Rīgas maratons

Maratonisti Rīgas centrā (2013)

Maratonisti šķērsojot Vanšu tiltu (2013)

Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā, Latvijā, kopš 1991. gada. No 2007. līdz 2014. gadam tā pilnais nosaukums bija Nordea Rīgas maratons, jo maratona ģenerālsponsors bija "Nordea" banka. 2014. gada septembrī par maratona galveno atbalstītāju kļuva "Lattelecom", un maratonu pārdēvēja par Lattelecom Rīgas maratonu. 2019. gadā Lattelecom pārdēvēšanas dēļ arī maratons mainīja nosaukumu, kļūstot par Tet Rīgas maratonu.

Maratons ir norisinājies dažādās trasēs. Visbiežāk maratonam starts tika dots pilsētas centrā, trase vijās uz Mežaparku, apkārt Ķīšezeram, tad pa Mežciemu ar finišu Daugavas stadionā. Pāris reizes maratons norisinājies arī Pārdaugavā ar startu un finišu pie Uzvaras parka. 2006. gadā pirmo reizi maratons finišēja pilsētas centrā — Strēlnieku laukumā. 2007. gadā maratona jaunā trase tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (Association of International Marathons and Distance Races, AIMS) standartiem. Pašreizējā Nordea Rīgas maratona trase tika izveidota un sertificēta AIMS 2011. gadā. Trase vijas pa Rīgas centra ielām, šķērsojot Vanšu tiltu un Dienvidu tiltu, starta un finiša zona atrodas 11. novembra krastmalā. Esošā trase ļauj paralēli maratonskrējienam organizēt sacensības arī pusmaratonā.

2012. gadā Nordea Rīgas maratons pirmoreiz saņēma prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) „Bronzas” kvalifikācijas zīmi (Bronze Label), kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā un vienu no dažiem desmitiem pasaulē ar šo augsto kvalitātes novērtējumu. Maratonu organizē aģentūra "NECom" sadarbībā ar Rīgas domi. Kopējais pasākuma balvu fonds 2013. gadā bija 30 000 eiro.

Paralēli klasiskajam maratonam pēdējos gados dalībniekiem tiek dota iespēja sacensties arī 5 km skrējienā, kas parasti pulcē lielāko dalībnieku skaitu, kā arī 10 km skrējienā un pusmaratonā.

2011. gadā tika uzstādīti jauni maratona rekordi gan vīriešu, gan sieviešu distancēs, ko spēja Džuliuss Kuto no Kenijas un Desta Girma no Etiopijas (sieviešu rekords joprojām nav pārspēts). 2012. gadā tika uzstādīts jauns skrējiena dalībnieku rekords — 18 180.^[1] Latvijas visu laiku labākā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka šajā gadā uzstādīja jaunu, augstvērtīgu rekordu pusmaratona distancē sievietēm, kas šobrīd ir 1:10:27.

2013. gada Nordea maratonā tika labots rekords vīriešu distancē — Dankans Koečs no Kenijas noskrēja maratonu 2 stundās 15 minūtēs un 34 sekundēs. Šis gads iegāja vēsturē arī ar jaunu dalībnieku rekordskaitu, kopā visās distancēs piedalījās 22 020 dalībniekus no 65 valstīm, no tiem klasiskajā maratona distancē piedalījās 1278 dalībnieku.^[2]

2014. gadā sportisti laboja Nordea Rīgas maratona rekordu gan sieviešu, gan vīriešu distancē. Kopumā dažādās distancēs startēja 23 193 skrējēji no 61 valsts.

Uzvarētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veids	Vīrieši	Laiks	Sievietes	Laiks
2015. gada rezultāti (17. maijs)
Maratons	Haile Bekuma	2:12:28	Esetu Mesereta	2:37:01
Pusmaratons	Jānis Girgensons	1:06:20	Jeļena Prokopčuka	1:13:24
2014. gada rezultāti (18. maijs)
Maratons	Ju Čiba	2:13:43	Tigista Tesome Ajanu	2:36:50
Pusmaratons	Ibrahims Mukunga Vačira	1:05:56	Jeļena Prokopčuka	1:14:52
2013. gada rezultāti (19. maijs)
Maratons	Dankans Koečs	2:15:34	Aberaša Nesga Bedasa	2:40:30
Pusmaratons	Jānis Girgensons	1:07:24	Jeļena Prokopčuka	1:14:39
2012. gada rezultāti (20. maijs)
Maratons	Kurgats Tituss Kipkorirs	2:16:52	Iraida Aleksandrova	2:37:37
Pusmaratons	Valērijs Žolnerovičs	1:06:04	Jeļena Prokopčuka	1:10:27
2011. gada rezultāti (22. maijs)
Maratons	Džuliuss Kuto	2:15:48	Desta Girma	2:37:14
Pusmaratons	Sergejs Lukins	1:06:28	Ļubova Morgunova	1:15:01
2010. gada rezultāti (23. maijs)
Maratons	Slimani Benazuzs	2:17:33	Marina Damanševica	2:38:16
Pusmaratons	Valērijs Žolnerovičs	1:05:40	Irene Čepkirui	1:14:04
2009. gada rezultāti (17. maijs)
Maratons	Oļegs Gurs	2:18:35	Katsjarina Dzjamidava	2:47:30
Pusmaratons	Džoels Kosgejs Komens	1:06:49	Daniela Fetcere	1:23:05
2008. gada rezultāti (18. maijs)
Maratons	Samijs Kibets Rotičs	2:16:41	Kaja Valsa	3:13:53
Pusmaratons	Pāvels Loskutovs	1:05:51	Helēna Dekera	1:19:59
2007. gada rezultāti (20. maijs)
Maratons	Džonstons Kipkorirs Čangvonijs	2:18:30	Ludmila Rodina	2:50:07
Pusmaratons	Dainis Saučikovs	1:09:17	Ilona Marhele	1:22:21
2006. gada rezultāti (3. jūnijs)
Maratons	Jurijs Vinogradovs	2:41:57	Laura Zariņa	3:04:31
Pusmaratons	Viktors Sļesarenoks	1:15:20	Anita Liepiņa	1:33:43
2005. gada rezultāti (21. maijs)
Maratons	Vjačeslavs Bambāns	2:45:58	Kaja Mulla	3:11:09
2004. gada rezultāti (15. maijs)
Maratons	Dmitrijs Sļesarenoks	2:27:09	Modesta Drungiliene	2:58:29
2003. gada rezultāti (17. maijs)
Maratons	Arūns Balčuns	2:28:07	Aušra Kavalauskiene	3:05:26
2002. gada rezultāti (25. maijs)
Maratons	Arūns Balčuns	2:31:25	Anita Liepiņa	3:12:16
2001. gada rezultāti (26. maijs)
Maratons	Ziedonis Zaļkalns	2:27:25	Laila Ceika	3:11:45
2000. gada rezultāti (27. maijs)
Maratons	Ziedonis Zaļkalns	2:30:59	Aušra Kavalauskiene	3:12:11
1999. gada rezultāti (22. maijs)
Maratons	Arūns Balčuns	2:37:10	Laila Ceika	3:37:21
1998. gada rezultāti (23. maijs)
Maratons	Ziedonis Zaļkalns	2:33:41	Laila Ceika	3:27:49
1997. gada rezultāti (31. maijs)
Maratons	Normunds Fedotovskis	2:33:05	Kaja Mulla	3:12:26
1996. gada rezultāti (1. jūnijs)
Maratons	Aleksandrs Prokopčuks	2:31:46	Inita Drēziņa	3:30:42
1995. gada rezultāti (29. jūlijs)
Maratons	Ziedonis Zaļkalns	2:32:44	G. Bernarde	3:02:11
1994. gada rezultāti (30. jūlijs)
Maratons	Normunds Ivzāns	2:43:09	Laila Ceika	3:19:56
1993. gada rezultāti (31. jūlijs)
Maratons	Aleksandrs Prokopčuks	2:26:41	Svetlana Šepeleva-Tkači	2:55:07
1992. gada rezultāti (18. jūlijs)
Maratons	Gusmans Abduļins	2:21:29	Olga Judenkova	2:47:28
1991. gada rezultāti (27. jūlijs)
Maratons	Vladimirs Kalenkovičs	2:28:27	Alla Dudajeva	2:43:53