Rostovas kņazi

Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē — *Rostov-Suzdal*) 11. gadsimtā

Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386)

Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils. No 1207. gada patstāvīgas Rostovas kņazistes valdnieki, kuru 1474. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pievienoja saviem īpašumiem.

Vēsture

862. gada notikumu sakarā Nestora hronikas sākumā minēts, ka Rostovas pirmiedzīvotāji bijuši merieši: "Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas — tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks." Minēts, ka 907. gadā Rostovas karadraudze piedalījās kņaza Oļega karagājienā uz Konstantinopoli. 987. gadā Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs par Rostovas kņazu iecēla savu dēlu Jaroslavu, kurš 1011. gadā kļuva arī par Veļikijnovgorodas kņazu. 1125. gadā Rostovas kņazs Jurijs Dolgorukijs pārcēla savu mītni uz Suzdaļu, bet viņa dēls Andrejs Bogoļubskis 1157. gadā par savu mītnes vietu izraudzīja Vladimiru. Kopš tā laika Rostovas politiskā loma samazinājās.

1207. gadā Vladimiras lielkņazs Vsevolods Lielā Ligzda savam vecākajam dēlam Konstantīnam izveidoja dalienas kņazisti, ko uzskata par Rostovas kņazistes dibināšanas laiku. 1238. gadā Rostovas kņazu Vasiļko Konstantinoviču mongoļi saņēma gūstā kaujā pie Sitas un vēlāk nogalināja.

1207. gadā Rostovas kņazistē bez Rostovas ietilpa arī Jaroslavļa, Beloozera, Mologa, Ugļiča un Lielā Ustjuga. 1218. gadā kņazs Konstantīns sadalīja savu valsti trīs dēliem — Vasiļko ieguva Rostovu, Vsevolods Jaroslavļu, bet Vladimirs Ugļiču. Pēc Vasiļko nogalināšanas viņa dēls Boriss ieguva Rostovu, bet Gļebs Beloozeru. 1320. gadā kņaza Jurija Aleksandroviča dēli sadalīja Rostovas kņazisti Usretinskas (Ростово-Усретинский) un Borisogļebskas ( Ростово-Борисоглебский) daļās, bet 1474. gadā Maskavijas lielkņazs Ivans III anektēja Rostovas kņazistes.

Pēc atteikšanās no Visas Krievzemes lielkņaza titula 1575. gadā Ivans IV lika sevi dēvēt par Maskavas, Pleskavas un Rostovas kņazu (князь Московский, Псковский и Ростовский).

Rostovas-Suzdaļas-Vladimiras kņazi

1108.—1149. Jurijs Dolgorukijs (Юрий Долгорукий)
1168.—1174. Andrejs Bogoļubskis (Андрей Юрьевич Боголюбский, Jurija Dolgorukija dēls)
1174.—1176. Mihails Jurjevičs (Михалко Юрьевич, Jurija Dolgorukija dēls)
1176.—1212. Vsevolods Lielā ligzda, (Всеволод Юрьевич Большое Гнездо, Jurija Dolgorukija jaunākais dēls)

Rostovas kņazi

1207.—1218. Konstantīns Vsevolodovičs (Константин Всеволодович, Vsevoloda Lielās ligzdas vecākais dēls), no 2016. gada Vladimiras lielkņazs
1218.—1238. Vasiļko Konstantinovičs (Василько Константинович, Konstantīna vecākais dēls), nogalināts pēc krišanas gūstā kaujā ar mongoļiem

Zelta Ordas vasaļi

1238.—1277. Boriss Vasiļkovičs (Василько Константинович, Vasiļko vecākais dēls), 1244. gadā kļuva par Zelta Ordas vasali, apspieda Novgorodas sacelšanos pret mongoļiem
1277.—1278. Gļebs Vasiļkovičs (Глеб Константинович, Vasiļko jaunākais dēls)
1278.—1286. Dmitrijs un Konstantīns Borisoviči (Дмитрий Борисович, Константин Борисович)
1286.—1288. Konstantīns Borisovičs (Константин Борисович)
1288.—1294. Dmitrijs Borisovičs (Дмитрий Борисович)
1294.—1307. Konstantīns Borisovičs (Константин Борисович)
1307.—1316. Vasīlijs Konstantinovičs (Василий Константинович)
1316.—1320. Jurijs Aleksandrovičs (Юрий Александрович, Konstantīna Borisoviča mazdēls), viņa dēli sadalīja Rostovas kņazisti Usretinskas (Ростово-Усретинский) un Borisogļebskas (Ростово-Борисоглебский) daļās

Skatīt arī