Volodars Gļebovičs
| Volodars Gļebovičs Валадар Глебавіч | |
|---|---|
| Minskas kņazs | |
| 1151. gads — 1159. gads | |
| Priekštecis | Rostislavs Gļebovičs |
| Pēctecis | Rostislavs Gļebovičs |
| 1165. gads — 1167. gads | |
| Priekštecis | Rostislavs Gļebovičs |
| Gorodecas kņazs | |
| 1159. gads — 1165. gads | |
| Polockas kņazs | |
| 1167. gads — 1167. gads | |
| Priekštecis | Vseslavs Vasiļkovičs |
| Pēctecis | Vseslavs Vasiļkovičs |
| Dzimis | pēc 1090. gada |
| Miris | pēc 1167. gada |
| Dzīvesbiedre | Polijas Riksa |
| Bērni |
|
| Dinastija | Rurika dinastija |
| Tēvs | Gļebs Vseslavičs |
| Māte | Anastasija Jaropolkovna |
| Reliģija | pareizticība |
Volodars Gļebovičs (baltkrievu: Валадар Глебавіч, dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Gorodecas kņazs (ap 1135.—1165.), Minskas kņazs (1151.—1159., 1165.—1167.), Polockas kņazs (1167). Noslēdza savienību ar Polijas un Zviedrijas valdniekiem, vēlāk ar lietuviešiem cīņā par varu Polockas kņazistē ar citām kņaza Vseslava "Brīnumdara" mantinieku līnijām - Vitebskas un Druckas kņaziem.
Dzīvesstāsts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča (ap 1060.-1119.) ģimenē pēc 1090. gada. Pēc viņa vectēva Vseslava Bračislaviča nāves 1101. gadā Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem un Volodara tēvs Gļebs Vseslavičs kļuva par Minskas kņazu. 1119. gadā Minskas kņazs Gļebs cieta sakāvi karā pret Kijivas lielkņazu Vladimiru Monomahu, tika sagūstīts un aizvests uz Kijivu, kur mira. Monomaha dēls lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Minskas kņazisti pievienoja Kijivas lielkņaza valdījumiem. Pēc lielkņaza Mstislava nāves 1132. gadā Krievzemē sākās dinastiju cīņas starp dažādām Vladimira Monomaha pēcnācēju dzimtām.
Trimdā esošais Volodars kļuva par Gorodecas kņazu un 1135. gadā noslēdza savienību ar Polijas lielkņazu Boļeslavu, apprecēdams viņa meitu Riksu (Ryksa) - mirušā Dānijas prinča un Zviedrijas ķēniņa Magnusa atraitni. Uzskata, ka šī savienība bija vērsta pret Kijivas lielkņazu Jaropolku Vladimiroviču un Dānijas ķēniņu Ēriku[1] Viņu laulībā piedzima dēli Vladimirs Volodarevičs un Vasiļko Volodarevičs un meita Sofija (pēc 1139). Nav zināms, vai Volodars piedalījās zviedru ķēniņa Sverkera 1142. gada karagājienā pret Novgorodu. Ap 1145. gadu Volodara sieva Riksa pameta viņu un apprecējās ar zviedru ķēniņu Sverkeru (pēc 1148). Viņu meita Sofija 1157. gadā apprecējās ar Dānijas ķēniņu Valdemāru.
1144. gadā par Polockas kņazu kļuva Mstislava dēla Izjaslava atbalstītais Rogvolods Borisovičs no Druckas kņazu līnijas, bet Volodara vecākajam brālim Rostislavam Gļebovičam 1146. gadā izdevās iegūt Minskas kņaza titulu. Minskas kņazu dzimta noslēdza pret Rogvolodu vērstu savienību ar Čerņigovas kņazu Svjatoslavu Oļgoviču un Rostovas-Suzdaļas kņazu Juriju Vladimiroviču Dolgorukiju. Kad Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs 1151. gadā kļuva par Kijivas lielkņazu, Polockas veče kņazu Rogvolodu padzina un Rostislavs kļuva par Polockas kņazu. Volodaru Gļeboviču viņš iecēla par Minskas kņazu.
Savukārt, kad Jurijs Dolgorukijs 1157. gadā zaudēja Kijivas lielkņaza troni, Rogvolods-Vasīlijs Borisovičs atguva Druckas kņaza titulu un 1159. gadā Polockas veče padzina Rostislavu. Volodaram un Rostislavam 1160. gadā izdevās atkarot Rogvolodam Izjaslavas kņazisti, bet Rogvoloda-Vasīlija Borisoviča vadītais karaspēks sešas nedēļas aplenca Minsku. Kņazs Rostislavs pēc tam hronikās vairs nav pieminēts, uzskata, ka viņš miris pēc 1161. gada.
Pa to laiku kņazs Volodars Gļebovičs noslēdza savienību ar lietuviešiem un nocietinājās Gorodecas pilī, kuru 1162. gadā aplenca Rogvoloda-Vasīlija karaspēks. Nakts pretuzbrukumā viņam kopā ar leišiem izdevās sakaut Rogvoloda karadraudzi.
1167. gadā Volodars kopā ar lietuviešiem ieņēma Polocku, padzina kņazu Vseslavu Vasiļkoviču un kļuva par Polockas kņazu. Pēc tam viņš devās karagājienā uz Vitebsku, kur bija patvēries kņazs Vseslavs. Vitebsku kopš 1165. gada bija pakļāvis Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs, kas uzvarēja Volodaru un palīdzēja Vseslavam atkal kļūt par Polockas kņazu.
Pēc tam hronikās Volodars vairs nav pieminēts.
Brāļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sofija Volodarevna (pēc 1139—1198) - Dānijas ķēniņa Valdemāra sieva (no 1157)
- Vladimirs Volodarevičs (pēc 1140 — 1216) - Polockas kņazs (1186-1216), cīnījās pret Livonijas bīskapu Albertu
- Vasiļko Volodarevičs (pēc 1140 — 1222) - Polockas kņazs (1216-1222).
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: nav zināms |
Gorodecas kņazs ap 1135.—1165. |
Pēctecis: Vladimirs Volodarevičs(?) | ||
| Priekštecis: Rostislavs Gļebovičs |
Minskas kņazs 1151.—1159., 1165.—1167. |
Pēctecis: Vladimirs Volodarevičs | ||
| Priekštecis: Vseslavs Vasiļkovičs |
Polockas kņazs 1167. |
Pēctecis: Vseslavs Vasiļkovičs | ||
Polockas valdnieku ciltskoks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Abstrakts John Lind. De russiske ægteskaber. Dynasti- og alliancepolitik i 1130ernes danske borgerkrig, Historisk Tidsskrift 92:2, 225—261.
- ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
- ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
- ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
- Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
- Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
- Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)
- Рыжов К. Все монархи мира. Россия. М., 2005