Portāls:Zinātne/Ziņas/Arhīvs

Vikipēdijas lapa

2017. gada maijs

Pasaulē[labot pirmkodu]

  • (Bioloģija) ASV zinātnieki no Čikagas un Stenforda universitātēm noskaidroja, kāpēc tādiem jūras dzīvniekiem kā vaļiem ir gigantiski izmēri. Pētnieki izsekoja milzīgo zīdītāju evolūciju beidzamo 30 mlj. gadu garumā, izpētīdami 63 izmirušu ūsaino vaļu sugas. Izrādījās, ka lielie vaļi parādījās tikai pirms 2-3 mlj. gadu. Turklāt šajā periodā samazinājās nelielo jūras zīdītāju sugu skaits. Gigantiski izmēri radās vienlaicīgi vairākām dzīvnieku grupām, kas liecina par to, ka gigantisms kļuva izdevīgs. Zinātnieki uzskata, ka cēlonis ir klimata izmaiņas, kas ietekmēja vaļu barības bāzi. Šajā laikā ziemeļu puslodē palielinājās ledus platības, vairojot piekrastes ūdeņus ar barības vielām. Lielais izmērs ir izdevīgs, kad ir vajadzīga piekļuve blīviem medījuma sakopojumiem. Turklāt, tas ļauj dzīvniekiem migrēt tūkstošiem kilometru attālumā.
  • (Ģeofizika) ASV un Ķīnas ģeofiziķi Tokijas konferencē nāca ar paziņojumu par vēl nezināmu litosfēras plātņu esamību. Šādas litosfēras plātnes, domājams, atrodas augšējās mantijas slānī 410 līdz 660 km. dziļumā zem Japānas, Korejas, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas, kā arī zem Klusā okeāna līdz pat Fidži salām. Pēc zinātnieku aprēķiniem litosfēras plātnes no Zemes virsmas mantijā nonāca pirms apmēram 50-60 mlj. gadiem subdukcijas rezultātā, vienai litosfēras plātnei paslīdot zem otras. Zemes dzīlēs esošās litosfēras plātnes pēc ģeofiziķu domām ir atbildīgas par dažām dziļajām un spēcīgajām zemestrīcēm Klusajā okeānā starp Fidži un Austrāliju. Pazemes grūdieni notiek subdukcijas rezultātā augšējās mantijas parejas zonā.
  • (Astronomija) Astronomi gaida jaunus atklājumus, pateicoties pasaules lielākā optiskā un IS teleskopa celtniecībai. Šis teleskops ar nosaukumu Ekstremāli lielais teleskops (Extremely Large Telescope, ELT) ar pamata spoguli 39 m diametrā tiks izveidots izmantojot adaptīvas optikas tehnoloģiju, kas ļaus koriģēt atmosfēras gaisa turbulences radītos optiskos izkropļojumus. Sakarā ar šī teleskopa būves sākumu Eiropas dienvidu observatorijas rezidencē Čīles ziemeļos tika organizēta svinīga ceremonija. Teleskops atradīsies Čīlē, Serro Armasones kalna virsotnē 3046 m. augstumā. Teleskopa atklāšana ir paredzēta 2024. gadā.

Latvijā[labot pirmkodu]

Šogad stipendija "Sievietēm zinātnē" pirmo reizi tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. 26. maijā svinīgā ceremonijā LZA telpās, 6000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces - Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.


2017. gada aprīlis

Pasaulē[labot pirmkodu]

Latvijā[labot pirmkodu]

LZA pavasara pilnsapulcē 6. aprīlī tika pasniegtas balvas jaunajiem zinātniekiem:

  • (Dr.chem.) Guntai Kunakovai par darbu “Elektronu transports bismuta halkogenīdu nanovadu virsmas slānī un tilpumā”.
  • (Mg.) Sindijai Bričai par darbu “Jaunu virsmas aktīvo vielu sintēze un raksturošana”.
  • (Dr.philol.) Marijai Semjonovai par darbu “Autobiogrāfiskuma žanriskās formas Latvijas un Somijas sieviešu prozā XX gs.”.
  • (Mg.) Tatjanai Lejavai par darbu “Jauniešu bezdarba analīze un samazināšanas iespējas Jelgavas pilsētā un novadā”.