Rīgas maratons

Vikipēdijas lapa
Rīgas maratons
Rīgas maratona logo
Galvenais partneris: Rimi Baltic
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Laiks 6. - 7. maijs
Tips urbānā skriešana
Dalībnieki 38 398 (2019)
1887 maratonā finišējušie (2019)
Disciplīnas maratons, pusmaratons, 10 km, 5 km, jūdze
Uzstādītie rekordi

Maratons:
Vīriešu: 2:08:51 (2019)
Valsts karogs: Etiopija Andualems Šiferavs
Sieviešu: 2:26:18 (2019)
Valsts karogs: Etiopija Birke Debele
Pusmaratons:
Vīriešu: 1:00:30 (2022)
Valsts karogs: Etiopija Sikijass Misganavs

Sieviešu: 1:09:12 (2022)
Valsts karogs: Kenija Beatrise Mutai
Infokaste pēdējoreiz atjaunota: 16.09.2022.

Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991. gada. Šis ir vienīgais World Athletics ar Zelta kvalitātes zīmi novērtētais maratons Ziemeļeiropā.[1] 2019. gadā sacensībās piedalījās 38 398 dalībnieki, no kuriem 4632 bija ārvalstu dalībnieki, pārstāvoši 82 pasaules valstis.[2] Iespējams skriet ne tikai 42,195 kilometru garo maratona distanci, bet arī 21,095 kilometra garo pusmaratona, 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes un bērnu distances.

Trase sākas un beidzas 11. novembra krastmalā, ved ap Rīgas vēsturisko centru, Vecrīgu, Rīgas centru, Ķīpsalu un Pārdaugavu.

Kopš 2017. gada ikgadējais Latvijas Čempionāts maratonā noris Rīgas maratona trasēs.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Rīgas Starptautiskā maratona starts, 1991.gada 27.jūlijā, plkst.18.00, pie Brīvības pieminekļa

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Latvijas sportisti maratona distancē startēja 1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēles, bet pirmās maratona sacensības Latvijā norisinājās 15 gadus vēlāk Liepājā. Maratona skriešanas popularitāte turpināja augt 70. gados, ziedu laikos sasniedzot 80. gadu nogalē. Tautasdziesmas maratons (1988—1990), piemēram, atmodas laikā pulcēja jau vairākus tūkstošus skrējēju, no kuriem 250 — 300 finišēja 42 km distancē.

Pirmie Rīgas maratoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Rīgas maratona starta šāviens pie Brīvības pieminekļa atskanēja 1991. gada 27. jūlijā — īsi pēc barikāžu laika, kad galvaspilsētu satricināja OMON šāvieni. Tad šis maratons tika dēvēts par Rīgas Starptautisko maratonu.[4] Šī maratona dalībniekiem tika nodrošinātas gan grandiozas naudas balvas (1000 vācu markas pirmo vietu ieguvējiem), gan vimpelis un tiem laikiem eksotiskais auglis – banāns – finišā.

Trases mērīšana noritēja atbilstoši tā laika starptautiskajiem standartiem, izmantojot 50 m garu mērlenti un mietiņus. Pirmajā Rīgas maratonā startēja 735 dalībnieki, no kuriem trešdaļa bija vietējie skrējēji, ap 30 rietumvalstu pārstāvju, bet pārējie no PSRS.

Tomēr jau tuvākajos gados pēc veiksmīgā starta, Rīgas maratona dalībnieku skaits strauji saruka. Austrumu bloka skrējējus no dalības atturēja jaunais vīzu režīms, savukārt rietumniekiem ceļojums uz Latviju varēja šķist pārāk riskants. Nopietnas grūtības radīja hiperinflācija un atkārtota nacionālās valūtas maiņa. 1993. gadā par dalību maratonā varēja norēķināties trīs valūtās — vietējie varēja maksāt gan Latvijas rubļos, gan svaigi izdotajos latos, bet ārzemnieki — doičmarkās.

Organizatoriem trūka sponsoru un līdzekļu, lai iekļautos AIMS starptautiskajā maratonu kalendārā (tolaik tas izmaksātu 1000 USD gadā), kas ļautu piesaistīt rietumu maratonu tūristus. Šajā laikā arī vietējo skrējēju kļuva arvien mazāk, skriešanas kultūra un līdz ar to arī sponsoru interese pamazām samazinājās, zemāko punktu sasniedzot 1999. gadā, kad 42 km distancē finišēja vien 53 Latvijas skrējēji.

Sertificētā trase un jauni organizatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (Association of International Marathons and Distance Races, AIMS) standartiem.[5]

Lai kuplinātu dalībnieku skaitu, Rīgas maratonu pārcēla uz pavasari, piesaistot skolu jaunatni 5 km distancei, tomēr maratona distancē skrējēju aizvien bija salīdzinoši maz un rezultāti nespēja pārspēt pirmo gadu sniegumu.

2007. gadā Rīgas maratons tika pie otrās elpas. Pēc 16 gadu darba maratona sākotnējais organizators Jānis Karavaičiks organizēšanu uzticēja Aigaram Nordam, kurš bija ambīciju pilns Rīgu pārvērst par skriešanas megapoli ar vērienīgu pilsētas maratonu.

Rīgas Dome maratona organizēšanu uzticējusi NECom jeb Nords Event Communications, jaunie organizatori jau pirmajā gadā panāca vērienīgu pasākuma izaugsmi. Ar jauna titulsponsora Nordea palīdzību un saukli “Šoreiz pa īstam!” trase pirmo reizi tika oficiāli sertificēta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem, maratons iekļāvās starptautiskajā kalendārā, ierasto maratona un 5 km satelītdistanci papildināja jaunums — pusmaratons, bet kenijietis Džonstons Čangvoni pārspēja 1991. gadā uzstādīto Rīgas maratona rekordu.

Jauno organizatoru paspārnē maratons kļuva par vienu no straujāk augošajiem un prestižākajiem skriešanas svētkiem Ziemeļeiropā — no 1300 dalībniekiem 2007. gadā līdz Gold Label zelta statusam un vairāk nekā 38 tūkstošiem dalībnieku no 82 pasaules valstīm 2019. gadā.[1]

Maratona ilggadējais partneris Rimi titulsponsora pienākumus uzņēmas 2019. gadā, sniedzot atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā izveidotajā Virtuālajā Skriešanas klubā, kas pasākuma auditoriju aktīvu uzturēja pandēmijas laikā.

2020. gadā Ministru kabinets koronavīrusa pandēmijas dēļ atcēla sacensību klātienes norisi dienu pirms maratona nedēļas nogales, kas lika pārcelt maratona darbību virtuālā režīmā.[6][7][a]

Pandēmijas dēļ 2021. gada sacensības tika pārceltas no 16. maija uz 29. augustu.[8]

Bet organizatori jaunu virsotni sasniedza pēc koronavīrusa pandēmijas beigām, sīvā konkurencē izcīnot tiesības Rīgā rīkot pirmo Pasaules čempionātu skriešanā (World Athletics Road Running Championships Riga 23) 2023. gada 30. septembrī — 1. oktobrī.

2023. gada Rimi Rīgas maratons, kas notiks 6.—7. maijā, būs Pasaules čempionāta ģenerālmēģinājums, skrējējiem dodot iespēju izmēģināt Pasaules čempionāta trases.  

Uzvarētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrējēji gatavojas Rimi Rīgas maratonam startam 11. novembra krastmalā, 2019. gads

Maratons (42,195 km)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

        Trases rekords

Gads Vārds Nacionalitāte Laiks Vārds Nacionalitāte Laiks
Vīrieši Sievietes
1991 Vladimirs Kalenkovičs Karogs: Padomju Savienība PSRS 2:28:27 Alla Dudajeva Karogs: Padomju Savienība PSRS 2:43:53
1992 Gusmans Abduļins Karogs: Kazahstāna Kazahstāna 2:21:29 Olga Judenkova Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 2:47:28
1993 Aleksandrs Prokopčuks Karogs: Latvija Latvija 2:26:41 Svetlana Šepeleva-Tkači Karogs: Moldova Moldova 2:55:07
1994 Normunds Ivzāns Karogs: Latvija Latvija 2:43:09 Laila Ceika Karogs: Latvija Latvija 3:19:56
1995 Ziedonis Zaļkalns Karogs: Latvija Latvija 2:32:44 Gaļina Bernarde Karogs: Igaunija Igaunija 3:02:11
1996 Aleksandrs Prokopčuks Karogs: Latvija Latvija 2:31:46 Inita Drēziņa Karogs: Latvija Latvija 3:30:42
1997 Normunds Fedotovskis Karogs: Latvija Latvija 2:33:05 Kaja Mulla Karogs: Igaunija Igaunija 3:12:26
1998 Ziedonis Zaļkalns Karogs: Latvija Latvija 2:33:41 Laila Ceika Karogs: Latvija Latvija 3:27:49
1999 Arūns Balčuns Karogs: Lietuva Lietuva 2:37:10 Laila Ceika Karogs: Latvija Latvija 3:37:21
2000 Ziedonis Zaļkalns Karogs: Latvija Latvija 2:30:59 Aušra Kavalauskiene Karogs: Lietuva Lietuva 3:12:11
2001 Ziedonis Zaļkalns Karogs: Latvija Latvija 2:27:25 Laila Ceika Karogs: Latvija Latvija 3:11:45
2002 Arūns Balčuns Karogs: Lietuva Lietuva 2:31:25 Anita Liepiņa Karogs: Latvija Latvija 3:12:16
2003 Arūns Balčuns Karogs: Lietuva Lietuva 2:28:07 Aušra Kavalauskiene Karogs: Lietuva Lietuva 3:05:26
2004 Dmitrijs Sļesarenoks Karogs: Latvija Latvija 2:27:09 Modesta Drungiliene Karogs: Lietuva Lietuva 2:58:29
2005 Vjačeslavs Bambāns Karogs: Latvija Latvija 2:45:58 Kaja Mulla Karogs: Igaunija Igaunija 3:11:09
2006 Jurijs Vinogradovs Karogs: Krievija Krievija 2:41:57 Laura Zariņa Karogs: Latvija Latvija 3:04:31
2007 Džonstons Kipkorirs Čangvonijs Karogs: Kenija Kenija 2:18:30 Ludmila Rodina Karogs: Krievija Krievija 2:50:07
2008 Samijs Kibets Rotičs Karogs: Kenija Kenija 2:16:42 Kaja Valsa Karogs: Igaunija Igaunija 3:13:54
2009 Oļegs Gurs Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 2:18:35 Katsjarina Dzjamidava Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 2:47:30
2010 Slimani Benazuzs Karogs: Maroka Maroka 2:17:33 Marina Damanševica Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 2:38:16
2011 Džuliuss Kuto Karogs: Kenija Kenija 2:15:48 Desta Girma Tadese Karogs: Etiopija Etiopija 2:37:14
2012 Tituss Kipkorirs Kurgats Karogs: Kenija Kenija 2:16:53 Iraida Aleksandrova Karogs: Krievija Krievija 2:37:37
2013 Dankans Koečs Karogs: Kenija Kenija 2:15:34 Aberaša Nesga Bedasa Karogs: Etiopija Etiopija 2:40:30
2014 Ju Čiba Karogs: Japāna Japāna 2:13:44 Tigista Tešome Ajanu Karogs: Etiopija Etiopija 2:36:51
2015 Haile Bekuma Karogs: Etiopija Etiopija 2:12:28 Esetu Mesereta Karogs: Etiopija Etiopija 2:37:03
2016 Domeniks Kangors Karogs: Kenija Kenija 2:11:45 Šitaje Gemeču Karogs: Etiopija Etiopija 2:38:40
2017 Džozefs Munivoki Karogs: Kenija Kenija 2:12:14 Bakeleha Bedada Karogs: Etiopija Etiopija 2:31:22
2018 Tsedats Ajana Karogs: Etiopija Etiopija 2:11:00 Džordžīna Rono Karogs: Kenija Kenija 2:28:22
2019 Andualems Šiferavs Karogs: Etiopija Etiopija 2:08:51 Birke Debele Karogs: Etiopija Etiopija 2:26:18
2020 Globālās pandēmijas dēļ maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģitimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.[9]
2021 Kristaps Bērziņš Karogs: Latvija Latvija 2:38:36 Amanda Krūmiņa Karogs: Latvija Latvija 3:07:17
2022 Deribe Robi Karogs: Etiopija Etiopija 2:12:07 Aberu Mekuria Zenebe Karogs: Etiopija Etiopija 2:30:53

Pusmaratons (21,095 km)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbalstot maratona dalībniekus ar dziesmu, pie Brīvības pieminekļa dzied koris

        Trases rekords

Gads Vārds Nacionalitāte Laiks Vārds Nacionalitāte Laiks
Vīriešu Sieviešu
2006 Viktors Sļesarenoks Karogs: Latvija Latvija 1:15:20 Anita Liepiņa Karogs: Latvija Latvija 1:33:43
2007 Daiņus Saucikovs Karogs: Lietuva Lietuva 1:09:17 Ilona Marhele Karogs: Latvija Latvija 1:22:21
2008 Pāvels Loskutovs Karogs: Igaunija Igaunija 1:05:52 Helēna Dekere Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 1:20:00
2009 Džoels Komens Karogs: Kenija Kenija 1:06:49 Daniela Fetcere Karogs: Latvija Latvija 1:23:05
2010 Valērijs Žolnerovičs Karogs: Latvija Latvija 1:05:40 Irēna Čepkirui Karogs: Kenija Kenija 1:14:04
2011 Sergejs Lūkins Karogs: Krievija Krievija 1:06:28 Ļubova Morgunova Karogs: Krievija Krievija 1:15:01
2012 Valērijs Žolnerovičs Karogs: Latvija Latvija 1:06:04 Jeļena Prokopčuka Karogs: Latvija Latvija 1:10:27
2013 Jānis Girgensons Karogs: Latvija Latvija 1:07:24 Jeļena Prokopčuka Karogs: Latvija Latvija 1:14:39
2014 Ibrahim Mukunga Karogs: Kenija Kenija 1:05:56 Jeļena Prokopčuka Karogs: Latvija Latvija 1:14:52
2015 Jānis Girgensons Karogs: Latvija Latvija 1:06:20 Jeļena Prokopčuka Karogs: Latvija Latvija 1:13:24
2016 Ibrahims Mukunga Karogs: Kenija Kenija 1:05:26 Jeļena Prokopčuka Karogs: Latvija Latvija 1:16:06
2017 Roberts Kimaru Maguts Karogs: Kenija Kenija 1:05:04 Inga Zālīte Karogs: Latvija Latvija 1:23:45
2018 Aleksandrs Matvičuks Karogs: Ukraina Ukraina 1:05:14 Milda Vilčinskaite Karogs: Lietuva Lietuva 1:14:38
2019 Jānis Višķers Karogs: Latvija Latvija 1:05:59 Bītija Deiča Karogs: Izraēla Izraēla 1:17:34
2020 Globālās pandēmijas dēļ maratons notika virtuāli. Rezultātu apšaubāmās leģitimitātes dēļ rezultāti netiek salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.[9]
2021 Jānis Višķers Karogs: Latvija Latvija 1:07:10 Kadi Koiva Karogs: Igaunija Igaunija 1:20:11
2022 Sikijass Misganavs Karogs: Etiopija Etiopija 1:00:30 Beatrise Mutai Karogs: Kenija Kenija 1:09:12

Uzvaru kopskaits pēc valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika
Valsts Kopā Maratons

(vīriešu)

Maratons

(sieviešu)

Pusmaratons

(vīriešu)

Pusmaratons

(sieviešu)

Karogs: Latvija Latvija 35 11 8 7 9
Karogs: Kenija Kenija 15 7 1 4 2
Karogs: Etiopija Etiopija 13 4 8 1 0
Karogs: Lietuva Lietuva 8 3 3 1 1
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 6 2 4 0 0
Karogs: Igaunija Igaunija 5 0 4 1 1
Karogs: Krievija Krievija 5 1 2 1 1
Karogs: Maroka Maroka 1 1 0 0 0
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna 1 1 0 0 0
Karogs: Japāna Japāna 1 1 0 0 0
Karogs: Moldova Moldova 1 0 1 0 0
Karogs: Ukraina Ukraina 1 0 0 1 0
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 1 0 0 0 1
Karogs: Izraēla Izraēla 1 0 0 0 1
Pieckārtēja Rīgas pusmaratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, skrienot Ņujorkas maratonā, 2015.

Vairākkārtējas uzvaras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīme: Tikai maratona un pusmaratona distanču statistika
Sportists Valsts Uzvaras Gadi Distance
Jeļena Prokopčuka Karogs: Latvija Latvija 5 2012, 2013, 2014, 2015, 2016 Pusmaratons
Laila Ceika Karogs: Latvija Latvija 4 1994, 1998, 1999, 2001 Maratons
Ziedonis Zaļkalns Karogs: Latvija Latvija 4 1995, 1998, 2000, 2001 Maratons
Arūns Balčuns Karogs: Lietuva Lietuva 3 1999, 2000, 2003 Maratons
Aleksandrs Prokopčuks Karogs: Latvija Latvija 2 1993, 1996 Maratons
Aušra Kavalauskiene Karogs: Lietuva Lietuva 2 2000, 2003 Maratons
Valērijs Žolnerovičs Karogs: Latvija Latvija 2 2010, 2012 Pusmaratons
Jānis Girgensons Karogs: Latvija Latvija 2 2013, 2015 Pusmaratons
Jānis Višķers Karogs: Latvija Latvija 2 2019, 2021 Pusmaratons

Trases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rimi Rīgas maratona 2023. gada, 42.195km trases karte

Bez 42,195 kilometru garās maratona trases, iespējams skriet arī pusmaratona (21,095 km), 10 kilometru, 5 kilometru, jūdzes, kā arī īsākās bērnu dienas distancēs.

Mūsdienās, trases tiek veidotas viena apļa ietveros, kad trases sākums ir vienviet ar finišu. Maratona starta un finiša līnija ir noteikta 11. novembra krastmalā blakus Rīgas pilij.

Maratona trase šķērso Daugavu pa Vanšu, Akmens un Salu tiltu, kā arī ietver posmu, kas ved ap Rīgas vēsturisko centru, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgu.

Agrākās trases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas maratona skriešanas pirmsākumos, skriešana notika vairāku apļu kārtībā. Agrāk maratons ir norisinājies dažādās trasēs. Visbiežāk maratonam starts tika dots pilsētas centrā, trase vijās uz Mežaparku, apkārt Ķīšezeram, tad pa Mežciemu ar finišu Daugavas stadionā. Pāris reizes maratons norisinājies arī Pārdaugavā ar startu un finišu pie Uzvaras parka. 2006. gadā pirmo reizi maratons finišēja pilsētas centrā — Strēlnieku laukumā. 2007. gadā maratona jaunā trase tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem. Nākamā trase tika izveidota un AIMS sertificēta 2011. gadā. Trase vijās pa Rīgas centra ielām, šķērsojot Vanšu tiltu un Dienvidu tiltu, starta un finiša zona atradās 11. novembra krastmalā. Trase ļāva paralēli maratonskrējienam organizēt sacensības arī pusmaratonā.

Maratona oficiālie krekli un medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maratona oficiālie krekli sākti veidot kopš 2008. gada, katru gadu maratona oficiālā skriešanas krekla dizaina radīšana tiek uzticēta kādam no Latvijā atpazīstamiem māksliniekiem.

Mākslinieki, kuri ir veidojuši dizainus Rīgas maratona krekliem — Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Elita Patmalniece, Ella Krugļanska, Krišs Salmanis, Ilmārs Blumbergs, Raimonds Staprāns, Anna Heinrihsone, Maija Kurševa, Gustavs Klucis (2018. gada krekla noformējumā tika izmantots G. Kluča mākslas darbs, kas speciāli Latvijas simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē 2017. gada 18. novembrī),[10] MARE&ROLS un Jānis Šneiders.

2019. gadā maratona medaļu dizainu veidoja Londonas Dizaina biennāles galvenās balvas "Labākais dizains" saņēmējs Artūrs Analts, maratona 30. jubilejas medaļu dizainu radījis japāņu mākslinieks Džuniči Kavanisi, kurš ir arī Tokijas olimpisko spēļu medaļu autors.

2021. gada Rīgas maratona kreklu un medaļu dizainus veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs, asociētais profesors Kristiāns Brekte.[11]

Vēsturiskie nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas maratona vērtīgās vēstures laikā, to ir atbalstījuši daudzi dažādi gan Latvijas, gan starptautiski uzņēmumi, kuru nosaukums atspoguļojies maratona nosaukumā. Līdz 2006. gadam maratona nosaukums bija Starptautiskais Rīgas maratons, mainoties organizatoriskajai vadībai, no nosaukuma tika izņemts vārds — "Starptautiskais".

Organizatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2007. gada Rīgas maratonu organizē aģentūra "Nords Event Communications” (“NECom") sadarbībā ar Rīgas domi.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sākotnēji 2020. gada Rīgas maratons tika pārcelts uz 2020.10.11., pirms tas tika atcelts klātienes režīmā un pārcelts uz virtuāla maratona režīmu. Reģistrētājiem dalībniekiem bija iespēja pārcelt savu dalību uz 2021. gada Rīgas maratonu vai arī savu 2020. gada Rīgas maratona dalību atdot citam skrējējam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Gatavojies zelta vērtam maratonam! — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-08-24.
  2. «Jaunumi : Rimi Riga Marathon». archive.ph. 2020-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
  3. «Lattelecom Rīgas maratonā tiks noteikti 2017. gada Latvijas čempioni maratonā». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2016-12-12. Skatīts: 2022-08-24.
  4. «Kā vācbaltieša ideja pārauga pirmajā Rīgas maratonā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  5. «Rīgas maratons iekļauts starptautiskajā maratonu kalendārā». delfi.lv (latviešu). 2007-05-03. Skatīts: 2022-08-25.
  6. «Rimi Rīgas maratons atlikts uz vēlāku laiku». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  7. «Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  8. «2021. gada sezonā Rimi Rīgas maratons piedāvās jaunus virtuālus, hibrīd- un klātienes skriešanas notikumus.». Latvijas Vieglatlētikas savienība. 2020-10-12. Skatīts: 2022-08-25.
  9. 9,0 9,1 «Dots starts Rīgas maratonam, kas norisināsies virtuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  10. «Izpārdodam maratona mākslas kreklu kolekciju un ziedojam — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022. gada 18. septembrī.
  11. «Kristiana Brektes dizaina medaļas un krekli — Rimi Rīgas maratons». rimirigamarathon.com (latviešu). Skatīts: 2022-09-29.
  12. «Karstais maratons pāris dienas pēc noziedznieku izlaušanās no Jelgavas cietuma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  13. Latvijas Vieglatletikas savienība. «Samsung Rīgas maratons», 2000-05-27. Skatīts: 2022-08-25.
  14. «Kādēļ Rīgas maratons stagnēja desmit gadus?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  15. www.DELFI.lv. «Rīgas Dome aicina ikvienu piedalīties Rīgas maratonā!». delfi.lv (latviešu), 2006-05-26. Skatīts: 2022-08-25.
  16. ««Šoreiz pa īstam» – Aigars Nords 2007. gadā atdzīvina Rīgas maratonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  17. Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Nordea Rīgas maratons», 2014-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
  18. Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Tet Rīgas maratons», 2019-05-18. Skatīts: 2022-08-25.
  19. «Rimi Rīgas maratons». www.rimi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]