1670. gads Latvijā

Pasaulē:	1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Latvijā:	1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Laikapstākļi:	1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Sportā:	1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Kino:	1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673

Šajā lapā ir apkopoti 1670. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Mihals Koributs Višņoveckis.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• tika pieņemts lēmums pārbūvēt visus Vidzemes cietokšņus saskaņā ar maršala Vobana ieviestajiem jauninājumiem cietokšņu fortifikācijā.
• sākās arī Daugavgrīvas cietokšņa modernizācijas darbi — to pārveidoja par sešu bastionu cietoksni ar revelīniem grāvjos, mūrētiem kazemātiem un pulvera pagrabiem kurtīnēs.
• jezuīti Jelgavā nodibināja savu rezidenci ar misijas centriem Alsungā un Augšzemē, t.i. Ilūkstē. Ilūkstē uzturējās 20 jezuītu un tur darbojās arī viņu kolēģija.
• tika uzcelta Pilcenes (Piļcines) Sv. Antona Romas katoļu baznīca. Šī celtne, kas ir īpatnēja ar savām puskolonnām, sešstūra torni, pusapaļiem logiem, sīpolveida kupoliņu ar krustu ir vecākā koka baznīca Latgalē.
• pēc dažiem avotiem šajā gadā tika dibināta Vainovas vecticībnieku kopiena.
• Vārkavā tika nodibināta Vārkavas katoļu draudze.
• Lestenes muižā Georgs fon Firkss veica plašus celtniecības darbus, kā arī dibināja tur pastorātu. Arhīva materiālos ir pieņēmums, ka šajā gadā tika likts Lestenes baznīcas pamatakmens.
• Daugavā pēc ledus iziešanas izveidojās Klīversala, radot bīstamu situāciju, jo Daugavas galvenā straume bija manāmi nošķiebusies pa kreisi, bet gar pašu Rīgas pilsētu tik ļoti sašaurinājās, ka laivas vairs netika cauri. Rīgas rāte ķērās pie Daugavas gultnes paplašināšanas.
• Vēstures avotos šajā gadā tika minēts stiprs sals, kad nosala visi augļu koki, daudzi lopi, putni, meža zvēri un cilvēki. Akās aizsala ūdens, un radās ūdens trūkums. Sals turējies līdz jūlijam, bet pēc tam sākušās nepārtrauktas lietavas.

Februāris

• 12. februāris — ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu krievu apmetnei Daugavas krastā pretī Krustpils pilij tika piešķirtas Magdeburgas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils. Pilsētas tiesību piešķiršanas aktā bija svarīgs punkts, ka Jēkabpilī arī uz priekšu drīkst apmesties vienīgi krievu tautības iedzīvotāji. Tas bija darīts tādēļ, lai pa Daugavu braucošie krievu strūdzinieki un plostnieki  Jēkabpilī satiktu savas tautiešus, pie kuriem labprāt papildinātu savus pārtikas krājumus un iegrieztos arī kādā no daudzajiem Jēkabpils krogiem.

Jūlijs

• 29. jūlijs — ar Zviedrijas valdības rīkojumu tika pieņemts lēmums pārbūvēt Rīgas citadeli pēc Vobana aizsardzības sistēmas parauga. Citadeli atdalīja no pils un aizvirzīja tālāk uz ziemeļiem. Tādējādi izveidojās no pilsētas atsevišķi stāvošs cietoksnis ar sešiem bastioniem. Projekta pārbūves autors bija zviedru kara inženieris Ēriks Dālbergs. Citadeles pārbūve tika pabeigta 1697. gadā.

Oktobris

• 21. oktobris — tagadējā Dienvidkurzemes novadā noticis pirmais mēģinājums lidot. Priekules kalējs Zviedris-Johansons, ar paša izgatavotiem spārniem nolaidies no kādas mūra baznīcas torņa un it kā nolidojis divas verstis, pēc kā piezemējies un lauzis kāju. Par šādu ķecerību latviešu "Ikars" tika nekavējoties sadedzināts uz sārta, kā sātana iemiesojums.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 3 lasti kviešu, 2298 lasti rudzu, 160 lasti miežu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu 60 pūri).

Zinātne

• Rīgas pilsētas galvenais ārsts Fūrmanis uzrakstīja varas iestādēm sūdzību, kritizējot aptiekārus par patvaļīgu zāļu izplatīšanu.
• Ventspilī tika dibināta viena no vecākajām aptiekām Latvijas teritorijā.

Dzimuši

• 20. februāris — Svante Gustavs Dīcs, vācu tautības garīdznieks, garīgais dzejnieks, latviešu garīgās dzejas autors. (miris 1723).
• 12. maijs — Augusts II Stiprais, Saksijas kūrfirsts, kas 1697. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu. Skaitījās arī Livonijas lielhercogs, jo viņa pārvaldē bija Inflantija jeb poļu Vidzeme. (miris 1733).
• 15. jūlijs — Johans Zigismunds fon der Reke, vācbaltu muižnieks, Jaunpils pils īpašnieks. (miris 1697).

Attēlu galerija

• 
  Pilcenes katoļu baznīca.
• 
  Rātskunga dzīvojamā māja Kuldīgā.