pasaules mantojumu pārvaldību, un pieņemtu kandidatūras no valstīm.
Sesija [3] | Gads | Datums | Pilsēta | Valsts |
---|---|---|---|---|
1. sesija | 1977 | 27. jūnijs — 1. jūlijs | Parīze | Francija |
2. sesija | 1978 | 5. — 8. septembris | Vašingtona | ASV |
3. sesija | 1979 | 22. — 26. oktobris | Kaira / Luksora | Ēģipte |
4. sesija | 1980 | 1. — 5. septembris | Parīze | Francija |
5. sesija | 1981 | 26. — 30. oktobris | Sidneja | Austrālija |
6. sesija | 1982 | 13. — 17. decembris | Parīze | Francija |
7. sesija | 1983 | 5. — 9. decembris | Florence | Itālija |
8. sesija | 1984 | 29. oktobris — 2. novembris | Buenosairesa | Argentīna |
9. sesija | 1985 | 2. – 6. decembris | Parīze | Francija |
10. sesija | 1986 | 24. — 28. novembris | Parīze | Francija |
11. sesija | 1987 | 7. — 11. decembris | Parīze | Francija |
12. sesija | 1988 | 5. — 9. decembris | Brazilja | Brazīlija |
13. sesija | 1989 | 11. — 15. decembris | Parīze | Francija |
14. sesija | 1990 | 7. — 12. decembris | Banfa | Kanāda |
15. sesija | 1991 | 9. — 13. decembris | Kartāga | Tunisija |
16. sesija | 1992 | 7. — 14. decembris | Santafē | ASV |
17. sesija | 1993 | 6. — 11. decembris | Kartagena | Kolumbija |
18. sesija | 1994 | 12. — 17. decembris | Puketa | Taizeme |
19. sesija | 1995 | 4. — 9. decembris | Berlīne | Vācija |
20. sesija | 1996 | 2. — 7. decembris | Merida | Meksika |
21. sesija | 1997 | 1. — 6. decembris | Neapole | Itālija |
22. sesija | 1998 | 30. novembris — 5. decembris | Kioto | Japāna |
23. sesija | 1999 | 29. novembris — 4. decembris | Marakeša | Maroka |
24. sesija | 2000 | 27. novembris — 2. decembris | Kērnsa | Austrālija |
25. sesija | 2001 | 11. — 16. novembris | Helsinki | Somija |
26. sesija | 2002 | 24. — 29. jūnijs | Budapešta | Ungārija |
27. sesija | 2003 | 30. jūnijs — 5. jūlijs | Parīze | Francija |
28. sesija | 2004 | 28. jūnijs — 7. jūlijs | Sudžou | Ķīna |
29. sesija | 2005 | 10. — 17. jūlijs | Durbana | DĀR |
30. sesija | 2006 | 8. — 16. jūlijs | Viļņa | Lietuva |
31. sesija | 2007 | 23. jūnijs — 1. jūlijs | Kraistčērča | Jaunzēlande |
32. sesija | 2008 | 2. — 10. jūlijs | Kvebeka | Kanāda |
33. sesija | 2009 | 22. — 30. jūnijs | Sevilja | Spānija |
34. sesija | 2010 | 25. jūlijs — 3. augusts | Brazilja | Brazīlija |
35. sesija | 2011 | 19. — 29. jūnijs | Parīze | Francija |
36. sesija | 2012 | 25. jūnijs — 5. jūlijs | Sanktpēterburga | Krievija |
37. sesija | 2013 | 17. — 27. jūnijs | Pnompeņa | Kambodža |
38. sesija | 2014 | 15. — 25. jūnijs | Doha | Katara |
39. sesija | 2015 | 28. jūnijs — 8. jūlijs | Bonna | Vācija |
40. sesija | 2016 | 10. — 20. jūlijs | Stambula | Turcija |
41. sesija | 2017 | 10. — 17. jūlijs | Krakova | Polija |
Komitejas locekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]UNESCO Pasaules mantojumu komitejas locekļi:
Dalībvalstis[4] | Mandāts |
---|---|
Angola | 2015-2019 |
Azerbaidžāna | 2015-2019 |
Burkinafaso | 2015-2019 |
Dienvidkoreja | 2013-2017 |
Filipīnas | 2013-2017 |
Horvātija | 2013-2017 |
Indonēzija | 2015-2019 |
Jamaika | 2013-2017 |
Kazahstāna | 2013-2017 |
Kuba | 2015-2019 |
Kuveita | 2015-2019 |
Libāna | 2013-2017 |
Peru | 2013-2017 |
Polija | 2013-2017 |
Portugāle | 2013-2017 |
Somija | 2013-2017 |
Tanzānija | 2015-2019 |
Tunisija | 2015-2019 |
Turcija | 2013-2017 |
Vjetnama | 2013-2017 |
Zimbabve | 2015-2019 |
Kopā | 21 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ According to the UNESCO World Heritage website, States Parties are countries that signed and ratified The World Heritage Convention. As of March 2013, there are a total of 190 State Parties.
- ↑ 2,0 2,1 «The World Heritage Committee». UNESCO World Heritage Site. Skatīts: 2006-10-14.
- ↑ «Sessions». UNESCO World Heritage Site.
- ↑ http://whc.unesco.org/en/sessions/40COM
|