Rīgas maratons
| Rīgas maratons | |
|---|---|
 Rīgas maratona logo Galvenais partneris: Rimi Baltic | |
| Norises vieta |
 Rīga, Latvija |
| Laiks | 6. - 7. maijs |
| Tips | urbānā skriešana |
| Dalībnieki |
38 398 (2019) 1887 maratonā finišējušie (2019) |
| Disciplīnas | maratons, pusmaratons, 10 km, 5 km, jūdze |
| Uzstādītie rekordi |
Maratons:  Beatrise Mutai |
| Infokaste pēdējoreiz atjaunota: 16.09.2022. | |
Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais World Athletics ar Zelta kvalitātes zīmi novērtētais maratons Ziemeļeiropā.[1] 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki, pārstāvoši 82 pasaules valstis.[2] Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,095 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances.
Trase sākas un beidzas 11. novembra krastmalā, ved ap Rīgas vēsturisko centru, Vecrīgu, Rīgas centru, Ķīpsalu un Pārdaugavu.
Kopš 2017. gada ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā noris Rīgas maratona trasēs.[3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi Latvijas sportisti maratona distancē startēja 1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēles, bet pirmās maratona sacensības Latvijā norisinājās 15 gadus vēlāk Liepājā. Maratona skriešanas popularitāte turpināja augt 70. gados, ziedu laikos sasniedzot 80. gadu nogalē. Tautasdziesmas maratons (1988—1990), piemēram, atmodas laikā pulcēja jau vairākus tūkstošus skrējēju, no kuriem 250 — 300 finišēja 42 km distancē.
Pirmie Rīgas maratoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais Rīgas maratona starta šāviens pie Brīvības pieminekļa atskanēja 1991. gada 27. jūlijā — īsi pēc barikāžu laika, kad galvaspilsētu satricināja OMON šāvieni. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.[4] Šī maratona dalībniekiem tika nodrošinātas gan grandiozas naudas balvas (1000 vācu markas pirmo vietu ieguvējiem), gan vimpelis un tiem laikiem eksotiskais auglis – banāns – finišā.
Trases mērīšana noritēja atbilstoši tā laika starptautiskajiem standartiem, izmantojot 50 m garu mērlenti un mietiņus. Pirmajā Rīgas maratonā startēja 735 dalībnieki, no kuriem trešdaļa bija vietējie skrējēji, ap 30 rietumvalstu pārstāvju, bet pārējie no PSRS.
Tomēr jau tuvākajos gados pēc veiksmīgā starta, Rīgas maratona dalībnieku skaits strauji saruka. Austrumu bloka skrējējus no dalības atturēja jaunais vīzu režīms, savukārt rietumniekiem ceļojums uz Latviju varēja šķist pārāk riskants. Nopietnas grūtības radīja hiperinflācija un atkārtota nacionālās valūtas maiņa. 1993. gadā par dalību maratonā varēja norēķināties trīs valūtās — vietējie varēja maksāt gan Latvijas rubļos, gan svaigi izdotajos latos, bet ārzemnieki — doičmarkās.
Organizatoriem trūka sponsoru un līdzekļu, lai iekļautos AIMS starptautiskajā maratonu kalendārā (tolaik tas izmaksātu 1000 USD gadā), kas ļautu piesaistīt rietumu maratonu tūristus. Šajā laikā arī vietējo skrējēju kļuva arvien mazāk, skriešanas kultūra un līdz ar to arī sponsoru interese pamazām samazinājās, zemāko punktu sasniedzot 1999. gadā, kad 42 km distancē finišēja vien 53 Latvijas skrējēji.
Sertificētā trase un jauni organizatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2007. gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (Association of International Marathons and Distance Races, AIMS) standartiem.[5]
Lai kuplinātu dalībnieku skaitu, Rīgas maratonu pārcēla uz pavasari, piesaistot skolu jaunatni 5 km distancei, tomēr maratona distancē skrējēju aizvien bija salīdzinoši maz un rezultāti nespēja pārspēt pirmo gadu sniegumu.
2007. gadā Rīgas maratons tika pie otrās elpas. Pēc 16 gadu darba maratona sākotnējais organizators Jānis Karavaičiks organizēšanu uzticēja Aigaram Nordam, kurš bija ambīciju pilns Rīgu pārvērst par skriešanas megapoli ar vērienīgu pilsētas maratonu.
Rīgas Dome maratona organizēšanu uzticējusi NECom jeb Nords Event Communications, jaunie organizatori jau pirmajā gadā panāca vērienīgu pasākuma izaugsmi. Ar jauna titulsponsora Nordea palīdzību un saukli “Šoreiz pa īstam!” trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem, maratons iekļāvās starptautiskajā kalendārā, ierasto maratona un 5 km satelītdistanci papildināja jaunums — pusmaratons, bet kenijietis Džonstons Čangvoni pārspēja 1991. gadā uzstādīto Rīgas maratona rekordu.
Jauno organizatoru paspārnē maratons kļuva par vienu no straujāk augošajiem un prestižākajiem skriešanas svētkiem Ziemeļeiropā — no 1300 dalībniekiem 2007. gadā līdz Gold Label zelta statusam un vairāk nekā 38 tūkstošiem dalībnieku no 82 pasaules valstīm 2019. gadā.[1]
Maratona ilggadējais partneris Rimi titulsponsora pienākumus uzņēmas 2019. gadā, sniedzot atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā izveidotajā Virtuālajā Skriešanas klubā, kas pasākuma auditoriju aktīvu uzturēja pandēmijas laikā.
2020. gadā Ministru kabinets koronavīrusa pandēmijas dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales, kas lika pārcelt maratona darbību virtuālā režīmā.[6][7][a]
Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no 16. maija uz 29. augustu.[8]
Bet organizatori jaunu virsotni sasniedza pēc koronavīrusa pandēmijas beigām, sīvā konkurencē izcīnot tiesības Rīgā rīkot pirmo Pasaules čempionātu skriešanā (World Athletics Road Running Championships Riga 23) 2023. gada 30. septembrī — 1. oktobrī.
2023. gada Rimi Rīgas maratons, kas notiks 6.—7. maijā, būs Pasaules čempionāta ģenerālmēģinājums, skrējējiem dodot iespēju izmēģināt Pasaules čempionāta trases.
Uzvarētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maratons (42,195 km)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trases rekords
.svg){kind=small}
Pusmaratons (21,095 km)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trases rekords
Uzvaru kopskaits pēc valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika
| Valsts | Kopā | Maratons
(vīriešu) |
Maratons
(sieviešu) |
Pusmaratons
(vīriešu) |
Pusmaratons
(sieviešu) |
|---|---|---|---|---|---|
| Latvija
|
35 | 11 | 8 | 7 | 9 |
| Kenija
|
15 | 7 | 1 | 4 | 2 |
 Etiopija
|
13 | 4 | 8 | 1 | 0 |
 Lietuva
|
8 | 3 | 3 | 1 | 1 |
 Baltkrievija
|
6 | 2 | 4 | 0 | 0 |
 Igaunija
|
5 | 0 | 4 | 1 | 1 |
 Krievija
|
5 | 1 | 2 | 1 | 1 |
 Maroka
|
1 | 1 | 0 | 0 | 0 |
 Kazahstāna
|
1 | 1 | 0 | 0 | 0 |
 Japāna
|
1 | 1 | 0 | 0 | 0 |
 Moldova
|
1 | 0 | 1 | 0 | 0 |
 Ukraina
|
1 | 0 | 0 | 1 | 0 |
 Apvienotā Karaliste
|
1 | 0 | 0 | 0 | 1 |
 Izraēla
|
1 | 0 | 0 | 0 | 1 |
.jpg)
Vairākkārtējas uzvaras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika
| Sportists | Valsts | Uzvaras | Gadi | Distance |
|---|---|---|---|---|
| Jeļena Prokopčuka | Latvija
|
5 | 2012, 2013, 2014, 2015, 2016 | Pusmaratons |
| Laila Ceika | Latvija
|
4 | 1994, 1998, 1999, 2001 | Maratons |
| Ziedonis Zaļkalns | Latvija
|
4 | 1995, 1998, 2000, 2001 | Maratons |
| Arūns Balčuns | Lietuva
|
3 | 1999, 2000, 2003 | Maratons |
| Aleksandrs Prokopčuks | Latvija
|
2 | 1993, 1996 | Maratons |
| Aušra Kavalauskiene | Lietuva
|
2 | 2000, 2003 | Maratons |
| Valērijs Žolnerovičs | Latvija
|
2 | 2010, 2012 | Pusmaratons |
| Jānis Girgensons | Latvija
|
2 | 2013, 2015 | Pusmaratons |
| Jānis Višķers | Latvija
|
2 | 2019, 2021 | Pusmaratons |
Trases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bez 42,195 kilometru garās maratona trases, iespējams skriet arī pusmaratona (21,095 km), 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes, kā arī īsākās bērnu dienas distancēs.
Mūsdienās, trases tiek veidotas viena apļa ietveros, kad trases sākums ir vienviet ar finišu. Maratona starta un finiša līnija ir noteikta 11. novembra krastmalā blakus Rīgas pilij.
Maratona trase šķērso Daugavu pa Vanšu, Akmens un Salu tiltu, kā arī ietver posmu, kas ved ap Rīgas vēsturisko centru, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgu.
Agrākās trases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas maratona skriešanas pirmsākumos, skriešana notika vairāku apļu kārtībā. Agrāk maratons ir norisinājies dažādās trasēs. Visbiežāk maratonam starts tika dots pilsētas centrā, trase vijās uz Mežaparku, apkārt Ķīšezeram, tad pa Mežciemu ar finišu Daugavas stadionā. Pāris reizes maratons norisinājies arī Pārdaugavā ar startu un finišu pie Uzvaras parka. 2006. gadā pirmo reizi maratons finišēja pilsētas centrā — Strēlnieku laukumā. 2007. gadā maratona jaunā trase tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem. Nākamā trase tika izveidota un AIMS sertificēta 2011. gadā. Trase vijās pa Rīgas centra ielām, šķērsojot Vanšu tiltu un Dienvidu tiltu, starta un finiša zona atradās 11. novembra krastmalā. Trase ļāva paralēli maratonskrējienam organizēt sacensības arī pusmaratonā.
Maratona oficiālie krekli un medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maratona oficiālie krekli sākti veidot kopš 2008. gada, katru gadu maratona oficiālā skriešanas krekla dizaina radīšana tiek uzticēta kādam no Latvijā atpazīstamiem māksliniekiem.
Mākslinieki, kuri ir veidojuši dizainus Rīgas maratona krekliem — Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Elita Patmalniece, Ella Krugļanska, Krišs Salmanis, Ilmārs Blumbergs, Raimonds Staprāns, Anna Heinrihsone, Maija Kurševa, Gustavs Klucis (2018. gada krekla noformējumā tika izmantots G. Kluča mākslas darbs, kas speciāli Latvijas simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē 2017. gada 18. novembrī),[10] MARE&ROLS un Jānis Šneiders.
2019. gadā maratona medaļu dizainu veidoja Londonas Dizaina biennāles galvenās balvas "Labākais dizains" saņēmējs Artūrs Analts, maratona 30. jubilejas medaļu dizainu radījis japāņu mākslinieks Džuniči Kavanisi, kurš ir arī Tokijas olimpisko spēļu medaļu autors.
2021. gada Rīgas maratona kreklu un medaļu dizainus veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristiāns Brekte.[11]
Vēsturiskie nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas maratona vērtīgās vēstures laikā, to ir atbalstījuši daudzi dažādi gan Latvijas, gan starptautiski uzņēmumi, kuru nosaukums atspoguļojies maratona nosaukumā. Līdz 2006. gadam maratona nosaukums bija Starptautiskais Rīgas maratons, mainoties organizatoriskajai vadībai, no nosaukuma tika izņemts vārds — "Starptautiskais".
- 1994. — 1996. Starptautiskais Radio SWH Rīgas maratons[12]
- 2000. Starptautiskais Rīgas Samsung maratons[13]
- 2003. — 2004. Starptautiskais Rīgas Maxima maratons[14]
- 2006. Rīgas Parex maratons[15]
- 2007. — 2013. Nordea Rīgas maratons[16]
- 2014. — 2018. Lattelecom Rīgas maratons[17]
- 2019. Tet Rīgas maratons[18]
- 2020. — 2023. Rimi Rīgas maratons[19]
Organizatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 2007. gada Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi.
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., pirms tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-08-24.
- ↑ «Jaunumi : Rimi Riga Marathon». archive.ph. 2020-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
- ↑ «Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2016-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
- ↑ «Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā». delfi.lv (latviešu). 2007-05-03. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2020-10-12. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ 9,0 9,1 «Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «Izpārdodam maratona mākslas kreklu kolekciju un ziedojam — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022. gada 18. septembrī.
- ↑ «Kristiana Brektes dizaina medaļas un krekli — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-09-29.
- ↑ «Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ Latvijas Vieglatletikas savienība. «Samsung Rīgas maratons», 2000-05-27. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ www.DELFI.lv. «Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!». delfi.lv (latviešu), 2006-05-26. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ ««Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Nordea Rīgas maratons», 2014-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Tet Rīgas maratons», 2019-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ «Rimi Rīgas maratons». www.rimi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas maratons.- Rimi Rīgas maratona oficiālā mājaslapa
