Ternopiļas apgabals
Ternopiļas apgabals | |||
Тернопільська область | |||
— apgabals — | |||
T.s Dņestras kanjons - viens no "Ukrainas septiņiem brīnumiem" | |||
|
|||
Valsts | Ukraina | ||
---|---|---|---|
Centrs | Ternopiļa | ||
Administratīvais iedalījums | 3 rajoni
|
||
Platība | |||
- Kopā | 13 823 km² | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
- Kopā | 1 073 300 | ||
- Blīvums | 77,6/km² | ||
- Etniskais sastāvs | ukraiņi (97,8%) | ||
Mājaslapa: www | |||
Ternopiļas apgabals Vikikrātuvē |
Ternopiļas apgabals (ukraiņu: Тернопільська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos. Robežojas ar Rivnes apgabalu ziemeļos, Hmeļnickas apgabalu austrumos, Čerņivcu apgabalu dienvidos, Ivanofrankivskas apgabalu dienvidrietumos un Ļvivas apgabalu ziemeļrietumos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tagadējā Ternopiļas apgabala teritorija atradās Galīcijas, Volīnijas un Podolijas vēsturiskajos novados. No 1140. līdz 1199. gadam tā ietilpa Galīcijas kņazistē ar galvaspilsētu Galičā. 1199. gadā Galīcijas kņazisti apvienojot ar Volīnijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste, kas 13. gadsimta otrajā pusē kļuva par karalisti. Pēc Galīcijas-Volīnijas kņazistes sadalīšanas 1340. gadā to ieguva Polija. Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā apgabala teritorija nokļuva Svētā Romas impērijas sastāvā esošās Austrijas Karalistes, vēlāk Austrijas Impērijas un Austroungārijas sastāvā. Pēc Pirmās pasaules kara par Ternopiļas apvidu karoja Polija un Rietumukrainas Tautas Republika, kas 1919. gadā pievienojās Ukrainas Tautas Republikai ar galvaspilsētu Kijivā. Poļu-krievu kara rezultātā pēc Rīgas miera līguma apgabala teritorija 1921. gadā tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas Republikā kā Ternopiļas vaivadija (Województwo tarnopolskie). Pēc Polijas okupācijas 1939. gadā tā tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā kā Ternopiļas apgabals.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 2020. gadam apgabalā ietilpa 2 apgabala nozīmes pilsētas - Čortkiva un Ternopiļa, kā arī 17 rajoni - Berežanu rajons, Borščivas rajons, Bučačas rajons, Čortkivas rajons, Husjatinas rajons, Kozovas rajons, Kremenecas rajons, Laņivcu rajons, Monastiriskas rajons, Pidhajcu rajons, Pidvoločiskas rajons, Šumskas rajons, Terebovļas rajons, Ternopiļas rajons, Zaļiščiku rajons, Zbaražas rajons, Zborivas rajons.
Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 17 rajonu un 2 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti trīs rajoni: Čortkivas rajons, Kremenecas rajons un Ternopiļas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apgabalā ir 18 pilsētas:
Trekninātas - rajona centri.
- Ternopiļa - 216 575 iedz.
- Čortkiva - 28 855 iedz.
- Kremeneca - 21 880 iedz.
- Berežani - 17 130 iedz.
- Terebovļa - 13 445 iedz.
- Zbaraža - 13 053 iedz.
- Bučača - 12 511 iedz.
- Borščiva - 11 251 iedz.
- Zaļiščiki - 9 739 iedz.
- Laņivci - 8 547 iedz.
- Počajiva - 8 027 iedz.
- Zboriva - 7 339 iedz.
- Horostkiva - 7 304 iedz.
- Kopičinci - 7 003 iedz.
- Monastiriska - 6 277 iedz.
- Šumska - 5 010 iedz.
- Skalata - 4 042 iedz.
- Pidhajci - 3 203 iedz.
Karte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ternopiļas apgabals.
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|