Vāgnera grupa

Vikipēdijas lapa
"Vāgnera grupa"
krievu: Группа Вагнера, ЧВК «Вагнер»
"Vāgnera grupas" emblēma
Pastāvēšanas laiks 2013—pašlaik
Ideoloģija Krievu nacionālisms
Neonacisms
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Pakļautība Rosgvarde (kopš 2023. gada oktobra)
Iesaukas Vāgnerieši, Vāgneri, Vagineri, Vagnerieši, Muzikanti, Orķestris
Līderi Pāvels Prigožins
Andrejs Jeļizarovs
Jevgeņijs Prigožins †
Dmitrijs "Vāgners" Utkins †
Galvenā mītne Sanktpēterburga, Krievija
Devīze "Кровь, Честь, Справедливость, Родина, Отвага"
("Asinis, gods, taisnīgums, dzimtene, drosme")
Karavīru skaits 50 000 (2022. gada decembrī)
Militārās operācijas Krimas okupācija
Donbasa karš
Sīrijas pilsoņu karš
Dienvidsudānas pilsoņu karš
CĀR pilsoņu karš
Lībijas pilsoņu karš (no 2014)
Protesti Sudānā (2018-2019)
Politiskā krīze Venecuēlā
Islāmistu nemieri Mozambikā
Mali karš
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Vāgneriešu dumpis
Atzīta par teroristisku organizāciju Karogs: Ukraina Ukraina[1]
Karogs: Igaunija Igaunija[2]
Karogs: Lietuva Lietuva[3]
Karogs: Francija Francija[4]
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste[5]
EDSO Parlamentārā asambleja[6]

"Vāgnera grupa" (krievu: Группа Вагнера) ir Krievijā un Baltkrievijā bāzēta starptautiska noziedzīga militāro algotņu vienība, kas sākumā maskējās kā 2013. gadā reģistrēta Honkongas kompānija Slavonic Corps Limited (Славя́нский ко́рпус), vēlāk kļuva pazīstama kā privāta militāra kompānija ЧВК Вагнера. Šī grupa sūtīja algotņus, lai destabilizētu situāciju dažādās Āfrikas valstīs, kā arī piedalījās Sīrijas pilsoņu karā, Lībijas pilsoņu karā, Krimas aneksijā, Donbasa karā un Krievijas iebrukumā Ukrainā. Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes laikā 2021. gada 13. decembrī Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās par sankciju noteikšanu pret "Vāgnera grupu" un astoņām tās personām un trim ar grupu saistītām struktūrām. "Vāgnera grupu" finansēja Putina darījumu partneris Pēterburgas uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins.[7][8]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Algotņu vienību 2013. gadā dibinājis no aktīvā dienesta atvaļinātais neonacistiski noskaņotais Krievijas militārā izlūkdienesta apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins (iesauka "Vāgners"), kurš no prezidenta Putina 2016. gadā saņēma Vīrišķības ordeni.

Kļūšana par starptautisku noziedzīgu organizāciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vāgnera grupa vervēja, apmācīja un nosūtīja algotņus uz konfliktu zonām visā pasaulē, lai veicinātu vardarbību, izlaupītu dabas resursus un iebiedētu civiliedzīvotājus. Lībijas pilsoņu kara laikā tā 2019. gada pavasarī karoja ģenerāļa Halifa Haftara pusē, kurš mēģināja militāri pārņemt varu valstī, aplencot galvaspilsētu Tripoli.

2023. gada 20. janvārī ASV atzina Vāgnera algotņu formējumu par starptautisku noziedzīgu organizāciju. Tās vienībām Ukrainā ieročus piegādāja Ziemeļkoreja.[9] Vāgnera grupas algotņi veica spīdzināšanu un patvaļīgu nāvessodu izpildi ne tikai Ukrainā, Lībijā un Sīrijā, bet arī Centrālāfrikas Republikā, Sudānā, Mali, Burkinafaso, Mozambikā, Madagaskarā un Nigērā.[10]

Cietumnieku izmantošana karam Ukrainā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas pretuzbrukuma laikā 2022. gada septembra sākumā kļuva zināms par Prigožina centieniem vervēt kaujiniekus Krievijas cietumos.[11] Krievijas neatkarīgais medijs “MediaZona” novembrī ziņoja, ka kopš Vāgnera grupas vervēšanas kampaņas sākuma notiesāto vīriešu skaits cietumos divu mēnešu laikā Krievijas Federācijā bija samazinājies par 23 000 cilvēku. Ukrainas Nacionālais pretošanās centrs 13. decembrī paziņoja, ka Krievija šos ieslodzītos izmanto “kā lielgabalgaļas vairogu”. Lai novērstu uzmanību no Vāgnera grupas svarīgākajiem komandieriem, kaujiniekiem izsniedzot viedtālruņus vai planšetdatorus, kas parāda viņu koordinātes un uzbrukuma mērķi komerciāliem satelītiem, ko Ukrainas armija var izmantot, lai uzbruktu šīm cietumnieku vienībām.[12]

2022. gada novembrī "Vāgnera grupā" (VG) mobilizētos cietumniekus iesaistīja Bahmutas kaujās Doneckas apgabalā. Kaujās piedalījās gandrīz 50 000 algotņu, no kuriem ap 40 000 bija savervēti cietumos.[13]

Dzīvā spēka zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ASV izlūkdienestu datiem līdz 2023. gada janvārim Ukrainā bija krituši vairāk nekā 4100, bet ievainoti ap 10 000 algotņu, pie kam ap 90% kritušo bija savervētie cietumos.[13]

2023. gada februārī ASV Nacionālā drošības padome lēsa, ka Vāgnera grupa bija zaudējusi vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus algotņu, aptuveni deviņi tūkstoši bija gājuši bojā kaujās. Aptuveni puse no kritušajiem bija nogalināti kopš decembra vidus.[14]

Atzīšana par teroristisku organizāciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 8. decembrī Latvijas Saeima aicināja Eiropas Savienību iekļaut Vāgnera grupu terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā. 2023. gada 23. martā Lietuvas Seims Vāgnera grupu pasludināja par teroristisku organizāciju. Aprīlī Eiropas Savienība noteica sankcijas pret Vāgnera grupas vadītājiem par aktīvu dalību Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu. 2023. gada 9. maijā arī Francijas parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – deputāti pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas Savienību oficiāli atzīt Vāgnera algotņu grupējumu par teroristisku organizāciju. Atsaucoties uz Rietumvalstu izlūkdienestu sniegto informāciju, rezolūcijā bija konstatēts, ka Vāgnera grupas kaujinieki piedalījušies civiliedzīvotāju slepkavošanā un spīdzināšanā Ukrainas pilsētā Bučā, dokumentā bija norādīts uz algotņu grupējuma kaujinieku pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Sīrijā un Āfrikas valstīs.[15]

Vāgneriešu dumpis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Vāgneriešu dumpis

Kara ar Ukrainu priekšvakarā Prigožinam bija saspīlētas attiecības ar Krievijas vadību. Prigožins konfliktēja gan ar Krievijas Aizsardzības ministriju, gan ar Krievijas prezidenta administrāciju, jo kritizēja Sergeju Šoigu par Krievijas armijas rīcību Sīrijā, sakot, ka Krievijas armija tur darbojas ar "novecojušām metodēm". Vāgnera grupa faktiski kļuva par Jevgeņija Prigožina privāto armiju, kas darbojas ārpus Krievijas likumiem un ārpus Krievijas militārās hierarhijas. Krievijas Aizsardzības ministrija un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs bija neapmierināti ar šo situāciju un sāka censties ierobežot Prigožina pieaugošo ietekmi. No otras puses, Prigožins sāka publiski asi kritizēt Krievijas Aizsardzības ministriju.

2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju", ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa kaujinieki uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās.[16] Līdz ar to, Vāgnera grupa Jevgēnija Prigožina vadībā sacelās pret oficiālo Krievijas valdību.

24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnera grupa uzsāka kustību un bez pretestības iegāja Rostovā pie Donas.[17] Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz Maskavu, nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus helikopterus, vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem.[18] Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja.

Tomēr pirms aptuveni 200 km līdz Maskavai tika ziņots, ka vāgnerieši ir apstājušies. Ap 22:40 Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka Vāgnera grupa atkāpsies uz savām lauka nometnēm un pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.[19]

Pēc Prigožina nāves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 23. augustā lidmašīnas avārijā Tveras apgabalā gāja bojā Prigožins un Utkins kopā ar vēl astoņiem cilvēkiem.[20][21] Dažas dienas vēlāk tika paziņots, ka molekulāri ģenētiskie testi ir apstiprinājuši visu desmit mirušo identitātes, tostarp Prigožina.[22][23]

2023. gada augustā Putins aicināja visus Vāgnera grupas un citu Krievijas privāto militāro grupējumu algotņus zvērēt uzticību Krievijas valstij. Septembra beigās viņš tikās ar Prigožina bijušo palīgu Andreju Troševu, kurš 2015. un 2016. gadā vadīja Vāgnera algotņu grupējumu Sīrijā. Putins aicināja viņu izveidot brīvprātīgo vienības, kas varētu veikt dažādus kaujas uzdevumus Ukrainā.[24]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Ukraine's Parliament Recognizes Wagner as Transnational Criminal Organization Kyiv Post 2023. gada 6. februārī
  2. ↑ Estonia's parliament declares Russia a 'terrorist regime' aljazeera.com 2022. gada 18. oktobrī
  3. ↑ Lithuania designates Russia’s Wagner as terrorist organisation lrt.lt 2023. gada 14. martā
  4. ↑ French parliament designates Wagner a ‘terrorist group’ POLITICO 2023. gada 9. maijā
  5. ↑ UK officially proscribes Russia's Wagner as terrorist organisation Reuters 2023. gada 15. septembrī
  6. ↑ OSCE Parliamentary Assembly recognizes Russia as state sponsor of terrorism The Kyiv Independent 2023. gada 4. jūlijā
  7. ↑ ES vērsīs sankcijas pret Krievijas militāro privātuzņēmumu «Vāgnera grupa» lsm.lv 2021. gada 13. decembrī
  8. ↑ "Putina pavārs" beidzot atzīst, ka ir algotņu bandas "Vagner" dibinātājs Jauns.lv /LETA 2022. gada 26. septembrī
  9. ↑ ASV atzīst «Vagner» par starptautisku noziedzīgu organizāciju lsm.lv 2023. gada 20. janvārī
  10. ↑ Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī
  11. ↑ Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Prigožins karam pret Ukrainu savervējis 1000 ieslodzīto noziedznieku Jauns.lv /LETA 2022. gada 2. septembrī
  12. ↑ VĀGNERA GRUPAS VADĪBA KĀ “LIELGABALGAĻAS VAIROGU” IZMANTO SAVERVĒTOS KRIEVIJAS CIETUMNIEKUS puaro.lv 2022. gada 19. decembrī
  13. ↑ 13,0 13,1 Krievijai nācies ievērojami samazināt izšauto artilērijas lādiņu skaitu lsm.lv 2023. gada 10. janvārī
  14. ↑ Ukraina piedzīvojusi jaunus Krievijas raķešu uzbrukumus; Ukrainas austrumos turpinās smagas cīņas lsm.lv 2023. gada 18. februārī
  15. ↑ Francijas parlaments aicina ES pasludināt «Vagner» grupējumu par teroristisku organizāciju lsm.lv 2023. gada 10. maijā
  16. ↑ ««Vagner» grupējuma līderis Prigožins Krievijā mēģina gāzt varu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  17. ↑ «VIDEO ⟩ Rostovā tanki ielenkuši armijas štāba ēku. Prigožins draud gāzt Krievijas militāro vadību». Ārvalstīs (latviešu). 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-26.
  18. ↑ «SPECIĀLIZLAIDUMS AR IGORU RAJEVU. “Vagner” algotņu grupējuma aktivitātes, mēģinot gāzt Krievijas militāro vadību». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  19. ↑ «Prigožins dosies uz Baltkrieviju, apsūdzības viņam un kaujiniekiem tiks atceltas, ziņo Kremlis». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  20. ↑ «NEXTA Live». Telegram. Skatīts: 2023-08-23.
  21. ↑ Delfi. «DNS analīzes apstiprinājušas Prigožina nāvi, pauž Krievijas amatpersonas». www.delfi.lv (latviešu), 2023-08-27. Skatīts: 2023-08-27.
  22. ↑ «Prigozhin confirmed dead in plane crash - Moscow». BBC News (en-GB). 2023-08-27. Skatīts: 2023-08-27.
  23. ↑ «Krievija pēc ekspertīzes apstiprina Prigožina bojāeju aviokatastrofā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-27.
  24. ↑ Krievijas prezidents ticies ar vienu no bijušajiem «Vagner» grupējuma komandieriem lsm.lv 2023. gada 29. septembrī
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vāgnera_grupa&oldid=4022733"