Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs16
 | Šī ir arhivētu diskusiju ierakstu lapa. Lūdzu, nemaini tās saturu. Jaunākās diskusijas vari atrast šeit. |
| 10. arhīvs | ← | 14. arhīvs | 15. arhīvs | 16. arhīvs | 17. arhīvs | 18. arhīvs | → | 20. arhīvs |
Jaunais paziņojums
Stipri krīt acīs, ka paziņojumā par pāreju uz jauno izskatu katras lapas augšā ir drukas kļūda (uzlabojomus). Vai no "iekšpuses" to var izmainīt? --ScAvenger 04:37, 2 septembrī, 2010 (UTC)
- Izlaboju, paldies, ka pateici. :) --Geimeris 04:52, 2 septembrī, 2010 (UTC)
- Tad ir OK. --ScAvenger 05:13, 2 septembrī, 2010 (UTC)
Atkal Vector - 2
Man (FireFoxā) nestrādā jaunā hipīgā fiška ar saišu ievietošanu (ķēdīte aiz diviem A burtiņiem). Iezīmējot vārdu, uz kuru gribu saiti, lodziņš atveras tukšs. Ir kādas idejas? --Kikos 09:28, 7 septembrī, 2010 (UTC)
+vēl nestrādā {{Link FA}}, nav zvaigznīšu --Dark Eagle 11:10, 7 septembrī, 2010 (UTC)
Sakarā ar Vector ieviešanu aizvien vairāk krīt uz nerviem fontu izmēra izmaiņas, salīdzinājumā ar ierastajiem. Vietām mazāka izmēra burti kļuvuši par tādiem pašiem, kā pamattekstā, vietām otrādi. Vairumā gadījumu ir vienalga, bet dažkārt tas traucē uztvert tekstu. Piemēram, raksts Cēzijs Vector izskatā un tas pats Monobook izskatā. Monobookā elektronu skaits čaulās (cipari viens virs otra sarkanajā lodziņā) normāli saskatāms, Vectorā - ne visai. To, ka teksts Vikikrātuves rāmītī vai atsauču sadaļā bija sīkākiem burtiem (un labāk izskatījās, nesaplūstot ar pamattekstu), bet tagadējā Vectorā - tādiem pašiem, vēl varētu pieciest. Varbūt burtu lielumu labāk uzdot nevis formā font-size:1.0em, bet procentuālā veidā vai vēl kā citādi? --ScAvenger 21:22, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- [2] ~~Xil (saruna) 21:29, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur ir runa galvenokārt par vispārējo burtu izmēru kā tādu, bet problēma ir burtu izmērs atsevišķos gadījumos, skatoties pret pamattekstu. Šķiet, ka viss ir samudžināts tiktāl, ka panākt, lai izskatās puslīdz proporcionāli vienādi visos skinos, brauzeros, ekrāna izšķirtspējās - nav iespējams. --ScAvenger 21:59, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Man šķiet vector viss teksts ir nedaudz lielāks (par kādiem 1-2 punktiem), varbūt drīzāk jānoņem bold ~~Xil (saruna) 22:12, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tas būtu štrunts, nav jau grūti paspaidīt Ctrl + un Ctrl -. --ScAvenger 22:18, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Vai nevar ievietot ekrānuzņēmumus? Man burti izskatās pilnīgi vienādi. (Monobook; Vector) --GreenZeb (diskusija) 05:46, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Tātad tev vienalga jāiet sūdzēties tai en.wiki lapā :) ~~Xil (saruna) 05:59, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Mani ekrānuzņēmumi - Monobook, Vector. Izskatās gan, ka GreenZeb lieto Windows7 vai Vistu, es Vikipēdiju pārsvarā rediģēju no Windows XP - nepatīk šriftu treknums. Tāpēc arī saku, ka visiem vienādi tāpat neizskatīsies. --ScAvenger 06:07, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Man tieši otrādi — nepatīk Tavā datorā esošais šriftu netreknums. Es domāju, ka tieši tas arī rada to, ka elektronu skaitu čaulās un nedaudz arī aizmetņa slīprakstu ir grūtības izlasīt. --GreenZeb (diskusija) 06:26, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- To gan visu var mainīt Display Properties -> Appearance -> Effects... -> ClearType. Tam nav nozīmes, kāda Windows operētājsistēma Tev ir. --GreenZeb (diskusija) 06:35, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Izmaiņu atšķirības elektronu skaitā čaulās Monobook un Vector versijās ir vērojamas tikai Mozilla Firefox. Internet Explorer un Google Chrome fontus rāda vienādi lielus, lai gan abās pārlūkprogrammās tiem ir dažādi lielumi. --GreenZeb (diskusija) 06:39, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Nav runa par starpību starp sistēmām, bet to ka tur ir teikts, ka tev fontiem ir jābūt tādiem pašiem kādi bija, tātad, ja tev nepatīk, inforē viņus, jo no tā ko tu šeit saki nekas nemainīsies ~~Xil (saruna) 06:36, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- ClearType pamēģināšu, bet man liekas, ka izmērus kā tādus tas neietekmēja. Vispār jau tas ir pieraduma efekts un nekas vairāk. Kas attiecas uz Explorer - tas tiešām rāda abiem skiniem vienādi, turklāt vienādi štruntīgi :( Ka noapaļotie stūri netiek atbalstīti, tas bija sen zināms, bet, ka teksts nesaiet lodziņā... Acīmredzot rūpīgāk jāpiedomā pie veidnēm. --ScAvenger 06:50, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- ScAvenger - ja tev tās figņas sākās tieši pēc MonoBook-->Vector pārmainīšanās tad ir skaidrs ka problēma ir pašā stilā, ne ClearType vai pārlūkā, kuru lieto (ja vien vientuļos vakarus tu neīsini pārkonfigurējot savu kompi) --Krishjaanis 08:11, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Tikko pieliku Windows7 kompim jaunu platekrāna monitoru - šrifti uz ClearType aizgāja automātiski, bet uz jaunākās FireFox versijas izskatās tāpat, turpretī IE 8 rāda pavisam labi. Vienīgais labums, ka tagad man ir iespēja notestēt visādos variantos. --ScAvenger 17:55, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- ScAvenger - ja tev tās figņas sākās tieši pēc MonoBook-->Vector pārmainīšanās tad ir skaidrs ka problēma ir pašā stilā, ne ClearType vai pārlūkā, kuru lieto (ja vien vientuļos vakarus tu neīsini pārkonfigurējot savu kompi) --Krishjaanis 08:11, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- ClearType pamēģināšu, bet man liekas, ka izmērus kā tādus tas neietekmēja. Vispār jau tas ir pieraduma efekts un nekas vairāk. Kas attiecas uz Explorer - tas tiešām rāda abiem skiniem vienādi, turklāt vienādi štruntīgi :( Ka noapaļotie stūri netiek atbalstīti, tas bija sen zināms, bet, ka teksts nesaiet lodziņā... Acīmredzot rūpīgāk jāpiedomā pie veidnēm. --ScAvenger 06:50, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Nav runa par starpību starp sistēmām, bet to ka tur ir teikts, ka tev fontiem ir jābūt tādiem pašiem kādi bija, tātad, ja tev nepatīk, inforē viņus, jo no tā ko tu šeit saki nekas nemainīsies ~~Xil (saruna) 06:36, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Man tieši otrādi — nepatīk Tavā datorā esošais šriftu netreknums. Es domāju, ka tieši tas arī rada to, ka elektronu skaitu čaulās un nedaudz arī aizmetņa slīprakstu ir grūtības izlasīt. --GreenZeb (diskusija) 06:26, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Mani ekrānuzņēmumi - Monobook, Vector. Izskatās gan, ka GreenZeb lieto Windows7 vai Vistu, es Vikipēdiju pārsvarā rediģēju no Windows XP - nepatīk šriftu treknums. Tāpēc arī saku, ka visiem vienādi tāpat neizskatīsies. --ScAvenger 06:07, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Tātad tev vienalga jāiet sūdzēties tai en.wiki lapā :) ~~Xil (saruna) 05:59, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Vai nevar ievietot ekrānuzņēmumus? Man burti izskatās pilnīgi vienādi. (Monobook; Vector) --GreenZeb (diskusija) 05:46, 16 septembrī, 2010 (UTC)
- Tas būtu štrunts, nav jau grūti paspaidīt Ctrl + un Ctrl -. --ScAvenger 22:18, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Man šķiet vector viss teksts ir nedaudz lielāks (par kādiem 1-2 punktiem), varbūt drīzāk jānoņem bold ~~Xil (saruna) 22:12, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur ir runa galvenokārt par vispārējo burtu izmēru kā tādu, bet problēma ir burtu izmērs atsevišķos gadījumos, skatoties pret pamattekstu. Šķiet, ka viss ir samudžināts tiktāl, ka panākt, lai izskatās puslīdz proporcionāli vienādi visos skinos, brauzeros, ekrāna izšķirtspējās - nav iespējams. --ScAvenger 21:59, 15 septembrī, 2010 (UTC)
Edittools
Jautājums: vai ir teorētiski (un praktiski) iespējams uztaisīt pašam savu MediaWiki:Edittools versiju, kas strādātu tikai no mana profila? Ir situācijas, kad būtu noderīgas visādas savādākas fiškas, kas citiem galīgi nebūtu interesantas, bet lietotājam, kas darbojas kādas rakstu sērijas ietvaros, lieti noderētu (tipveida atsauces, savādāks simbolu izkārtojums utt). --Kikos 19:15, 9 septembrī, 2010 (UTC)
- papēti en:Wikipedia:Tools, bet es pie skriptiem neko tādu neredzēju, ir augšējajai rīkjoslai, piemēram šo drošien var piemērot ~~Xil (saruna) 20:28, 9 septembrī, 2010 (UTC)
- Patlaban principā to var izdarīt, taču tas ir ļoti ķēpīgi, jo pašam jāraksta JavaScript kods, kas modificē lapu. Angļu Vikipēdijā par to ir padomāts — veidne en:MediaWiki:Edittools tiek lietota tikai tādā gadījumā, ja lietotāja pārlūks neatbalsta JavaScript vai arī tas ir atslēgts, bet normālā gadījumā Edittools kaste tiek ģenerēta ar JavaScript palīdzību (kods ir atrodams šeit: en:MediaWiki:Edittools.js). Šajā kodā ir paredzēta iespēja lietotājiem pievienot papildus simbolus — atliek tikai ievietot pāris rindiņas savā JavaScript failā (piemēru skatīt šeit). Tu vari iekopēt kodu no šī piemēra savā angļu Vikipēdijas monobook.js failā (pietiek nospiest "Show preview", lai redzētu izmaiņas) — vajadzētu uzrasties "SharedIP" saitei un izvēlnei ar smaiduļiem. Ja tevi apmierina iegūtais rezultāts, tad varu padomāt kā pārcelt šo padarīšanu arī šeit (attiecīgos failus vajadzēs pamainīt kādam, kam ir administratora privilēģijas). --Marozols 19:00, 11 septembrī, 2010 (UTC)
DELFI un citi ziņu portāli
VJK šeit izvirzīja jautājumu par dažu avotu nozīmību, uz kurieniem tiek sniegtas atsauces. Gribu noskaidrot, kā citi domā — vai tiešām šie portāli ir tik nevēlami atsaucēm? Vispār man viņam nākas piekrist, jo dažkārt, dodot atsauces uz šķietami neitrāliem un lieliem avotiem, Tu redzi, ka tur ir drausmīgāka kvalitāte kā Vikipēdijā: nav ne īpašvārdi pareizi iztulkoti, ir ļoti rupjas valodas kļūdas un dažkārt arī paši fakti ir nepareizi. Tas attiecas arī uz delfiem. Ir arī ļoti izplatīta tendence kopēt no viena portāla uz otru. Laikrakstu ziņu portāli (nra.lv un diena.lv) gan ir zināmā mērā kvalitatīvāki par tvnet, delfiem, apollo u.c., bet arī tur ir vērojamas kļūdas. No otras puses gribas ielikt kādu atsauci uz latviešu teksta, bet latviešu valodā ir ierobežoti resursi un nekas cits zinātniskāks par ziņu portāliem tīmeklī nav atrodams. --GreenZeb (diskusija) 21:22, 9 septembrī, 2010 (UTC)
- Kāda nozīme valodai un īpašvārdiem? Mēs neesam šo portālu redaktori vai korektori. Šeit jau informāciju nekopē iekšā. --Zemgalietis 21:31, 9 septembrī, 2010 (UTC)
- Patiesībā viņi kopē no LETA un BNS nevis viens no otra (autortiesības), no kuriem LETA neizceļas ar valodas virtuozitāti un nevienam taču nav laika nodarboties ar svešu kļūdu labošanu. Normāli būtu ielikt atsauci uz kādu mūzikas enciklopēdiju un, ja ļoti vajag latviski, bet nav ko var delfus ilikt kā sekundāru atsauci. No otras puses es nesaprotu ko jūs tur abi ņematies - vienam nekas neder, otrs liek piecas atsauces uz vielīdz (ne)uzticamiem avotiem
- P.S. Atšifrē VJK ~~Xil (saruna) 21:37, 9 septembrī, 2010 (UTC)
- Ne vienmēr kopē no LETA un BNS. Dažkārt arī autortiesības mēdz pārkāpt, īpaši jau ar attēliem. Piebildīšu gan, ka pēdējā laikā rakstu kvalitate šajos portālos ir ievērojami augusi.
- P.S. Nav ne jausmas, esmu ievērojis, ka FRK bieži to lieto. --GreenZeb (diskusija) 21:46, 9 septembrī, 2010 (UTC)
GreenZeb, savā jautājumā tu pats daļēji jau esi sniedzis atbildi. Es uzskatu, ka šim jautājumam ir divas daļas — ja runa ir par faktiem un to apstiprinājumu ārējā resursā, tad problēmu neredzu, jo visi lielākie ziņu portāli savu infomāciju lielākoties iegūst no ziņu aģentūrām un laikrakstiem — LETA, BNS, Diena, NRA, Latvijas avīze un citiem. Un tā kā tu pareizi apgalvoju, ka šie avoti ir zināmā mērā kvalitatīvi, tad problēmu nav, jo fakts ir fakts un to atspoguļojot, parasti nekas netiek mainīts vai pielikts (95% gadījumu ir ziņu lentes copy/paste ar ievadu un atsauci un 5% ir piem. aculiecinieks tvnet ziņo). Cita lieta, un tā ir otra puse šim jautājumam attiecas uz informāciju, kas top portāla iekšienē un gribi vai negribi, bet kā likums lielākā daļa šīs informācijas ir par mūziku — precīzāk Latvijas mūziķiem. Bīstami ir tas, ka šajā gadījumā ļoti bieži tekstā ieslīd tā dēvētā mūzikas redaktora personīgais viedoklis un dažnedažādi pārspīlējumi. Tādēļ saistībā ar šo gadījumu, domāju var rīkoties sekojoši. Ja informācija ir iegūta no augstākminētajiem ārējiem resursiem, tad tas būtu OK, bet ja raksts ir tapis portāla ietvaros, tad uz šo informāciju ir nepieciešams raudzīties ļoti kritiski un atlasīt tikai pārbaudāmu informāciju. --Digital1 23:46, 9 septembrī, 2010 (UTC)
- Gandrīz visi parastie cilvēki un mūzikas kritiķi, kas ar jēdzienu "industriālā mūzika" saprot ko vairāk par NIN vai Combichrist, apgalvos, ka Throbbing Gristle ir radījuši/no viņiem radies šis žanrs. Iespējams, varētu būt runa par atsevišķiem izņēmumiem, kas attiecina to uz kādu proto industriālo izpildītāju (piemēram, Cromagnon, kas izpildīja ko līdzīgu industriālajai mūzikai pirms termins "industriālā mūzika" tika ieviests) vai arī kādu, kam bija papildu loma industriālās mūzikas izveidē (piemēram, Monte Cazazza), bet reāli tie ir tikai atsevišķi izņēmumi. Pašu terminu ("industriālā mūzika") kā tādu radīja Monte Cazazza. Tas tika pirmoreiz izmantots Throbbing Gristle izveidotās ierakstu kompānijas Industrial Records devīzē "Industrial music for industrial people". Bet reāli Monte Cazazza mūziku, dēvētu par industriālo mūziku sāka komponēt vēlāk nekā Throbbing Gristle, kas radīja pašu kodolu (konceptu) šai mūzikai.
- Manis pēc Krishjaanis var izņemt tās manas ātri sameklētās atsauces. Es netaisos speciāli meklēt kādās ārzemju enciklopēdijās vai zinātniskus darbus, kas pierādītu to faktu, man šis raksts tik ļoti neinteresē. Turklāt jau pieliktajos avotos sadaļā "literatūra" fakti par Throbbing Gristle un industriālās mūzikas izveidošanos noteikti ir minēti nenormālā daudzumā. --GreenZeb (diskusija) 00:21, 10 septembrī, 2010 (UTC)
- Problēma ir tajā, ka ārpus simfoniskās mūzikas žanrus noteikt ir grūti (ok, starpību starp Bītliem un Slayer pateiks arī kurlais) pie tam mūsdienās ir ļoti modīgi uztaisīt grupiņu (piem. Anal Intruder) un nosaukt to kāda, jauna, ļoti progresīva žanra vārdā. Par industriāl o`muziku var lasīt en.wiki - tur pieminēts viss kas. Tāpēc būtu jauki ja par žanriem, pirmsācējiem, mūzikas pionieriem un ģēnijiem savu viedokli dotu kas vairāk par mūzikas izdevēju reklamņikiem vai pašpasludinātajiem mūzikas gardēžiem (tvneta Žilde vai www.pitchfork.com). P.S. manis pēc Throbbing Gristle var būt pirmsācēji visam kad, līdz brīdim kad uzradīsies kāds cits aktīvists) --Krishjaanis 06:50, 10 septembrī, 2010 (UTC)
- Cik es zinu, augstākajās izglītības iestādēs par industriālo mūziku, tāpat arī par jebkuru citu popsu, tai skaitā Slayer, nemāca; bieži vien pat cilvēki ar ieguvušu augstāko izglītību mūzikā nezin, kas ir industriālā mūzika (mana bijusī mūzikas skolotāja). Un noteikt atšķirību, kas ir blekmetāls, kas dedmetāls nav grūti pat man, kas tādu mūziku neklausās, lai gan neviens izpildītājs 100% tāds un tāds žanrs nebūs, ja nu vienīgi dažos gadījumos pionieri tiek absolutizēti un par tādiem uzskatīti tad, ja viss žanrs ir balstījies viņu radītājā mūzikā (lai gan industriālās mūzikas gadījumā tā nav). Mūzikas žanru populārajā mūzikā nosaka pēc konkrētajam žanram pieskaitīto elementu lietojuma un vispārejas vēsturiskas bāzes, kuru veido iepriekšējo žanram pieskaitīto mūzika (tādējādi žanri attīstās un mainās), ne īpašiem kanoniem kā vairumā klasiskās mūzikas.
- Man tiešām sāk likties, kā Xil rakstīja, ka Tu tiešām šeit sāc meklēt kašķi. Lūdzu, beidzot atklāj, kas, Tavuprāt, ir izveidojis industriālo mūziku un kādus žanrus Throbbing Gristle spēlē? Ja Tev šis fakts liekas nepareizs, tad Tu zini, vismaz aptuveni, kā "īstenībā" ir vai vajadzētu būt un vari to pateikt. --GreenZeb (diskusija) 08:37, 10 septembrī, 2010 (UTC)
- Man atkal liekas ka tu negribi saprast to, ka neba es piesienos par to kurš radīja vai neradīja industriālo vai lauksaimniecības mūziku, bet gan par atsauci. Bet nu vari bozties tālāk vai ja gribi ielikt vēl 5 atsauces, man jau nu vienalga. --Krishjaanis 09:30, 10 septembrī, 2010 (UTC)
- Čalis teica, ka viņam skolai jāvelta viss laiks. --Zemgalietis 13:17, 10 septembrī, 2010 (UTC)
- Man atkal liekas ka tu negribi saprast to, ka neba es piesienos par to kurš radīja vai neradīja industriālo vai lauksaimniecības mūziku, bet gan par atsauci. Bet nu vari bozties tālāk vai ja gribi ielikt vēl 5 atsauces, man jau nu vienalga. --Krishjaanis 09:30, 10 septembrī, 2010 (UTC)
- Problēma ir tajā, ka ārpus simfoniskās mūzikas žanrus noteikt ir grūti (ok, starpību starp Bītliem un Slayer pateiks arī kurlais) pie tam mūsdienās ir ļoti modīgi uztaisīt grupiņu (piem. Anal Intruder) un nosaukt to kāda, jauna, ļoti progresīva žanra vārdā. Par industriāl o`muziku var lasīt en.wiki - tur pieminēts viss kas. Tāpēc būtu jauki ja par žanriem, pirmsācējiem, mūzikas pionieriem un ģēnijiem savu viedokli dotu kas vairāk par mūzikas izdevēju reklamņikiem vai pašpasludinātajiem mūzikas gardēžiem (tvneta Žilde vai www.pitchfork.com). P.S. manis pēc Throbbing Gristle var būt pirmsācēji visam kad, līdz brīdim kad uzradīsies kāds cits aktīvists) --Krishjaanis 06:50, 10 septembrī, 2010 (UTC)
Question about Latvian traffic sign
I am sorry if I post on the wrong page (and in the wrong language)! In the German Wikipedia, somebody asked a question about the meaning of a Latvian traffic sign. See: de:Wikipedia:Auskunft#Brillenschild_in_Lettland. If you know, what the glasses on that sign mean, a lot of people would appreciate if you post the answer. Thanks a lot! --84.73.135.223 22:23, 11 septembrī, 2010 (UTC)
- That there may be blind people on the pedestrian crossing. (ref) --GreenZeb (diskusija) 22:30, 11 septembrī, 2010 (UTC)
- Traffic sign № 836. --ScAvenger 22:39, 11 septembrī, 2010 (UTC)
- Thank you very much for your help! --84.73.135.223 22:36, 11 septembrī, 2010 (UTC)
- Hello, I am the poster of the original question on de:wp. Do you have any reference table of Latvian traffic signs as a weblink for me? Additional question: A very similar sign seems to exist in your neighbour country Lithuania: Watch here. Is there any official information on that, maybe?
Thank you very much! --JøMa 22:57, 11 septembrī, 2010 (UTC)
Iekšējās saites
Vai kāds no administratoriem, kurš pārveidoja Vikipēdijas formātu, lūdzu, nevar ko darīt lietas labā, lai būtu iespējams lietot iekšējo saišu ikonu (ķēdīti), līdzīgi, kā tas bija iepriekšējā versijā zem citas ikonas, kas darbojās labi? Ķēdītes ikona vai nu vispār nedarbojas, vai nu bremzē. Savukārt, tā, kas atrodas lejā Wiki pierakstā, ir neērti izmantojama, veidojot garākus rakstus. Ar cieņu,--Lidingo 11:56, 13 septembrī, 2010 (UTC)
- Ejam Mani Uzstādījumi --> Izskats un izvēlamies MonoBook. --Krishjaanis 12:05, 13 septembrī, 2010 (UTC)
- Zem "Mani Uzstādījumi" -> "rediģēšana" jānoņem ķeksītis "Izmantot paplašināto rediģēšanas rīkjoslu", bet jāatstāj "Izmantot dialoga logus saišu, tabulu u.c. ievietošanai". Man arī dators pavecs, un jaunais variants baigi bremzēja. --Dainis 13:02, 13 septembrī, 2010 (UTC)
- Paldies--Lidingo 15:04, 13 septembrī, 2010 (UTC)
- Kāds zina, kā šo projektu padarīt atkal aktīvu? Neredzu labumu no tā, ka to "slēdza ciet" neaktivitātes dēļ, neizdzēšot projektu, bet aizsargājot lapas? Bezsakars. --GreenZeb (diskusija) 14:22, 14 septembrī, 2010 (UTC)
- Paprasi metā, jo balsojums patiesībā sanāca pret slēgšanu ~~Xil (saruna) 14:39, 14 septembrī, 2010 (UTC)
- Es izveidoju pieprasījuma lapu metā par Wikibooks atjaunošanu. Ja kāds ir ieinteresēts, tur varat izteikt argumentus (nobalsot) par vai pret to. --GreenZeb (diskusija) 23:29, 14 septembrī, 2010 (UTC)
- Publicēsi savus skumjos dzejoļus? --Krishjaanis 07:20, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Es izveidoju pieprasījuma lapu metā par Wikibooks atjaunošanu. Ja kāds ir ieinteresēts, tur varat izteikt argumentus (nobalsot) par vai pret to. --GreenZeb (diskusija) 23:29, 14 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur praktiski nebija nekādas aktivitātes (gandrīz kopš paša sākuma) un 2008-2009 gadā vismaz kādi 95% no izmaiņām pēdējo izmaiņu lapā bija spams. Es tajā balsošanas lapā savulaik biju atbalstījis šāda veida slēgšanu (alternatīva bija visu izdzēst pavisam)(kaut kas jau tur ir). Lai kāds 1 vai 2 lietotāji pārmāktu spamu, tiem būtu jābūt visai aktīviem. Reālāk būtu tāda veida saturu likt vikipēdijā. -Yyy 07:55, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Spams nedrīkstētu būt par šķērsli. Galvenais, lai ir cilvēki, kas tur ko sakarīgu dara. Ja arī nebūs neviena neviena (par ko es šaubos), es pats varētu kādu laiku aktīvi pastrādāt tajā projektā (ko es arī darīšu). --GreenZeb (diskusija) 09:49, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Ar nepacietību gaidīšu Drāmas Prinča hronikas - lai veicas!. --Krishjaanis 10:09, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Spams nedrīkstētu būt par šķērsli. Galvenais, lai ir cilvēki, kas tur ko sakarīgu dara. Ja arī nebūs neviena neviena (par ko es šaubos), es pats varētu kādu laiku aktīvi pastrādāt tajā projektā (ko es arī darīšu). --GreenZeb (diskusija) 09:49, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Domā šādi ? Mauprāt tas būtu visjēdzīgāk, jo man tā inkubatoru sistēma šķiet diezgan neefektīva - neviens neredz, kas tajos blakusprojektos notiek, neviens nezin kā tur jāuzvedās un pat ja Vikipēdijā pagadās kāds lietotājs\teksts, kas iederētos citā projektā, tas tur nenonāk, jo neviens par to nedomā (vai negrib domāt). Varētu izveidot ko līdzīgu viņu sitēmai - tipa izveidot inkuatoru zem Vikipēdijas un, ja tas aiziet, tad atdalīt zem atsevišķa domēna
- P.S. Es neredzu jēgu Viki kuru neviens nevar papildināt
- P.S.Kriš, tā vieta ir mācību grāmatām + vajag kādus piecus cilvēkus~~Xil (saruna) 10:08, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Nu bet uz to taču attiecas tie paši noteikumi kā uz vikipēdiju - neba greenzebs tagad sēdēs un skenēs iekšā savu algebras mācību grāmatu. --Krishjaanis 10:14, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Paprasi metā, jo balsojums patiesībā sanāca pret slēgšanu ~~Xil (saruna) 14:39, 14 septembrī, 2010 (UTC)
Oftopiks
- Cilvēki jau darbojas! --Zemgalietis 10:16, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tas ir wikisource lauciņš ;) Nabaga Juris, kas par šo tēmu cer kaut ko atrast digitalizētajos latviešu izdevumos ~~Xil (saruna) 10:22, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Naher vajadzīgs kaut kāds Juris, kas tavā veitā meklē netā informāciju par Eifeļa torni? P.S. Šķiet ka visus 40 skatījuma reizes video savācis pēc Zemgalieša publikācijas te. --Krishjaanis 20:09, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Nu, vēl jau twiterī bija izreklamēts tiem, kas seko LNB tur. Bet nu kādam atleca šekeļi par reklāmas veidošanu. Otrkārt, Juris varbūt vēlēsies uzrakstīt par Sabiles kultūras dzīvi 19. gs., tad gan būs krietni grūtāk :D --Zemgalietis 20:12, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Domā 19. gs Sabilē nebija nevienas dzertuves? --Krishjaanis 20:20, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur nebija tik daudz čigānu. --Zemgalietis 20:22, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Man grūti spriest - neesmu Sabilē bijis ne 19. ne 21. gs. Moš derētu tur kādu franču leģiona vienību aizspert? --Krishjaanis 20:26, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur esot kaut kādi kalni. Ziemā var aizbraukt paslēpot. --Zemgalietis 20:29, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Nu es esmu rīdzinieks līdz kaulam, ko es tur pa pāķiem :) --Krishjaanis 20:38, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Slēpo Šmerlī pa sagruvušu tramplīnu ? :P ~~Xil (saruna) 20:44, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Es nemāku slēpot. --Krishjaanis 20:46, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Slēpo Šmerlī pa sagruvušu tramplīnu ? :P ~~Xil (saruna) 20:44, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Nu es esmu rīdzinieks līdz kaulam, ko es tur pa pāķiem :) --Krishjaanis 20:38, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur esot kaut kādi kalni. Ziemā var aizbraukt paslēpot. --Zemgalietis 20:29, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Man grūti spriest - neesmu Sabilē bijis ne 19. ne 21. gs. Moš derētu tur kādu franču leģiona vienību aizspert? --Krishjaanis 20:26, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur nebija tik daudz čigānu. --Zemgalietis 20:22, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Domā 19. gs Sabilē nebija nevienas dzertuves? --Krishjaanis 20:20, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Nu, vēl jau twiterī bija izreklamēts tiem, kas seko LNB tur. Bet nu kādam atleca šekeļi par reklāmas veidošanu. Otrkārt, Juris varbūt vēlēsies uzrakstīt par Sabiles kultūras dzīvi 19. gs., tad gan būs krietni grūtāk :D --Zemgalietis 20:12, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Naher vajadzīgs kaut kāds Juris, kas tavā veitā meklē netā informāciju par Eifeļa torni? P.S. Šķiet ka visus 40 skatījuma reizes video savācis pēc Zemgalieša publikācijas te. --Krishjaanis 20:09, 15 septembrī, 2010 (UTC)
- Tas ir wikisource lauciņš ;) Nabaga Juris, kas par šo tēmu cer kaut ko atrast digitalizētajos latviešu izdevumos ~~Xil (saruna) 10:22, 15 septembrī, 2010 (UTC)
Baznīcu nosaukumi
ieskaitoties šīs kategorijas saturā jebkurš ievēros, kāds bardaks ir attiecībā uz baznīcu rakstu nosaukumiem. derētu izdomāt un ieviest kādu standartizētu piegājienu. pat varbūt nav tik svarīgi tieši kā to darīt, bet, lai tas būtu vienveidīgi. pa lielam droši vien ir divi varianti:
- pilns nosaukums kā Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
- īss nosaukums kā Valdemārpils luterāņu baznīca
man pašam otrais patīk labāk - virsrakstā vienmēr norādīt vietu un konfesiju (īsā variantā (luterāņu, katoļu, baptistu u.tml.), savukārt svētā vārdu vai vēl kautkādas parpalas liktu tikai tajos gadījumos, ja vienā pilsētā ir vairākas vienas konfesijas baznīcas (kā Kuldīgā, piemēram). protams, rakstā pēc tam parādās arī viss pilnais garais nosaukums. tāpat pāradresācijas. ir viedokļi? iespējams, ka jāierosina balsojums par kopēju lēmumu? --Biafra 20:31, 17 septembrī, 2010 (UTC)
- Kāpēc tu domā, ka ir bardaks ? Varbūt vienā pilsētā ir tikai viena baznīca, bet citā - vairākas, tāpēc vajadzīgs garāks nosaukums, lai izšķirtu kura ir kura. Protams labs jautājums vai jālieto oficiālais vai zināmākais nosaukums (un kā noskaidrot kāds ir pirmais) ~~Xil (saruna) 21:29, 17 septembrī, 2010 (UTC)
- pacietīgi atbildu uz Xil jautājumu: ieskaties kategorijā un redzēsi kāpēc es tā domāju. bet ok, ja negribi skatīties, pamatošu. pirmās trīs saucās šādi: Ārlavas baznīca, Cēsu Svētā Jāņa baznīca, Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca. tikpat labi pirmā varētu saukties arī Ārlavas luterāņu baznīca vai Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca, ja raksta veidotājs tā būtu sagribējis. bet ja nu viņa, ar tā kunga svētību, vēl nestu kāda svētā vārdu, tad tikpat labi atkal bez konfesijas, bet, piemēram, Ārlavas Sv. Aivara baznīca, Ārlavas Svētā Aivara baznīca vai vienkārši Ārlavas Aivara baznīca. tas pats attiecas arī uz citām konfesijām. katoļu - Romas katoļu. ar bez svētā. svētā vārda pieraksta veids. nerunājot nemaz par pareizticīgajiem, kur baznīcu pilnie nosaukumi mēdz būt ļoti gari. utt. nepārliecināju, ka vajag standartu? --Biafra 18:40, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Es tā arī sapratu un uz to atbildēju ~~Xil (saruna) 18:51, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- tu īsti neatbildēji uz jautājumu :) vai vajag standartizēt? ja vajag tad kāds variants labākais? --Biafra 18:55, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Tas varētu radīt pamatīgas problēmas, tāpēc mans jautājums kā tu standartizētu (sk. augstāk) ~~Xil (saruna) 19:04, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Manuprāt pareizāk būtu izmantot garo nosaukumu un standartizēt vajadzētu pēc šāda principa, visus īsākos likt kā pāradresāciju, jo Vikipēdijai tomēr vajadzētu iet precizitātes nevis vispārināšanas virzienā. Turklāt pilnībā atkrīt līdzīgo nosaukumu problēma. Sākumā es arī nevarēju pierast pie garajiem nosaukumiem un tie mani kaitināja, bet nu jau esmu pieradis. --Digital1 19:05, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Sagaidāmo problēmu ilustrēšanai: pamēģiniet atrast šīs draudzes baznīcas oficiālo nosaukumu (ar pārliecinošu pamatojumu tam, ka tas tāds ir) ~~Xil (saruna) 19:18, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Biķeru (Biķernieku) evaņģēliski luteriskā baznīca. īsā versija būtu Biķeru luterāņu baznīca. man īsā patīk labāk, bet neuzstātu. svarīgāk būtu vienoties, ka vajag standartizēt. ja garo, tad visām garo, ar visiem svētajiem un evaņģēliski-luterisko un romas-katoļu. --Biafra 19:42, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Tad iztiktu bez svēto vārdiem ? Man īsti neiet pie sirds Biķeri (Biķernieki) (pa manam vajadzētu vienu vietvārdu un ja vienu liek iekavās - kāpēc ne otrādi ?) ~~Xil (saruna) 19:47, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Biķeru evaņģēliski luteriskā baznīca — Biķernieku ... kā pāradresāciju (formula: vietvārds, draudze (konfesija), kas (baznīca, katedrāle)). Problēmas neredzu. --Digital1 19:56, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- tad formula: vietvārds, svētais (ja ir), konfesija (pilns nosaukums), kas (baznīca, katedrāle)? --Biafra 20:11, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Tur ir arī variants Biķeru Sv. Katrīnas... Kāpēc eveaņģeliski luteriskā nevis luterāņu ? Un starp citu ko darīt teiksim ar Rīgas domu, kas arī laikam ir katedrāle ? ~~Xil (saruna) 20:41, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- aizvien divi varianti, garš un īss. Biķeru Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca (Digital1), Biķeru luterāņu baznīca (Xil). pareizi uztvēru noskaņojumu? Doms izņēmums. lai gan var jau arī Rīgas Doma luterāņu baznīca. --Biafra 19:36, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Tā ir katedrāle, it kā, en.wiki doms ir pamatīga problēma, par pirmo protams vēl ir jautājums vai vietvārds ir biķeri vai biķernieki ~~Xil (saruna) 20:03, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- tavs jautājums attiecas uz detaļām nevis uz problēmu kopumā. žēl ka gandrīz nevienam citam nav viedokļa. varbūt Kikos pirmdien atmodīsies. --Biafra 20:15, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Varūt pajautā cilvēkiem, kas par to raksta, teiksim Lidingo11 (un te vēlviens nesen bija parādījies, kas taisīja rakstus par baznīcām, neatceros lietotājvārdu) ~~Xil (saruna) 21:11, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja vajag vēl kāda lietotāja viedokli, mans personiskais uzskats, ka vajadzētu garo nosaukumu. Tas turklāt nav tik garš, un kāpēc īsināt pēc nestandartizētiem saīsinājumiem, lai visu vēl vairāk sajauktu? Es piemēram, saredzu problēmas īsinot Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca uz Kuldīgas luterāņu baznīca, jo luterāņu baznīcas Kuldīgā ir daudz. Vai pielikt vēl kādu "atšķiršanas vārdu", tomēr, no otras puses, ir apdzīvotas vietas, kur ir tikai viena kādas konfesijas baznīca. Tur nebūs pielikti "atšķiršanas vārdi". Varētu sanākt juceklis klasifikācijā. Ja kāds neoficiāls baznīcas nosaukums tiek lietots tautā neskaitāmas reizes vairāk par oficiālo (garo) nosaukumu, var pieļaut izņēmumu (kā tas ir ar Rīgas Domu). Tas gan tāds vājš "par" garajam nosaukumam. Tikpat labi man nekas nav pretī lietot īso. --GreenZeb (diskusija) 21:32, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Varūt pajautā cilvēkiem, kas par to raksta, teiksim Lidingo11 (un te vēlviens nesen bija parādījies, kas taisīja rakstus par baznīcām, neatceros lietotājvārdu) ~~Xil (saruna) 21:11, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- tavs jautājums attiecas uz detaļām nevis uz problēmu kopumā. žēl ka gandrīz nevienam citam nav viedokļa. varbūt Kikos pirmdien atmodīsies. --Biafra 20:15, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Tā ir katedrāle, it kā, en.wiki doms ir pamatīga problēma, par pirmo protams vēl ir jautājums vai vietvārds ir biķeri vai biķernieki ~~Xil (saruna) 20:03, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- tad formula: vietvārds, svētais (ja ir), konfesija (pilns nosaukums), kas (baznīca, katedrāle)? --Biafra 20:11, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Biķeru evaņģēliski luteriskā baznīca — Biķernieku ... kā pāradresāciju (formula: vietvārds, draudze (konfesija), kas (baznīca, katedrāle)). Problēmas neredzu. --Digital1 19:56, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Tad iztiktu bez svēto vārdiem ? Man īsti neiet pie sirds Biķeri (Biķernieki) (pa manam vajadzētu vienu vietvārdu un ja vienu liek iekavās - kāpēc ne otrādi ?) ~~Xil (saruna) 19:47, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Biķeru (Biķernieku) evaņģēliski luteriskā baznīca. īsā versija būtu Biķeru luterāņu baznīca. man īsā patīk labāk, bet neuzstātu. svarīgāk būtu vienoties, ka vajag standartizēt. ja garo, tad visām garo, ar visiem svētajiem un evaņģēliski-luterisko un romas-katoļu. --Biafra 19:42, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Sagaidāmo problēmu ilustrēšanai: pamēģiniet atrast šīs draudzes baznīcas oficiālo nosaukumu (ar pārliecinošu pamatojumu tam, ka tas tāds ir) ~~Xil (saruna) 19:18, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Manuprāt pareizāk būtu izmantot garo nosaukumu un standartizēt vajadzētu pēc šāda principa, visus īsākos likt kā pāradresāciju, jo Vikipēdijai tomēr vajadzētu iet precizitātes nevis vispārināšanas virzienā. Turklāt pilnībā atkrīt līdzīgo nosaukumu problēma. Sākumā es arī nevarēju pierast pie garajiem nosaukumiem un tie mani kaitināja, bet nu jau esmu pieradis. --Digital1 19:05, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Tas varētu radīt pamatīgas problēmas, tāpēc mans jautājums kā tu standartizētu (sk. augstāk) ~~Xil (saruna) 19:04, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- tu īsti neatbildēji uz jautājumu :) vai vajag standartizēt? ja vajag tad kāds variants labākais? --Biafra 18:55, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Es tā arī sapratu un uz to atbildēju ~~Xil (saruna) 18:51, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- pacietīgi atbildu uz Xil jautājumu: ieskaties kategorijā un redzēsi kāpēc es tā domāju. bet ok, ja negribi skatīties, pamatošu. pirmās trīs saucās šādi: Ārlavas baznīca, Cēsu Svētā Jāņa baznīca, Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca. tikpat labi pirmā varētu saukties arī Ārlavas luterāņu baznīca vai Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca, ja raksta veidotājs tā būtu sagribējis. bet ja nu viņa, ar tā kunga svētību, vēl nestu kāda svētā vārdu, tad tikpat labi atkal bez konfesijas, bet, piemēram, Ārlavas Sv. Aivara baznīca, Ārlavas Svētā Aivara baznīca vai vienkārši Ārlavas Aivara baznīca. tas pats attiecas arī uz citām konfesijām. katoļu - Romas katoļu. ar bez svētā. svētā vārda pieraksta veids. nerunājot nemaz par pareizticīgajiem, kur baznīcu pilnie nosaukumi mēdz būt ļoti gari. utt. nepārliecināju, ka vajag standartu? --Biafra 18:40, 18 septembrī, 2010 (UTC)
- Uzskatu, ka jālieto virsrakstos pilns nosaukums, protams, ja viņs ir zināms, jo norāda vietu, konfesiju un tā Svētā vārdu, kā nodoma baznīca tikusi celta vai iesvētīta. Būtiski tas lielākoties ir ticīgiem cilvēkiem, jo Svētā vārds norāda arī zināmā mērā baznīcas svinamās dienas (aizbildņa svētki), kā arī bieži tiek dotas atlaides šajās dienās (katoļu baznīcās). Līdzīgi, kā katram no mums ir vārds un uzvārds- abi taču ir godājami, līdzīgi baznīcai ir savs goda vārds. Ja es būtu rakstījis par Rīgas Domu, būtu lietojis nosaukumu Rīgas Doma katedrāle, jo vārds katedrāle norāda par bīskapa krēsla esamību, tātad, galveno kādas konfesijas arhi vai diecēzes baznīcu. Manuprāt,Rīgas Doms ir lietojams vienkāršvalodā, kas asociējas ar padomju gadiem, kad tā bija tikai koncertzāle. Bet tas ir tikai mans subjektīvs viedoklis.--Lidingo 22:03, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Attiecībā uz Biķeru draudzes baznīcas nosaukumu- "1766. gada 1. oktobrī baznīcā notiek pirmais dievkalpojums. Dievnams tiek svinīgi atklāts, iesvētīts un nosauks par Biķernieku Sv. Katrīnas baznīcu.", tātad Biķernieku Svētās Katrīnas luterāņu jeb evanģēliski luteriskā baznīca.--Lidingo 22:27, 19 septembrī, 2010 (UTC)
tātad pēc iespējas pārvietojam rakstus par Latvijas dievnamiem uz iespējami pilnīgāku tā nosaukumu. --Biafra 06:20, 20 septembrī, 2010 (UTC)
a no kurienes šitie parādās attiecīgi uzlabojamo rakstu un vajadzīgo rakstu listēs? man likās ka vienā gadījumā ir kautkādi ierosinājumi/balsojumi, otrā Treisija mega-saraksts. kas protams arī ir savdabīgi veidojumi, tak vismaz tur eksistē kautkādi kritēriji. a šitie kautkā man liekas pilnīgi ne no kurienes parādījās galvgalī. jeb es kļūdos? kāds varētu izskaidrot? --Biafra 21:46, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Viss, ko dara uz izdomā Xil ir likums. Es pats nemaz netaisos apstrīdēt šo rakstu ievietošanu uzlabojamajos rakstos. --GreenZeb (diskusija) 21:51, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- ā. paldies, ka izskaidroji. --Biafra 21:55, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja tu gribi, lai es aizeju no Vikipēdijas tad tā arī pasaki, nevis piesienies man par katru lietu ko es daru, jo īpaši kad 1. pats piedalījies diskusijā un neiebildi 2. kad es to daru tāpēc, ka kāds cits man lūdza ~~Xil (saruna) 23:50, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- ok, ok, atvainojos. atkal jau par daudz alus vēlā vakara stundā. viss kārtībā, Xil. --Biafra 06:19, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- šorit itkā esu pilnīgi skaidrā. un tomēr neko nesaprotu... kur tu liki tās Britu Virdžīnas? skaitās jau uzlabots? un no kurienes tā vietā Mustvē? tiešām negribu tevi kautkā aizvainot. vienkārši mēģinu saprast, kāda ir sistēma. --Biafra 07:56, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- ok, ok, atvainojos. atkal jau par daudz alus vēlā vakara stundā. viss kārtībā, Xil. --Biafra 06:19, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja tu gribi, lai es aizeju no Vikipēdijas tad tā arī pasaki, nevis piesienies man par katru lietu ko es daru, jo īpaši kad 1. pats piedalījies diskusijā un neiebildi 2. kad es to daru tāpēc, ka kāds cits man lūdza ~~Xil (saruna) 23:50, 19 septembrī, 2010 (UTC)
- ā. paldies, ka izskaidroji. --Biafra 21:55, 19 septembrī, 2010 (UTC)
Es vispār vairāk tā kā apvainojos uz GreenZeb. Tevi es nesaprotu - es taču paskaidroju un tu it kā laikam izlasīji - rakstu, kurā nav teksta ieliek pie uzlabojamiem rakstiem līdz kāds uzraksta kādu nebūt tekstu, lai nerastos mulsums, to izceļ citā krāsā tikai izskatās, ka krāsa nestrādā (veidnē skatoties ir, lapā - nav, es cerēju, ka tikai man kaut kas sagļukojis ar tām Britu Virdžīnām, bet šķiet, ka citiem arī...) ~~Xil (saruna) 08:09, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- jā, citiem arī. --Biafra 08:19, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Biafram - tātad Britu Virdžīnas nomainīja Grenādu, jo Grenādu kāds jau uzlaboju sakarīgā līmenī. Un par gaismas pili (ja tomēr nav vēl skaidrs) ir Veidne:Vajadzīgie raksti. Un Biafra, nav ko dzert :)!--FRK (runas/darbi) 10:28, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Interesanti, ka Biafra tos sakarīgākos argumentus izdomā, kad ir reibumā (tai skaitā par Pau Gazolu). Pilnīgi nopietni. Varbūt ar FRK pēdējā teikumā paustās idejas izpildi labāk nesteigties. :/ Un Xil jau kādu laiciņu ir paranoja. Tā kā es vairs viņā sen neieklausos. Sadomā man visādas slimības, bet nepievērš uzmanību, kas ar pašu notiek, visu uztverot tik smagi un apvainojoties. :( --GreenZeb (diskusija) 10:48, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Par tevi nekas nav jāsadomā, bez medicīniskas izglītības tāpat viss kā uz delnas redzams. --Krishjaanis 10:57, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Objektīvi GZ - varbūt tu pats tiešām to nemani, bet izskatās, ka viss ko tu dari ir vērsts uz to, lai pievērstu uzmanību sev un tam kā tevi apbižo, turklāt tevi neapbižo, tu vienkārši pats radi situācijas kurās varētu tēlot upuri. Tā nav normāla uzvedība un iespējams liecina par kaut kādām psiholoģiskām problēmām, ja tu pats neapzinies ko dari parunā ar psihologu, ja apzinies - lūdzams krīti uz nerviem kādam citam. Un man nav paranoja, šaubos vai tu vispār zini ko tas vārds nozīmē.
- Runājot par lietu - man nav ne mazākās nojausmas kāpēc to krāsu nerāda, veidnē tā parādās, tātad kods ir pareizs, es ieliku tagad to pašu krāsu ar ko izceļ kandidātus, lai pārbaudītu vai nav kaut kādas problēmas ar iepriekšējo krāsu, bet vienalga nekas nenotiek, ja to ietekmētu kešatmiņa tai man liekas jau būtu jābūt atjaunotai... ~~Xil (saruna) 12:43, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Es to tiešām nemanu. Varbūt Tu vari pateikt, kādās situācijās šeit Vikipēdijā esmu licies kā "upuris"? Varu atjaunot lietotāja veidni par psihiatrisko uzskaiti, kāda man jau kādreiz bija lietotājlapā, ja jums ir tiešām tādas problēmas ar mani. --GreenZeb (diskusija) 15:55, 20 septembrī, 2010 (UTC)
- Interesanti, ka Biafra tos sakarīgākos argumentus izdomā, kad ir reibumā (tai skaitā par Pau Gazolu). Pilnīgi nopietni. Varbūt ar FRK pēdējā teikumā paustās idejas izpildi labāk nesteigties. :/ Un Xil jau kādu laiciņu ir paranoja. Tā kā es vairs viņā sen neieklausos. Sadomā man visādas slimības, bet nepievērš uzmanību, kas ar pašu notiek, visu uztverot tik smagi un apvainojoties. :( --GreenZeb (diskusija) 10:48, 20 septembrī, 2010 (UTC)
Laika josla
Vai kāds kam ir konts bugzilla nevarētu tur paprasīt, lai latviešu Vikipēdijai uzliek Latvijas laiku ? [3] Es domāju, ka visiem ir apnicis, ka vienmēr jāpierēķina 2-3 stundas, turklāt pie savām izvēlēm uzliekot Latvijas laiku tas nomainās tikai daļēji, radot lieku sajukumu ~~Xil (saruna) 15:35, 20 septembrī, 2010 (UTC)
Igaunijas administratīvais iedalījums
- Diskusija ir pārcelta uz Diskusija:Igaunijas administratīvais iedalījums
Veidnes izvēle
Ielādēju divus ģerboņu atēlus no vietnes, kas atļauj Vikipēdijai izmantot attēlus. Tā ir: http://www.ngw.nl/int/lat/jekabpil.htm Bet ir pieprasīts atsaukties uz šo vietni, ko es izdarīju un lietot veidni ngw2, kas Vikipēdijā neparādās. Ar kādu veidni šādā situācijā drīkst aizvietot iepriekšminēto veidni?--Lidingo 18:29, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Nav ne jausmas, ko autors domājis ar to veidni ngw2 - vismaz angļu vikipēdijā tādas nav. Jebkurā gadījumā tas, ko viņš raksta, nav spēkā - nevar atļaut kaut ko lietot tikai Vikipēdijai. Vai nu ir brīva lietošana jebkādiem mērķiem, vai nav. Mūsdienu ģerboņu attēli atbilst licencei Veidne:6.2 pants (bet tur ir nianse, ka ģerbonim jābūt valstiski atzītam un ar normatīvajiem aktiem apstiprinātam). Pavisam vecie - Veidne:NA-70. Jebkurā gadījumā ārēju saiti uz resursu var ielikt vienmēr. --ScAvenger 18:52, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Paldies--Lidingo 18:56, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Viņu autortiesību atrunā tā ir teikts, ScAvenger. Tās ir commons veidnes un ngw2 nav autortiesību veidne, bet vienkārši informācija, ka attēls ņemts no tās lapas tā, ka vienkārši ieliec linku uz viņiem un (tām bildēm) NA-70 ~~Xil (saruna) 19:04, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Nu nez - ja komerciālai izmantošanai jālūdz administratora atļauja, tas nav riktīgs commons (varbūt esmu ko pārpratis). --ScAvenger 22:25, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Viņu autortiesību atrunā tā ir teikts, ScAvenger. Tās ir commons veidnes un ngw2 nav autortiesību veidne, bet vienkārši informācija, ka attēls ņemts no tās lapas tā, ka vienkārši ieliec linku uz viņiem un (tām bildēm) NA-70 ~~Xil (saruna) 19:04, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Paldies--Lidingo 18:56, 21 septembrī, 2010 (UTC)
Igauņi veido lokālo Vikipēdijas nodaļu un saņem $$$ iesākumam
Plašāk šeit. Var par kaut ko padomāt, tikai vispirms jāsasniedz viņu aktīvo lietotāju skaits (svarīgāk kā rakstu skaits). --Papuass 21:07, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Ir zināma problēma - par saņemto naudiņu ir jāatskaitās un nav kaut kā manīts, ka kāds šeit būtu īpaši nadzīgs rīkot Vikipēdijas popularizēšanas pasākumus (palasi arī šo ja vēl to nedari - tur bieži tiek minēts ko dara šīs nodaļas) ~~Xil (saruna) 21:56, 21 septembrī, 2010 (UTC)
- Laba doma, mēs varētu saņemt granta naudu un samaksāt Pīrāgam, Edgariņam un Greenzebam lai viņi te vairs nekad mūžā nerādās - daudz jēdzīgāk nekā vākt studentiņus kas te sacentīsies rakstu taisīšanā. --Krishjaanis 06:20, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Varētu naudu arī piedāvāt Krišjānim, lai šamējais te vairs nekad nerādās. Vismaz nebūtu vairs jālasa viņa komentāri, kas bieži ir pilnīgi nevietā un arī aizskaroši. --Treisijs 12:49, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Es Treisijam nopirktu humora izjūtu. --Zemgalietis 14:38, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja tev ir lieka nauda (dīvaini - skolotāji taču mūsu valstī ir gandrīz vai nabadzīgāki par nabagiem) - tad tu droši vari dot man - es jau nu no naudas neatteikšos. P.S. Tu taču maksāji skolnieciņiem, vairs jau neatceries, kas beigās sanāca? --Krishjaanis 13:34, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Viņš vai tad maksāja skolniekiem ? Man likās,ka tās bija divas atsevišķas idejas, kas e arko nebeidzās (mans privātais viedoklis - nevajag likt skolniekiem rakstīt rakstus tāpatās, vajag likt par tiem atzīmes -ja FA tad 10, ja GA tad 8 un ja raksts ir draņķīgs - ne vairāk par 3) ~~Xil (saruna) 14:48, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja tev ir lieka nauda (dīvaini - skolotāji taču mūsu valstī ir gandrīz vai nabadzīgāki par nabagiem) - tad tu droši vari dot man - es jau nu no naudas neatteikšos. P.S. Tu taču maksāji skolnieciņiem, vairs jau neatceries, kas beigās sanāca? --Krishjaanis 13:34, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Vienkāršāk būtu slēgt šo Vikipēdiju nekā maksāt tās lietotājiem, lai viņi te nekad vairs nerādās. No otras puses - ja jau viņi dod naudu igauņiem, tad laikam viņiem patīk sarežģīt lietas ~~Xil (saruna) 13:01, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Es Treisijam nopirktu humora izjūtu. --Zemgalietis 14:38, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Varētu naudu arī piedāvāt Krišjānim, lai šamējais te vairs nekad nerādās. Vismaz nebūtu vairs jālasa viņa komentāri, kas bieži ir pilnīgi nevietā un arī aizskaroši. --Treisijs 12:49, 22 septembrī, 2010 (UTC)
- Laba doma, mēs varētu saņemt granta naudu un samaksāt Pīrāgam, Edgariņam un Greenzebam lai viņi te vairs nekad mūžā nerādās - daudz jēdzīgāk nekā vākt studentiņus kas te sacentīsies rakstu taisīšanā. --Krishjaanis 06:20, 22 septembrī, 2010 (UTC)
+1 ! --Biafra 13:06, 22 septembrī, 2010 (UTC)
Atstarpes — ar vai bez? (%, °, °C u.c.)
Vajadzētu saprast, kā tad īsti ir pareizi — starpā liek atstarpi vai ne?
- 15% vai
15 %— bez atstarpes - 15° vai
15 °— bez atstarpes - 15°C vai 15 °C — ...
--Digital1 11:56, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Šeit (21. lpp.) rakstīts, ka leņķa grādiem atstarpi nevajag, bet procentiem un Celsija grādiem - vajag. Bet tajās Eiropas publikācijās visādi brīnumi ir redzēti - pareizrakstības vārdnīcā bija teikts, ka procentiem atstarpi nevajag, Celsija grādiem skaidri nebija norādīts. --ScAvenger 12:18, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Vai kāds, lūdzu, var atrast vai norādīt likumu, kur būtu teikts, ka arī gadskaitļos liek/neliek atstarpi? --Daniella 12:51, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Pēc likuma atstarpi juridiskos dokumentos neliek (4.2.2. punkts). Lai arī pēc pareizrakstības likumiem atstarpe tur ir vajadzīga (sk. arī šeit). --ScAvenger 14:15, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Pirmo reizi dzirdu ka pirms % jāliek atstarpe. --
144.36.114.71 14:36, 27 septembrī, 2010 (UTC)Krishjaanis 14:45, 27 septembrī, 2010 (UTC)- Par gadiem un datumiem domājams daudz maz ir skaidrība, ka jāliek — tīri balstoties uz pareizrakstības principiem. Saistībā ar procentiem man nebija īstas pārliecības kā ir pareizāk, bet laikam jau atstarpe nav jāliek. Jautājums ir saistībā ar grādiem (°) un celsija un citiem grādiem (°C, °F, °K, °R). Ja jau grādus lieto bez atstarpes, tad kāds ir pamatojums, ka pirms celsija grādiem to lieto? Simbols jau ir tas pats, vienīgi ar butru tiek paskaidrots kas tas par grādu. --Digital1 16:22, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Leņķa grādiem (bez burta) viennozīmīgi nav jāliek un procentiem arī nevienā nopietnā drukātā avotā atstarpi neredzu. Citiem grādiem ir kā nu kur, bet pārsvarā, izskatās, atstarpi tomēr pieņemts likt (es pats gan esmu pieradis nelikt). --ScAvenger 17:56, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja runā par celsija grādiem, tad pamatinformācijas avotā, kur tie tiek izmantoti visvairāk — meteo.lv, atstarpe netiek lietota. Turklāt drukātajā literatūrā (gan Latvijas PSR, gan mūsdienu Latvijas) praktiski 100% gadījumu neizmanto atstarpi. Domājams, ka tieši drukātā literatūra arī varētu būt etalons, jo pārējā informācija (portāli, blogi, ziņu aģentūras) ir atkarīga tikai un vienīgi no raksta autora. Kā rīkojamies? --Digital1 18:11, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Varbūt man nejauši tā trāpījās, bet tajās grāmatās, gan vecās, gan jaunās, kas ir pa rokai un kur tie grādi lietoti bieži (ķīmija, fizika), atstarpes ir. Starp citu, runājot par meteoroloģiju - 1958. gadā izdotajā Zirnīša "Meteoroloģijā" (praktiski joprojām pilnīgākais avots meteoroloģijā latviešu valodā) ir vēl trakāk - tur atstarpe ir starp grāda zīmi un burtu (15° C) :) --ScAvenger 18:28, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Man ir vairākas grāmatas (Enciklopēdija "Rīga", vairākas grāmatas par meteoroloģiju, dažas LPSR avīzes) kurās nav atstarpes. Grāmatās, kurās nav uzsvars uz šāda tipa datiem un grādi tiek pieminēti ļoti nedaudz — ir arī varianti ar atstarpi. Kā rīkojamies? --Digital1 19:01, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Iesaku ar Celsija un līdzīgiem grādiem pagaidām nedarīt neko (līdzīgi, kā vienojāmies filozofijas/filosofijas gadījumā - lai ir, kā kurš iesācis). Vismaz, kamēr neatradīsies kāds pietiekami oficiāls latvisks avots (Eiropas ieteikumus par tādu neuzskatu). --ScAvenger 19:44, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Man ir vairākas grāmatas (Enciklopēdija "Rīga", vairākas grāmatas par meteoroloģiju, dažas LPSR avīzes) kurās nav atstarpes. Grāmatās, kurās nav uzsvars uz šāda tipa datiem un grādi tiek pieminēti ļoti nedaudz — ir arī varianti ar atstarpi. Kā rīkojamies? --Digital1 19:01, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Varbūt man nejauši tā trāpījās, bet tajās grāmatās, gan vecās, gan jaunās, kas ir pa rokai un kur tie grādi lietoti bieži (ķīmija, fizika), atstarpes ir. Starp citu, runājot par meteoroloģiju - 1958. gadā izdotajā Zirnīša "Meteoroloģijā" (praktiski joprojām pilnīgākais avots meteoroloģijā latviešu valodā) ir vēl trakāk - tur atstarpe ir starp grāda zīmi un burtu (15° C) :) --ScAvenger 18:28, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Ja runā par celsija grādiem, tad pamatinformācijas avotā, kur tie tiek izmantoti visvairāk — meteo.lv, atstarpe netiek lietota. Turklāt drukātajā literatūrā (gan Latvijas PSR, gan mūsdienu Latvijas) praktiski 100% gadījumu neizmanto atstarpi. Domājams, ka tieši drukātā literatūra arī varētu būt etalons, jo pārējā informācija (portāli, blogi, ziņu aģentūras) ir atkarīga tikai un vienīgi no raksta autora. Kā rīkojamies? --Digital1 18:11, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Par gadiem un datumiem domājams daudz maz ir skaidrība, ka jāliek — tīri balstoties uz pareizrakstības principiem. Saistībā ar procentiem man nebija īstas pārliecības kā ir pareizāk, bet laikam jau atstarpe nav jāliek. Jautājums ir saistībā ar grādiem (°) un celsija un citiem grādiem (°C, °F, °K, °R). Ja jau grādus lieto bez atstarpes, tad kāds ir pamatojums, ka pirms celsija grādiem to lieto? Simbols jau ir tas pats, vienīgi ar butru tiek paskaidrots kas tas par grādu. --Digital1 16:22, 27 septembrī, 2010 (UTC)
- Pirmo reizi dzirdu ka pirms % jāliek atstarpe. --
- Pēc likuma atstarpi juridiskos dokumentos neliek (4.2.2. punkts). Lai arī pēc pareizrakstības likumiem atstarpe tur ir vajadzīga (sk. arī šeit). --ScAvenger 14:15, 27 septembrī, 2010 (UTC)
Svarīgākie avoti, kur es ieteiktu meklēt šos likumus un kur tie tiešām būs pareizi, ja būs:
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga: Zinātne, 1969.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrunas un pareizrakstības rokasgrāmata. Rīga: Avots, 2002.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995.
- Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. — Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.
Bibliotēkās šīm grāmatām būtu jābūt. Pašam pagaidām nav laika meklēt, ja kāds tiek, lūdzu, apskatieties. Es gan diezgan droši zinu, ka pirms procentu zīmēm atstarpes neliek. Visdrīzāk šajā un citos gadījumos daudzi sekundāri avoti nepareizi interpretē, ka aiz visiem skaitļiem ir liekāma atstarpe, neņemot vērā, ka tā tiek likta pavisam noteikti tikai pirms morfēmām un sintagmām. --GreenZeb (diskusija) 08:27, 28 septembrī, 2010 (UTC)
- Blinkenas grāmata par interpunkciju pavisam nesen iznāca atkārtoti ar papildinājumiem, bet par šo tēmu nekā tur neatradu. --ScAvenger 08:47, 28 septembrī, 2010 (UTC)
Vēl jau nav nonācis līdz kopienas balsojums par... tā kā tik dziļi mēs vēl neesam nonākuši. --Krishjaanis 12:43, 28 septembrī, 2010 (UTC)
- A jums "Rokasgrāmata par Starptautisko mērvienību sistēmu" neder (1982. gads). Tur:
- procenti ar atstarpi
- Celsija grādi arī ar atstarpi (ķipa, 15 °C)
- Vēl var tač paskatīties angļu SI rakstu. Tur manuprāt kādā no PDF dokumentiem jābūt arī (ķipa, SI brošūra; pašam laika nav).--FRK (runas/darbi) 12:45, 28 septembrī, 2010 (UTC)
- A jums "Rokasgrāmata par Starptautisko mērvienību sistēmu" neder (1982. gads). Tur:
Boti un birokrāti
Vai kāds birokrāts nevar apstiprināt WikitanvirBot (pieteikums)? Ja tiešām nav laika mūsu trīs birokrātiem uzturēties Vikipēdijā, tad lai par birokrātu ieceļ kādu aktīvāku lietotāju, piemēram, ScAvenger vai Dainis. Mūsu Vikipēdijai ir vajadzīgi birokrāti. --GreenZeb (diskusija) 12:12, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- lol —Šo komentāru pievienoja 78.84.187.230 (diskusija • devums).
- Dainis? ScAvenger? Tie aktīvie? Tiešām lol. Tad jau drīzāk Xil - aktīva, gudra, pašaizliedzīgi veic administratora pienākumus un uztur Vikipēdiju. Citus spēcīgākus kandidātus neredzu. —Šo komentāru pievienoja 204.152.215.116 (diskusija • devums).
- Nus, droši var Greenzeb'u, jo viņš tāpat skolu vairs nebeigs. --Zemgalietis 13:10, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Mums jauni birokrāti nav vajadzīgi. --80.78.76.136 13:38, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Yyy darbojas Vikipēdijā pietiekami bieži un birokrāta iejaukšanās nebūt nav ikdienišķi nepieciešama. Ja nu arī viņš pazustu - tad gan būtu jādomā par jaunu balsošanu. --ScAvenger 16:12, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Kāds nezin, kas noticis ar Feenu? --Treisijs 16:45, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Feena pēdējā izmaiņa, kur viņš atvainojas par manu bloķēšanu. Tas ir 20 stundas vēl pirms tam, kad es ievietoju viņa diskusiju lapā lūgumu, lai viņš mani Vikipēdijā bloķē uz visiem laikiem.
- Tikai nepārprotiet, bet man ar viņa pazušanu nav nekāda sakara. --GreenZeb (diskusija) 17:18, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- a kā tu zini ? Varbūt tiešām derētu vēl viens jauns birokrāts - labāk, lai ir viens rezervē, nevis mēs pēkšņi attopamies, ka ka nav vairs neviens. Man liekas ScAvenger būtu labs kandidāts - aktīvs un ar cieņu izturas pret citiem lietotājiem ~~Xil (saruna) 18:07, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Xil, +1... --Dark Eagle 18:17, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Birokrātam būtu daudz labāk jāprot angļu valoda, nekā es to esmu pacenties apgūt (pilnīgs autodidakts šajā jomā). Ja nu akurāt bez papildbirokrāta nevar - Xil vai Kikos būtu labāki kandidāti. Un kā izskaidrot stjuartiem četru birokrātu nepieciešamību relatīvi nelielai vikipēdijai? --ScAvenger 18:27, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Pārējie tehniski ir aizgājuši pa skuju taku. --Zemgalietis 18:31, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tā nu ir mūsu iekšēja lieta, kas mums nav īpaši jāskaidro, pagājušoreiz viņus interesēja tikai tāpēc, ka divi vienlaicīgi. Es šad tad mēdzu uz pāris mēnešiem pazust, no otras puses - tai lapai ir rss un man var atsūtīt e-pastu ~~Xil (saruna) 19:09, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tev telefona nummurs nav? ^^ P.S. Vai ir iespējams tehniski noņemt statusu birokrātam, teiksim, ar pamatojumu, ka cilvēks nav rādījies X mēnešus, bla-bla-bla, kāds mēģinās uzlaust paroli bla-bla-bla. --Krishjaanis 19:45, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Ar Mašu Kulačkovu Krišjāniem palika vientuļi? --Zemgalietis 19:47, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tev telefona nummurs nav? ^^ P.S. Vai ir iespējams tehniski noņemt statusu birokrātam, teiksim, ar pamatojumu, ka cilvēks nav rādījies X mēnešus, bla-bla-bla, kāds mēģinās uzlaust paroli bla-bla-bla. --Krishjaanis 19:45, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tā nu ir mūsu iekšēja lieta, kas mums nav īpaši jāskaidro, pagājušoreiz viņus interesēja tikai tāpēc, ka divi vienlaicīgi. Es šad tad mēdzu uz pāris mēnešiem pazust, no otras puses - tai lapai ir rss un man var atsūtīt e-pastu ~~Xil (saruna) 19:09, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Pārējie tehniski ir aizgājuši pa skuju taku. --Zemgalietis 18:31, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Birokrātam būtu daudz labāk jāprot angļu valoda, nekā es to esmu pacenties apgūt (pilnīgs autodidakts šajā jomā). Ja nu akurāt bez papildbirokrāta nevar - Xil vai Kikos būtu labāki kandidāti. Un kā izskaidrot stjuartiem četru birokrātu nepieciešamību relatīvi nelielai vikipēdijai? --ScAvenger 18:27, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Xil, +1... --Dark Eagle 18:17, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- a kā tu zini ? Varbūt tiešām derētu vēl viens jauns birokrāts - labāk, lai ir viens rezervē, nevis mēs pēkšņi attopamies, ka ka nav vairs neviens. Man liekas ScAvenger būtu labs kandidāts - aktīvs un ar cieņu izturas pret citiem lietotājiem ~~Xil (saruna) 18:07, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Kāds nezin, kas noticis ar Feenu? --Treisijs 16:45, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Yyy darbojas Vikipēdijā pietiekami bieži un birokrāta iejaukšanās nebūt nav ikdienišķi nepieciešama. Ja nu arī viņš pazustu - tad gan būtu jādomā par jaunu balsošanu. --ScAvenger 16:12, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Mums jauni birokrāti nav vajadzīgi. --80.78.76.136 13:38, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Nus, droši var Greenzeb'u, jo viņš tāpat skolu vairs nebeigs. --Zemgalietis 13:10, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Dainis? ScAvenger? Tie aktīvie? Tiešām lol. Tad jau drīzāk Xil - aktīva, gudra, pašaizliedzīgi veic administratora pienākumus un uztur Vikipēdiju. Citus spēcīgākus kandidātus neredzu. —Šo komentāru pievienoja 204.152.215.116 (diskusija • devums).
Pagāšnedēļ domāju par šo tēmu — drīz tiešām mēs varam nonākt situācijā, ka nav neviena birokrāta. Feens ir pazudis ļoti negaisīti — 5. jūnijā, Yyy ik pa laikam uzlabo praktiski tikai vienu lapu (Veidne:Vai tu zināji) un Tail (mūsu māte un pirmsākuma iemiesojums) ir pazudusi ar galiem pat no angļu Vikipēdijas (īstenībā baigi žēl). Pēdējo reizi te manīta 2008. gada 13. jūlijā, bet angļu valodas wiki 2009. gada 18. decembrī. Par Tail man tāds nelabs čujs, ka kaut kas ar viņu nav noticis, jo lietotājs, kas ir stāvējis pie wiki šūpuļa diez vai spētu bez labošanas noturēties 3 gadus. Arī Feens pazuda aizdomīgi pēkšņi ...
Ja runā par kandidātiem, tad manuprāt vispiemērotākie lietotāji ir Xil, Dainis un ScAvenger. --Digital1 20:32, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Piekrītu par tiem trim kandidātiem, pašam vissimpātiskākais liekas ScAvenger. Piedāvāju izveidot balsošanas lapu, kur varētu jau sākt balsot par šiem kandidātiem un pie reizes arī nobalsot, vai mums vispār vajag vai nevajag ceturto birokrātu. Tāpat vēl man doma šovakar izveidot balsošanas lapu par laba raksta statusa atņemšanu "kaķim", izskatās, ka dažiem tas varētu likties pārāk šaubīgs. --GreenZeb (diskusija) 20:44, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
Par Tail man tāds nelabs čujs, ka kaut kas ar viņu nav noticis -diez vai. Un mēs varētu izmantot to pašu procedūru ko iepriekšējā reizē - ja pareizi atceros kandidēt automātiski varēja visi admini, tie kas vēlējās apstiprināja savu kandidatūru, vienu nedēļu tika apzināts vai vajag un kas grib un pēc tam divas nedēļas varēja balsot kuru, kam visvairāk balsu tas kļūst par birokrātu ~~Xil (saruna) 21:43, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Izveidoju balsošanas lapu. Pašreizējie noteikumi ir ļoti līdzīgi iepriekšējiem. Balsošana vēl nav sākusies, tā kā var vēl diskutēt un koriģēt noteikumus. --GreenZeb (diskusija) 21:47, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Man nepatīk, ka tiek izbīdīti trīs kandidāti, pēc principa "diviem lietotājiem kopienas portālā šie patika" un no kuriem viens, cik sapratu, nemaz negrib. Starp citu, pagājušoreiz katram lietotājam bija tikai viena balss (t.i. katrs izvēlas vienu kandidātu, ne vairākus, minu to tāpēc, ka var gadīties, ka citādi ir neizšķirts - varētu apsvērt). Man personīgi liekas, ka jautājumā vajag vai nevajag vajag jautājumu uz ko var atbildēt ar jā vai nē, nevis tikai nē (kā mēs zināsim, ka atbalstītāju ir vairāk kā neatbalstītāju) ~~Xil (saruna) 21:57, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- katrs izvēlas vienu kandidātu, ne vairākus, minu to tāpēc, ka var gadīties, ka citādi ir neizšķirts
- Neizšķirts jau var gadīties tieši, ka katram lietotājam ir viena balss, jo to balsu var sanākt pārāk maz.
- Man nepatīk, ka tiek izbīdīti trīs kandidāti
- Kandidātus var izbīdīt ikviens. Es varu arī izbīdīt visus aktīvos administratorus uzreiz, kas ir veikuši kādas darbības pēdējās nedēļas laikā, ja kāds kautrējas pats pietiekties/pieteikt kandidātu.
- no kuriem viens, cik sapratu, nemaz negrib
- Varbūt tad labāk to risināt tā, ka lietotāji par to kandidātu nesāk balsot, kamēr viņš pats nav par sevi nobalsojis, ne balso līdz beigām, bet kandidāts beigās tā arī pats nenobalso?
- jautājumā vajag vai nevajag vajag jautājumu uz ko var atbildēt ar jā vai nē, nevis tikai nē
- Piekrītu. --GreenZeb (diskusija) 22:06, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Kandidātus noteikti vajadzētu likt alfabētiskā secībā. --Digital1 22:17, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Manuprāt, vienkāršāk būtu atstāt visiem 15 sistēmas operatoriem ziņu viņu diskusijā, ka ir šāda balsošana un viņi var izvirzīt savu kandidatūru, tie kas grib to nedēļas laikā izdara, līdz ar to tev nav jāvērtē kurš ir aktīvs, kurš ne, jāgaida kad tiek apstiprinātas kandidatūras utml. Ja cilvēks kautrējas, varbūt tam ir labs iemesls un viņam no tā, ka neviens par viņu nebalsos pašapziņa necelsies un cilvēks par kuru turpretī daudzi nobalso beigās var justies spiests pieņemt šo statusu, neizvērtējot savas spējas veikt birokrāta pienākumus
- P.S. Arlabunakti ~~Xil (saruna) 22:29, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es Tavu piedāvāto sistēmu nesaprotu, manuprāt, šādi ir daudz ātrāk un ērtāk, galvenokārt pašiem kandidātiem. Ko par to saka D1? --GreenZeb (diskusija) 22:37, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es varu izsūtīt uz administratoru diskusijām paziņojumus par to, ka viņi ir pievienoti pie birokrātu kandidātiem, lai pierakstās, ja savu kandidatūru atbalsta. Bet, manuprāt, tam nav jēgas, jo, ja mums vajag aktīvu lietotāju, kas seko procesiem Vikipēdijā un kas grib kļūt par birokrātu, tas pats būs lietas kursā par notiekošo. --GreenZeb (diskusija) 22:43, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es vairāk sliecos piekrist viedoklim, ka vajadzētu izvirzīt visus aktīvos sistēmas operatorus (nosūtot ziņu) un ja kāds atsakās no sevis izvirzīšanas, lai izsvītro sevi jau izveidotajā sarakstā. Šāds paņēmiens tomēr ir ērtāks un galvenais vienlīdzīgāks. Noraidīt sevi tomēr ir morāli vieglāk nekā izvirzīt sevi. Turklāt birokrāta pienākumi praktiski ne ar ko neatšķiras no sistēmas operatora pienākumiem un principā tos varētu pildīt jebkurš, tādēļ ja tauta novērtē un vēlas redzēt šajā amatā kādu konkrētu sys-op-u, kādas problēmas? Un ja par kādu netiks nodota neviena balss — liela bēda, visi jau nevar būt tie paši labākie (visi tak savējie). Turklāt nevajag aizmirst pašu svarīgāko — šis amats ir pienākums nevis apbalvojums par darbiem/nedarbiem. --Digital1 23:08, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Kandidātus noteikti vajadzētu likt alfabētiskā secībā. --Digital1 22:17, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Man nepatīk, ka tiek izbīdīti trīs kandidāti, pēc principa "diviem lietotājiem kopienas portālā šie patika" un no kuriem viens, cik sapratu, nemaz negrib. Starp citu, pagājušoreiz katram lietotājam bija tikai viena balss (t.i. katrs izvēlas vienu kandidātu, ne vairākus, minu to tāpēc, ka var gadīties, ka citādi ir neizšķirts - varētu apsvērt). Man personīgi liekas, ka jautājumā vajag vai nevajag vajag jautājumu uz ko var atbildēt ar jā vai nē, nevis tikai nē (kā mēs zināsim, ka atbalstītāju ir vairāk kā neatbalstītāju) ~~Xil (saruna) 21:57, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Izveidoju balsošanas lapu. Pašreizējie noteikumi ir ļoti līdzīgi iepriekšējiem. Balsošana vēl nav sākusies, tā kā var vēl diskutēt un koriģēt noteikumus. --GreenZeb (diskusija) 21:47, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- Mans piedāvājums ir veikt balsošanu divās kārtās. Vispirms tiek noskaidrots vai mums vispār vajag jaunu birokrātu. Šim balsojumam tiek pievienota sadaļa "Iespējamie kandidāti", kur kas grib pierakstās/parakstās pie sava vārda (kā jums labāk tīk, tikai drošvien ērtāk būtu saraksta veidā, nevis katram sava apakšsadaļa). Kandidēt var visi sisopi (neaktīvie tāpat nepieteiksies). Ja tiek nolemts, ka vajag, tad tiek rīkots otrs balsojums par konkrētiem kandidātiem. Vai tagad ir skaidrs ? ~~Xil (saruna) 00:29, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
Darbīgākie
Informācijai, šeit ir darbīgākie no aktīvajiem sistēmas operatoriem: Vieta sarakstā starp visiem lietotājiem un labojumu skaits (27.09.2010). Kādam šis var kalpot kā papildus arguments par vai pret. --Digital1 23:32, 3 oktobrī, 2010 (UTC)
- 2. Kikos — 29 617
- 3. Treisijs — 23 520
- 4. SpeedKing — 23 329
- 5. Dainis — 18 853
- 7. ScAvenger — 17 684
- 9. Digital1 — 17 071
- 10. Xil — 12 270
- 14. Papuass — 11 511
- 17. Gragox — 8677
- 19. Mrom — 7547
- 20. Juzeris — 7525
- Šitas sāk atgādināt to anekdoti par sētnieku kuru paņēma darbā pēc tam cik tur cilvēkus pieņēma darb`akas viņu menedžēja un tad kadru saīsināšanās dēļ izmeta pašu sētnieku - tagad mums uz ~30 cilvēkiem būs 15 administratori un 4 birokrāti,m no kuriem aktīvi ir labi ja 5 administratori un apmēram 0 birokrātu. Un tas viss jo GreenZebs atkal nav dabūjis un viņam kas kašājas. P.S. Yyy jau visu ir sakārtojis (attiecībā uz botiem) - psihoze tiek atcelta. --Krishjaanis 06:29, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
Man šķiet drīzāk sisopu statistika varētu būt arguments, vienkārši izmaiņu skaits ir kvantitatīvs, nevis kvalitatīvs (padoā cik no tā visa ir sīkumi, piemēram drukas kļūdu labošana) ~~Xil (saruna) 10:14, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Lol, te mēs redzam ka Zummis ir mega-ražīgs admins. --Krishjaanis 10:18, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Starp citu, tur var izvēlēties arī īsāku laika periodu (piemēram, īsākais - pēdējie 3 mēneši) ~~Xil (saruna) 10:45, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Jā, izmaiņu skaitam šeit nav nozīmes. Man gan nav arī saprotams kā sisupu darbību daudzums varētu būt kritērijs. Jāskatās, manuprāt, pēc pašu darbību satura, ko tabulās un statistikas ailēs nevar apkopot. --GreenZeb (diskusija) 11:36, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tu laikam neizlasīji iepriekš, es uzrakstīšu vēlreiz - Yyy jau iedeva botiem statusu - psihozi vari atcelt. --Krishjaanis 11:38, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Naivais... Pagaidīšu, kamēr kāds normāli domājošs lietotājs izvirzīs jautājumu par balsošanas atcelšanu. --GreenZeb (diskusija) 11:52, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Labāk pirms sākt šo jezgu būtu pats paprasījis kādam domājošam lietotājam. --Krishjaanis 11:57, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Naivais... Pagaidīšu, kamēr kāds normāli domājošs lietotājs izvirzīs jautājumu par balsošanas atcelšanu. --GreenZeb (diskusija) 11:52, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tu laikam neizlasīji iepriekš, es uzrakstīšu vēlreiz - Yyy jau iedeva botiem statusu - psihozi vari atcelt. --Krishjaanis 11:38, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tas ir atbilstošāk kā viekārši izmaiņas, parāda vai cilvēks ir bijis aktīvs pēdējā laikā (kas daudziem šķita nozīmīgi) un, ja cilvēks jau sisopa pienākumus veic kūtri... ~~Xil (saruna) 18:50, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Jā, izmaiņu skaitam šeit nav nozīmes. Man gan nav arī saprotams kā sisupu darbību daudzums varētu būt kritērijs. Jāskatās, manuprāt, pēc pašu darbību satura, ko tabulās un statistikas ailēs nevar apkopot. --GreenZeb (diskusija) 11:36, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
- Starp citu, tur var izvēlēties arī īsāku laika periodu (piemēram, īsākais - pēdējie 3 mēneši) ~~Xil (saruna) 10:45, 4 oktobrī, 2010 (UTC)
Citiem lietotājiem un administratoriem
Vai tiešām neviens neredz Xil pēdējā laika darbības un to, kas šeit Vikipēdijā vispār notiek? Kaut kādi Krishjaanja tekstiņi, kur viņš mani nepārtraukti sauc par psihopātu, tad vēl novēl kārties, daudz cietsirdīgāki tekstiņi no IP adresēm vispār tiek ignorēti, kamēr man tiek iebāzts brīdinājums vienreiz ieminoties, ka Krishjaanis ir neaudzināts pēc tam kad viņš apsmēja kādu lietotāju, kurš nemāk runāt runāt latviski.
Protams, tam sekoja vēl bloks par to, ka es pārdomāju un izņēmu savu iepreikš atdoto balsi par Xil birokrāta kandidatūru. Tagad es pārdomāju un nobalsoju par citām kandidatūrām, apsverot iespēju vispār jauna birokrāta iecelšanu neatbalstīt. Par balsošanu par citiem kandidātiem gan jau man būs vēl viens, garāks bloks, un bloks vēl droši vien būs par to, ka es izveidoju šo diskusiju.
Un viss tikai tāpēc, jo Xil ir minēta manā izolētajā statistikas lapā pie pilnīgi nesvarīgās kategorijas "bloķētie lietotāji", jo ir neapdomīgi vairākas reizes sevi nobloķējusi. Statistikas lapas esamība laikam var sabojāt viņas reputāciju citu acīs un iedragāt viņas birokrāta kandidātes tēlu, uz ko viņa klusībā visu laiku cer. Tādēļ lapu beidzot izvirzīju dzēšanai.
Es tikai gribu dzirdēt citu lietotāju viedokli šajā jautājumā, vai es tiešām esmu tik ļoti vainīgs par to, cik tieku uzskatīts, jo es Vikipēdijā tiešām cenšos darboties pēc vislabākās sirdsapziņas un ir ļoti nepatīkami, ka tik un tā man tiek doti bloki un brīdinājumi. --GreenZeb (diskusija) 20:36, 5 oktobrī, 2010 (UTC)
- Labāk ej izārstē uzmanības deficīta sindromu un tad atgriezies ar skaidru galvu. --Krishjaanis 20:49, 5 oktobrī, 2010 (UTC)
Viņam nav uzmanības deficīta sindroms, ja tu taisies tēlot psihiatru, tad uzstādi pamatotas diagnozes, citādi tas vienkārši izskatās pēc apsaukāšanās, nevis raizēm par citu garīgo veslību ~~Xil (saruna) 22:16, 5 oktobrī, 2010 (UTC)
- GreenZeb, nē, neesi — no savas pieredzes varu ieteikt tikai vienu — ignorē nevēlamās diskusijas un neatbildi uz kompromātiem. Tiem, kas tevi speciāli kaitina, drīz vien apniks, ja nebūs atdeves. Par to, ka dažiem lietotājiem tiek atļauts un piedots nedaudz vairāk kā pārējiem — jā, tā ir, (tikai nevajag par to uzsākt diskusiju, jo būsi kūdītājs citu lietotāju (lasi pofigistu) acīs) bet paši jau esam vainīgi, ka ielaidām šo situāciju tik tālu. Xil sevis bloķēšana bija nedaudz impulsīvs gājiens, bet no malas labi var saskatīt arī otru pusi — tajā sarakstā ir gan nobloķētie lietotāji, gan tādi, kas nobloķējuši sevi tīri eksperimenta pēc un otros būtu tomēr jāņem ārā. Es savu balsi atdevu par Xil arī tā iemesla dēļ, ka viņa ir praktiski vienīgais lietotājs, kurai nesagādādu nekādas problēmas pelnīti par nedarbiem uz laiku nobloķēt arī kādu atpazīstamāku lietotāju, ne tikai IP adreses (līdzīgi kā Feens). --Digital1 21:08, 5 oktobrī, 2010 (UTC)
- Pēc lielā skandāla pavasarī, kad noskaidrojās, ka nav iespējams noskaidrot kam šīs adreses pieder, tomēr kopiena neatbalsta bloķēšanu pamatojoties uz minējumiem, ka tas ārkārtīgi atgādina zināma lietotāja uzvedību, jāsecina, ka attiecībā uz apsaukāšanos no proxy ip adresēm neko nevar darīt un diez vai ir vērts šos anonīmos brīdināt, bet katru reizi pārbaudīt vai tas tiešām ir proxy un var bloķēt prasa zināmu laiku. Krišjāni es vakar jau brīdināju. Uz tevi noteikumi attiecas tikpat lielā mērā kā uz viņu - tēlot izmeklētu pieklājību, bet ielikt saiti uz rakstu urla ir tāda pati prasta apsaukāšānās kā vienkārši nosaukt kādu par urlu. Starp brīdi kad tu nobalsoji un kad tu pārdomāji nebija noticis nekas tāds, lai tu pēkšņi izdomātu, ka es pavirši pildu savus pienākumus - vienīgā administratīvā darība ko es šajā laikā veicu bija brīdināt tevi, ja tas tika izdarīts pavirši, tad jāsceina, ka tu uzskati, ka tev pienācās bloks. Patiesais iemesls bija tāds, ka ņemot vērā, ka mēs jau agrāk noskaidrojām, ka tu esi iedomājies sevi par manu ienaidnieku, domāju, ka tu nemaz netaisījies par mani balsot un vienkārši izmanto balsošanas lapu, lai manipulētu ar citiem lietotājiem un pārvērtu šo pasākumu par farsu. Tava statistikas lapa ir pavisam cits stāsts - man tā riebās jau pirms tu mani tajā iekļāvi, jo, kā jau vairākas reizes skaidrojum, man tā nešķiet ētiska, turklāt nav skaidrs no kurienes ņemti dati un cik precīzi tie ir. Ja šīs statistikas mērķis būtu izdarīt kādus reālus secinājumus, tad tajā nebūtu vērts iekļaut lietotājus kurus nevar reāli bloķēt. Un kas attiecas uz to, ka tā ir izolēta - tu to tieši tādā pašā formā biji ielicis aktualitāšu lapā. Es sevi nebloķēju neapdomīgi, bet lai noskaidrotu kā strādā Vikipēdijas interfeiss, šo pašu eksperientu laikā tika noloķēts arī Yyy, tad nu rodas jautājums kāpēc viņa tur nav - bail no birokrātiem vai arī viņš nav tavs ``ienaidnieks`` ? ~~Xil (saruna) 21:48, 5 oktobrī, 2010 (UTC)
- GreenZeb, nē, neesi — no savas pieredzes varu ieteikt tikai vienu — ignorē nevēlamās diskusijas un neatbildi uz kompromātiem. Tiem, kas tevi speciāli kaitina, drīz vien apniks, ja nebūs atdeves. Par to, ka dažiem lietotājiem tiek atļauts un piedots nedaudz vairāk kā pārējiem — jā, tā ir, (tikai nevajag par to uzsākt diskusiju, jo būsi kūdītājs citu lietotāju (lasi pofigistu) acīs) bet paši jau esam vainīgi, ka ielaidām šo situāciju tik tālu. Xil sevis bloķēšana bija nedaudz impulsīvs gājiens, bet no malas labi var saskatīt arī otru pusi — tajā sarakstā ir gan nobloķētie lietotāji, gan tādi, kas nobloķējuši sevi tīri eksperimenta pēc un otros būtu tomēr jāņem ārā. Es savu balsi atdevu par Xil arī tā iemesla dēļ, ka viņa ir praktiski vienīgais lietotājs, kurai nesagādādu nekādas problēmas pelnīti par nedarbiem uz laiku nobloķēt arī kādu atpazīstamāku lietotāju, ne tikai IP adreses (līdzīgi kā Feens). --Digital1 21:08, 5 oktobrī, 2010 (UTC)
Atstarpes skaitļos
Piedāvājums atkal izkauties par kaut kādu sīkumu - atstarpes skaitļos starp trim cipariem (ķipa, 1 000 000). Jautājums vairāk ir par četrciparu skaitļiem - tur vajag vai nevajag? Biafra it kā saka ka nevajag, bet pēdējās izmaiņās, kā paši ziniet, pievienotajos/noņemtajos baitos ir atstarpe (ja neticiet, tad paši paskatieties).--FRK (runas/darbi) 11:15, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- 1, 10, 100, 1000, 10 000, 100 000, 1 000 000, 10 000 000 utt. --Biafra 11:44, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Da nē, mans jautājums ir par 4 ciparu skaitļiem. Pagaidīšu kāda cita viedokli.--FRK (runas/darbi) 11:54, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Piekrītu Biafra, tā ir pareizi. --Digital1 11:56, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Laikam jau ka būs tā. Tad varbūt varam no iekšienes iebarot šo informāciju arī "formatnum:" (piemēram šeit viņš tiek izmantots), lai viņš četrciparu skaitļiem neveido atstarpi?--FRK (runas/darbi) 12:16, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- 96. lpp.: Ja skaita pierakstīšanai nepieciešami vismaz 4 cipari (t.i., sākot ar tūkstošiem), skaita vieglākai uztveršanai ciparus mēdz grupēt pa trīs (virzienā no labās puses uz kreiso), tūkstošus, miljonus u.t.t. atdalot ar atstarpi un ņemot vērā, ka viens skaitlis divās rindās nav dalāms... Tajā avotā gan ir visādi brīnumi, teiksim, ka datumos pēc punkta atstarpe nav jāliek. --ScAvenger 14:51, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tīri personīgi man liekas, ka nekādām atstarpēm vispār nevajadzētu būt (bet tās uzlabo lasāmību) tāpēc katra brīva izvēle kur un cik ~~Xil (saruna) 09:32, 19 oktobrī, 2010 (UTC)
- dāma un kungi, tas nav mans izgudrojums! tāds princips latviešu valodā ticis pielietots arī pirms manis. visumā diezgan konsekventi, ar visai retiem izņēmumiem. atstarpi sāk pielietot no piecciparu skaitļiem. var arī nelikt vispār, bet tas apgrūtina lasīšanu. --Biafra 11:02, 19 oktobrī, 2010 (UTC)
- Pilnībā atbalstu Biafru. Pieļauju, ka četrciparu skaitļa atdalīšana ieviesusies no datorpieraksta dažādās sistēmās, kur, ja ir definēts tūkstošu atdalītājs, tad to pielieto visiem skaitļiem, arī četrciparu. --Dainis 11:27, 19 oktobrī, 2010 (UTC)
- dāma un kungi, tas nav mans izgudrojums! tāds princips latviešu valodā ticis pielietots arī pirms manis. visumā diezgan konsekventi, ar visai retiem izņēmumiem. atstarpi sāk pielietot no piecciparu skaitļiem. var arī nelikt vispār, bet tas apgrūtina lasīšanu. --Biafra 11:02, 19 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tīri personīgi man liekas, ka nekādām atstarpēm vispār nevajadzētu būt (bet tās uzlabo lasāmību) tāpēc katra brīva izvēle kur un cik ~~Xil (saruna) 09:32, 19 oktobrī, 2010 (UTC)
- 96. lpp.: Ja skaita pierakstīšanai nepieciešami vismaz 4 cipari (t.i., sākot ar tūkstošiem), skaita vieglākai uztveršanai ciparus mēdz grupēt pa trīs (virzienā no labās puses uz kreiso), tūkstošus, miljonus u.t.t. atdalot ar atstarpi un ņemot vērā, ka viens skaitlis divās rindās nav dalāms... Tajā avotā gan ir visādi brīnumi, teiksim, ka datumos pēc punkta atstarpe nav jāliek. --ScAvenger 14:51, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Laikam jau ka būs tā. Tad varbūt varam no iekšienes iebarot šo informāciju arī "formatnum:" (piemēram šeit viņš tiek izmantots), lai viņš četrciparu skaitļiem neveido atstarpi?--FRK (runas/darbi) 12:16, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Piekrītu Biafra, tā ir pareizi. --Digital1 11:56, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
- Da nē, mans jautājums ir par 4 ciparu skaitļiem. Pagaidīšu kāda cita viedokli.--FRK (runas/darbi) 11:54, 18 oktobrī, 2010 (UTC)
Varētu uztaisīt veidni (piem., "Num"), kas formatē skaitli. Par tūkstošu atdalītaju likt nevis vienkārši atstatpi, bet nbsp, kas novērš to, ka daļa skaitļa var gadīties pārnesta nākamajā rindā. Šajā veidnē varētu vēl iekļaut mērvienību, jo to arī nedrīkst pārnest jaunā rindā. --Dainis 10:33, 19 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tam ir domāta funkcija "formatnum" (skat. en:Help:Parser_function#Formatting). Piemēram, 1 000, 100 000 000. --Marozols 15:15, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
- Jebkurā gadījumā nekur nav teikts, ka šo atstarpju lietošana ir obligāta. --ScAvenger 16:14, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
Veidnes izvēle
Vai, ielādējot mākslas darba attēlu, kura autors miris pirms vairāk kā 70 gadiem, arī drīkst piemērot veidni NA-70 jeb Self use, ņemot vērā, ka par darba īpašnieku ir kļuvis kāds muzejs vai kolekcionārs?--Lidingo 12:38, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
- Ja tā, tad {{NA-70}} vai nu {{PD-vecs}} tomēr autortiesības nevar piederēt kādam muzejam vai nu kolekcionāram... viņiem tik pieder šis mākslas darbs (oriģināls). Izņēmums, ja to ir atrunājis pats autors, kad vēl bij dzīvs, laikam... --Dark Eagle 13:10, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
- Principā jā, autortiesības ir no īpašumtiesībām neatkarīgs jēdziens. Vienīgais reprodukcijai var būt autortiesības (parasti gan tiek uzskatīts, ka tas mākslinieciski ir pārāk triviāls darbs, lai to aizsargātu) ~~Xil (saruna) 13:34, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
- Paldies--Lidingo 13:50, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
- Principā jā, autortiesības ir no īpašumtiesībām neatkarīgs jēdziens. Vienīgais reprodukcijai var būt autortiesības (parasti gan tiek uzskatīts, ka tas mākslinieciski ir pārāk triviāls darbs, lai to aizsargātu) ~~Xil (saruna) 13:34, 20 oktobrī, 2010 (UTC)
2010 Fundraising Is Almost Here
Hello Wikipedians, my name is Sam and I am working for the Wikimedia Foundation during the 2010 Fundraiser. My job is to be the liaison between your community and the Foundation. This year's fundraiser is intended to be a collaborative and global effort; we recognize that banner messages which may perform well in the United States don't necessarily translate well, or appeal to international audiences.
I'm contacting you as I am currently looking for translators who are willing to contribute to this project by helping translate and localize messages into different languages and suggesting messages that would appeal to your readers on the Fundraising Meta Page. We've started the setup on meta for both banner submission, statistical analysis, and grouping volunteers together.
Use the talk pages on meta, talk to your local communities, talk to others, talk to us, and add your feedback to the proposed messages as well! I look forward to working with you during this year's fundraiser. If someone could translate this message I would really appreciate it so that everyone is able to understand our goals and contribute to this year's campaign. Sam Chapman
OpenStreetMap kartes integrācija de.wiki
Ejam uz de:Karlsruhe un spiežam labajā augšējā stūrī pie koordinātām uz "Karte". Diezgan noderīgi, jo punkti kartē ir ģeokodēti Vikipēdijas raksti. --Papuass 12:06, 21 oktobrī, 2010 (UTC)
- Man šķiet tas ir m:WikiMiniAtlas, jo de:Benutzer:Dschwen/WikiMiniAtlas ilustrācijās izskatās līdzīgi kā tajā rakstā~~Xil (saruna) 17:48, 21 oktobrī, 2010 (UTC)
Patvaļīga iziešana no Vikipēdijas
Interesanti, no kā ir atkarīga patvaļīga "izlogošanās" bez lietotāja ziņas? Es vēl saprastu, ja tas notiktu pēc kāda ilgāka neaktivitātes laika, bet tāda izmešana, aktīvi strādājot, ļoti kaitina. Savukārt dažreiz iziešana nenotiek pēc pārlūkprogrammas restarta un pat datora restarta. Man ir aizdomas, ka tas notiek pēc 24 stundām nepārtrauktas atrašanās Vikipēdijā, neatkarīgi no aktivitātes. --ScAvenger 16:14, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Parasti tev iedod cepumiņu, kas pēc kāda laika beidz savu pastāvēšanu, iespējams kaut kas tavā datorā reizi 24 stundās kaut ko tīra. Saglabā paroli, vismaz man tā fīča vairumā gadījumu ielogošanās procesu padara gandrīz nemanāmu. Un "pēc 24 stundām nepārtrauktas atrašanās Vikipēdijā" laikam varētu pievienot simptomu sarakstam šeit ;) ~~Xil (saruna) 19:15, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Manā Firefox'ā "cepumiņi" glabājas līdz to derīguma termiņa beigām (Vikipēdijai tas ir vesels mēnesis). It kā nekas tos speciāli netīra. Parole ir saglabāta. Es nestrādāju nepārtraukti 24 stundas Vikipēdijā :), vienkārši dators palika ieslēgts, lai darbinātu RevConnect. P.S. Pēc cookies apskates, neko nemainot, atkal izmeta ārā. Ar paziņojumu Neizdevās apstrādāt tavas izmaiņas, jo tika pazaudēti sesijas dati. Lūdzu mēģini vēlreiz. Ja tas joprojām nedarbojas, mēģini izlogoties ārā un ielogoties no jauna. Labi, ja citiem tā nemēdz būt, tad tā ir tikai mana lokāla problēma. --ScAvenger 19:45, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es arī esmu saskāries ar šo parādību. Strādāju Operā un ik pa laikam tā notiek, bet ar kaut kādu laika intervālu tam nav nekāda sakara, jo (nemainoties wiki apmeklējuma biežumam) man tas ir gadījies reti un ļoti neregulāri. Piem. kādus 2 mēnešus atpakaļ īsā laika sprīdī tā gadījās 2 vai 3 reizes, bet pirms tam vairāk kā pus gadu tādu lietu netiku novērojis — pēdējā laikā arī nav bijis. Man liekas, ka tas notiek ne ar visiem un pēc kaut kāda meta padeita. --Digital1 21:59, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Sesijas dati mēdz pazust reizēm arī, ja ilgi raksta. Mana versija bija, ka tavs pārlūks iztīrās pēc aizvēršanas vai kāda datoraizsardzības programma dzēš cookies. Vēl intereses pēc paskatījos vai google nav kas zināms par šo tēmu, bet vienīgais ko atradu bija variants, ka nomainās tava IP adrese, tomēr man liekas nenotiek kamēr tiek izmantots internets (turklāt mani IP adreses maiņa no Vikipēdijas parasti neizmet) ~~Xil (saruna) 22:38, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Padsmit minūtes nav ilga rakstīšana; pārlūks aizverot cookies neiztīra (vairākus mēnešus veci "cepumi" stāv, kā stāvējuši); IP kopš vasaras nav mainījies. Vīrusu un tārpu arī it kā nav. Tā kā parādība paliek zinātniski neizskaidrota... --ScAvenger 22:45, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Sesijas dati mēdz pazust reizēm arī, ja ilgi raksta. Mana versija bija, ka tavs pārlūks iztīrās pēc aizvēršanas vai kāda datoraizsardzības programma dzēš cookies. Vēl intereses pēc paskatījos vai google nav kas zināms par šo tēmu, bet vienīgais ko atradu bija variants, ka nomainās tava IP adrese, tomēr man liekas nenotiek kamēr tiek izmantots internets (turklāt mani IP adreses maiņa no Vikipēdijas parasti neizmet) ~~Xil (saruna) 22:38, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es arī esmu saskāries ar šo parādību. Strādāju Operā un ik pa laikam tā notiek, bet ar kaut kādu laika intervālu tam nav nekāda sakara, jo (nemainoties wiki apmeklējuma biežumam) man tas ir gadījies reti un ļoti neregulāri. Piem. kādus 2 mēnešus atpakaļ īsā laika sprīdī tā gadījās 2 vai 3 reizes, bet pirms tam vairāk kā pus gadu tādu lietu netiku novērojis — pēdējā laikā arī nav bijis. Man liekas, ka tas notiek ne ar visiem un pēc kaut kāda meta padeita. --Digital1 21:59, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
- Manā Firefox'ā "cepumiņi" glabājas līdz to derīguma termiņa beigām (Vikipēdijai tas ir vesels mēnesis). It kā nekas tos speciāli netīra. Parole ir saglabāta. Es nestrādāju nepārtraukti 24 stundas Vikipēdijā :), vienkārši dators palika ieslēgts, lai darbinātu RevConnect. P.S. Pēc cookies apskates, neko nemainot, atkal izmeta ārā. Ar paziņojumu Neizdevās apstrādāt tavas izmaiņas, jo tika pazaudēti sesijas dati. Lūdzu mēģini vēlreiz. Ja tas joprojām nedarbojas, mēģini izlogoties ārā un ielogoties no jauna. Labi, ja citiem tā nemēdz būt, tad tā ir tikai mana lokāla problēma. --ScAvenger 19:45, 23 oktobrī, 2010 (UTC)
Mobilās IP adreses
Varbūt tās tomēr derētu bloķēt anonīmiem lietotājiem pavisam (ja ne pavisam tad vismaz uz gadu). Neviens, izņemot aktīvos lietotājus (kam ir konts) un aktīvos dauņus (kuri ir gatavi sagaidīt bloka beigas - te atkārtojas tas pats kas notika rudens sākumā) nav tik advancēts, lai rediģētu Vikipēdiju ar mobilo telfonu. Mums nav jāaizsargā raksti pret visiem tikai tāpēc, ka vienam kroplim jumts aizbraucis ~~Xil (saruna) 15:15, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
- Ar telefonu jau neviens nerediģē. Tie ir mobilie interneti datoriem ar iebūvētu vai USB 3G modēmu. --Papuass 15:20, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es tā esmu darījusi un man liekas, ka moilajiem telefoniem pieder lielāka tirgus daļa kā mobilajiem internetiem ~~Xil (saruna) 16:05, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
- Dažkārt liekas, ka vikipēdijas ilggadējiem lietotājiem kaut kas ar galvu nav vairāk kārtībā kā pašiem vandāļiem. --96.44.132.10 16:20, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
- Nekas, skolas brīvlaiks drīz beigsies :) --ScAvenger 17:32, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
- Dažkārt liekas, ka vikipēdijas ilggadējiem lietotājiem kaut kas ar galvu nav vairāk kārtībā kā pašiem vandāļiem. --96.44.132.10 16:20, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
- Es tā esmu darījusi un man liekas, ka moilajiem telefoniem pieder lielāka tirgus daļa kā mobilajiem internetiem ~~Xil (saruna) 16:05, 27 oktobrī, 2010 (UTC)
vai toreiz, kad Xil mani netīši nobloķēja ar nebija tieši tāds gadījums? negribu vēlreiz! es dažkārt lietoju LMT mobilo internetu. --Biafra 08:08, 28 oktobrī, 2010 (UTC)
- Nē, nebija ~~Xil (saruna) 09:02, 28 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tas autoblock izskatās kaitīgs! No maija līdz septembrim man mobilais internets bija vienīgais pieejamais interneta pieslēgums. Ok, wikipēdijās bloku nedabūju, bet @ 4chan gan kāds tādā veidā visus nobloķēja. Cik daudz vandāļu no mobilā interneta adresēm īsti nāk? -Yyy 10:02, 28 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tāpēc būtu jāatrisina jautājums par to, ka diskusijai nevajadzētu bloķēties. Bez tam tas ir no citas operas un mēs tik bieži noloķējam reģistrētus lietotājus, lai tā būtu liela problēma. Biafram vienkārši nepaveicās uzrauties uz FRK domātu bloku, nesaprotu kāpēc tā vietā, lai šādu jautājumu mierīgi atrisinātu ir jāšokējas pugada garumā (GreenZeb arī bija iebildumi pret jebkādu mobilo adrešu bloķēšanu, tāda paša iemesla dēļ - cik reiz jāskaidro, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem kad ir noloķēts cits reģistrēts lietotājs, nevis IP adresēm vispār). Atbildot uz jautājumu - es teiktu, ka viens, bet ļoti centīgs. Es jau pirms mēneša nobloķēju šīs adreses, lai būtu miers (tad kāds masveidā spamoja vajadzīgos rakstus vai ko tamlīdzīgu), bet acīmredzot tas neija tik garš laiks, lai nevarētu pagaidīt ~~Xil (saruna) 15:16, 28 oktobrī, 2010 (UTC)
- Tas autoblock izskatās kaitīgs! No maija līdz septembrim man mobilais internets bija vienīgais pieejamais interneta pieslēgums. Ok, wikipēdijās bloku nedabūju, bet @ 4chan gan kāds tādā veidā visus nobloķēja. Cik daudz vandāļu no mobilā interneta adresēm īsti nāk? -Yyy 10:02, 28 oktobrī, 2010 (UTC)
Novembra vērtīgais raksts
Vai mums ir izbeigušies vērtīgie raksti? (Patlaban sākumlapā ir biedējošs tukšums: Veidne:Vērtīgais raksts/novembrī, 2010. gadā, Veidne:Iepriekšējie vērtīgie raksti/novembrī, 2010. gadā). --Marozols 03:14, 1 novembrī, 2010 (UTC)
- Man ir aizdomas, ka jā, kaut gan neesmu īpaši līdzi sekojis. --ScAvenger 05:08, 1 novembrī, 2010 (UTC)
- Ļaujiet atgādināt, ka šī gada sākumā ar bija pašvakāk ar jauniem vērtīgajiem. Problēma manupra tika atrisināta vienkārši - kamēr ir otrs mēnesis, lai stāv, ja būs trešais, tad gan jau būs jāsāk domāt, ko darīt. Vispār varu piedāvāt vienu GA, kuru pielabojot (stiliņš) varētu mierīgi uz vērtīgu virzīt: 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā. Vēl pie tam, tas ir garāks un ar tekstu vairāk neka cits FA.--FRK (runas/darbi) 10:37, 1 novembrī, 2010 (UTC)
Norvēģu karaliskā ģimene un Antarktīdas vietvārdi
- Princeses Ranhillas krasts rakstā par viņas tēvu dāma saucas Princese Ragnhilda,
- Prinča Olava krasts, bet pats karalis tiek dēvēts Olafs V Gliksburgs,
- Prinča Haralla krasts, taču raksts par pašreizējo skaistās ziemeļzemes valdnieku saucas Haralds V Gliksburgs,
- gan jau ir vēl;
pilnīgi saprotot cien. Kikos vēlmi atveidot šos nosaukumus saskaņā ar norvēģu valodas nosacījumiem, tomēr gribētos, lai ir kautkāda konsekvence. varbūt varam pa viesiem vienoties par vienādu piegājienu un tad, attiecīgi, vai nu pārdēvēt arī karaļģimenes rakstus, vai arī, ja ir argumenti tā nedarīt, tad saukt arī attiecīgās Antarktīdas vietas tā, kā mums šeit saucas tie valdnieki. iespējams, ka tas pats attiecas uz citiem norvēģu īpašvārdiem, kuriem nav pielietots vienāds piegājiens(?). --Biafra 09:22, 1 novembrī, 2010 (UTC)
- "cien. Kikos" šos objektus sauc pēc Lielā pasaules atlanta. Tur arī ir zināma nekonsekvence, jo, piemēram, Olavs V Planētā (enciklopēdija tāda) nosaukts "Ūlavs V" (kā norādījumos), bet atlantā ir laikam pēc iepriekšējiem karaļiem (I, II, III), kas LPE saukti par Olaviem. Olafs ir tikai wiki. --Kikos 09:25, 1 novembrī, 2010 (UTC)
- tiktāl būtu skaidrs. bet ko ar karaļiem? nevajag pārdēvēt saskaņā ar norādījumiem? --Biafra 21:07, 7 novembrī, 2010 (UTC)
Jautājums par biudītēm
Spriežot pēc Dzinčas bildes, kas ir caur Flickr/Saeima dabūta, sanāk ka visiem deputātiem un vēl visam kam kas dabonamas šeit ir piejemas "commons" derīgas bildes. Jeb es ko murgoju? --Krishjaanis 15:11, 4 novembrī, 2010 (UTC)
- Tās, kas ar licencēm Attribution/Share Alike - brīvi var likt Vikipēdijā un arī Vikikrātuvē. --ScAvenger 15:23, 4 novembrī, 2010 (UTC)
- Ah cik jauki, ja būs kādreiz iedvesma, varēs paplosīties ap "commons" & politikāņu fizionomijām. --Krishjaanis 15:25, 4 novembrī, 2010 (UTC)
Fundraising needs translations!
Hi Everyone!
Sorry for the English, anyone who is able to translate is welcome (and encouraged). Speaking of translations! This is a brief note looking for any help you can give in doing some quick translations for the 2010 Fundraiser. You can see the requests at the Meta translation page. The fundraiser starts a week from today (Monday November 15th) but we will be going up to 100% This Friday for testing throughout the weekend. Translations of the letter from Jimmy Wales and and the "core messages" are especially important and sadly we do not yet have Latvian translations of the new letter or the new text strings. Please let me know if you have any questions! Schapman 19:45, 8 novembrī, 2010 (UTC)
- Paskatīsimies cik daudzi no krutajiem adminiem tagad uzdarbosies (ieskaitot arī miroņus). --Krishjaanis 21:20, 8 novembrī, 2010 (UTC)
Uzmetiet aci manam tulkojumam, palabojiet, ja kas ne tā. Oriģināls te. Paldies. --Digital1 23:08, 8 novembrī, 2010 (UTC)