Pasienes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pasienes ciems)
Pasienes pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Pasiene
Kopējā platība:[1] 120,4 km2
 • Sauszeme: 118,4 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 421
Blīvums (2023): 3,6 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Посиньская
Pasienes pagasts Vikikrātuvē

Pasienes pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Krievijas un Baltkrievijas pierobežā Zilupes krastos. Robežojas ar sava novada Zaļesjes un Istras pagastiem, Krāslavas novada Šķaunes pagastu, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Sebežas rajonu un Baltkrievijas Vitebskas apgabala Vjerhņadzvinskas rajonu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta rietumu un dienvidu daļa atrodas Latgales augstienē, galvenokārt Dagdas paugurainē, ziemeļrietumu stūris atrodas Rāznavas paugurainē. Austrumu daļu aizņem Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Pagasta dienvidu daļā Rāznavas pauguraini no Zilupes līdzenuma nodala Grebļa kalns (Kausa kalns, Āza kalns) - garš, līkumains osveida paugurs, kura garums 5 km, absolūtais augstums sasniedz 156,4 m vjl., bet relatīvais augstums 15 - 30 m. Pamatnes platums 50 - 150 m. Augstākā vieta pagastā - 182,0 m vjl. - pagasta dienvidrietumos.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi šie ezeri atrodas līdzās, tos šķir Grebļa kalns.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasienes pagasts (līdz 1925. gadam Posiņas pagasts) tika izveidots 19. gadsimta otrajā pusē pēc 1866. gada guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas. Pagasta teritorijā sākotnēji ietilpa tagadējā Zilupes pilsēta, Zaļesjes pagasts un Istras pagasta austrumdaļa, bet mūsdienu pagasta dienviddaļa ietilpa Šķaunes pagasta teritorijā. 1900. gadā pēc dzelzceļa līnijas Ventspils – Maskava atklāšanas ap Rozenovas staciju strauji attīstījās apbūve.

1920. gada zemes reformas laikā Pasienes muižu (Posiń) sadalīja 169 vienībās 1599 ha kopplatībā, Zaļesjes muižu 149 vienībās 1795 ha kopplatībā, Sibelīnas muižu (Sobolino) ar Paulovas pusmuižu uz Zilupes miestu 138 vienībās 1247 ha kopplatībā, bet Gorjānu muižu sadalīja 47 vienībās 610 ha kopplatībā.[4] 1931. gadā nodibināja Zilupes pilsētu. 1935. gadā Ludzas apriņķa Pasienas pagasta platība bija 170,6 km² un tajā dzīvoja 7112 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļajevas, Belomojevas, Bondaru, Horoševas, Pasienes, Ploskiju, Sirotinas, Tuļevas un Zaļesjes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pasienes ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (1959-2009) rajonos. Pasienes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Beļajevas un Tuļevas ciemus, 1965. gadā - Zaļesjes ciema padomju saimniecības «Pasiene» teritoriju, 1971. gadā padomju saimniecības «Družba» teritoriju pievienoja Šuškovas ciemam, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Šuškovas ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pasienes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Zilupes novadā. 2021. gadā Zilupes novadu iekļāva Ludzas novadā.

Latvijas galējais austrumu punkts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas galējā austrumu punkta zīme «Austras koks»

Pasienes pagasta teritorijā pie Krievijas robežas atrodas Latvijas galējais austrumu punkts (28°14' A.g.), ko iezīmē akmens zīme «Austras koks».

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc CSP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 604 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Pasienes novadā dzīvoja 41,89% krievu, 27,72% latviešu, 22,68% baltkrievu un 3,46% poļu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19355 040—    
19591 806−64.2%
19681 505−16.7%
GadsIedz.±%
19791 180−21.6%
1989990−16.1%
2000849−14.2%
GadsIedz.±%
2011635−25.2%
2021460−27.6%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Pasiene (pagasta centrs), Šuškova, Adamova, Katalova, Grišina.

Pārējie: Dolgije, Koļesņiki, Noviki, Trubilova, Sapatņi, Litvjaki, Gorniki, Tarčilova, Gorbači, Piragova, Pricimova, Ļauzina, Konovalova, Dauguļova, Šikucki, Kazaki, Pirdova, Garaņi, Biksi, Noviņje, Gaļici, Siruteva, Skripčina, Škauna, Pedeļova, Kozlova, Žoglova, Tiuļova, Pinti, Šeški, Zaborje, Meikšāni, Kolnačova, Koršupļova, Rieči, Guzenki, Latišonki, Surži

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 030. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]