Pēteris Strods dzimis 1892. gada 1. maijā Varakļānu pagasta Lielo Strodu sādžas Eisāku mājās. Mācījies Varakļānupagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā,[1] ko pabeidza 1909. gadā un Gatčinas pieaugušo kursos līdz 1911. gadam. 1911. gadā iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā, ko beidzis 1916. gada pavasarī. 1916. gada 26. maijā bīskaps Cepļaks Strodu iesvētīja par priesteri. Primīcijas dievkalpojums noticis Varakļānu baznīcā 1916. gada 17. aprīlī. Vēlāk studijas uzsācis Pēterpils Garīgajā akadēmijā, taču studijas pabeigt nebija iespējams, jo politisko notikumu rezultātā akadēmija tika slēgta. Sākās pastorālā kalpošana, kas tika pārtraukta 1923. gada 1. septembrī, kad devies uz Austriju papildināt savas zināšanas. 1924. gadā Insbrukas Universitātē ieguvis filozofijas licenciāta grādu. 1924. gada 22. oktobrī Kultūras fonda dome Strodam piešķīra pabalstu 1500 latu apmērā studiju turpināšanai Vīnes Universitātē. 1926. gadā pēc disertācijas "Par dzīvību un tās pirmsākumiem" ("De vita eiusque prima origine") un tēžu aizstāvēšanas ieguvis filozofijas doktora grādu. Pēteris Strods bija pirmais filozofijas zinātņu doktors starp Latvijaskatoļu priesteriem. Atgriezies Latvijā, neilgu laiku kalpojis Aglonā, līdz 1926. gada 17. decembrī kļuvis par Rīgas Garīgā semināra profesoru un līdz mūža galam bija saistīts ar šo mācību iestādi. 1937. gadā Strods tika apstiprināts par sinodālo eksaminatoru un sinodālo tiesnesi, kā arī saņēmis pāvestaprelātatitulu. 1938. gadā Latvijas valsts par nopelniem tautas izglītībā piešķīra Triju Zvaigžņu III pakāpes ordeni. 1938. gadā, kad Latvijas Universitātē tika nodibināta arī Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte, kļuvis par Kristīgās filozofijas katedras vadītāju[1] un fakultātes sekretāru, bet 1940. gada 26. aprīlī ticis ievēlēts par dekānu, taču drīz fakultāti slēdza. Atsākoties Rīgas Garīgā semināra darbībai 1946. gada pavasarī, pildījis rektora pienākumus. 1947. gada 25. jūlijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē arhibīskaps Antonijs Springovičs Pēteri strodu konsekrēja par bīskapu. Pāvests viņu bija nominējis par Stadijas titulārbīskapu un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru, bet tā kā šajā pašā dienā konsekrētajam bīskapam Kazimiram Duļbinskim politisku apstākļu dēļ vēlāk neļāva veikt bīskapa pienākumus, kas saistīti ar Rīgas arhidiecēzes problēmu risināšanu, Pēterim Strodam nācās veikt arī šīs diecēzes darbus. Bīskapam Strodam bija arī pēctecības tiesības "ius successionis" uz metropolijas pārvaldīšanu arhibīskapa metropolīta nāves gadījumā. Tāpēc 1958. gada rudenī, pēc Antonija Sprignoviča nāves, Strods uzņēmās visas metropolijas garīgās dzīves vadību, vienlaicīgi būdams semināra rektors un profesors. Pēteris Strods miris 1960. gada 5. augustā. Sēru Svētā Mise notika 11. augustā Rīgas Kristus Karaļa baznīcā, celebrējot bīskapam Stepanavičiuam, asistējot bīskapiem Matuļonim un Maželim, piedaloties ap simts katoļu garīdzniekiem. Apbedīts Kristus Karaļa kapos.[2]
Latvija
Varakļānu pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija
Rīga, Latvijas PSR, PSRS
