Abduss Salams

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Abduss Salams
عبد السلام
Abdus Salam
Abduss Salams
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 29. janvārī
Džanga, Pendžaba, Valsts karogs: Britu Indija Britu Indija
Miris 1996. gada 21. novembrī (70 gadi)
Oksforda, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība pakistānietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Pakistānas atomenerģijas komiteja,
Pendžabas universitāte,
Londonas Imperiālā koledža,
Kembridžas universitāte,
Teorētiskās fizikas starptautiskais centrs
Alma mater Pendžabas universitāte
Valdības koledžas universitāte
Kembridžas universitāte
Studenti Valters Gilberts, Juvals Neemans
Sasniegumi, atklājumi elektrovājā mijiedarbība, Pati-Salama modelis
Apbalvojumi 1979. gada Nobela prēmija fizikā

Abdus Salam (angļu: Abdus Salam, urdu: عبد السلام, dzimis 1926. gada 29. janvārī, miris 1996. gada 21. novembrī) - pakistāniešu fiziķis. Kopā ar Šeldonu Glešovu un Stīvenu Veinbergu 1979. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektrovājās mijiedarbības teorijas izstrādi.[1] Teorijas pareizība tika parādīta eksperimentos Superprotonu sinhrotronā CERN centrā Ženēvā un līdz ar W un Z bozonu atklāšanu 1983. gadā.

Abduss Salams ir pirmais pakistānietis - Nobela prēmijas laureāts, un var tikt uzskatīts par pirmo Nobela prēmijas zinātnē ieguvēju - musulmani, kaut arī Salams piederēja pie musulmaņu Ahmadījas novirziena, ko Pakistānas nacionālā asambleja 1974. gadā atzina par nemusulmaņu reliģiju.

Dzimis 1926. gadā Izglītības departamenta ierēdņa ģimenē. Četrpadsmit gadu vecumā iestājās Pendžabas universitātē iestājeksāmenos uzrādot vēsturiski vislabāko vērtējumu šajā universitātē. Vēlāk studēja Valdības koledžas universitātē Lahorā, kurā 1946. gadā ieguva maģistra grādu. Pēc tam mācījās Kembridžas universitātē, 1951. gadā šeit ieguva doktora grādu, jau būdams pazīstams zinātnieks.

Abduss Salams līdz 1974. gadam, kad protestējot pret Pakistānas parlamenta lēmumu par Ahmadījas novirziena pasludināšanu par nemusulmaņu reliģiju Salams pameta valsti, bija Pakistānas valdības zinātniskais padomnieks un viens no Pakistānas Atomenerģijas komitejas dibinātājiem un Pakistānas Kosmosa un Atmosfēras augšējo slāņu izpētes komisijas priekšsēdētājs. No 1957. gada viņš bija arī Londonas Imperiālās koledžas profesors, bet no 1964. gada - Teorētiskās fizikas starptautiskā centra Triestē direktors.

Miris 1996. gadā Oksfordā. Apglabāts Pakistānā, Ahmadījas galvenajā centrā Rabvā (Rabwah). Uz kapa esot bijis rakstīts "Pirmais musulmaņu Nobela prēmijas laureāts", tomēr pēc vietējās varas rīkojuma vārds "musulmaņu" izdzēsts, un pašlaik tur esot rakstīts "pirmais Nobela prēmijas laureāts".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Pjotrs Kapica
Arno Penziass
Roberts Vilsons
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Šeldonu Glešovu un
Stīvenu Veinbergu

1979
Pēctecis:
Džeimss Kronins
Vals Fičs