Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.

Ķīmisko elementu periodiskā tabula latviešu valodā

Kopš 2006. gada 16.oktobra šajā tabulā bija izvietoti 117 ķīmiskie elementi (118. elements ir jau sintezēts, bet 117. pagaidām vēl nebija iegūts). 117. elementu iegūst 2010. gadā, taču eksperimenta rezultāti vēl ir jāpārbauda. 119., 120. un sekojošo superaktinoīdu grupas elementu sintezēšana vēl nav notikusi vai arī iegūšanas reakciju rezultāti nav pārliecinoši.


Mendeļejeva periodiskā tabula[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupa → 1 2   3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18
↓ Periods
1 1
H

2
He
2 3
Li
4
Be

5
B
6
C
7
N
8
O
9
F
10
Ne
3 11
Na
12
Mg

13
Al
14
Si
15
P
16
S
17
Cl
18
Ar
4 19
K
20
Ca

21
Sc
22
Ti
23
V
24
Cr
25
Mn
26
Fe
27
Co
28
Ni
29
Cu
30
Zn
31
Ga
32
Ge
33
As
34
Se
35
Br
36
Kr
5 37
Rb
38
Sr

39
Y
40
Zr
41
Nb
42
Mo
43
Tc
44
Ru
45
Rh
46
Pd
47
Ag
48
Cd
49
In
50
Sn
51
Sb
52
Te
53
I
54
Xe
6 55
Cs
56
Ba
*
71
Lu
72
Hf
73
Ta
74
W
75
Re
76
Os
77
Ir
78
Pt
79
Au
80
Hg
81
Tl
82
Pb
83
Bi
84
Po
85
At
86
Rn
7 87
 Fr
88
Ra
**
103
Lr
104
Rf
105
Db
106
Sg
107
Bh
108
Hs
109
Mt
110
Ds
111
Rg
112
Cn
113
Uut
114
Fl
115
Uup
116
Lv
117
Uus
118
Uuo

* Lantanīdi 57
La
58
Ce
59
Pr
60
Nd
61
Pm
62
Sm
63
Eu
64
Gd
65
Tb
66
Dy
67
Ho
68
Er
69
Tm
70
Yb
** Aktinīdi 89
Ac
90
Th
91
Pa
92
U
93
Np
94
Pu
95
Am
96
Cm
97
Bk
98
Cf
99
Es
100
Fm
101
Md
102
No
Periodiskās tabulas elementu sērijas
Sārmu metāli Sārmzemju metāli Lantanīdi Aktinīdi Pārejas metāli
Amfotērie metāli Pusmetāli Nemetāli Halogēni Cēlgāzes

Stāvoklis normālā temperatūrā (20oC) un spiedienā (1 bar)

  • Tie, kam atomskaitlis sarkanā krāsā, ir gāzes
  • Tie, kam atomskaitlis zaļā krāsā, ir šķidrumi
  • Tie, kam atomskaitlis melnā krāsā, ir cietvielas

Sastopamība dabā

  • tiem, kam ir nepārtraukta kontūra, ir izotopi, kas ir vecāki par Zemi
  • tie, kam ir pārtraukta kontūra, dabā rodas citu elementu sabrukuma rezultātā
  • tie, kam ir punktētas kontūras, dabā nav sastopami
  • tie, kam nav kontūras, nav vēl praksē atklāti