Pāriet uz saturu

Brūnais lācis

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Brūnais lācis
Ursus arctos (Linnaeus, 1758)
Brūnais lācis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaLāču dzimta (Ursidae)
ĢintsLāči (Ursus)
SugaBrūnais lācis (Ursus arctos)
Izplatība
Brūnais lācis Vikikrātuvē

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsēju kārtas suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Mūsdienās Latvijā, īpaši Austrumlatvijā brūno lāci atkal var novērot arvien biežāk.

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā arvien biežāk var novērot brūnos lāčus, attēlā Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos)
Kadjakas lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lielākais no visām brūno lāču pasugām

Lai arī populācija kopumā ir samazinājusies, šobrīd pasaulē dzīvo apmēram 200 000 brūno lāču. Visvairāk to ir Krievijā, Aļaskā (ASV), Kanādā, Karpatos (īpaši Rumānijas teritorijā) un Somijā.[1] Krievijā dzīvo apmēram 120 000 brūno lāču, ASV 32 500 un Kanādā 21 750 lāču. 95% ASV brūno lāču dzīvo Aļaskā. Vairākas brūno lāču pasugas mūsdienās ir izmirušas. Daži uzskata, ka Meksikā joprojām dzīvo brūnie lāči, tomēr pēdējais zināmais lācis tur tika nošauts 1960. gadā. Eiropā dzīvo apmēram 14 000 brūno lāču, bet to populācija ir sadrumstalota nelielos, savstarpēji nesaistītos reģionos, sākot ar Spānijas rietumiem līdz Krievijai austrumos, no Skandināvijas ziemeļos līdz Grieķijai dienvidos.

Brūnais lācis ir izmiris Britu salās, gandrīz izmiris Francijā un Spānijā, un kopumā tam draud izmiršanas briesmas visā Eiropā. Vislielākā Eiropas lāču populācija dzīvo Karpatu kalnos, apmēram 4500—5000 lāču.

Zviedrijā dzīvo apmēram 2500 brūno lāču, Somijā 840 un Norvēģijā 70. Balkānu kalnos ir relatīvi liela brūno lāču grupa; apmēram 2500—3000 lāču, kas apdzīvo Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas, Maķedonijas, Albānijas, Grieķijas, Bosnijas un Hercegovinas teritorijas.[2]

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. un 20. gadsimta mijā plašu meža masīvu izciršanas, kā arī medīšanas rezultātā brūnais lācis Latvijas teritorijā izzuda. Tikai 20. gadsimta 70. gados atsākās dzīvnieku regulāra ieceļošana no Igaunijas un Krievijas Pleskavas apgabala. Šobrīd Latvijā uzturas vairāki desmiti īpatņu.[3] Latvijas Dabas muzejs brūno lāci nominējis par 2009. gada dzīvnieku Latvijā.[4]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnais lācis ir liels dzīvnieks, tā vislielākā pasuga ir Kadjakas lācis (Ursus arctos middendorffi), kas kopā ar polārlāci (Ursus maritimus) ir lielākie sauszemes plēsēji.[5] Brūnais lācis sver no 100—680 kg, tā ķermeņa garums ir 1,7—2,8 m, augstums skaustā 90—150 cm. Augums un svars dažādām pasugām variē, mātītes ir par 38—50% mazākas nekā tēviņi. Vismazākā pasuga ir Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus), nedaudz lielāks ir Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos),[6] šīs pasugas mātīte sver apmēram 90 kg.[7] Nedaudz lielāks ir grizlilācis (Ursus arctos horribilis)[8] un Sibīrijas brūnais lācis (Ursus arctos collaris). Lielākās pasugas ir Kadjakas lācis[9] un Kamčatkas brūnais lācis (Ursus arctos beringianus). Ir datēts Kadjakas lācis, kas svēra 1100 kg.[10] Zoodārzos lāči izaug lielāki un smagāki kā savvaļā, tas ir saistīts ar regulāru un kvalitatīvu barību. Neskatoties uz masīvo augumu, tas ir labs skrējējs, ir fiksēts brūnā lāča skriešanas ātrums 64 km/h.[11] Kā visi lāči, brūnais lācis spēj stāvēt un iet uz pakaļkājām, tādējādi vizuāli sevi palielinot. Uz skausta brūnajam lācim ir izteikts muskuļu kumbrs, kas to atšķir no pārējiem lāčiem.[12] Brūnais lācis ir ļoti spēcīgs plēsējs, tas spēj viegli salauzt lielo zālēdāju kaklus.

Brūnajiem lāčiem ir biezs, pinkains apmatojums, kura krāsa variē no ļoti gaiši brūnas līdz brūnai un gandrīz melnai. Kažoks ir dubults, ar biezu pavilnu un garākiem akotmatiem, kuru galiņi bieži ir gaišāki kā pārējā mata krāsa. Šāds kažoks ir grizlilāčiem. Aste brūnajam lācim ir 10—13 cm gara.[13] Priekšķepu nagi ir apmēram 15 cm gari, tos dzīvnieks pamatā lieto rakšanai, kā arī, lai uzrāptos kokos. Galva ir relatīvi liela un apaļa, un profils ieliekts, kas ir atšķirīgi no citiem lāčiem.

Ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnais lācis pamatā ir nakts dzīvnieks. Vasarā un rudenī tas uzkrāj zemādas taukus līdz pat 180 kg, kas tiek izmantoti ziemas guļas laikā. Brūno lāci var viegli uzmodināt no ziemas miega, jo tas nav dziļš. Ziemas guļai lācis izvēlas kādu alu, iedobi zem zariem vai akmeņiem vai arī koka dobumu. Lai arī brūnie lāči ir vientuļnieki, tie mēdz pulcēties baros bagātīgās barības ieguves vietās, piemēram, lašu medībās upēs. Šādā barā valda stingra hierarhija, kurā tiek ievērots vecums un auguma izmērs.[14]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brūnais lācis lašu medībās
Vilks seko jaunam brūnajam lācim

Brūnie lāči, kā lielākā daļa lāču, ir visēdāji. Tie ēd dažādus augus — ogas, asnus, augļus, sēnes, kā arī zivis, olas, kukaiņus, grauzējus, reizēm arī lielākus zīdītājus. Brūnie lāči nav izteikti plēsīgi, apmēram 90% no barības ir augi.[15] To ēšanas ieradumi ir atkarīgi no apdzīvotās teritorijas iespējām. Piemēram, Krievijā un Aļaskā tie galvenokārt ēd lašus, kas ir bagāti ar proteīnu, līdz ar to šo lāču augumi ir ļoti lieli. Toties Jeloustonas kalnos vasaras laikā brūnais lācis pamatā ēd naktstauriņus, dienā apēdot 40 000 vai vairāk kukaiņu.[16] Reizēm brūnie lāči nomedī lielos zālēdājus, tādus kā staltbriežus, aļņus, ziemeļbriežus un bizonus. Parasti lāči medī jaunuļus un mazuļus, izvairoties no sadursmēm ar pieaugušiem indivīdiem. Lācis nogalina, ar garajiem ilkņiem pārkožot upurim rīkli, bet lielos dzīvniekus, piemēram, bizonus, nogalina, ar ķepām pārlaužot tiem muguru vai kakla skriemeļus. Lācis neatsakās arī no maitas vai atņem medījumu mazākiem plēsējiem kā vilkiem, pumām, tīģeriem un melnajiem lāčiem.

Brūnais lācis un citi plēsēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnais lācis parasti dominē teritorijās, kurās tas dzīvo, un bieži izmanto savu lielo augumu, lai atņemtu mazākam plēsējam medījumu vai lai pieteiktu savas tiesības uz teritoriju. Visbiežāk šādos konfliktos dzīvnieki lieto iebiedēšanas paņēmienus un no tiešas cīņas cenšas izvairīties, lai gan, ja cīņa izceļas, tad, pateicoties lielajam augumam, svaram un spēkam, brūnais lācis parasti konfliktā ir uzvarētājs. Ja šāda cīņa beidzas ar pretinieka nāvi, lācis parasti pretinieku apēd, lai arī konflikts nav sācies, lai nogalinātu.

Visbiežāk medījums tiek atņemts vilkiem. Gan vilki, gan brūnie lāči medī viens otra mazuļus. Pieaugušam brūnajam lācim dabā neuzbrūk gandrīz neviens cits plēsējs kā tikai cits brūnais lācis, tomēr Krievijā ziemas miega laikā, kamēr lācis guļ migā, tos mēdz nomedīt Sibīrijas tīģeris.[17] Neskatoties uz to, Sibīrijā uzmodināts no ziemas miega, brūnais lācis bieži seko tīģerim, lai atņemtu tā medījumu, jo, esot nomodā, tam briesmas no tīģeriem nedraud. Pēdējā laikā zinātnieki ir fiksējuši brūnā lāča un polārlāča konfliktu skaita pieaugumu, jo sakarā ar globālo sasilšanu brūnie lāči migrē arvien vairāk uz ziemeļiem. Šajos konfliktos parasti uzvar brūnais lācis, un arvien biežāk brūno lāču migās var atrast polārlāču mazuļu kaulus.[18] Lāči mēdz atņemt medījumu arī pumām. Tās ir veiklākas mednieces, bet tām pietrūkst spēka, lai aizstāvētu savu medījumu pret lāčiem.

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Māte ar lācēniem, attēlā grizlilāču (Ursus arctos horribilis) ģimene

Riesta laiks brūnajiem lāčiem ir no maija līdz jūlijam. Brūnie lāči ir nosacīti monogāmi, riesta laikā pāris paliek kopā vairākas dienas vai nedēļas. Dzimumbriedumu mātīte sasniedz 5—7 gadu vecumā, tēviņi dažus gadus vēlāk līdz tie ir nobrieduši pietiekami spēcīgi un lieli un spēj konkurēt par mātītes labvēlību.

Apaugļotās olšūnas attīstību mātīte spēj atlikt līdz 6 mēnešiem, un embrijs attīstās, lai piedzimtu ziemas miega laikā. Ja mātīte vasarā un rudenī nepaspēj uzkrāt pietiekami daudz zemādas tauku rezervju, embrijs neattīstās vispār un uzsūcas mātes ķermenī. Parasti piedzimst 1—4 lācēni, bet visbiežāk divi. Vecākām mātītēm dzimst vairāk lācēnu, jaunākām mazāk. Ir bijuši gadījumi, kad lācenei piedzimst 5 mazuļi, kā arī gadījumi, kad lācene pieņem audzināšanā svešus lācēnus. Piedzimstot mazuļi ir akli, nevarīgi, bez zobiem un gandrīz bez apmatojuma. Visu ziemu un pavasari tie barojas ar mātes pienu. Pavasarī, iznākot no ziemas migas, lācēni ir paaugušies un spēj visur sekot līdzi savai mātei.

Lācēni paliek kopā ar māti 2—4 gadus, šajā laikā tie iemācās no savas mātes visas izdzīvošanas gudrības. Pieaudzis brūnā lāča tēviņš var nogalināt mazuļus,[19] jo, kamēr mātītei ir mazuļi, tai neveidojas seksuāla interese un tā nevēlas pāroties, kā arī mazuļus tēviņš var saplēst apēšanai. Ja lācēni ierauga svešu lāci, tie slēpjas kokā, bet mātīte iesaistīsies cīņā pat ar divas reizes lielāku tēviņu.

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Bruce McLellan (IUCN SSC Bear Rla), Stefan Michel (IUCN SSC Caprinae Specialist Group), Michael Proctor (Birchdale Ecological), University of Zagreb) Djuro Huber (Veterinary Faculty. «IUCN Red List of Threatened Species: Ursus arctos». IUCN Red List of Threatened Species, 2016. gada 2. febr..
  2. ↑ «KORA: Home». www.kora.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
  3. ↑ «Brūnais lācis». latvijas.daba.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. maijā. Skatīts: 2009. gada 27. jūlijā.
  4. ↑ «Vides vēstis. 2009. gada dzīvnieks – brūnais lācis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
  5. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 30. jūlijā.
  6. ↑ «Russian bear hunting with Sergei Shushunov». russianbearhunt.com.
  7. ↑ Wood, The Guinness Book of Animal Facts and Feats. Sterling Pub Co Inc (1983), ISBN 978-0-85112-235-9
  8. ↑ «The Bear Facts - Types of bears in the Yukon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. augustā. Skatīts: 2009. gada 30. jūlijā.
  9. ↑ «Alaska's Species Information, Alaska Department of Fish and Game». www.adfg.alaska.gov.
  10. ↑ «Photo from Getty Images». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. septembrī. Skatīts: 2009. gada 30. jūlijā.
  11. ↑ «300 kilos, 40mph ... brown bears colonise the Alps». the Guardian. 2005. gada 8. aug.
  12. ↑ «Learn to Identify Black Bears and Grizzly (Brown) Bears». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 30. jūlijā.
  13. ↑ Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. pp. 340. ISBN 1-55821-474-7
  14. ↑ Tanya Dewey, Liz Ballenger. «Ursus arctos (brown bear)». Animal Diversity Web.
  15. ↑ «Alaska Office of Economic Development». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 15. aprīlī.
  16. ↑ «Yellowstone Grizzly Bears Eat 40,000 Moths a Day In August». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 15. jūlijā.
  17. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 31. jūlijā.
  18. ↑ A. B. C. News. «Grizzlies Encroaching on Polar Bear Country». ABC News.
  19. ↑ «Ingenta Connect Mating Strategies in Relation to Sexually Selected Infanticide in a Non-Social Carnivore: the Brown Bear». www.ingentaconnect.com.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Brūnais_lācis&oldid=4165015"