Starptautiskā sieviešu diena

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Starptautiskā sieviešu diena
  oficiāla brīvdiena
  brīvdiena tikai sievietēm
  neoficiāli svētki
Datums 8. marts
Biežums katru gadu

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes un cīņas par sieviešu tiesībām diena, ko svin kopš 1911. gada. Tā veltīta visām sievietēm, turpretī Mātes diena ir veltīta sievietēm mātēm, bet Svētā Valentīna diena — visiem mīlētājiem.

Leģenda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā sieviešu diena Austrālijā (1975)

Saskaņā ar iesakņojušos mītu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.

Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis.[1][2][3] Mīts radās 1960. gados PSRS, lai piesaistītu starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.[nepieciešama atsauce]

Sieviešu dienas svinēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā sieviešu diena Bangladešā

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV — 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē (Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros) vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā svinamo datumu. Jau nākamajā gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijas karalistē, Šveicē.

1913. gadā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu Vācijā svinēja 12. martā, Austroungārijas zemēs, Šveicē, Nīderlandē — 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā — 2. martā.

1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju.

1966. gada 8. maiju ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu.

1975. gada 8. martā ANO sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā asambleja ar rezolūciju Nr. A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām) svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Gruzijā, Itālijā, Krievijas Federācijā,Kamerūnā,Kubā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Ķīnā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu), Vjetnamā un Ziemeļmaķedonija.

Itālijā šajā dienā vīrieši dāvina sievietēm dzeltenas mimozas. Daudzās valstīs, kā Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Polija, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Melnkalne, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija pieņemts dāvināt sievietēm puķes. Sievietes bieži saņem dāvanas arī no kolēģiem. Skolās šajā dienā dāvina puķes un dāvanas skolotājām.

Sieviešu diena Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautisko sociālistisko sieviešu dienu Latvijā 1920.-30. gados ne reizi nesvinēja 8. martā, bet, kā vairumā Eiropas valstu to darīja 30. martā. Tie nebija nekādi svētki ar svinēšanu un sieviešu sveikšanu ar ziediem. Šī diena tika veltīta līdztiesības principa darba tiesībās un citos sociālekonomiskos jautājumos popularizēšana sieviešu darba ņēmēju vidū. To organizēja LSDSP Sieviešu centrs ar Klāru Kalniņu vadībā.

Starptautiskā sociālistisko sieviešu diena Latvijā norisa:

  • 1924: pirmo reizi pēc kara atzīmēja Latvijā 30. martā, rīkojot sieviešu masu sapulces.
  • 1925: Rīgā atzīmēja svētdienā, 29. martā; Bauskā, Tukumā un Liepājā - 22. martā.
  • 1926: ceturtdienā, 25. martā;
  • 1927: ceturtdienā, 31. martā;
  • 1928: ceturtdienā, 29. martā;
  • 1929: sestdienā, 6. aprīlī;
  • 1930: sestdienā, 14. aprīlī;
  • 1931: svētdienā, 22. martā;
  • 1932: svētdien, 13. martā;
  • 1933: svētdienā, 26. martā;
  • 1934: svētdienā, 11. martā;
  • 1935-1940. gados visas partijas Latvijā bija aizliegtas, attiecīgi arī to rīkotie pasākumi.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu dienu oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Kaplan, Temma (1985). "On the Socialist Origins of International Women's Day". Feminist Studies 11 (1): 163–171. doi:10.2307/3180144. JSTOR 3180144.
  2. ↑ Kandel, Liliane; Picq, Françoise (1982). "Le Mythe des origines à propos de la journée internationale des femmes". La Revue d'en face 12: 67–80.
  3. ↑ Angela Howard Zophy. Handbook of American Women's History. Garland, 1991. 187. lpp. ISBN 0-8240-8744-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Starptautiskā_sieviešu_diena&oldid=3917569"