Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.[1][2] Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.[3][2] Periodiskajai tabulai ir būtiska nozīme ķīmijā, fizikā un materiālzinātnē. Ķīmijā tā kalpo kā pamats elementu reaktivitātes, savienojumu veidošanās un ķīmisko reakciju likumsakarību izpratnei, kā arī ļauj salīdzināt un prognozēt elementu ķīmisko uzvedību un periodiskās tendences. Fizikā periodiskā tabula atspoguļo atomu uzbūves periodiskumu, tostarp elektronu konfigurāciju un kvantu mehānikas principus, kas nosaka vielas fizikālās īpašības. Materiālzinātnē periodiskās likumsakarības tiek izmantotas jaunu materiālu projektēšanā un meklējumos, ļaujot paredzēt mehāniskās, elektriskās, magnētiskās un termiskās īpašības, balstoties uz elementu atrašanās vietu tabulā.
Periodiskās tabulas teorētiskais pamats ir periodiskais likums, kas mūsdienu izpratnē nosaka, ka ķīmisko elementu īpašības periodiski mainās līdz ar atomskaitļa pieaugumu. Vēsturiski šo likumsakarību 1869. gadā formulēja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, kurš izveidoja vienu no pirmajiem ietekmīgajiem periodiskās tabulas variantiem.[4] Mendeļejeva tabula sākotnēji tika veidota galvenokārt, balstoties uz elementu relatīvajām atommasām, tomēr viņš atklāja periodisku īpašību atkārtošanos un drosmīgi paredzēja vēl neatklātu elementu esamību un to īpašības.[4] Šo prognožu apstiprināšanās vēlāk kļuva par spēcīgu pierādījumu periodiskā likuma pareizībai. 20. gadsimta sākumā periodiskais likums tika būtiski precizēts, pateicoties pētījumiem par atomu uzbūvi un kodola lādiņu, īpaši Henrija Mozlija darbiem, kas pierādīja, ka elementu īpašību periodiskums ir tieši saistīts ar atomskaitli, nevis atommasu.[4] Šī atziņa nodrošināja periodiskajai tabulai stingru zinātnisku pamatojumu un ļāva skaidrot elementu īpašību periodiskumu kā elektronu struktūras noteiktu parādību. Mūsdienās ķīmisko elementu periodiskā tabula tiek uzskatīta par vienu no visveiksmīgākajiem zinātniskajiem modeļiem, kas vienlaikus apvieno empīriskus novērojumus, teorētisku skaidrojumu un praktisku pielietojamību.
Mendeļejeva periodiskā tabula
[labot | labot pirmkodu]| Grupa → | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | ||
| ↓ Periods | ||||||||||||||||||||
| 1 | 1 H |
2 He | ||||||||||||||||||
| 2 | 3 Li |
4 Be |
5 B |
6 C |
7 N |
8 O |
9 F |
10 Ne | ||||||||||||
| 3 | 11 Na |
12 Mg |
13 Al |
14 Si |
15 P |
16 S |
17 Cl |
18 Ar | ||||||||||||
| 4 | 19 K |
20 Ca |
21 Sc |
22 Ti |
23 V |
24 Cr |
25 Mn |
26 Fe |
27 Co |
28 Ni |
29 Cu |
30 Zn |
31 Ga |
32 Ge |
33 As |
34 Se |
35 Br |
36 Kr | ||
| 5 | 37 Rb |
38 Sr |
39 Y |
40 Zr |
41 Nb |
42 Mo |
43 Tc |
44 Ru |
45 Rh |
46 Pd |
47 Ag |
48 Cd |
49 In |
50 Sn |
51 Sb |
52 Te |
53 I |
54 Xe | ||
| 6 | 55 Cs |
56 Ba |
* |
72 Hf |
73 Ta |
74 W |
75 Re |
76 Os |
77 Ir |
78 Pt |
79 Au |
80 Hg |
81 Tl |
82 Pb |
83 Bi |
84 Po |
85 At |
86 Rn | ||
| 7 | 87 Fr |
88 Ra |
** |
104 Rf |
105 Db |
106 Sg |
107 Bh |
108 Hs |
109 Mt |
110 Ds |
111 Rg |
112 Cn |
113 Nh |
114 Fl |
115 Mc |
116 Lv |
117 Ts |
118 Og | ||
| * Lantanīdi | 57 La |
58 Ce |
59 Pr |
60 Nd |
61 Pm |
62 Sm |
63 Eu |
64 Gd |
65 Tb |
66 Dy |
67 Ho |
68 Er |
69 Tm |
70 Yb |
71 Lu | |||||
| ** Aktinīdi | 89 Ac |
90 Th |
91 Pa |
92 U |
93 Np |
94 Pu |
95 Am |
96 Cm |
97 Bk |
98 Cf |
99 Es |
100 Fm |
101 Md |
102 No |
103 Lr | |||||
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli |
| Amfotērie metāli | Pusmetāli | Nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
Stāvoklis normālā temperatūrā (20oC) un spiedienā (1 bar)
- Tie, kam atomskaitlis sarkanā krāsā, veido gāzveida vienkāršās vielas
- Tiem, kam atomskaitlis zaļā krāsā, vienkāršās vielas ir šķidrumi
- Tiem, kam atomskaitlis melnā krāsā, vienkāršās vielas ir cietvielas
Sastopamība dabā
- tiem, kam ir nepārtraukta kontūra, ir izotopi, kas ir vecāki par Zemi
- tie, kam ir pārtraukta kontūra, dabā rodas, citiem elementiem sabrūkot
- tie, kam ir punktētas kontūras, dabā nav sastopami
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Periodic Table of Elements». iupac.org (angļu). IUPAC. Skatīts: 2026. gada 2. janvārī.
- 1 2 «Periodic table». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 2. janvārī.
- ↑ «IUPAC Announces the Names of the Elements 113, 115, 117, and 118». iupac.org (angļu). IUPAC. Skatīts: 2026. gada 2. janvārī.
- 1 2 3 «Development of the periodic table». periodic-table.rsc.org (angļu). Skatīts: 2026. gada 2. janvārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīmisko elementu periodiskā tabula.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Mendeļejeva periodiskās tabulas ģenialitāte — Lū Seriko (latviski). TED-Ed (2012. gada 21. novembris).
|